„Ak, Kristus Krusts,” šādi lūgšanas vārdi ik pa brīdim atskanēja pāvesta teiktajā uzrunā pēc Lielās piektdienas Krustaceļa Romas Kolizejā. Iepazīstināsim ar to mūsu klausītāju un lasītāju auditoriju:
„Ak, Kristus krusts, dievišķās mīlestības un cilvēciskās netaisnības simbols, visaugstākā mīlestības upura un visekstrēmākā egoisma ikona, nāves ierocis un pestīšanas ceļa instruments, paklausības zīme un nodevības emblēma, vajāšanu ešafots un uzvaras zīmogs!
Ak, Kristus krusts, šodien tevi redzam paceļamies mūsu nogalinātajās māsās un brāļos, kas ir sadedzināti dzīvi, noslaktēti un barbariskiem zobeniem nocirstām galvām. Un to visu pavada ģļēva klusēšana.
Ak, Kristus krusts, šodien tevi redzam vārdu un nevis gara, nāves, nevis dzīvības doktoros, kas tā vietā, lai mācītu žēlsirdību, notiesā un pakļauj nāvei taisnīgo.
Ak, Kristus krusts, šodien tevi redzam neuzticīgos kalpos, kas tā vietā, lai atteiktos no savām ambīcijām, atņem cieņu nevainīgajiem.
Ak, Kristus krusts, šodien tevi redzam akmens cietajās to cilvēku sirdīs, kas ērti iekārtojušies, tiesā citus, kas ir gatavi ar akmeņiem nomētāt savu tuvāko, bet nemāk apzināties savus grēkus un vainas.
Ak, Kristus krusts, redzam tevi kādas reliģijas sekotāju fundamentālismos un terorismā. Viņi profanē Dieva vārdu un izmanto to, lai attaisnotu savu neiedomājamo vardarbību.
Ak, Kristus krusts, tu esi redzams arī tajos, kuri cenšas tevi noņemt no sabiedriskām vietām un izslēgt no publiskās dzīves kāda laiciska pagānisma vārdā, vai pat vienlīdzības vārdā, ko tu pats mums esi mācījis.
Ak, Kristus krusts, redzam tevi varenajos un ieroču tirgotājos, kas ar nevainīgu brāļu asinīm kurina karu krāsni.
"Lielās piektdienas" reakcijas :)
@tolstovs1 traģiski ir tas, ka Jūs pat šovakar nesērojat par Kristus upuri, bet bakstāt ar pirkstiem "ticības ienaidniekus".— Ieva (@IevaSniedze) March 25, 2016
@IevaSniedze man Kristus ir augšāmcēlies un savās pārdomās balstos uz pāvesta pārdomām. Iesaku iedziļināties. Svētīgu Pashu! 😃— Ilmārs Tolstovs (@tolstovs1) March 25, 2016
Lielā piektdiena! Kāpēc Dievs pieļauj ciešanas?
 |
| Betlēmes māsu klostera kapela Lietuvā |
Dievs ir pieļāvis ciešanu esamību, lai mācītu mūs mīlēt vienam otru, mācītu izrādīt tuvākmīlestību. Daudzos gadījumos nav iespējams novērst ciešanas vai nāvi, bet ir iespējams palīdzēt tam, kas cieš. Kristietības ietekmē cilvēki sāka būvēt slimnīcas un veco ļaužu namus. Arī vēstulē Diognetam ir detalizēti aprakstīts, ka kristieši tā laika Romas impērijā izcēlās tieši ar savu īpašo dzīves veidu[8]. Tieši kalpojot viens otram, Kristus sekotāji atvieglo ciešanas cilvēkam, kas cieš, bet, no otras puses, caur šo kalpošanu paši kalpotāji pieaug mīlestībā pret tuvāko un mīlestībā pret Dievu.
Ir liela problēma, kad parādās vēlme ciešanas izstumt no indivīda un sabiedrības apziņas. Tā vietā, lai „cīnītos” ar ciešanām, nogalinot vecus un slimus cilvēkus, kristieši, sekojot Kristus piemēram, ir aicināti parādīt līdzjūtību un žēlsirdību tiem, kas cieš. Arī apustulis Pāvils aicina mūs uzņemties citam cita nastu[9]. Pāvests Jānis Pāvils II piebilst, ka daudzās vietās Bībelē ir norādīts uz sirmgalvjiem un slimiem cilvēkiem, kuru viedums un pieredze tiek atzīti kā unikāls ģimenes un sabiedrības bagātināšanās avots[10]. Var jau teikt, ka arī nekristieši veido sociālos aprūpes centrus un kalpo slimniekiem, tomēr mūsdienās sabiedrība bauda kristīgās ticības ietekmes sekas. Pirmajos kristietības gadsimtos tieši kristīgā ticība bija tā, kas veicināja rūpes par slimniekiem un mirstošajiem.
Mūsdienās, kad saasinās diskusijas par eitanāziju[11], vēl jo vairāk ir svarīgi parādīt kristietības īpašo devumu, uzsverot katra cilvēka vērtību, arī tāda, kurš ir smagi slims vai atrodas nāves priekšā. Pāvests Jānis Pāvils II savā enciklikā „Evangelium vitae” norāda, ka mūsdienu dekristianizētais kultūras klimats absolūti nesaprot ciešanu jēgu, uzskata tās par ļaunuma iemiesojumu, kurš jāiznīcina jebkuriem līdzekļiem, lietojot eitanāziju kā „viltus žēlsirdību”[12]. Pāvests uzsver, ka daudziem, kas nepazīst ticību, dzīves vērtību nosaka tikai iegūtais prieka daudzums un labklājības pakāpe. Tiem ciešanas šķiet kā neizturams šķērslis, no kā jāatbrīvojas par katru cenu[13].
Tikai Kristū ikviens cilvēks var pilnībā izprast nāves un ciešanu dziļo noslēpumu visā tā nepievilcīgākajā veidolā. Šo domu uzsver arī Jānis Pāvils II, sakot, ka pat sāpes un ciešanas iemanto jēgu, ja tās piedzīvo ciešā saistībā ar dāvātu un gūtu mīlestību”[14]. Bez Jēzus Kristus krusta nāves un augšāmcelšanās ir ļoti grūti vai pat neiespējami saprast ciešanas un nāvi. Jēzus Kristus, nākot šajā pasaulē īpašā veidā ir savienojies ar katru cilvēku, ir ņēmis ikviena nastu, ciešanas un nāvi uz sevis.
No savas kalpošanas pieredzes vairākās Rīgas slimnīcās, varu teikt, ka no vienas puses, mums ir jālūdz Dievs par slimniekiem, lai slimība atkāptos un cilvēks ātrāk izveseļotos, jo slimība nav nekas labs, tā ir un paliek ļaunums. Tomēr no otras puses, mums, kā ticīgiem cilvēkiem ir dāvāta cerība Kristū, kas dod mieru un paļāvību arī tad, ja mūsu lūgšanas paliek bez atbildes, kad no Dieva puses ir milzīgs klusums. Tad mums paliek tikai paļāvība un noslēpumaina savienošanās ar Kristus Krustu. Visiem cietējiem visvairāk ir vajadzīgs atbalsts, klātbūtne un iepriecinājums.
Gatavojoties Lieldienām! Lielā ceturtdiena!
Redzama vienotība ir būtiska evaņģēliskās ticamības zīme. Baznīcā pastāv divu veidu vienotība – vertikālā un horizontālā. Vertikālā ir mūsu katra saikne ar Dievu, bet horizontālā ir vienotība mūsu satrpā. Evaņģēlista Jāņa uztverē, abas šīs dimensijas izriet no Atklāsmes Jēzū Kristū. Patiesa vienotība neizriet no savstarpējās mīlestības emocionāla piedzīvojuma kopienā, vai no mākslīgiem un cilvēciskiem ekumēniskiem centieniem, bet tieši no vienotības, kāda pastāv starp Dievu Tēvu un Dievu Dēlu. Jebkuras patiesas vienotības pamatā ir tieši vienotība, kāda pastāv Svētajā Trīsvienībā – starp Tēvu un Dēlu un Svēto Garu.
Jēzus ir tas, kas ieved mācekļus vienotībā ar Tēvu, Svētajā Garā, mācekļus, kuri bija izgājuši cauri Lielās Piektdienas šausmām un nodevībām, kuri bija šķīstīti caur milzīgiem pārbaudījumiem, kādas bija Jēzus ciešanas Lielajā Piektdienā. Un tad, piedzīvojuši Jēzus Augšāmcelšanos, viņi ir gatavi sagaidīt Vasarsvētkus.
Pasaule ieticēs evaņģēlija vēstij tikai tad, kad redzēs lielu mīlestību Baznīcā, kristiešu starpā. „No tā visi pazīs, ka jūs esat mani mācekļi, ja jums būs mīlestība savā starpā.” (Jņ 13,35) Jo sašķelti, kašķīgi, aizdomu, skaudības un nenovīdības pilni kristieši nespēj dot autentisku liecību pasaulei. Tomēr bez Svētā Gara palīdzības nav iespējams apvienot mūs, kas esam tik dažādu raksturu, vecumu, tautību, domāšanas veidu. Svētais Gars, kuru gaidām, kuru saucam ir Tas, kurš var palīdzēt šo vienotību veidot. Svētais Gars vieno arī caur neērtām situācijām, caur melu atmaskošanu, caur patiesības atklāšanu par mums pašiem.
