priestera Ilmāra Tolstova blogs: februāris 2014

Katoliskās Baznīcas katehisma - 22.nodarbība (871-946)

Esam tikuši līdz 3.nodaļai.

Katru nedēļu būs pieejams viens audio fails, kurā varēs noklausīties vienas katehisma nodaļas skaidrojumu. Lai to saprastu, ir nepieciešams sekot līdzi katehisma tekstam. To var darīt interneta vietnē www.katolis.lv/katehisms. Ja ir kādi jautājumi vai ierosinājumi, lūdzu rakstiet. priesteris.ilmars@gmail.com Klausīties vislabāk ar google hrome pārlūkprogrammu.

Visi ieraksti vienkopus atrodami http://kateheze.blogspot.com/

http://failiem.lv/down.php?i=repumpi&n=katehisms-22.MP3

Veidojas ģimenes centrs Katoļu Baznīcā

Plāno veidot vienotu ģimenes atbalsta centru Baznīcā Latvijā. Lūdz atbalstu piemērotas ēkas atrašanai

Rūpes par laulāto attiecībām, bērniem un ģimeni vienmēr ir bijušas katoliskās Baznīcas uzmanības lokā. Ģimene tiek dēvēta par „mājas Baznīcu", žēlastības un lūgšanas kopienu, cilvēcisko tikumu un kristīgās mīlestība skolu, kā arī Svētās Trīsvienības redzamo attēlu uz zemes. Pāvests Jānis Pāvils II apustuliskajā pamudinājumā „Familiaris consortio" atzīmē, ka kristīga ģimene ceļ Dieva valstību vēstures gaitā arī caur ikdienas realitātēm un īsteno līdzdalību Jēzus Kristus un Viņa Baznīcas pravietiskajā, priesteriskajā un karaliskajā misijā.

Lai atbalstītu ģimenes, uzsvērtu to nozīmīgumu un palīdzētu tām krīzes situācijās, daudzās Eiropas valstīs pastāv kristiešu veidoti ģimenes centri, kuros ikviens var saņemt atbalstu laulības un ģimenes problēmās: priestera, psihologa, pastorālā konsultanta, laulību konsultanta, jurista, sociālā darbinieka, ginekologa konsultācijas, kā arī dažādas konsultācijas ģimeņu jautājumos, bērnu aprūpes jautājumos u.c. Arī Latvijā ir doma izveidot līdzīgu centru. Šo ideju atbalstījis un savu svētību darba grupai, kura strādā pie Ģimenes atbalsta centra izveides, devis Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs, 12. februārī tiekoties ar idejas autoriem un apspriežot šo projektu.

Marka 9,29 problēma

Lasot Baznīcas liturģiskos lasījumus, atkal nonācu Bībeles tekstu "konfliktā". Protams, vainīgs atkal ir grieķu teksts, kurā ir norāde, ka Marka 8,29 daļā grieķu teksta manuskriptu ir pievienojums "un gavēni", bet daļā nē. Apskatīsim pašus tekstus.

1. Liturģiskie lasījumi latviešu valodā no "Mieram tuvu", jeb lekcionāra:

"Jēzus sacīja: "Šī suga citādi nevar tikt izdzīta kā tikai ar lūgšanu."

2. Latvijas Bībeles biedrības teksts (jaunais tulkojums):

"Un Viņš tiem sacīja: "Šī suga citādi nevar iziet kā vien ar Dieva lūgšanu un gavēšanu."

3. Latvijas Bībeles biedrības 1965 gada revidētais tulkojums:

"Un Viņš tiem sacīja: "Šī suga citādi nevar iziet kā vien ar Dieva lūgšanu un gavēšanu."

4. Grieķu teksts:

καὶ εἶπεν αὐτοῖς, Τοῦτο τὸ γένος ἐν οὐδενὶ δύναται ἐξελθεῖν εἰ μὴ ἐν προσευχῇ. (pēdējie divi vārdi - 'lūgšanā')

cits: καὶ εἶπεν αὐτοῖς· τοῦτο τὸ γένος ἐν οὐδενὶ δύναται ἐξελθεῖν εἰ μὴ ἐν προσευχῇ καὶ νηστείᾳ. (Pēdējie divi vārdi - 'ar gavēšanu')

5. Latīņu Vulgātas teksts (ir citādāka numerācija. Šajā numerācijā tas ir 28.pants):

Et dixit illis: Hoc genus in nullo potest exire, nisi in oratione et jejunio. (Pēdējais vārds - ar gavēšanu).

