sestdiena, 2020. gada 18. aprīlis

Nē "virtuālajai Baznīcai"!

Jau pašā pandēmijas sākumā, kad tikai ieviesti pirmie ierobežojumi, jutu iekšējo nemieru un to pat skaļi paudu sociālajos tīklos. Baznīca, bez reālas sakramentu pieņemšanas nav īsta Baznīca. Toreiz tiku pat klusināts no citu garīdznieku puses. Tagad vēl mediju "ofensīva" pret luterāņu mācītāju no Liepājas, par to, ka viņš atļāvās ticīgos aicināt uz dievkalpojumu.

Saprotu svarīgos piesardzības pasākumus, pašizolāciju, distancēšanos un karantīnu. Atbalstu tos un aicinu ticīgos tos ievērot. Apzinos, ka esam aicināti būt paklausīgi laicīgās varas un medicīnas darbinieku norādījumiem. Tomēr pāvests Francisks, 17.aprīļa rīta svētās Mises homīlijā izteica domas un man rodas sajūta, ka viņš ir nolasījis manas domas. Lūk citāts no Vatikāna radio mājaslapas:

“Tuvība bez kopienas, bez Baznīcas, bez sakramentiem ir bīstama.

Tā var kļūt gnostiska, atrauta no Dieva tautas. Šajā pandēmijas laikā notiek komunikācija caur medijiem, bet mēs neesam kopā, kā tas ir arī šajā Misē. Mēs atrodamies smagā situācijā, kurā ticīgie nevar piedalīties dievkalpojumos, bet var tikai garīgi ilgoties pēc Komūnijas. Un tā nav Baznīca. Šajos sarežģītajos apstākļos Kungs to pieļauj, bet ideāla Baznīca ir tāda, kur vienmēr ir tauta, kur ir sakramenti. Vienmēr.

Protams, šajā brīdī mums ir jāveido tuvība ar Kungu šādā veidā, bet - lai izietu no tuneļa, nevis lai tajā paliktu. Mums jāiziet no šī tuneļa, lai atkal būtu kopā. Pastāv risks, ka Baznīca var kļūt par virtuālu Baznīcu." (https://www.vaticannews.va/lv/pavests-francisks/mise-svetas-martas-kapela/2020-04/pavests-ludzas-par-toposajam-maminam.html)

Jā, mēs īslaicīgi pieņemam šo situāciju. Mēs īslaicīgi veidojam tiešraides un translācijas. Bet tā nav normāla situācija un pēc iespējas ātrāk ir jārada iespēja ticīgajiem atkal pulcēties kopā dievnamā, svētajā Misē, svētdienas Euharistijā. Jo Baznīca ir tur, kur ir bīskaps (viņa pārstāvis - priesteris) un Euharistija. Bez reālās svētās Komūnijas pieņemšanas un Dieva Vārda dzirdēšanas "dzīvajā", klātienē, nav pilnvērtīgas Baznīcas. Ļaunajam garam tikai to vien vajag, lai mūs izolētu un nodalītu vienam no otra. Jo kopienā ir spēks. Tad kad esam dievnamā, plecu pie pleca, ar brāļiem un māsām, tad stiprinām viens otru. Ja esam izolēti, ļaunajam garam ir vieglāk mūs pa vienam "nokaut". Būsim uzmanīgi un darīsim visu, lai pēc iespējas ātrāk atgrieztos normālā kristīgās dzīves ritmā.

2 komentāri:

  1. Antikrists baidās no lūgšanām Vissv.Sakramenta tiešā klātbūtnē.

    AtbildētDzēst
  2. Nesaprotiet mani nepareizi. Nekādā gadījumā negribu apstrīdēt. Pilnīgi piekrītu attiecībā uz Euharistiju. Bet vai es vienīgā, kas nejūt īpašo kopienas kopību svētdienas dievkslpojumos? Mana ģimene ir man līdzās arī karantīnas laikā. Kā arī kopība ar draugiem turpina pastāvēt arī tagad. Vai es personīgi šajos laikos jūtu atšķirību draudzes kopībā citādāk? Diez vai. Turpretī es redzu ka šī nevienkāršā situācija deva pamatu evengelizacijas jaunai vītnei un tās aktualizācijai. Mūsdienu steigā ieplānot baznīcas apmeklējumu, sinkronizēt dievkalpojumu laiku ar neskaitāmiem pienākumiem un šīs dievkalpojuma stundas laikā paspēt pārslegt savu uzmanību uz iekšējo garīgo pasauli, pēc kura atkal jātraucās pienākumu virpulī.. Kopība ar draudzi? Nezinu īsti kad uz kā. Uzdevums nav no vieglākajiem. Šobrīd piedzīvoju kopību vairāk nekā iepriekš. Pieslēdzos dievkalpojumiem/tiešraidēm ne tikai svētdienas un šī pieslēgšanās ir daudz kvalitatīvākā. Izlasu kopienas komentārus tad, kad man ir laiks un uzziņu, ko domā un kā jūtās "Aija" ar kuru varbūt nevienu vien dievkalpojumu iepriekš pavadīju blakus fiziskā klātienē, bet nekad neesam uzrunājušas viena otru. Nerunājot jau par to, ka dzīve mūs visus ir izkaisījusi pa visas pasaes malām un ne visiem ir vairs "savā" draudze, jo šodien es nezinu, kur būšu rīt. Godīgi sakot esmu pateicīga Dievam par šo pandēmiju. Esam atkal vienoti ar Latviju, ar tiem cilvēkiem, ar kuriem bijām vienā kopienā pirms daudziem gadiem, bet kuri tagad ir dažādās Latvijas pilsētās vai pat
    valstīs. Nedomāju viss ka baznīca tiek apdraudēta. Pretēji, šī situācija ved pie brālības. Tas nav aizvietojums, bet komplements jau esošam. Baznīca bija diezgan segregēta. Bet beidzot tā ir tur, kur ir celvēki. Apustuļi ceļoja telpā ar kuģi, lai aizsniegtu tautu. Šobrīd jūs celojiet virtuālā telpā un arī laikā, lai veiktu šo pašu darbu. Neapšaubāmi nozīmē daudz papildus darba prieka vēsts sludinātājiem, ko, es domāju, ļoti daudzi novērtē. Uzskatu ka priesteri šobrīd dara brīnišķīgo evaņģelizācijas darbu un ļoti ceru, ka tas turpināsies arī pēc pandēmijas laika. Lai Dievs jūs svētī! Mana dziļākā pateicība.

    AtbildētDzēst