Pirms dažām nedēļām Baznīcā tika ievēlēts jezuītu tēvs, pāvests Francisks. Mūsu jaunais pāvests nebeidz pārsteigt. Un viens no šiem pārsteigumiem ir kāju mazgāšana Lielajā Ceturtdienā Casal del Marmo nepilngadīgo izolatorā. Ko šis un citi jaunā pāvesta žesti mums parāda? To, ka Jēzus, Lielajā Ceturtdienā, mazgājot saviem mācekļiem kājas, un tā nebija tikai izrāde, parādīja patiesas vienotības ceļu. Euharistija tikai tad var būt vienojoša, ja pirms tam, atstājuši savu upurdāvanu pie altāra, esam aizgājuši, un izlīguši ar savu brāli vai māsu. Pāvests mums māca, ka Baznīcas liturģija, ja viņa nav iesakņota mūsu reālajā dzīvē, ja liturģiskie žesti un kristīgā dzīve neparādās pēc tam mūsu dzīvē mīlestības piepildītos darbos, tad patiesībā tie ir tukši un neauglīgi. Lieldienu svētki, tie ir arī mūsu iekšējās transformācijas, pārveides svētki. Tie ir svētki, kad varam iziet pretī kādam, kuram ikdienā pieiet klāt ir grūti.
Mēs esam aicināti ar dziļu ticību izdzīvot visus Triju svēto dienu liturģiskos dievkalpojumus un žestus, lai tādējādi ticība mūsu dzīvē nebūtu, pāvesta Benedikta vārdiem runājot tikai informatīva, bet performatīva. Mēs katrs, mazgājuši viens otram kājas, gājuši ar Jēzu krustaceļā, miruši vecajam cilvēkam, Lieldienu svētajā naktī varam atjaunot savu ticību, atjaunot savus kristībā dotos solījumus. Kā uzsver pāvests Benedikts XVI, tad katrs cilvēks kristību brīdī dzirdēja jautājumu: „Ko tev dod ticība?” Atbilde skan: „Mūžīgo dzīvi.” Lūgsim, lai šajos Lieldienu svētkos mūsu ticības dzirkstele, kas mūsu sirdīs gruzd, aizdegtos ar jaunu liesmu un mūsos vēl vairāk pieaugtu ilgas pēc mūžības, ilgas pēc Debesu Valstības, ilgas pēc dzīves kopā ar Jēzu ikdienā, līdz pat pasaules beigām.
Vatikāna Radio www.radiovaticana.org
Klusās nedēļas un Lieldienu dievkalpojumi Valmierā un apkārtnē
18.00 Sv. Mise Valmierā (pr. Ilmārs, kopā)
Lielā Piektdiena 25. marts
11.00 Pilsētas Krusta ceļš
15.00 Ciešanu Dievkalpojums (pr.Lauris)
Lieldienas 27. marts
Sestdienas vakarā
18.00 Sv.Mise Valmierā (pr.Ilmārs, kopā)
14.00 Sv. Mise Raunā (pr.Lauris)
Svētdien
11.00 Valka (pr.Ilmārs)
8.00 Valmiera (pr.Lauris)
8.00 Valmiera (pr.Lauris)
11.00 Mazsalaca (pr.Lauris)
14.00 Rūjiena (pr.Lauris)
11.00 Valmiera (pr.Ilmārs, kopā)
Otrās Lieldienas 28. marts
11.00 Valmiera (pr.Ilmārs, kopā)
Gatavojoties Lieldienām! Lielās nedēļas trešdiena!
Pārdomām: Jūdass Iskariots! Kas viņš bija? Traģiska personība, Jēzus izvēlēts māceklis. Arī mēs savā dzīvē līdzināmies Jūdasam, kad ar smagu grēku sagrēkojam pret Dievu. Dievs ļoti cer uz mums, tāpat kā viņš cerēja, ka Jūdass atgriezīsies. Lielās Piektdienas drāma ir arī saistīta ar mani. Vai esmu gatavs nostāties zem Jēzus Krusta un atdot Viņam visus savus grēkus un novilkt veco cilvēku ar visiem viņa grēka darbiem un ietērpties jaunās godības, augšāmcelšanās drānās?
Gatavojoties Lieldienām! Lielās nedēļas otrdiena
Pārdomām: Jēzus mūs katru ieaicina pēdējo Vakariņu telpā. Jēzus zin, kurš viņu nodos, tomēr Jēzus ļauj notikumiem iet savu gaitu. Kādēļ? Kāpēc viņš neaptur ļaunumu? Kāpēc pasaulē cieš nevainīgi cilvēki? Ļaunuma klātbūtne pasaulē joprojām paliek liels noslēpums. Tomēr Jēzus uzvar ļaunumu, to uzņemot uz sevis. Mēs ikviens, kurš piedzīvojam ļaunumu un ciešanas pasaulē, varam tās pievienot Jēzus krusta ciešanām. Katrā cietējā, katrā mirstošajā ir klātesošs Jēzus. Atcerēsimies to!
Gatavojoties Lieldienām! Lielās nedēļas pirmdiena!
Pārdomām: Sešas dienas pirms savām ciešanām Jēzus dodas pie saviem draugiem - Marijas, Martas un Lācara. Viņš arī ir cilvēks, un, apzinoties tuvojošās ciešanas, vēlas vēl pēdējās dienās satikties ar saviem vistuvākajiem draugiem. Arī es esmu Jēzus vistuvākais draugs. Vai manā sirdī ir līdzjūtība un sirds satriektība, redzot cik ļoti Jēzus cieš par maniem grēkiem? Šīsdienas lasījumā spilgti ir redzams kontrasts, starp Betānijas ģimenes mīlestību un Jūdasa Iskariota materiālistisko aprēķina domāšanu. Vai nav tā, ka arī es esmu piesavinājies šī laikmeta materiālisma domāšanu un arī uz Jēzus ciešanām un nāvi raugos tikai pragmatiski un ar nocietinātu sirdi? Vairāk mīlestības un līdzjūtības!
Svētā Jāzepa svētki!
Pavisam nesen pāvests Benedikts XVI, Romas Misāles Euharistiskajās lūgšanās, pieminot Vissvētāko Jaunavu Mariju, pievienoja klāt šādu tekstu – “un svēto Jāzepu, Viņas Līgavaini”. Arī Vatikāna II koncila dogmatiskajā konstitūcijā Lumen gentium ir teikts: “Svinot Euharistisko upuri, mēs tātad visciešākajā veidā pievienojamies debesu Baznīcas kultam, būdami ar to vienoti un pieminot vispirms godības pilno mūžam Jaunavu Mariju, svēto Jāzepu, svētos apustuļus un mocekļus, kā arī visus svētos” (LG, 50). Jāatcerās, ka pāvests Jānis XXIII svēto Jāzepu pasludināja par visa Vatikāna II koncila aizbildni. 1989.gada 15.novembrī svētais Pāvests Jānis Pāvils II uzrakstīja speciālu dokumentu Redemptoris custos par svēto Jāzepu un viņa misiju Kristus dzīvē un Baznīcā.
Svētajos Rakstos svētajam Jāzepam ir veltīti 26 panti, kuros viņš ir pieminēts 14 reizes. Ļoti daudz par svēto Jāzepu runā arī apokrifi, kuros ir daudz leģendu un nostāstu. Neskatoties uz to, ka Jāzeps nāca no Dāvida cilts, viņam nebija nekāda mantojuma un viņš pārtika tikai no sava roku darba. Viņš bija galdnieks, kā to norāda sv. Justīns, kurš dzīvoja II gs. pēc Kristus. Pēdējo reizi Evaņģēlijā mēs Jāzepu atrodam pieminētu svētceļojumā uz Jeruzalemi, kad Jēzum bija 12 gadu. Pēc daudzu pētnieku domām, tad kad Jēzus sāka savu publisko darbību 30 gadu vecumā, svētais Jāzeps bija jau miris. Viņam bija klusa un svētīga nāve, tādēļ tradīcija viņu piesauc kā labas un svētīgas nāves aizbildni. Ikonogrāfijā viņš tiek attēlots kā sirmgalvis, tomēr patiesībā viņš bija gados jauns, kad satika Mariju. Origēns Jāzepu nosauc par “taisnīgo vīru”, sv. Jānis Hrizostoms runā par viņa asarām un prieku, sv. Augustīns raksta par viņa legālo laulību ar Mariju un viņa tēvišķību, svētais Gregors no Nazianses parāda Jāzepa godību pār citiem svētajiem un sv. Hieronīms slavē viņa jaunavību.
Bīskapa Edvarda Dajčaka pārdomas
Šodienas lekcijā pasniedzējs uzlika video, kurā Košalīnas - Kolobšeskas bīskaps Edvards Dajčaks diecēzes priesteriem skaidro jaunās evaņģelizācijas idejas. Noskatoties šo video es biju patīkami pārsteigts, par šī bīskapa "svaigo" redzējumu par šiem jautājumiem. Tie, kas saprot poļu valodu, raksta beigās esmu "embadējis" šo video, bet tiem, kas nesaprot, īsumā pārstāstīšu tās domas, kuras mani pašu ļoti uzrunāja.
