Katoļi nedrīkst neinteresēties par politiku

„Pazemība un mīlestība ir īpašības, kas nepieciešamas valstsvīriem. Tai pašā laikā pilsoņi, jo īpaši, ja viņi ir katoļi, nedrīkst neinteresēties par politiku,” šie ir galvenie apgalvojumi, ko šorīt, svinot Svēto Misi, izteica pāvests Francisks. Vadoties pēc šīsdienas Evaņģēlija lasījuma par Romas simtnieka atgriešanos un pēc apustuļa Pāvila pamudinājuma Timotejam lūgties par valdniekiem, Francisks runāja par autoritāšu kalpošanu. „Tam, kurš valda, ir jāmīl sava tauta,” uzsvēra Svētais tēvs, „jo valdnieks, kurš nemīl, nevar valdīt: labākajā gadījumā viņš var likt ievērot disciplīnu, ieviest nedaudz kārtības, bet nevar valdīt”. Tā, saskaņā ar pāvesta Franciska teikto, valdniekam ir vajadzīgi divi tikumi – mīlestība uz tautu un pazemība:

Kāds būs sprediķa saturs LR1 svētrītā, 15.09 plkst. 9.00?

Svētrīts, Latvijas Radio 1, plkst. 9.00.

Sprediķa tēma - Sastrēgums

Cik gan bieži mēs esam piedzīvojuši savā dzīvē sastrēgumus. Bezpalīdzības sajūta. Arī jaunākais dēls nonāk bezpalīdzīgā situācijā. Vēl nesen viņš bija gatavs "spiest gāzi grīdā", viņam bija "jūra līdz ceļiem".Tēvs apzinājās riskus, kādi draudēja dēlam, kad viņš dosies "pasaulē laimi meklēt", tomēr viņš uzticējās un riskēja. Kas ir nepieciešams, lai izkļūtu no sastrēguma? Par to - svētrītā.

Romas kūrijas reforma

Izlasīju labu rakstu lielākajā Polijas katoļu laikrakstā "Goszc niedzielny", kur ir publicēta intervija ar filosofijas pasniedzēju Tulsas universitātē (ASV) Russellu Hittingeru. Viņš uzsver, ka jau I Vatikāna Koncilā tika uzsvērta pāvesta visaugstākā jurisdikcijas vara Baznīcā un tika pielikts punkts laicīgo valdnieku mēģinājumos iejaukties Baznīcas iekšējā dzīvē. Īpaši tas izpaudās mēģinājumos būt par starpniekiem starp vietējo Baznīcu bīskapiem un Romas bīskapu. Tomēr vēlāk, pieaugot bīskapu skaitam pasaulē (šobrīd 5000) pieauga arī Romas kūrijas ietekme un laika gaitā tieši Romas kūrijas aparāts kļuva par starpnieku starp pāvestu un vietējo Baznīcu bīskapiem. Šobrīd Romas kūrijas reforma balstīsies tieši tajā, lai dotu iespēju katram vietējo katoļu diecēžu ordinārijiem (bīskapiem) veidot tiešas un nepastarpinātas attiecības ar Romas bīskapu - pāvestu, bet Romas kūrijai būs šīm attiecībām nevis jātraucē, bet jāpalīdz. Tas arī bija viens no svarīgākajiem jautājumiem, ko vēlējās risināt Romā sabraukušie kardināli konklāva laikā.

Vēl no savas puses vēlos piebilst, ka Latvijā daudziem, īpaši žurnālistiem ir ļoti grūti saprast, ka Romas Katoļu Baznīcā katra diecēze, jeb bīskapija ir tieši un nepastarpināti pakļauta pāvestam un ir kā neatkarīga vienība Baznīcā. Vietējo diecēžu bīskapi ir apvienoti Bīskapu Konferencē. Katrs bīskaps - ordinārijs savā diecēzē ir noteicošais, bet aplūkojot visai Latvijai būtiskus jautājumus, tie tiek apspriesti bīskapu konferencē.

Kāpēc katoļu priesteri dzīvo celibātā?