Aizgavēnis Varšavā, 1.martā

Aicinājums visiem, kas strādā vai studē Polijā.
Sestdien, 1.martā kopīgi svinēsim pēdējās dienas pirms Lielā gavēņa. Pasākumu programma:

12.00 Svētā Mise latviešu valodā (celebrē pr. Ilmārs Tolstovs) baznīcā Sanktuarium Matki Bożej Nauczycielki Młodzieży, Varšavā, Gwintowa 3

Pēc tam kopīgas pusdienas ar līdzpaņemtiem groziņiem un vēl varbūt boulings :)

Aicināti visi un variet ņemt līdzi savus poļu draugus, lai mācās latviešu valodu :)

Gavēņa rekolekcijas ar maizi un ūdeni

“Caritas Latvija” aicina ziedot Ukrainas konfliktā cietušo aprūpei un turpmākai rehabilitācijai

Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs iepriekšējā nedēļā nosūtīja līdzjūtības vēstuli Kijevas-Žitomiras arhibīskapam Petro Herkulanam Malčukam sakarā ar aizvadītās nedēļas asiņainajiem notikumiem Ukrainas galvaspilsētā.

Vēstulē Z. Stankevičs uzsvēra, ka Latvijas katoļi un visi labas gribas cilvēki sekoja līdzi pēdējo nedēļu vardarbīgajiem notikumiem un juta līdzi ukraiņu tautai. "Mēs ceram, ka Ukrainas katoļi roku rokā ar citiem kristiešiem būs spējīgi palīdzēt dialoga veidošanā," rakstīja arhibīskaps. Viņš arī atgādināja par pāvesta Jāņa Pāvila II vizīti Ļvovā 2001. gadā, uzverot, ka pāvests toreiz bija miera vēstnesis. Z. Stankevičs izteica cerību, ka svētīgā pāvesta aizbildniecība arī šodien veicina dialoga veidošanos.

Vēstules noslēgumā arhibīskaps norādīja, ka mēs lūdzamies par ukraiņiem un ceram uz harmonijas un miera atgriešanos Ukrainā.

Situācija Ukrainā pēdējo dienu laikā ir mainījusies - piektdien tika parakstīts līgums par konflikta noregulējumu un sestdien Ukrainas Parlaments atlaida valsts prezidentu Viktoru Janukoviču, kas šobrīd ir izsludināts meklēšanā. Maijā ir gaidāmas jaunas prezidenta vēlēšanas. Tomēr vēl arvien daudzi ievainotie ārstējas medicīnas aprūpes iestādēs un mobilajās lazaretēs. Par cietušajiem citastarp rūpējas „Caritas Ukraina", kas šo darbu turpinās, sniedzot ilgtermiņa klīnisko psihologu un citu speciālistu palīdzību, kā arī ārstējot iegūtās traumas. Tāpēc vairākas nacionālās Caritas organizācijas ir nolēmušas ziedot „Caritas Ukraina" veiktā darba atbalstam, kā arī uzsākušas naudas līdzekļu vākšanas akcijas.

Arī Latvijas iedzīvotāji var ziedot „Caritas Latvija" kontā: LV46HABA0551008657797 ar norādi „Ukraina". „Caritas Latvija" saziedoto summu pārskaitīs „Caritas Ukraina".

LRKB IC, www.katolis.lv

Divi uzbrukumi katoļu priesteriem Latvijā!

Balstiesīgo kardinālu kopskaits un sadalījums pa kontinentiem un valstīm - 2014.gada 22.februāris

No Catholic News Service

Pāvesta Franciska vēstījums caur mobīlo telefonu - pirmo reizi vēsturē

Katoliskās Baznīcas katehisma studijas - 21.nodarbība (811-870)

Lūgšana un gavēnis par Ukrainu.

Publicēt by Ilmārs Pēteris Tolstovs.

Kijevā apšauj civiliedzīvotājus (nepatīkami skati)

Pēdējais twīts no meitenes, kas jau ir nošauta. Mūžīgo mieru dodi viņiem Kungs un mūžīgā gaisma lai atspīd viņiem. Lai viņi dus mierā, Amen.

