ceturtdiena, 2017. gada 19. oktobris

Visu svēto diena un lūgšanas par mirušajiem

Vai Visu svēto diena ir Helovīns?

Helovīns – Allhallows even – tulkojumā no angļu valodas nozīmē Visu Svēto dienas priekšvakars. Katoļu Baznīcā jau no pirmajiem gadsimtiem Visu svēto dienas svētki ir sākti svinēt iepriekšējās dienas vakarā, 31. oktobrī. Latīņu valodā to sauc par vigīliju jeb nomodu, nomodā palikšanu pirms svinībām. Šī tradīcija Baznīcā bija pārņemta no jūdiem. Tā to mēs redzam Ziemassvētkos, Lieldienās, pat Jāņos, jeb svētā Jāņa Kristītāja svētkos, kur saplūdušas kristīgās un pagāniskās tradīcijas, kad Jāņu ugunskuru iededzinām jau iepriekšējās dienas vakarā.

Visu Svēto dienas svētki Katoļu Baznīcā ir radušies pāvesta Gregora III laikā no 731. līdz 741. gadam. 1. novembrī pāvests iesvētīja Sv. Pētera bazilikā kapelu, ko veltīja visiem svētajiem un nolēma arī iedibināt viņiem veltītus svētku. Katoļu Baznīcā lielākajiem svētajiem ir savas īpašas svētku dienas, bet zinām, ka ir svētie, kuri netiek kanonizēti un arī parasts kristietis, kurš dzīvo svētu dzīvi, pēc nāves ir svēts. Tāpēc līdz ar Gregora IV lēmumu 843. gadā visā Katoļu Baznīcā 1. novembris ir svētki. Kāpēc tas ir tieši 1. novembris, nav zināms.

Vai iespējams, ka kristieši apzināti Visu Svēto dienu izvēlējās pagānu svētku laikā, kā to mēs redzam, piemēram, Ziemassvētkos?


Tā ir taisnība, ka laikā, kad veidojās kristietība, Baznīca paņēma pagānu kalendāru un viņu nozīmīgākajos svētkos ielika savus. Ja jau, piemēram, cilvēki pagānismā pielūdza saules dievu, tad Kristu nosauca par Sauli – Kristu kā Godības Saule. Un Ziemassvētkus ielika saules dieva svētkos.

Tomēr jāsaprot, ka laikā, kad radās kristietība un arī vēlākajos gadsimtos Katoļu Baznīca nekādi nenicināja vietējo kultūru un cienīja tās tradīcijas. Uz to pamata Baznīca veidoja savu kristīgo tradīciju. Ja kristieši būtu visu nolīdzinājuši līdz ar zemi, tad paliktu zaudētājos. Laikā, kad daudzās zemēs ienāca kristietība, pagānisms bija sevi jau izsmēlis. Romas impērijā pirmos sešus gadsimtus notika tāda viļņveidīga cīņa – vienā gadsimtā vajāja kristiešus un impērijā pasludināja pagānismu par valdošo, tad tas atkal mainījās. Domāju, kristietības pluss bija arī karitatīvā jeb sociālā kalpošana, kas cilvēkus nosvēra tai par labu. Piemēram, pirmās slimnīcas izveidojās tieši pie baznīcām.

Kas ir Svecīšu vakars, ko arī atzīmējam šajā laikā?

Uzreiz pēc Visu Svēto dienas, 2. novembrī mēs svinam Mirušo piemiņas dienu. Ja 1. novembrī mēs priecājamies par dvēselēm, kas jau ir iegājušas debesīs, tad 2. novembrī lūdzamies par tām, kas vēl ir šķīstītavā. Visā Katoliskajā Baznīcā tieši 2.novembrī notiek aizlūgumu par mirušajiem tieši kapsētās. Var teikt, ka Latvijā kapusvētkos tiek pietota tā pati 2.novembra mirušo piemiņas dienas aizlūgumu kārtība, jeb procesija par mirušajiem. Pats neesmu pētījis, bet pastāv uzskats, ka Svecīšu vakarus ieviesa padomju sistēma, lai aizstātu kapusvētkus un kristīgos mirušo piemiņas pasākumus. Padomju laikos svecīšu vakarus organizēja kultūras nami.

Kā Baznīca atzīmē Visu Svēto dienas priekšvakaru?

Šodien Katoļu Baznīcā Visu svēto dienā notiek svētā Mise, priecājoties par cilvēkiem kas izvēlējušies iet svētuma ceļu, bet senatnē vigīlija, visticamāk, nebija tikai lūgšanās baznīcā. Mūsdienās, īpaši Latvijā, arī Polijā Visu svēto diena praktiski jau tiek svinēta kā mirušo piemiņas diena. Jo visi, par ko mēs lūdzamies, kas ir šķīstītavā, tāpat nonāks debesīs un būs svēti.

Kas ir 30 dienas pēc nāves? Vai varbūt 40 dienas?


Attiecībā uz šo praksi, nav Baznīcas teoloģisku norādījumu, vismaz es neesmu dzirdējis. To ko es zinu, ir tas, ka 40 dienas pēc nāves pareizticīgās Baznīcas tradīcijā netiek nekas aiztikts kapos un tieši 40 dienā tiek novadīts aizlūguma dievkalpojums. Katoļu Baznīcā šādas tradīcijas nav, bet es parasti cilvēkiem skaidroju, ka 30 dienas varētu būt sēru laiks un būtu svarīgi 30 dienu laikā nosvinēt Svēto Misi par aizgājēja dvēseli. Bet cik cilvēku, tik tradīciju.

Atlaidas? Vai arī par mirušajiem?

Atlaidas var saņemt:

1.Tikai kristīts cilvēks;
2. Atlaidas var veltīt par kādu mirušo cilvēku vai nu arī pats par sevi;
3. Ir nepieciešams atrasties svētdarošās žēlastības stāvoklī (bez nāvīga grēka);
4. Jāpieņem Svētā Komūnija;
5. Faktiska vēlme (intencija) iegūt atlaidas;
6. Nekāda piesaiste grēkam, par ikdienišķam;
7. Izpildīt noteiktas ar atlaidām saistītas darbības;
8. Palūgties lūgšanu pāvesta nodomā (tajās intencijās, kādas ir pāvesta sirdī).

Lai kādam mirušajam palīdzētu no šķīstītavas nonākt debesīs ir nepieciešams apmeklēt kapsētu laikaposmā no 1.līdz 8.novembrim un lūgties kapsētā par mirušajiem, kaut vai tikai domās.

2 komentāri:

  1. Vai par mirusajiem luudzoties tiesi kapsetaa, ir svariigi but tiesi taja kapseetaa, kur mirusais apglabats, vai ari tam nav nozimes- apmeklejot jebkuru kapseetu var luugties par visiem personai zinaamajiem mirusajiem un vinu dveeseleem, ja nav iespeja but tiesi mirusaa kapseeta?
    Liels paldies par atbildi jau ieprieks!
    Ar cienu, Ieva

    AtbildētDzēst
  2. Var būt vienā kapsēta, bet lūgties par tajā, vai citā kaspētā apglabātajiem mirušajiem.

    AtbildētDzēst