Lai slavēts Jēzus Kristus! Lūdzu, izskaidrojiet man ar avīzes starpniecību Sv. Rakstu fragmentu 1 Tim 3, 1-13. Sevišķi mani interesē skaidrojums frāzēm „Tāpēc bīskapam ir jābūt nevainojamam, vienas sievas vīram” un „Diakoni lai ir vienas sievas vīri, kas labi pārvalda savus bērnus un savus namus”. Jautājuma kodols – kādas ir iespējas laulātam katolim, bērnu tēvam kļūt par priesteri? Gaidīšu atbildi! Paldies!

Latvijas Radio 25.septembra raidījumā „Lai nāk Tava valstība” kāda klausītāja uzdeva līdzīgu jautājumu: „Kāpēc katoļiem ir celibāts? Bībelē nav rakstīts, ka nedrīkst precēties, jābūt vienas sievas vīrs, jāaudzina bērni un tā tālāk.” Uz to studijas viesis Latvijas vasarsvētku draudžu bīskaps Jānis Ozolinkevičs atbildēja: „Jo apustulis Pāvils saka: Vai man nav tiesības ņemt sievu? Bet viņš saka: Es esmu izlēmis būt viens. Tāpēc katoļu priesteri ir izlēmuši būt vieni, bez sievām un tā kalpot Dievam. Cilvēks, kurš izvēlas kalpot kā priesteris, pieņem lēmumu un šo lēmumu pilda. Tā nav spiesta lieta – cilvēks var būt priesteris un var nebūt. Tā ir viņa brīva izvēle. Apustulis Pāvils saka: „Es to nesaku pavēlēdams. Es saku, ka labāk ir palikt cilvēkam tāpat.” Tā nav nekāda problēma.”

Vēl viens klausītājs uzdeva papildus jautājumu, vai priesterus nevajag atbrīvot no celibāta žņaugiem, jo Baznīcā ir ienākuši tādi pretīgi grēki kā pedofilija, seksuāla izmantošana? J.Ozolinkevičs atbildēja: „Es tam nepiekrītu, jo nevis celibāts rada grēku, bet cilvēka vēlme grēkot rada grēku. Cilvēks grēko neatkarīgi no tā, vai ir precējies, vai nav neprecējies. Ja viņam ir tieksme grēkot un viņš pakļaujas šai tieksmei, tad grēkos gan precējies, gan neprecējies.”

Nedēļa Ikšķiles Karmelā

Tā nu bija sanācis, ka veselu nedēļu vadīju rekolekcijas, jeb garīgos vingrinājumus Ikšķiles klauzūras Karmela māsām. Ko nozīmē - klauzūras? Katoļu Baznīcā ir dažādu veidu klosterdzīves "variantu". Klauzūras nozīmē to, ka māsas ir aicinātas savu dzīvi veltīt lūgšanai un darbam klostera iekšienē, neizejot no tā un atsakoties no apustuliska, jeb misionāra darba pasaulē. Latvijā, Katoļu Baznīcā kopš 13. gadsimta tas ir pirmais tāda tipa klosteris. 
Sīkāk par rekolekcijām nestāstīšu, tas lai paliek kā noslēpums. Vienīgi pēc šīm rekolekcijām radās pārdomas par to, cik daudz mēs, kas esam aktīvi pasaulē novērtējam šīs māsas un vai apzināmies, ka šādas "lūgšanu salas" ir mums akūti nepieciešamas? Būtu labi, ja garīdznieki, klosterļaudis, kas darbojas apustulātā regulāri apmeklētu šīs māsas, uzticētu sevi viņu aizlūgšanām. Pie māsām ir arī viesu istabiņas, kur jebkurš, arī laji var par pieticīgu ziedojumu palikt kādu laiku un piedaloties kopā ar māsām liturģijā - klusumā pārdomāt savus iekšējās dzīves jautājumus. Izmantosim šo iespēju.