Sabiedrība ļoti strauji mainās. Nevar evaņģelizēt ar tiem pašiem līdzekļiem un veidu, kā pirms desmit gadiem, jo katra nākamā paaudze nāk ar savu domāšanas veidu. Baznīcai aktīvi ir jāpēta "laika zīmes", reālo situāciju, lai spētu sludināt Labo Vēsti attiecīgā laikmeta cilvēkiem saprotamā valodā. Sakarā ar komunikācijas līdzekļiem, īpaši internetu, cilvēks tiek pārpludināts ar informāciju. Ir grūti atšķirt, kas ir labs, kas nē. Vecāki vairs nenodod ticību no paaudzes paaudzē. Ģimene vairs nav ticības tālāknodošanas vieta. Nevar mūsdienās katehēzēs tikai automātiski likt bērnam iemācīties katehētiskās ticības patiesības. Ir jābūt ticības lieciniekiem. Bērni pazūd informācijas plūsmā. Viņi vairs nespēj atšķirt labo no ļaunā, jo notiek informācijas fragmentarizācija. Nav izpratne par ticības kodolu, būtību. Baznīcai mūsdienās ir lielas iespējas, jo cilvēki meklē kopienu, koleģiālu grupu. Ir svarīgi, lai draudzes būtu kā ģimenes, mūsu rokās ir šī atslēga, lai cilvēkiem palīdzētu aiziet uz debesīm. Diemžēl daudzi katoļi grib pieņemt sakramentus, bet ne Dievu. Laulājas, jo vajag rituālu, bet ne attiecības ar Dievu. Baznīcai jākļūst par brīvības telpu, kurā cilvēki var uzelpot un atpūsties no ideoloģijām, līdzīgi kā tas bija padomju diktatūras laikā. Šobrīd ir postmodernisma diktatūra, un draudzēs cilvēkiem ir jāatpūšas no tās. Mums nav jācīnās ar ļaunumu pasaulē, Kristus jau to ir uzvarējis. Draudzēm, Baznīcai ir jābūt mīlestības un ticības kopienām, kas pievelk cilvēkus (sal. pāvests Francisks, "Evangelii gaudium"). Jo tad, kad pagāns, neticīgais, kurš dzīvo nemorālisku dzīvi satiks Kristu, piedzīvos Viņa klātbūtni, vinš pats atteiksies no ļaunuma, grēka. Mums vajag sludināt Kristu, kurš ir miris un augšāmcēlies un dzīvo mūsu vidū Baznīcā. Mīlēsim pāvestu, ne tikai pēc viņa bildītēm, bet pēc tā, ko viņš runā un raksta. Mēģināsim to īstenot savā dzīvē. Tas ir "katoliskais pagānisms" - veidot rituālus un sistēmas, kas ir tālu no Dieva, tālu no Romas. Varam uzdot jautājumu - vai mūsu draudzes, kopienas atbilst Dieva un Katoliskās Baznīcas nodomam?
Sabiedrība ļoti strauji mainās. Nevar evaņģelizēt ar tiem pašiem līdzekļiem un veidu, kā pirms desmit gadiem, jo katra nākamā paaudze nāk ar savu domāšanas veidu. Baznīcai aktīvi ir jāpēta "laika zīmes", reālo situāciju, lai spētu sludināt Labo Vēsti attiecīgā laikmeta cilvēkiem saprotamā valodā. Sakarā ar komunikācijas līdzekļiem, īpaši internetu, cilvēks tiek pārpludināts ar informāciju. Ir grūti atšķirt, kas ir labs, kas nē. Vecāki vairs nenodod ticību no paaudzes paaudzē. Ģimene vairs nav ticības tālāknodošanas vieta. Nevar mūsdienās katehēzēs tikai automātiski likt bērnam iemācīties katehētiskās ticības patiesības. Ir jābūt ticības lieciniekiem. Bērni pazūd informācijas plūsmā. Viņi vairs nespēj atšķirt labo no ļaunā, jo notiek informācijas fragmentarizācija. Nav izpratne par ticības kodolu, būtību. Baznīcai mūsdienās ir lielas iespējas, jo cilvēki meklē kopienu, koleģiālu grupu. Ir svarīgi, lai draudzes būtu kā ģimenes, mūsu rokās ir šī atslēga, lai cilvēkiem palīdzētu aiziet uz debesīm. Diemžēl daudzi katoļi grib pieņemt sakramentus, bet ne Dievu. Laulājas, jo vajag rituālu, bet ne attiecības ar Dievu. Baznīcai jākļūst par brīvības telpu, kurā cilvēki var uzelpot un atpūsties no ideoloģijām, līdzīgi kā tas bija padomju diktatūras laikā. Šobrīd ir postmodernisma diktatūra, un draudzēs cilvēkiem ir jāatpūšas no tās. Mums nav jācīnās ar ļaunumu pasaulē, Kristus jau to ir uzvarējis. Draudzēm, Baznīcai ir jābūt mīlestības un ticības kopienām, kas pievelk cilvēkus (sal. pāvests Francisks, "Evangelii gaudium"). Jo tad, kad pagāns, neticīgais, kurš dzīvo nemorālisku dzīvi satiks Kristu, piedzīvos Viņa klātbūtni, vinš pats atteiksies no ļaunuma, grēka. Mums vajag sludināt Kristu, kurš ir miris un augšāmcēlies un dzīvo mūsu vidū Baznīcā. Mīlēsim pāvestu, ne tikai pēc viņa bildītēm, bet pēc tā, ko viņš runā un raksta. Mēģināsim to īstenot savā dzīvē. Tas ir "katoliskais pagānisms" - veidot rituālus un sistēmas, kas ir tālu no Dieva, tālu no Romas. Varam uzdot jautājumu - vai mūsu draudzes, kopienas atbilst Dieva un Katoliskās Baznīcas nodomam?
Gatavojoties Lieldienām! 18.03
Lasījumus meklējiet www.mieramtuvu.lv
Pārdomām: No vienas puses jūdus var saprast. Klausoties Jēzus vārdos, viņiem varēja šķist, ka Viņš iedragā pašus monoteisma pamatus - vai kāds cilvēks var būt vēl blakus Dievam? Vai tas ka Jēzus atklāj Trīsvienīgo Dievu, nesašķoba monolītā monoteisma pamatus? Nē. Jo Dievs sūtot savu Dēlu cilvēka miesā vēlas solidarizēties ar cilvēku, nekādā zinā "nesamazinot" savu "Vienību". Jēzus - patiess Dievs un patiess Cilvēks savieno debesis ar zemi, mani ar Dievu. Jēzū Kristū es varu tapt pestīts. Caur Jēzus Kristus nāvi un augšāmcelšanos. Ticībā. Vai es tam ticu?
Gatavojoties Lieldienām! 17.03
Lasījumus meklējiet www.mieramtuvu.lv
Pārdomām: "Ko Tu no sevis taisi?" - Jēzum jautā sarunu partneri. Vistuvākie Jēzus tautas brāļi Viņu nesaprot. Bet vai es saprotu Jēzu? Jēzus visvairāk cieš no tā, ka mēs, būdami Viņam vistuvāk, tomēr nesaprotam, nepieņemam un atmetam Viņa misiju. Vai nav tā, ka arī es esmu mazdūšīgs, lai aizstāvētu Jēzu citu priekšā? Kādu Dieva attēlu es nesu sevī? Kas Jēzus ir man? Jēzus svinīgi apliecina: "Es Esmu!" Jēzus apliecina savu dievišķību. Vai es tam ticu?
Gatavojoties Lieldienām! 16.03
Lasījumus meklējiet www.mieramtuvu.lv
Pārdomām: "Kas ir patiesība?" - jautā Pilāts Jēzum. Šo jautājumu bieži vien uzdodam arī mēs. Mūsdienu postmodernajā sabiedrībā nav ērti runāt par patiesību. Šķiet, ka vai nu katram ir sava patiesība, vai arī patiesības nav vispār. Vecajā Derībā Likuma izpildīšana garantēja uzticību patiesībai. Dievs tika uztverts kā daudzu priekšrakstu kopums, kuru ievērojot cilvēks ir uzticīgs Dievam, tātad patiesībai. Jēzus nenoliedz Likumu un neatraida to. Tomēr Jaunajā Derībā Jēzus pats kļūst par Likumu. Satiekot Jēzu, mēs iepazīstam Patiesību un Jēzus - Patiesība mūs dara brīvus.
Gatavojoties Lieldienām! 15.03
Lasījumus meklējiet www.mieramtuvu.lv
Pārdomām: "Kas Tu esi?" - jautā saniknojušies farizeji. To pašu jautā mūsdienu postmodernais cilvēks. Kas šodien ir Jēzus, priekš mūsdienu cilvēka, jā arī priekš tevis un manis? Daudziem mūsdienu cilvēkiem skapjos stāv Bībele, noputējusi un it kā tikko nopirkta. Kādēļ? Tādēļ, ka bez ticības Jēzus vēsts, Bībeles teksts nav saprotams. Bet ticība ir Dieva dāvana. Dievs šo ticības dāvanu vēlas dot ikvienam no mums. Ir vajadzīga atvērta un pazemīga sirds, lai to saņemtu. Jēzus ir aizgājis no šīs pasaules, bet ir atstājis Sevi maizes un vīna veidā Euharistijā, dievkalpojumā, adorācijā. Nāciet, godināsim Viņu!
Pārdomām: "Kas Tu esi?" - jautā saniknojušies farizeji. To pašu jautā mūsdienu postmodernais cilvēks. Kas šodien ir Jēzus, priekš mūsdienu cilvēka, jā arī priekš tevis un manis? Daudziem mūsdienu cilvēkiem skapjos stāv Bībele, noputējusi un it kā tikko nopirkta. Kādēļ? Tādēļ, ka bez ticības Jēzus vēsts, Bībeles teksts nav saprotams. Bet ticība ir Dieva dāvana. Dievs šo ticības dāvanu vēlas dot ikvienam no mums. Ir vajadzīga atvērta un pazemīga sirds, lai to saņemtu. Jēzus ir aizgājis no šīs pasaules, bet ir atstājis Sevi maizes un vīna veidā Euharistijā, dievkalpojumā, adorācijā. Nāciet, godināsim Viņu!