Я вмираю
— Olesya Zhukovskaya (@OlesyaZhukovska) February 20, 2014

Pēdējās ziņas - meitene ir smagi ievainota, bet dzīva. Pateicība Dievam!

Uzbrukt vai liecināt!

Šodienas lekcija par Baznīcas tēviem Universitātē manī raisīja daudz pārdomu. Mana specializācija ir fundamentālā teoloģija, kas agrāk tika saukta par apoloģētiku. Apoloģētika ir kristīgās ticības aizstāvība pret maldiem un mēģinājums pamatot kristīgās ticības ticamību tiem, kas netic. Pirms Vatikāna II koncila (1962-1965) apoloģētika bija ar negatīvu nokrāsu, mēģinot apkarot visus tos, kas domā savādāk. Pēc Vatikāna II koncila Baznīca, tā vietā lai apkarotu ļaunumu, centās parādīt Labās Vēsts pozitīvo raksturu; tā vietā lai nosodītu - parādīt visu to potenciālu, kas ir pieejams Jēzū Kristū un Viņa Baznīcā.

Tieši tāpat rīkojās pirmo gadsimtu Baznīcas Tēvi. Tūlīt pēc pēdējā apustuļa nāves un neatgriezeniskas atraisīšanās no jūdaisma, kristīgajā vidē II gadsimtā parādījās smagas diskusijas. Jautājums bija par to, vai kristīgai ticībai vajag saistīties ar grieķu filozofiju un hellēnisko kultūru vispār. Tomēr daudzi tā laika Baznīcas tēvi, teoloģi un mocekļi bija ieguvuši labu klasiskās filozofijas izglītību, kā piemēram Justīns, Irenejs, Augustīns, u.c. Lielākā daļa Baznīcas tēvu uzskatīja, ka grieķu filozofija bija kā "praeparatio Christi", jeb sagatavošanās Kristum, tādēļ visu to labo, ko deva šī kultūra kristieši var izmantot. Bija protams tēvi, kā Tertuliāns un Origēns, kuri kategoriski iebilda pret kristietības saistīšanos ar pagānu kultūru, bet viņu viedoklis bija lielā mazākumā. Tādējādi katoliskajā tradīcijā nekad netika noliegts vai mazvērtēts viss cilvēciskais, skaistais un labais, ko atrodam pasaulē vai kādas civilizācijas vai tautas kultūrā. Tikai sākoties protestantismam, tika nodalīts garīgais no cilvēciskā un sākās reliģiskais fundamentālisms, kas diemžēl mūsdienās, īpaši Latvijā ir spēcīgi jūtams.

Šobrīd, kad esmu ārzemēs, studijās, vērojot procesus kristīgajā vidē Latvijā, redzama ļoti spēcīgs fundamentālisms, "tālbergizācija" un "dimiterizācija", kas ir klajā pretrunā tam, ko mācīja Kristus, Baznīca un Baznīcas Tēvi. Mums vajag izgaismot patiesību un melus, bet tas ir jādara mīlestībā, pazemībā un patiesībā. Tieši parādot kristietību pozitīvā gaismā mēs vairāk spēsim evaņģelizēt un liecināt, nekā tikai nomelnojot citus un visus kritizējot. Izplatīsim autentisko Kristu, nevis tādu, kādu to mums piedāvā "pseido pravieši."

Amen.

Sprediķis 16.februārī (Mieram tuvu)

Svēto Rakstu lasījumi šai svētdienai http://www.mieramtuvu.lv/index.php?view=1&id=2&year=2014&month=2&day=16

Dārgie Mieram tuvu draugi!