Gatavojoties Lieldienām! 14.03
Svēto Rakstu tekstus var atrast www.mieramtuvu.lv
Pārdomām: Jēzus saka: "Es esmu pasaules gaisma!" Vai es tam ticu un savā ikdienā dzīvoju kā gaismas bērns un kā Dieva bērns? Vai manu dzīvi un ikdienu pavada kristīgā cerība? Bet varbūt es katru dienu saku: "Ir slikti un būs vēl sliktāk!" Nē. Kopā ar Jēzu vienmēr ir labi un būs vēl labāk! Jēzus vārdi dara nemierīgus farizejus, jo šie Jēzus vārdi atklāj, izgaismo viņu tumsas darbus. Farizeji sāk pārmest Jēzum, ka viņš pārsniedz savas pilnvaras. Tomēr Jēzus norāda uz savu ciešo saikni ar Tēvu. Jēzus liecina par Tēvu. Vai arī mana dzīve ir liecība par Dievu? Vai es bieži izmeklēju savu sirdsapziņu un atzīstos Dievam savos grēkos? Lūgsim, lai mūsu dzīve būtu aizvien "caurspīdīgāka", ka citi mūsos varētu saskatīt Dievu!
Pārdomām: Jēzus saka: "Es esmu pasaules gaisma!" Vai es tam ticu un savā ikdienā dzīvoju kā gaismas bērns un kā Dieva bērns? Vai manu dzīvi un ikdienu pavada kristīgā cerība? Bet varbūt es katru dienu saku: "Ir slikti un būs vēl sliktāk!" Nē. Kopā ar Jēzu vienmēr ir labi un būs vēl labāk! Jēzus vārdi dara nemierīgus farizejus, jo šie Jēzus vārdi atklāj, izgaismo viņu tumsas darbus. Farizeji sāk pārmest Jēzum, ka viņš pārsniedz savas pilnvaras. Tomēr Jēzus norāda uz savu ciešo saikni ar Tēvu. Jēzus liecina par Tēvu. Vai arī mana dzīve ir liecība par Dievu? Vai es bieži izmeklēju savu sirdsapziņu un atzīstos Dievam savos grēkos? Lūgsim, lai mūsu dzīve būtu aizvien "caurspīdīgāka", ka citi mūsos varētu saskatīt Dievu!
Gatavojoties Lieldienām! 13.03 (2013.gada komentārs "Mieram tuvu")
Dārgie „Mieram Tuvu” lasītāji. Strauji ir
pietuvojušies Kristus Augšāmcelšanās svētki. Jau nākošsvētdien, kopā ar Jēzu
svinīgi ieiesim Jeruzalemē un dosimies ar Viņu krustaceļā. Bet šodien Baznīcas
liturģiskie lasījumi mums piedāvā Jāņa evaņģēlija 8 nodaļas tekstu no 1 līdz 11
pantam, kurā aprakstīts, kā Rakstu zinātāji un farizeji pie Jēzus atved
laulības pārkāpšanā pieķertu sievieti. Interesants ir fakts, ka vienā daļā
pirmatnējo Bībeles manuskriptu šis teksts sākotnēji tika ievietots uzreiz pēc
Lūkas ev. 31,38, jo arī pētot evaņģēlista Jāņa rakstīšanas stilu, šis fragments
savā veidā „izlec” no kopīgā evaņģēlija teksta un sv. Jāņa domāšanas veida.
Tomēr tas neliek apšaubīt šī teksta kanoniskumu un varbūt, tieši aprakstot šo
notikumu, evaņģēlists vēlējās pamatot Jēzus vārdus, izteiktus šīs pašas nodaļas
15 pantā: „Jūs tiesājat miesīgi, es netiesāju nevienu.”
Atkārtotā Likuma, jeb 5 Mozus grāmatā, 22
nodaļas 23 un 24 pantā ir stingri noteikts, ka jebkura sieviete, kas ir
pieķerta laulības pārkāpšanā ir jānomētā ar akmeņiem. To nosaka Mozus bauslība.
Rakstu zinātāji vēlējās Jēzu iedzīt lamatās, līdzīgi kā aprakstīts epizodē par
nodokļu maksāšanu vai nemaksāšanu Ķeizaram (Mk 12,13-17). Jēzus raksta smiltīs.
Ko tas varētu nozīmēt? Jeremijas grāmatā ir teikts: „Kas no Tevis atkāpjas, to
vārdus rakstīs zemē smiltīs, jo tie ir atstājuši Kungu, dzīvības ūdens avotu.”
(Jer 17,13) Jēzus, rakstot smiltīs, norāda uz apsūdzētāju grēku, jo „lai
liecinieku roka būtu pirmā, kas paceļas viņu nonāvēt.” (Atk Lik 17,7) Vecās Derības
likums aizliedza izdarīt pārsteidzīgus spriedumus un pārsteidzīgi tiesāt. Kā
Jēzus uzsvēra Mateja 7 nodaļas sākumā, „netiesājiet, lai jūs netiktu tiesāti.
Kādu tiesu jūs spriedīsiet, tāda jums tiks spriesta, un ar kādu mēru jūs
mērīsiet, ar tādu jums tiks atmērīts. Bet ko tu raugi skabargu sava brāļa acī,
bet baļķi savā acī neredzi?” (Mt 7,1-3) Jēzus, jaunais Mozus ir nācis cilvēku
nevis notiesāt, bet gan attaisnot.
Apustulis Pāvils vēstulē Filipiešiem uzsver:
„Viņa (Kristus) dēļ es visu atmetu un uzskatu par mēsliem, lai tikai
iemantotu Kristu un atrastos Viņā nevis ar savu taisnību, kas izriet no Likuma,
bet gan ar to, kas izriet no ticības Kristum” (Fil 3,9) Jēzus nesāk sīki un detalizēti analizēt laulības pārkāpšanā pieķertās
sievietes morālisko stāju, viņš arī neiztirzā rakstu zinātāju liekulību. Ar šo
žestu un aicinājumu ieskatīties dziļāk savā sirdī un nožēlot grēkus, mainīt
savu dzīvi Jēzus atbrīvo gan sievieti, gan atmasko Rakstu zinātāju viltību un
liekulību. Cilvēku dzīvēs valda divas galējības – viena, uzskatīt, ka ticība nav saistīta ar reālajām izvēlēm, ar
moralitāti mūsu dzīvē. Tāda bija šīs sievietes problēma. Viņa ticēja, bet viņas
dzīve bija pilnīgi pretēja Dieva baušļiem, viņa bija „grēkos līdz ausīm”; otra
galējība – ticībā redzēt tikai morālo normu ievērošanu, bez skatījuma uz
būtisko, uz Dievu, uz mūžīgo dzīvi. Tas nozīmē, būt burta kalpam, redzēt visu apkārtējo
grēkus, neredzot savus. Grēksūdzē sūdzēt kaimiņu, radu un draugu grēkus, bet
sevī nesaskatīt pat vismazāko grēka kripatiņu. Jautājums paliek – vai sieviete,
kura palika stāvot Jēzus priekšā bija bez grēka? Nē. Tādēļ viņa palika, kaut
arī varēja aiziet. Viņa varēja aiziet un tādā veidā kļūt brīva. Bet tā būtu
tikai ārēja brīvība, fiziska, bet ne garīga. Patiesībā rakstu zinātāji un farizeji,
kuri aizgāja, palika nebrīvi, palika sasaistīti ar grēku. Aizejot no Jēzus mēs
vienmēr paliekam grēka sasaistīti un grēka vergi.
Ja ieaicinām Jēzu savā dzīvē kā Kungu, tad
piedzīvojam Viņa atbrīvojošo spēku. To piedzīvojam arī katru reizi, kad grēksūdzē
dzirdam priesteri sakām: „Neviens tevi nepazudināja? Arī es tevi nepazudināšu,
ej, negrēko vairs!” Sieviete palika, jo viņas priekšā bija Kāds, kurš varēja
dot viņai jaunas dzīves iespēju. Kāds, kurš spēja viņu patiesi atbrīvot.
Fiziski viņa bija brīva, visi tie, kas vēlējās viņu nomētāt ar akmeņiem bija
aizgājuši. Bet viņa palika, jo gribēja satikt To, satikt Jēzu Kristu, kurā
vienīgajā ir patiesa brīvība. Vai tu arī Viņu gribi satikt? Paliec. Paliec Viņā
un Viņš paliks tevī.
Gatavojoties Lieldienām! 12.03
Pārdomām: Šodien dzirdu dažādus uzskatus par Jēzu. No pūļa skan dažādas versijas un viedokļi. Postmodernais plurālisms. Katram šķiet, ka viņš zin patiesību. Kā ir patiesībā? Vai uzticos Baznīcai, kura vairāk kā 2000 gadus drosmīgi visām paaudzēm ir sludinājusi un sludina patiesību par Jēzu? Vai bieži vien neesmu iegrimis "prātuļošanā" par to, kādam ir jābūt Dievam, Jēzum, Baznīcai, bīskapam, prāvestam, draudzei, u.t.t. Vai nav tā, ka gribu pats sevi nostādīt Dieva vietā, gribu būt "gudrāks par pāvestu"? Lielāku pazemību, draugi!
Gatavojoties Lieldienām! 11.03
Pārdomām: Tuvojas Jēzus ciešanu laiks. Atrodos izvēles priekšā. Vai iešu kopā ar Jēzu ciešanu ceļā, vai palikšu savā komforta zonā? Vai apzinos, ka katrs mans grēks ievaino Jēzu šajā ciešanu ceļā? Jūdi, kuriem vajadzēja pirmajiem atpazīt savu ilgi gaidīto Mesiju, tomēr viņu neatpazīst? Vai es pazīstu savu Mesiju - Jēzu? Vai neesmu ieslīdzis savās shēmās par to, kādam vajadzētu būt Dievam? Jēzus pārmet jūdiem, ka viņi nepazīst Dievu. Bet vai es pazīstu Dievu? Kādu Dieva attēlu es nesu sevī? Lūgsim Jēzu, lai Viņš šajās Lieldienās atklājas no jauna mūsos.