Noteikti daudzi no jums ir dzirdējuši par evaņģelizējoši-kerigmatisko programmu, kas saucas “Alfa kurss”, un varbūt pat piedalījušies tajā. Pašā pirmajā lekcijā šajā kursā ir tēma, kas tiecas oponēt mūsdienās plaši izplatītajam uzskatam, ka kristietība ir garlaicīga un neinteresanta. Bet kā ir realitātē? Vai tā tāda nav? Ja mēs paraugāmies uz savu dzīvi vai uzlūkojam kristīgās draudzes un kopienas – kāda aina mums paveras? Daudzos no mums nav pamanāms evaņģēliskais prieks par to, ka esam satikušies ar Jēzu. Dažreiz, no malas vērojot, nekristietim var šķist, ka kristieši visu savu dzīvi smagi un nopūzdamies nes lielo baušļu, morāles likumu un standartu jūgu. Daudziem cilvēkiem no malas kristietība saistās tikai un vienīgi ar sava veida kazuistiku, ar likumu un normatīvu ievērošanu. Arī pāvests Francisks kādā no pagājušā gada uzrunām teica: “Un viņi, tālaika cilvēki, izvēlējās patverties noslīpētākā reliģijā, kurā valda morālie priekšraksti, – gluži tāpat kā farizeju grupa; viņi izvēlējās iet uz politisko kompromisu kā saduceji, veikt sociālo revolūciju kā zeloti, piekopt agnostisko garīgumu kā esēņi. Viņi dzīvoja, iekļāvušies labi izstrādātā sistēmā.”

Tādēļ savās pārdomās atsaukšos uz jaunāko pāvesta Franciska dokumentu “Evangelii gaudium”, kurā viņš runā par prieku, ko varam piedzīvot pēc tikšanās ar Jēzu Kristu. Jācer, ka šis dokuments jo drīz tiks iztulkots un izdots latviešu valodā un katrs kristietis to izlasīs, jo tas ir tā vērts. Pāvests šajā dokumentā uzsver, ka kristiešiem ir nepieciešams iziet no “lielā gavēņa, kurā viņi nepārtraukti atrodas” (EG 6).

Katoliskās Baznīcas katehisma studijas - 20.nodarbība par Baznīcu (781-810)

Liecība nr. 8: Ilze

Mans ceļš pie Dieva.

Man ir 50 gadu un atziņa, ka esmu šos gadus nodzīvojusi nepareizi un daļēji veltīgi. Veltīgi tāpēc, ka varēju darīt labāk, vairāk, uztraukties mazāk un līdz ar to domāt skaidrāk, atrast labākus risinājumus daudzās lietās, bet ir iztērēts laiks veltīgās maldu cīņās par noteikšanu ģimenē, par ietekmi darba vietā, par augstāku posteni, par sasniegumiem, kam nav nozīmes. Būtu varējusi labāk audzināt savus bērnus, mīlēt vairāk un patiesāk, - tas viss varēja būt, ja es necenstos visu risināt no sava cilvēcīgā skatu punkta un savlaicīgi atvērtu durvis, pie kurām kāds klauvēja visus šos gadus.

Viņš klauvēja, bet atvērts tika tikai pēc gariem 50 gadiem...

Esmu augusi ģimenē, kuru var saukt par kristīgu, jo Dieva esamība tika atzīta un baznīca tika apmeklēta. Sākumā luterāņu, vēlāk septītās dienas adventistu. Man nepatika iet uz baznīcu, nepatiks dzirdēt tēva aicinājumu nelasīt romānus, bet Bībeli.

Beidzās vidusskolas laiki, sākās studijas augstskolā, kura tika izvēlēta iespējami tālāk no mājām, kur visus 18 bērnības gadus īsti labas saskaņas un siltuma nebija (vismaz manā uztverē), kaut maize, jumts un rūpes bija pietiekamas. Turpinājumā – studiju laikā izveidota ģimene (bez vecāku atļaujas un svētības), un 20 gadus gara ģimenes dzīve, kurā bez trīs bērniem papilnam problēmu, kašķēšanās, naida, neuzticības un iztikas minimums, kreiso soļu, palīdzības meklējumi pie ekstrasensiem, un drāmas beigas. Periodiski, kad „ūdens smēlās mutē”, nācu uz katoļu baznīcu pasēdēt un lūgt. Jāpiebilst, ka divas meitas (no trim) bija kristītas katoļticībā.

Drāmas beigām tuvojoties, kad jutos kā stūrī iedzīts dzīvnieks, un ar pilnīgi trulu bezizejas sajūtu, bailēm par eksistenci un dzīvības drošību, redzēju sapni, kurā redzēju tikai milzīgu spožumu, kā sauli, un neko vairāk, bet skaidri zināju, ka tas ir Jēzus. Uzklausīju sava kolēģa aicinājumu un pamazām atvēru savas domas ticībai, apmeklēju baptistu draudzi un arī iestājos tajā. Tomēr īsti iederīga draudzē nesajutos, arī sakarā ar darbu nevarēju iknedēļu katru ceturtdienas, piektdienas vakaru un svētdienu būt dievnamā, par ko saņēmu aizrādījumus un galu galā, kad tiku nosūtīta uz trīs mēnešiem uz Londonu mācīties, atgriežoties uzzināju, ka esmu no draudzes izslēgta, sakarā ar „neapmeklēšanu”.