Gatavojoties Lieldienām! 10.03
Pārdomām: Jēzus sarunājas ar jūdiem. Jēzus atgādina viņiem par Jāņa Kristītāja dedzīgumu. Vai es neesmu pazaudējis savu sākotnējo dedzīgumu, sekot Jēzum? Varu atcerēties savu sākotnējo mīlestību, kura varbūt šobrīd ir mazliet pagaisusi. Vai atceros tos cilvēkus, kuri man liecināja par Jēzu? Vai esmu brīvs no maniem garīgajiem "skolotājiem" un "vadītājiem"? Vai neglorificēju viņus un vai neesmu viņiem pārāk pieķēries? Vai meklēju atbildes savā dzīvē Rakstos, Bībelē? Vai Dieva Vārds manā dzīvē ieņem pirmo vietu?
Gatavojoties Lieldienām! 9.03
Pārdomām: "Mans Tēvs aizvien darbojas, un es arī darbojos", saka Jēzus. Jēzus nemitīgi uzlūko Tēvu un Tēvs nemitīgi uzlūko Dēlu un no Viņu mīlestības pārpilnības izplūst Svētais Gars. Vai savās lūgšanās pārdomāju Dieva Trīsvienības noslēpumu? Vai meklēju dziļākas attiecības ar Trīsvienīgo Dievu? Jēzus vēlas, lai mūsu attiecības ar Dievu, kā ar Tēvu padziļinās. Atvērsim mūsu sirdis dziļākai vienotībai ar Dievu Tēvu un Dēlu un Svēto Garu!
Gatavojoties Lieldienām! 8.03
Pārdomām: Jēzus mani aizved pie Avju dīķa, kur guļ daudz slimnieku. Vai atceros situāciju, kad pats biju slims? Varbūt tieši tagad slimoju un esmu nespēcīgs. Jēzus grib būt kopā ar mani. Varbūt ir kāds pazīstamais vai tuvinieks, kurš ir ļoti slims? Vai esmu viņu apmeklējis un kalpojis viņam? Varu Jēzum pastāstīt par šīm situācijām. Jēzus aizskar arī manas dzīves paralīzi, garīgo "stīvumu". "Vai vēlies tapt dziedināts?" "Ej, un negrēko vairs!"
Svētās Mises Norvēģijā - Oslo, Tonsbergā un Drammenē 10,11,12 un 13.martā
Svētās mises Norvēģijā 10,11,12 un 13.martā
Ceturtdien un piektdien, 10 un 11.martā Tonsbergā.
Sīkāka info: Valērija 957 36 395. Svētās Mises 10 un 11.martā vakarpusē.
Sestdien 12.martā St.Laurentius kirke, Cappelens gate 1, Drammen
kontakti: Jānis 457 92 606. Plkst. 15.00
Svētdien 13.martā Oslo. Plānojam ap 10.00 Harvalds kirke Toyen
Dievkalpojumu laiki vēl tiks precizēti.
Vadīs priesteris Ilmārs Pēteris Tolstovs.
Pēc sv.misēm kopābūšana un mīlestības sarunas pie kafijas tases.
Kartē:
View Mine lagrede steder in a larger map
Pirms un pēc dievkalpojumiem baznīcā būs iespējams pieiet pie grēksūdzes un kopīga rožukroņa lūgšana. Pēc dievkalpojuma kopīga pasēdēšana un pārrunas.
Sīkāka informācija pa epastu priesteris.ilmars@gmail.com
Gatavojoties Lieldienām! 7.03
Pārdomām: Jēzus vēlas būt klātesošs manā ikdienā. Viņa "dzimtā Galileja" ir mana ikdiena. Galilejieši pieņēma Jēzu, jo bija redzējuši Viņa paveiktos brīnumus. Kas mani piesaista pie Jēzus Personas? Kāda ir mana motivācija sekot Jēzum? Vai dzīves grūtajās situācijās meklēju Jēzus palīdzību, vai varbūt esmu novērsies no Viņa? Bērna tēvs ieticēja un paļāvās uz Jēzus dziedinošo spēku. Kā ir ar manu ticību?
Gatavojoties Lieldienām! 6.03 (speciāli Vatikāna radio)
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk 15, 1-3.11-32)
ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk 15, 1-3.11-32)
Bet muitnieki un grēcinieki pulcējās ap Viņu, lai Viņu dzirdētu.
2. Un farizeji un rakstu mācītāji kurnēja, sacīdami: Šis pieņem grēciniekus un ēd kopā ar viņiem.
3. Un Viņš teica tiem šo līdzību, sacīdams:
Kādam cilvēkam bija divi dēli.
12. Un jaunākais no viņiem sacīja tēvam: Tēvs, dod man pienācīgo mantas daļu! Un viņš sadalīja mantu starp tiem.
13. Un pēc nedaudz dienām jaunākais dēls, visu saņēmis, aizceļoja uz tālu zemi; un viņš, izšķērdīgi dzīvodams, izšķieda savu mantu.
14. Un pēc tam, kad viņš visu bija notērējis, tai zemē izcēlās liels bads; un arī viņš sāka ciest trūkumu.
15. Un viņš aizgāja un salīga pie kāda tās zemes pilsoņa; un tas aizsūtīja viņu savā saimniecībā ganīt cūkas.
16. Un viņš gribēja piepildīt savu vēderu sēnalām, ko cūkas ēda, bet neviens tam tās nedeva.
17. Bet viņš, iedziļinājies sevī, sacīja: Cik daudz algādžu mana tēva namā, kam maizes pārpilnība, bet es mirstu badā!
18. Es celšos un iešu pie sava tēva un sacīšu viņam: tēvs, es esmu grēkojis pret debesīm un pret tevi.
19. Es vairs neesmu cienīgs saukties par tavu dēlu; pieņem mani kā vienu no saviem algādžiem!
20. Un cēlies viņš gāja pie sava tēva. Bet, tam vēl tālu esot, viņa tēvs to ieraudzīja un šim kļuva tā žēl; un viņš steidzās tam pretī, krita ap kaklu un skūpstīja to.
21. Un dēls sacīja viņam: Tēvs, es esmu grēkojis pret debesīm un pret tevi; es vairs neesmu cienīgs, ka mani sauc par tavu dēlu.
22. Bet tēvs sacīja saviem kalpiem: Steigšus atnesiet labākās drēbes un ietērpiet viņu, un sniedziet gredzenu viņa rokai un kurpes viņa kājām,
23. Un atvediet nobarotu teļu un nokaujiet to, un ēdīsim un priecāsimies,
24. Jo šis mans dēls, kas bija miris, ir atkal dzīvs; kas bija zudis, ir atkal atrasts! Un viņi sāka dzīrot.
25. Bet viņa vecākais dēls bija tīrumā. Kad viņš nāca un tuvojās mājai, tas dzirdēja mūziku un līksmību.
26. Un viņš, pasaucis vienu no kalpiem, jautāja, kas tas ir.
27. Tas viņam sacīja: Tavs brālis pārnāca, un tavs tēvs nokāva barotu teļu, jo viņš to sagaidījis veselu.
28. Bet viņš sadusmojās un negribēja iet iekšā. Tad viņa tēvs iznāca un sāka to lūgt.
29. Un viņš atbildēja un sacīja savam tēvam: Lūk, tik daudz gadus es tev kalpoju un nekad tavu pavēli nepārkāpu, bet tu man nekad nedevi pat kazlēnu, lai es ar saviem draugiem sarīkotu mielastu;
30. Bet kad šis tavs dēls, kas savu mantu izšķiedis ar netiklēm, pārnāca, tu nokāvi viņam nobarotu teļu.
31. Tad viņš tam sacīja: Dēls, tu vienmēr esi pie manis, un viss mans ir tavs;
32. Bet sarīkot mielastu un priecāties vajadzēja, jo šis tavs brālis, kas bija miris, ir dzīvs; un kas bija pazudis, ir atrasts.
2. Un farizeji un rakstu mācītāji kurnēja, sacīdami: Šis pieņem grēciniekus un ēd kopā ar viņiem.
3. Un Viņš teica tiem šo līdzību, sacīdams:
Kādam cilvēkam bija divi dēli.
12. Un jaunākais no viņiem sacīja tēvam: Tēvs, dod man pienācīgo mantas daļu! Un viņš sadalīja mantu starp tiem.
13. Un pēc nedaudz dienām jaunākais dēls, visu saņēmis, aizceļoja uz tālu zemi; un viņš, izšķērdīgi dzīvodams, izšķieda savu mantu.
14. Un pēc tam, kad viņš visu bija notērējis, tai zemē izcēlās liels bads; un arī viņš sāka ciest trūkumu.
15. Un viņš aizgāja un salīga pie kāda tās zemes pilsoņa; un tas aizsūtīja viņu savā saimniecībā ganīt cūkas.
16. Un viņš gribēja piepildīt savu vēderu sēnalām, ko cūkas ēda, bet neviens tam tās nedeva.
17. Bet viņš, iedziļinājies sevī, sacīja: Cik daudz algādžu mana tēva namā, kam maizes pārpilnība, bet es mirstu badā!
18. Es celšos un iešu pie sava tēva un sacīšu viņam: tēvs, es esmu grēkojis pret debesīm un pret tevi.
19. Es vairs neesmu cienīgs saukties par tavu dēlu; pieņem mani kā vienu no saviem algādžiem!
20. Un cēlies viņš gāja pie sava tēva. Bet, tam vēl tālu esot, viņa tēvs to ieraudzīja un šim kļuva tā žēl; un viņš steidzās tam pretī, krita ap kaklu un skūpstīja to.
21. Un dēls sacīja viņam: Tēvs, es esmu grēkojis pret debesīm un pret tevi; es vairs neesmu cienīgs, ka mani sauc par tavu dēlu.
22. Bet tēvs sacīja saviem kalpiem: Steigšus atnesiet labākās drēbes un ietērpiet viņu, un sniedziet gredzenu viņa rokai un kurpes viņa kājām,
23. Un atvediet nobarotu teļu un nokaujiet to, un ēdīsim un priecāsimies,
24. Jo šis mans dēls, kas bija miris, ir atkal dzīvs; kas bija zudis, ir atkal atrasts! Un viņi sāka dzīrot.
25. Bet viņa vecākais dēls bija tīrumā. Kad viņš nāca un tuvojās mājai, tas dzirdēja mūziku un līksmību.
26. Un viņš, pasaucis vienu no kalpiem, jautāja, kas tas ir.
27. Tas viņam sacīja: Tavs brālis pārnāca, un tavs tēvs nokāva barotu teļu, jo viņš to sagaidījis veselu.
28. Bet viņš sadusmojās un negribēja iet iekšā. Tad viņa tēvs iznāca un sāka to lūgt.
29. Un viņš atbildēja un sacīja savam tēvam: Lūk, tik daudz gadus es tev kalpoju un nekad tavu pavēli nepārkāpu, bet tu man nekad nedevi pat kazlēnu, lai es ar saviem draugiem sarīkotu mielastu;
30. Bet kad šis tavs dēls, kas savu mantu izšķiedis ar netiklēm, pārnāca, tu nokāvi viņam nobarotu teļu.
31. Tad viņš tam sacīja: Dēls, tu vienmēr esi pie manis, un viss mans ir tavs;
32. Bet sarīkot mielastu un priecāties vajadzēja, jo šis tavs brālis, kas bija miris, ir dzīvs; un kas bija pazudis, ir atrasts.
Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Lai ir slavēts Jēzus Kristus!
Dārgie Vatikāna Radio
klausītāji!
Tikko visā pasaulē noslēdzās
pāvesta Franciska rosinātā 24 stundu lūgšanu diennakts, kurā īpašā veidā
ikviens tika aicināts no jauna atklāt
Žēlsirdīgā Dieva attēlu, īpaši Izlīgšanas, jeb grēksūdzes sakramentā. Es pats
šo svētīgo laiku pavadīju Latvijas garīgajā sirdī – Aglonā, kur kopā ar
jauniešiem, kas kalpo slimniekiem dažādās Latvijas slimnīcās, pārdomājām par
to, kā izprast, pieņemt ciešanas un kā palīdzēt tiem, kuri cieš netaisnīgi. Diemžēl
daudziem cilvēkiem, īpaši tiem kuri cieš, ir grūti pieņemt Dievu, kurš mīl un
kurš ir žēlsirdīgs. Šiem cilvēkiem, balstoties uz viņu dzīves notikumiem,
šķiet, ka Dievs viņiem nav palīdzējis un ir novērsies no tiem. Tieši tādēļ
Jēzus Lūkas evaņģēlijā atklāj patieso Dieva attēlu, kurš īstenībā ir viņš pats.
Dzirdētā līdzība no Lūkas
evaņģēlija ir viena no vissvarīgākajām un populārākajām Jēzus teiktajām
līdzībām, kas kristīgajā vidē ir daudzreiz skaidrota un komentēta. Kā uzsvēra
pāvests Benedikts XVI 2010.gada 16.martā, pirms lūgšanas “Kunga eņģelis”, tad
pēc šīs Jēzus izteiktās līdzības, Dieva Tēva attēls uz visiem laikiem pasaulei
ir atklājies kā Žēlsirdīgā Tēva attēls. Neviens vairs nevar teikt, ka es nezinu
kāds ir Dievs. Dievs sevi ir atklājis Jēzū Kristū, kurš ar savu dzīvi, nāvi un
augšāmcelšanos ir īstenojis Tēva misiju – steigties pie sava pazudušā Dēla, lai
viņu glābtu.
Noteikti esam dzirdējuši daudz
un dažādus komentārus šai līdzībai, tomēr mani visvairāk uzrunā tieši šajā
līdzībā atklātā Tēva attieksme. Ja Tēvam būtu nepareizi izprasta mīlestība, kā
vēlme izdabāt dēlam, kurš ir iegrimis grēkos, problēmās, vai varbūt atkarībās,
viņš pats steigtos pie dēla un piedāvātu viņam savu palīdzību. Tad tā būtu
līdzatkarības pazīme, kas vēl vairāk veicinātu pazudušā dēla grimšanu un
pazušanu. Tomēr Tēvs pacietīgi gaida. Varbūt viņa sirds asiņo, varbūt tas
sagādā viņam neizsakāmas ciešanas. Tomēr tēvs mīl bet gaida. Mīl, bet neizdabā.
Arī tā ir Tēva želsirdība, kad viņš gaida dēla atgriešanos. Jo ja tēvs pirmais
skrietu pie sava dēla, tā būtu izdabāšana grēkam un ļaunumam. Bet Dievs ir gan
žēlsirdīģs, gan arī taisnīgs un dažreiz mūsu dzīvēs pedagoģiski pieļauj
situācijas, kurās mēs piedzīvojam ļaunumu, ciešanas un beigu beigās nāvi.
Pāvests Francisks, 2.marta audiencē, runājot par Dieva žēlsirdību, atsaucās uz
ģimenes tēvu, kurš mīl savu bērnus, viņiem palīdz, rūpējas un piedod viņiem.
Turklāt, tēvs savus bērnus arī pamāca un norāda uz viņu kļūdām, tādā veidā
palīdzot tiem augt labajā.”
Tikai tad, kad ceļamies no
saviem grēka dubļiem un steidzamies pie piedodošā un žēlsirdības pilnā tēva,
varam saņemt dziedināšanu un atbrīvošanu. Tikai mums ir jāsper šis solis, jo
Dievs savu soli jau ir spēris uz krusta un augšāmceļoties. Tagad ir mūsu kārta,
tagad ir mūsu žēlastības laiks. Neviens cits to mūsu vietā nedarīs, tā ir mūsu
izvēle un nepieciešamība. Darīsim to!
Gatavojoties Lieldienām! 5.03
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk 18, 9-14)
Tajā laikā dažiem, kas sevi uzskatīja par taisnīgiem un nievāja citus, Jēzus pastāstīja šo līdzību: “Divi cilvēki iegāja svētnīcā lūgties. Viens bija farizejs, bet otrs – muitnieks. Farizejs nostājās un pie sevis lūdzās tā: “Dievs, es Tev pateicos, ka neesmu tāds kā citi cilvēki – laupītāji, krāpnieki, laulības pārkāpēji vai arī kā šis muitnieks. Es gavēju divas reizes nedēļā un dodu desmito tiesu no visa, kas man ir.” Bet muitnieks, iztālēm stāvēdams, neuzdrošinājās ne acis pacelt uz debesīm, bet sita sev krūtīs, sacīdams: “Dievs, esi žēlīgs man, grēciniekam!”
Es jums saku: viņš aizgāja uz mājām attaisnots, bet otrs ne, jo ikviens, kas sevi paaugstina, tiks pazemināts, bet, kas sevi pazemina, tiks paaugstināts.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk 18, 9-14)
Tajā laikā dažiem, kas sevi uzskatīja par taisnīgiem un nievāja citus, Jēzus pastāstīja šo līdzību: “Divi cilvēki iegāja svētnīcā lūgties. Viens bija farizejs, bet otrs – muitnieks. Farizejs nostājās un pie sevis lūdzās tā: “Dievs, es Tev pateicos, ka neesmu tāds kā citi cilvēki – laupītāji, krāpnieki, laulības pārkāpēji vai arī kā šis muitnieks. Es gavēju divas reizes nedēļā un dodu desmito tiesu no visa, kas man ir.” Bet muitnieks, iztālēm stāvēdams, neuzdrošinājās ne acis pacelt uz debesīm, bet sita sev krūtīs, sacīdams: “Dievs, esi žēlīgs man, grēciniekam!”
Es jums saku: viņš aizgāja uz mājām attaisnots, bet otrs ne, jo ikviens, kas sevi paaugstina, tiks pazemināts, bet, kas sevi pazemina, tiks paaugstināts.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Pārdomām: Vai bieži jūtos tā, it kā būtu vispareizākais cilvēks? Man taču patīk citus pamācīt un būt gudrākam par citiem? Bet vai es redzu pats savus grēkus? Farizejs tikai tēlo, ka sarunājas ar Dievu. Īstenībā viņš sarunājās tikai pats ar sevi. Cik daudzi no mums vēlamies no Dieva un Baznīcas tikai savu labumu. Lepnība neļauj mums pazemīgi saskatīt realitāti sev apkārt un realitāti par mums pašiem. Savukārt mutinieks reāli apzinās savu situāciju, stāvokli. Viņš redz savu grēcīgumu un tāds arī dodas Dieva priekšā. Viņš nemēģina attaisnoties Dieva priekšā. Viņš atdod sevi Dievam. Vai es vairāk esmu farizejs vai muitnieks? Varbūt abi divi?