Sajutu zināmu īgnumu, bet arī zināmu mieru. Tomēr turpināju kā līdz šim laiku pa laikam apmeklēt katoļu baznīcu, kā jau visus iepriekšējos gadus to darīju, kad bija grūti brīži. Kad pēc gandrīz 20 gadu cīņas par kaut cik sakarīgu ģimeni tomēr pieņēmu lēmumu tālāk iet viena, arī vairāk pievērsos ticībai, jo izvērtējot iepriekšējo laika posmu, sapratu, ka lai cik traģiskas būtu bijušas situācijas iepriekšējā dzīves posmā, ar mani nekas slikts nebija noticis un galu galā no visām situācijām biju tikusi ārā ar minimāliem zaudējumiem, dzīva, vesela, paēdusi, ar pajumi un pasargāta.

Pat tā saucamajā krīzes laikā, kad cilvēki zaudēja darbu, iztikas līdzekļus un mājvietas, kad mani kolēģi tika atlaisti un viens pat izdarīja pašnāvību, es saglabāju darbu, maizi un jumtu virs galvas, pārcēlos no savas dzīves vietas uz Rīgu, bērni ieguva augstāko izglītību, atrada darbu un bija dzīvi un veseli.

Bloga lasītājiem

Lai ir slavēts Jēzus Kristus!
Dārgie lasītāji. Paldies par jūsu lūgšanām, sesija būs praktiski nokārtota. Vēl palicis tikai viens eksāmens un tad jau sākot ar 17.februāri uzsākšu otro semestri šajā gadā. Ik brīdi ir jūtama Dieva gādība un vadība visās studijās un pastorālajās kalpošanās, tādēļ vēlos pateikties par jūsu lūgšanām un celebrēju jūsu nodomos svētās Mises.

Vēlējos padalīties ar vienu no atziņām, kuru ieguvu kārtojot pēdējo eksāmenu.

Līdz reformācijai Baznīcā netika nodalīts garīgais un laicīgais. Ņemot vērā to, ka Dievs iemiesojās - pieņēma cilvēka izskatu, nāca mūsu vidū, visā kristietības vēsturē, dievišķais un cilvēciskais pastāvēja līdzās. Šī patiesība tika īpaši aplūkota Nīkajas II koncilā, 8.gs, kurā tika uzsvērts, ka ikonu jeb svētbilžu godināšanā mēs uzsveram patiesību, ka Vārds tapa Miesa. Caur cilvēcisko, Dievs mūs ved pie dievišķā un dievišķais pie mums nāk caur cilvēcisko. Tādēļ arī līdz reformācijai Bībele nekad netika lasīta individuāli, tā vienmēr tika lasīta liturģijā, komentēta "baznīciski", jeb ekleziāli un Bībele tika uzskatīta (kā tas patiesībā ir) apustuliskās Tradīcijas auglis. Ņemot vērā, ka Bībeli ar roku pārrakstīja mūki kosteros un daudzi neprata lasīt un rakstīt, tieši Baznīcu, katedrāļu arhitektūra un māksla vispār bija kā Dievišķās Atklāsmes, jeb Vēsts par Jēzu Kristu tālāknesēja. Cilvēki gāja uz Baznīcu, un pat ja viņiem rokās nebija Bībeles, viņi liturģijā klausījās Vārdu, dzirdēja tā komentāru un caur baznīcas arhitektūru iepazina katehismu, ticības patiesības.

Līdz ar reformāciju, dievišķais tika pretstatīts cilvēciskajam. Viss cilvēciskais tika noliegts, uzskatot, ka tas ir piemaisījums, ka tās ir cilvēciskās tradīcijas. Protestanti sāka uzskatīt, ka ticība ir jāattīra no visa cilvēciskā. Viņiem bija labi nodomi, jo tajā laikā Baznīcā tiešām bija pagrimums, daudzas lietas bija nepieciešams reformēt, bet nevis atraujot cilvēcisko no dievišķā. Līdz ar to mūsdienās protestanti norāda, ka Bībelē ir ietverta visa pestīšanai nepieciešamā "informācija", kas patiesībā ir maldi, jo Dievu nevar "ieslodzīt" vienā Grāmatā. Bībele, Raksti ir svarīgi, tā satur Dieva Vārdu, Logosu, Labo Vēsti par Jēzu Kristu, bet pati tipogrāfiski nodrukātā grāmata nav Dievs, nav Vārds, nav Jēzus Kristus. Jēzus Kristus mājos savā Baznīcā un Viņš un Viņa atnestā Vēsts līdz mūsdienām neskartā, tīrā veidā ir atnesta, jeb tālāknodota ar Tradīcijas un Bībeles starpniecību Baznīcā. Protams, šajā procesā visas vēstures gaitā ir bijis klātesošs cilvēciskais faktors, kas nemitīgi bija un tika attīrīts. Tomēr Atklāsmes kodols, saturs un Vēsts par Jēzu Kristu ir atrodams Romas Katoliskajā Baznīcā pilnīgā veidā, bet pārējās konfesijās un reliģijās nepilnīgā veidā. Visa šī procesa Vadītājs ir Svētais Gars, kuru Jēzus apsolīja Vasarsvētkos savai Baznīcai.

"Un Jēzus piegāja pie tiem un uzrunāja tos, sacīdams: "Man ir dota visa vara debesīs un virs zemes. Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā, tās mācīdami turēt visu, ko Es jums esmu pavēlējis. Un redzi, Es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam." (Mt 28, 18-20)

"Bet ir vēl daudz citu lietu, ko Jēzus ir darījis. Ja visas tās pēc kārtas aprakstītu, tad, man šķiet, visa pasaule nevarētu uzņemt sarakstītās grāmatas." (Jņ 21,25)

Katoliskās Baznīcas katehisma studijas - 19.nodarbība par Baznīcu (748-780)

Kunga Prezentācijas svētki, jeb Sveču diena, sprediķis. Speciāli Vatikāna Radio

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk 2, 22-40)

Kad bija pagājušas Mozus Likumā noteiktās šķīstīšanās dienas, vecāki nesa Jēzu uz Jeruzalemi, lai Viņu veltītu Kungam, kā ir rakstīts Kunga Likumā: “Katrs vīriešu kārtas pirmdzimtais lai tiek veltīts Kungam,” – un lai upurētu, kā sacīts Kunga Likumā, “vienu pāri ūbeļu vai divus jaunus baložus”.
Un, lūk, Jeruzalemē bija cilvēks, vārdā Simeons. Šis cilvēks bija taisnīgs un dievbijīgs un gaidīja Izraēļa iepriecināšanu, un pār viņu bija Svētais Gars. No Svētā Gara viņš bija saņēmis atklāsmi, ka neredzēs nāvi, pirms nebūs uzlūkojis Kunga Svaidīto.
Un, Gara pamudināts, viņš iegāja svētnīcā. Un, kad vecāki ienesa Bērnu Jēzu, lai par Viņu izpildītu Likuma priekšrakstus, viņš paņēma To rokās un slavēja Dievu, un sacīja: “Tagad nu atlaid, Kungs, savu kalpu mierā, kā Tu esi sacījis, jo manas acis ir skatījušas Tavu pestīšanu, ko Tu sagatavoji visu tautu priekšā, – gaismu pagānu apgaismošanai un slavu savai Izraēļa tautai.”
Un Viņa tēvs un Māte brīnījās par to, kas tika sacīts par Bērnu. Bet Simeons viņus svētīja un sacīja Viņa Mātei Marijai: “Redzi, Viņš ir likts par krišanu un augšāmcelšanos daudziem Izraēlī un par zīmi, kurai pretosies. Un tavu pašas dvēseli caurdurs zobens, lai atklātos daudzu siržu nodomi.”
Tur bija arī praviete Anna, Fanuēļa meita, no Asera cilts, gados ļoti veca. Pēc savas jaunības viņa septiņus gadus dzīvoja ar savu vīru un palika atraitne. Tā viņa bija nodzīvojusi līdz astoņdesmit četriem gadiem, nešķirdamās no svētnīcas, kur gavēņos un lūgšanās kalpoja dienu un nakti. Arī viņa, atnākusi tajā pašā stundā, slavēja Dievu un stāstīja par Bērnu visiem, kas gaidīja Jeruzalemes atpestīšanu.
Izpildījuši visu pēc Kunga Likuma, viņi atgriezās Galilejā uz savu pilsētu Nācareti. Bet Bērns auga un pieņēmās spēkā, pilns gudrības. Un Dieva žēlastība bija pār Viņu. Tie ir Svēto Rakstu vārdi. (No www.mieramtuvu.lv)

Lai ir slavēts Jēzus Kristus!