Gatavojoties Lieldienām! 4.03
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Marks (Mk 12, 28b-34)
Tajā laikā pie Jēzus piegāja viens no Rakstu zinātājiem un Viņam jautāja: “Kurš bauslis ir pirmais no visiem baušļiem?” Jēzus atbildēja: “Pirmais ir: “Klausies, Izraēl, – Kungs, mūsu Dievs, ir viens Kungs. Tev būs mīlēt Kungu, savu Dievu, no visas savas sirds, no visas savas dvēseles, no visa sava prāta un no visa sava spēka!”
Otrais ir šis: “Tev būs mīlēt savu tuvāko kā sevi pašu!” Nav cita baušļa, kas būtu lielāks par šiem.”
Un Rakstu zinātājs Viņam sacīja: “Labi, Mācītāj, Tu pareizi sacīji, ka “viens ir Kungs un cita nav, izņemot Viņu,” un ka “Viņu mīlēt no visas sirds, no visa prāta un no visa spēka un tuvāko mīlēt kā sevi pašu” ir vairāk vērts nekā visi dedzināmie un citi upuri.”
Jēzus, redzēdams, ka viņš gudri atbild, tam sacīja: “Tu neesi tālu no Dieva valstības.” Un neviens vairs neuzdrošinājās Viņam ko jautāt. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
ko uzrakstījis svētais Marks (Mk 12, 28b-34)
Tajā laikā pie Jēzus piegāja viens no Rakstu zinātājiem un Viņam jautāja: “Kurš bauslis ir pirmais no visiem baušļiem?” Jēzus atbildēja: “Pirmais ir: “Klausies, Izraēl, – Kungs, mūsu Dievs, ir viens Kungs. Tev būs mīlēt Kungu, savu Dievu, no visas savas sirds, no visas savas dvēseles, no visa sava prāta un no visa sava spēka!”
Otrais ir šis: “Tev būs mīlēt savu tuvāko kā sevi pašu!” Nav cita baušļa, kas būtu lielāks par šiem.”
Un Rakstu zinātājs Viņam sacīja: “Labi, Mācītāj, Tu pareizi sacīji, ka “viens ir Kungs un cita nav, izņemot Viņu,” un ka “Viņu mīlēt no visas sirds, no visa prāta un no visa spēka un tuvāko mīlēt kā sevi pašu” ir vairāk vērts nekā visi dedzināmie un citi upuri.”
Jēzus, redzēdams, ka viņš gudri atbild, tam sacīja: “Tu neesi tālu no Dieva valstības.” Un neviens vairs neuzdrošinājās Viņam ko jautāt. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Pārdomām: Kas ir manas dzīves lielākā vērtība? "Klausies..." Vai man pietiek laika ikdienā klausīties Dievā un savos līdzcilvēkos? Vai man ir laiks klusumam kopā ar Dievu, lai ieklausītos arī sevī pašā? Vai esmu pārliecināts, ka Dievs manī ļoti uzmanīgi klausās un arī ikdienā runā uz mani? Vai es dzirdu Dieva balsi? Mīlestība sākas tad, kad es sāku klausīties. Tas kurš klausās, ieklausās, tas arī mīl. Atrodi laiku klusumam, lai klausītoes Dievā un atrodi laiku priekš kāda cita cilvēka, lai uzklausītu viņu.
Radio Marija meklē brīvprātīgos!
Dārgais draugs!
Katru no mums Dievs ir apdāvinājis ar talantiem, un ir lieliski, ja mēs varam izmantot šos talantus, lai kalpojumā dalītos ar līdzcilvēkiem Viņa mīlestībā. Radio Marija tiek aicināts ikviens strādāt gribošais. Tieši Tu vari palīdzēt, un kopā mēs noteikti atradīsim piemērotāko veidu Tev un Tavām iespējām. Vai tā būs asistēšana mobilo studiju tehnikas sagatavošanā, Sv. Mises translācijā, vai informatīvo materiālu izdalīšanā, telpu uzkopšanā, vai dežūra radio ēterā, vai arī piedalīties ziedojumu vākšanas komandā. Ikvienam ir iespēja, un ikviens tiek aicināts kļūt par daļu no radio. Veidosim mūsu Radio Marija Latvija kopā!
Pieteikties vari rakstot uz Radio Marija Latvija e-pastu: info@rml.lv ar norādi “brīvprātīgais”, vai zvanot 67 969 128 / 25 458 664 (koordinators).
Katru no mums Dievs ir apdāvinājis ar talantiem, un ir lieliski, ja mēs varam izmantot šos talantus, lai kalpojumā dalītos ar līdzcilvēkiem Viņa mīlestībā. Radio Marija tiek aicināts ikviens strādāt gribošais. Tieši Tu vari palīdzēt, un kopā mēs noteikti atradīsim piemērotāko veidu Tev un Tavām iespējām. Vai tā būs asistēšana mobilo studiju tehnikas sagatavošanā, Sv. Mises translācijā, vai informatīvo materiālu izdalīšanā, telpu uzkopšanā, vai dežūra radio ēterā, vai arī piedalīties ziedojumu vākšanas komandā. Ikvienam ir iespēja, un ikviens tiek aicināts kļūt par daļu no radio. Veidosim mūsu Radio Marija Latvija kopā!
Pieteikties vari rakstot uz Radio Marija Latvija e-pastu: info@rml.lv ar norādi “brīvprātīgais”, vai zvanot 67 969 128 / 25 458 664 (koordinators).
Gatavojoties Lieldienām! 3.03
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk 11, 14-23)
Tajā laikā Jēzus izdzina ļauno garu, kas bija mēms. Un notika, ka, tiklīdz ļaunais gars bija izgājis, mēmais sāka runāt. Un ļaudis brīnījās. Tomēr daži no viņiem sacīja: “Viņš ļaunos garus izdzen ar Belcebula, ļauno garu valdnieka, spēku.” Un citi kārdinādami prasīja no Viņa zīmi no debesīm.
Bet Jēzus, zinādams viņu domas, sacīja tiem: “Ikviena valsts, kas sevī ir sašķēlusies, aiziet bojā, un nams uz nama sagrūst. Tātad, ja arī sātans ir sevī sašķēlies, kā tad spēs pastāvēt viņa valsts?
Jūs taču sakāt, ka ļaunos garus Es izdzenu ar Belcebula spēku. Bet, ja Es ļaunos garus izdzenu ar Belcebula spēku, ar kā spēku tad tos izdzen jūsu dēli? Tādēļ viņi būs jūsu tiesātāji. Bet, ja Es ļaunos garus izdzenu ar Dieva pirkstu, tad patiesi pie jums ir atnākusi Dieva valstība.
Ja stiprais apbruņojies sargā savu namu, tad viņa īpašums ir drošībā. Bet, ja atnācis par viņu stiprāks to uzvarēs, tas paņems visus viņa ieročus, uz kuriem viņš bija paļāvies, un izdalīs viņa laupījumu. Kas nav ar mani, tas ir pret mani; un, kas ar mani nevāc kopā, tas izbārsta.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk 11, 14-23)
Tajā laikā Jēzus izdzina ļauno garu, kas bija mēms. Un notika, ka, tiklīdz ļaunais gars bija izgājis, mēmais sāka runāt. Un ļaudis brīnījās. Tomēr daži no viņiem sacīja: “Viņš ļaunos garus izdzen ar Belcebula, ļauno garu valdnieka, spēku.” Un citi kārdinādami prasīja no Viņa zīmi no debesīm.
Bet Jēzus, zinādams viņu domas, sacīja tiem: “Ikviena valsts, kas sevī ir sašķēlusies, aiziet bojā, un nams uz nama sagrūst. Tātad, ja arī sātans ir sevī sašķēlies, kā tad spēs pastāvēt viņa valsts?
Jūs taču sakāt, ka ļaunos garus Es izdzenu ar Belcebula spēku. Bet, ja Es ļaunos garus izdzenu ar Belcebula spēku, ar kā spēku tad tos izdzen jūsu dēli? Tādēļ viņi būs jūsu tiesātāji. Bet, ja Es ļaunos garus izdzenu ar Dieva pirkstu, tad patiesi pie jums ir atnākusi Dieva valstība.
Ja stiprais apbruņojies sargā savu namu, tad viņa īpašums ir drošībā. Bet, ja atnācis par viņu stiprāks to uzvarēs, tas paņems visus viņa ieročus, uz kuriem viņš bija paļāvies, un izdalīs viņa laupījumu. Kas nav ar mani, tas ir pret mani; un, kas ar mani nevāc kopā, tas izbārsta.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Pārdomām: Jau ar kristības brīdi esmu kopā ar Jēzu. Dzīvoju Viņa spēkā. Ja esmu Viņā, tad ļaunajam vairs nav varas pār mani. Vai es tam ticu? Dieva Vārds un svētie sakramenti ir tie līdzekļi, caur kuriem varu palikt Jēzū un būt drošībā. Jēzus aicina mūs ikvienu palikt pazimīgā modrībā un nomodā par savu dvēseli. Jēzus ir radikāls. Vai nu tu esi ar mani, vai pret mani. Vidusceļa nav!
Gatavojoties Lieldienām! 2.03
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 5, 17-19)
Tajā laikā Jēzus sacīja saviem mācekļiem: “Nedomājiet, ka esmu nācis atcelt Likumu vai praviešus; neesmu nācis atcelt, bet gan piepildīt.
Patiesi, Es jums saku: kamēr neizzudīs debess un zeme, no Likuma nezudīs neviens burts, nedz rakstu zīme, iekams viss nebūs noticis.