Dārgie Vatikāna radio klausītāji. Šodien evaņģēlija fragments mums atstāsta svētās Gimenes ceļojumu uz Jeruzalemes svētnīcu. Ir pagājušas 40 dienas kopš Jēzus piedzimšanas uz atbilstoši Izceļošanas un Levītu grāmatas norādījumiem ikviens pirmdzimtais zēns bija jāvelta Dievam. „Un Kungs runāja uz Mozu: "Novēli Man visus pirmdzimušos, kā cilvēku, tā lopu, kas vien pašķir mātes klēpi Israēla ļaudīs, lai tie Man pieder." (2 Mozus 13,2) Kādēļ gan Jēzum bija nepieciešama šī veltīšana, ja viņš jau ir Vienpiedzimušais Dieva Dēls? Jāzeps un Marija šo ritu, ceremoniju veica tādēļ, ka viņi bija dievbijīgi jūdi un vēlējās visu pildīt tā, kā to noteica Mozus likums. Arī Jēzus, savas dzīves laikā bija uzticīgs Vecās Derības likumama, jo Viņš taču nav nācis šo Likumu atcelt, bet piepildīt. (sal. Mt 5,17). Tomēr šajā notikumā ir kas vairāk nekā tikai Vecās Derības Likuma izpildīšana.

Katoliskās Baznīcas katehisma studijas - 18.nodarbība par Svēto Garu (683-747)

Liecība nr. 5: Jānis

Liecība nr.1: Andras liecība

Liecība nr.7: Terēze

Liecība nr. 6: Diāna

Liecība nr. 4: Zane

Liecība nr. 3: Ances liecība

Liecība nr. 2: Andra liecība

Baltijas Tezē Rīgā 2014. gadā (Taize Baltic – Regionale spotkanie, Ryga 2014)

Tezē Baltijas reģionālā tikšanās Rīgā 2014

Kļūstot par zemes sāli

no 26. līdz 28.septembrim

Atsaucoties Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas un Romas katoļu baznīcas Latvijā aicinājumam, viens no svētceļojuma uz zemes posmiem no 2014.gada 26. līdz 28.septembrim notiks Rīgā. Tezē kopiena šādus svētceļojumus organizē jau daudzus gadus. 16 līdz 35 gadus jauni jaunieši no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Skandināvijas valstīm, Somijas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas un Polijas, kā arī no citām valstīm kopīgi ar Tezē kopienas brāļiem ir aicināti piedalīties lūgšanās, semināros un darbnīcās, kā arī piedzīvot Rīgas ģimeņu un draudžu viesmīlību. 2014.gadā Rīga ir Eiropas kultūras galvaspilsēta – Tezē tikšanās būs ticības liecība jauniem cilvēkiem.

Praktiska informācija

Jaunieši tiks izmitināti rīdzinieku ģimenēs. Ierašanās sāksies piektdienas rītā, kam sekos pusdienas un vakara lūgšanas, kā arī kopīgas vakariņas.

Sestdienas rīts iesāksies ar lūgšanām un tikšanos vietējās draudzēs, dienas turpinājumā būs kopīga maltīte un pusdienas lūgšana Rīgas centrā, kā arī dažādas tematiskās darbnīcas par tādām tēmām kā sociālā līdzdalība, ticība, starpkultūru komunikācija, māksla un citām. Sestdiena noslēgsies ar kopīgām vakariņām un lūgšanu pilsētas centrā.

Svētdienu uzsāksim ar dievkalpojumiem vietējās draudzēs, kam sekos kopīgas pusdienas viesģimenēs un tikšanās noslēguma lūgšana Rīgas centrā.

Turpmāka informācija par tikšanās programmu un reģistrāciju tiks publicēta 2014.gada pavasarī.

Vairāk informācijas atradīsiet:

www.taize.fr www.gertrude.lv