Tādēļ, ja kāds atmetīs kaut vienu vismazāko bausli un tā mācīs ļaudis, tas Debesu valstībā tiks dēvēts par vismazāko, bet, kas tos pildīs un mācīs, tas tiks atzīts par lielu Debesu valstībā.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Pārdomām: Visi vārdi, visi pasaules likumi piepildās Jēzū Kristū. Cik reiz lasu Dieva Vārdu, tas mani uzrunā personiski. Kāda vieta ir Dieva Vārdam, Viņa mīlestības Likumam manā dzīvē? Jēzus saka, ka ikviens vārds, ko Dievs ir teicis, piepildīsies. Dievs ir uzticīgs saviem solījumiem. Vai es esmu uzticīgs savējiem solījumiem? Vai turu doto vārdu?
ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 5, 17-19)
Tajā laikā Jēzus sacīja saviem mācekļiem: “Nedomājiet, ka esmu nācis atcelt Likumu vai praviešus; neesmu nācis atcelt, bet gan piepildīt.
Patiesi, Es jums saku: kamēr neizzudīs debess un zeme, no Likuma nezudīs neviens burts, nedz rakstu zīme, iekams viss nebūs noticis.
Tādēļ, ja kāds atmetīs kaut vienu vismazāko bausli un tā mācīs ļaudis, tas Debesu valstībā tiks dēvēts par vismazāko, bet, kas tos pildīs un mācīs, tas tiks atzīts par lielu Debesu valstībā.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Pārdomām: Visi vārdi, visi pasaules likumi piepildās Jēzū Kristū. Cik reiz lasu Dieva Vārdu, tas mani uzrunā personiski. Kāda vieta ir Dieva Vārdam, Viņa mīlestības Likumam manā dzīvē? Jēzus saka, ka ikviens vārds, ko Dievs ir teicis, piepildīsies. Dievs ir uzticīgs saviem solījumiem. Vai es esmu uzticīgs savējiem solījumiem? Vai turu doto vārdu?
Gavēņa rekolekcijas Aglonā! No kurienes ļaunums?
Pāvests Francisks: "Es karsti vēlos, lai kristīgā tauta Jubilejas laikā pārdomātu par žēlsirdības darbiem miesai un dvēselei. Tas būs veids, kā atmodināt mūsu sirdsapziņu, kas bieži vien snauž nabadzības drāmas priekšā, un aizvien vairāk iedziļināties Evaņģēlija vēsts būtībā, kur nabagi ir dievišķās žēlsirdības priviliģētie adresāti. Jēzus ar saviem sprediķiem mums norāda uz šiem žēlsirdības darbiem, lai mēs saprastu, vai dzīvojam vai nedzīvojam kā viņa mācekļi. No jauna pievērsīsim uzmanību žēlsirdības darbiem miesai: pabarot izsalkušos, padzirdīt izslāpušos, apģērbt kailos, uzņemt svešiniekus, palīdzēt slimajiem, apmeklēt cietumniekus, apbedīt mirušos. Un neaizmirsīsim garīgos žēlsirdības darbus: dot padomu šaubās esošajiem, mācīt nezinošos, brīdināt grēciniekus, mierināt nomāktos, piedot aizvainojumus; pacietīgi paciest tos, kuri ir garlaicīgi; lūgt Dievu par dzīvajiem un mirušajiem." (Misericordiae Vultus, 15)
Piektdiena, 4.marts
21.00 krustaceļš
22.00 adorācija visu nakti (pāvesta Franciska aicinājums “24 stundas Kungam”)
Sestdiena, 5.marts
“Kamila” grupas rekolekcijas Aglonā, 4.-6.martā
“Kāpēc tik daudz ciešanu, slimību un nāve?”
vada pr. Ilmārs Tolstovs
Piektdiena, 4.marts
21.00 krustaceļš
22.00 adorācija visu nakti (pāvesta Franciska aicinājums “24 stundas Kungam”)
Sestdiena, 5.marts
Gatavojoties Lieldienām! 1.03
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 18, 21-35)
Tajā laikā Pēteris, piegājis pie Jēzus, jautāja: “Kungs, cik reižu man ir jāpiedod savam brālim, kas grēko pret mani? Vai līdz septiņām reizēm?”
Jēzus viņam atbildēja: “Es tev nesaku līdz septiņām, bet līdz septiņdesmit reižu pa septiņām.”
Tāpēc Debesu valstība ir pielīdzināma ķēniņam, kas gribēja norēķināties ar saviem kalpiem. Kad viņš iesāka norēķinu, pie viņa tika atvests kāds, kas bija parādā desmit tūkstošus talentu. Tā kā viņam nebija ko samaksāt, kungs pavēlēja viņu pārdot līdz ar sievu un bērniem, un visu, kas viņam piederēja, un samaksāt. Tad kalps krita pie zemes un lūdza viņu, sacīdams: “Pacieties ar mani, un es tev visu nomaksāšu!” Kungs iežēlojās par šo kalpu, palaida viņu brīvu un atlaida arī parādu.
Bet šis kalps, izgājis ārā, sastapa vienu no saviem darba biedriem, kas viņam bija simts denāriju parādā. Un viņš to sagrābis žņaudza, sacīdams: “Atdod, ko esi parādā!” Tad viņa biedrs, nokritis viņa priekšā, lūdza to, sacīdams: “Pacieties ar mani, un es tev samaksāšu!” Bet viņš nebija ar mieru un gāja, un iemeta to cietumā, kamēr tas nenomaksās parādu.
Bet viņa darba biedri, redzēdami notikušo, ļoti noskuma un aizgāja, un pastāstīja savam kungam visu, kas bija noticis. Tad kungs pasauca savu kalpu un viņam sacīja: “Nekrietnais kalps! Es tev atlaidu visu parādu, jo tu man lūdzi. Vai arī tev nevajadzēja apžēloties par savu darba biedru, kā es par tevi apžēlojos?” Un kungs sadusmojās un nodeva šo kalpu mocītājiem, kamēr viņš nebūs atdevis visu parādu. Tā arī mans Debesu Tēvs jums darīs, ja jūs ikviens no sirds nepiedosiet savam brālim.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Pārdomām: Varu mēgināt atcerēties tās dzīves situācijas, kurās piedzīvoju dažādas netaisnības un pāridarījumus. Vai man ir jāpiedod un cik daudz? Mēs jau zinām, ko atbildēs Jēzus - jā, mums ir jāpiedod un vienmēr. Tomēr patiesa piedošana var notikt tikai Jēzū, jo tikai Viņš spēj dziedēt mūsu dvēseles rētas, kuras ir skāris pāridarījums. Bez Jēzus paliek tikai tiasnīgums, bet Jēzū īstenojas žēlsirdība. Jēzus apžēlojas par mums grēksūdzē, tādēļ arī mums vajag būt žēlsirdīgiem pret citiem.
ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 18, 21-35)
Tajā laikā Pēteris, piegājis pie Jēzus, jautāja: “Kungs, cik reižu man ir jāpiedod savam brālim, kas grēko pret mani? Vai līdz septiņām reizēm?”
Jēzus viņam atbildēja: “Es tev nesaku līdz septiņām, bet līdz septiņdesmit reižu pa septiņām.”
Tāpēc Debesu valstība ir pielīdzināma ķēniņam, kas gribēja norēķināties ar saviem kalpiem. Kad viņš iesāka norēķinu, pie viņa tika atvests kāds, kas bija parādā desmit tūkstošus talentu. Tā kā viņam nebija ko samaksāt, kungs pavēlēja viņu pārdot līdz ar sievu un bērniem, un visu, kas viņam piederēja, un samaksāt. Tad kalps krita pie zemes un lūdza viņu, sacīdams: “Pacieties ar mani, un es tev visu nomaksāšu!” Kungs iežēlojās par šo kalpu, palaida viņu brīvu un atlaida arī parādu.
Bet šis kalps, izgājis ārā, sastapa vienu no saviem darba biedriem, kas viņam bija simts denāriju parādā. Un viņš to sagrābis žņaudza, sacīdams: “Atdod, ko esi parādā!” Tad viņa biedrs, nokritis viņa priekšā, lūdza to, sacīdams: “Pacieties ar mani, un es tev samaksāšu!” Bet viņš nebija ar mieru un gāja, un iemeta to cietumā, kamēr tas nenomaksās parādu.
Bet viņa darba biedri, redzēdami notikušo, ļoti noskuma un aizgāja, un pastāstīja savam kungam visu, kas bija noticis. Tad kungs pasauca savu kalpu un viņam sacīja: “Nekrietnais kalps! Es tev atlaidu visu parādu, jo tu man lūdzi. Vai arī tev nevajadzēja apžēloties par savu darba biedru, kā es par tevi apžēlojos?” Un kungs sadusmojās un nodeva šo kalpu mocītājiem, kamēr viņš nebūs atdevis visu parādu. Tā arī mans Debesu Tēvs jums darīs, ja jūs ikviens no sirds nepiedosiet savam brālim.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Pārdomām: Varu mēgināt atcerēties tās dzīves situācijas, kurās piedzīvoju dažādas netaisnības un pāridarījumus. Vai man ir jāpiedod un cik daudz? Mēs jau zinām, ko atbildēs Jēzus - jā, mums ir jāpiedod un vienmēr. Tomēr patiesa piedošana var notikt tikai Jēzū, jo tikai Viņš spēj dziedēt mūsu dvēseles rētas, kuras ir skāris pāridarījums. Bez Jēzus paliek tikai tiasnīgums, bet Jēzū īstenojas žēlsirdība. Jēzus apžēlojas par mums grēksūdzē, tādēļ arī mums vajag būt žēlsirdīgiem pret citiem.
Abonēt:
Ziņas (Atom)