Saziņai: 

Baskāju Karmela māsu ordenis

Karmels "Marija, Pestītāja Māte"

 

Adrese: Smilšu iela 15, Ikšķile, Ikšķiles nov., LV-5052
Tālr.: +371 65021625

Mob.tālr.: +371 29925047
E-pasts: ikskile.karmels@inbox.lv

Uz Aglonu (Vertikāle)

Svētceļojums uz Skaistkalni

Aprēķins

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk 14, 25-33)Tajā laikā daudz ļaužu gāja Jēzum līdzi. Un Viņš pagriezies sacīja viņiem: “Ja kāds nāk pie manis, bet neienīst savu tēvu un māti, un sievu, un bērnus, un brāļus, un māsas, kā arī savu paša dvēseli, tas nevar būt mans māceklis. Un, kas nenes savu krustu un neseko man, tas nevar būt mans māceklis. 
Jo kurš gan no jums, gribēdams uzcelt torni, vispirms neapsēdīsies un neaprēķinās izdevumus, kas nepieciešami tā pabeigšanai? Citādi vēlāk, kad viņš būs ielicis pamatus, bet nespēs pabeigt, visi, kas to redzēs, sāks zoboties, sacīdami: “Šis cilvēks iesāka celt, bet nespēja pabeigt.”
Vai arī kurš ķēniņš, kas domā iet karot pret citu ķēniņu, neapsēdīsies un vispirms neapsvērs, vai viņš varēs ar desmit tūkstošiem iziet pretī tam, kas ar divdesmit tūkstošiem nāk pret viņu? Citādi, tam vēl tālu esot, viņš sūtīs sūtņus, lai lūgtu mieru. 
Tā arī katrs no jums, kurš neatsakās no visa, kas viņam ir, nevar būt mans māceklis.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Šīs svētdienas evaņģēlija fragmentā Jēzus izstāsta divas līdzības, kurās galvenais uzsvars ir likts uz aprēķinu. Vai patiešām sekošana Jēzum ir aprēķināma? Jā, tas ir krusta un atteikšanās aprēķins. Tas ir aprēķins, kura gala rezultāts ir mīlestība. Bet mīlestība, kura nav balstīta egoismā vai savu labumu iegūšanā. Tā ir mīlestība, kas Jēzus dēļ ir gatava uz visu. Līdzīgi, kā vecāki ir gatavi uz visu savu bērnu dēļ. Mīlestība, kura balstās upurī un sevis atdošanā līdz galam. Tā ir prasīga mīlestība, bet tāds ir Jēzus. Viņš prasa no mums visu. Visu un līdz galam. Bez kompromisiem. 

Lūgšana par mieru Sīrijā kopā ar pāvestu. Tiešraide 7.septembrī plkst. 19.00

video: harismātiskās atjaunotnes vēsture Katoļu Baznīcā (angļu val)

7.septembrī lūgšanas par mieru Sīrijā

Nāc studēt RARZI!

Viltus gaišreģe pret pāvestu Francisku

Turpinām saņemt jautājumus par tā saucamās Marijas no Dievišķās žēlsirdības privātām atklāsmēm, kas apšauba jaunā pāvesta Franciska autoritāti. Nelielā daļā Latvijas katoļu sabiedrības tās ir radījušas apmulsumu. Šī iemesla dēļ pārpublicējam itāļu katoļu žurnālistu interneta vietnē „La Nuova Bussola" publicēto rakstu, kura autors ir sociologs Masimo Introviņje, kas pirms nepilna mēneša ar lekciju par ticības tēmu uzstājās konferencē Latvijā.

„Pētera namā [pāvesta Franciska namā] valdīšana drīz beigsies, un drīz mans dārgais pāvests Benedikts XVI vedīs Dieva bērnus no viņu trimdas. Mans apustulis Pēteris, Baznīcas dibinātājs virs zemes, to vadīs tik smagajās pēdējās dienās, kad Baznīca cīnīsies par savu pastāvēšanu."

Ārējā liecība

"Jūs esat pasaules gaišums; pilsēta, kas stāv kalnā, nevar būt apslēpta. Sveci iededzinājis, neviens to neliek zem pūra, bet lukturī; tad tā spīd visiem, kas ir namā. Tāpat lai jūsu gaisma spīd ļaužu priekšā, ka tie ierauga jūsu labos darbus un godā jūsu Tēvu, kas ir debesīs." Mateja 5, 14-16

Šodien, braucot no Rīgas uz Ķegumu domāju, cik svarīgi mūsdienu pasaulē katram kristietim būt par redzamu ārēju zīmi. Atceros, ka pirms 10 gadiem, svētīgais pāvests Jānis Pāvils II jauniešus aicināja nebaidīties sabiedriskajā transportā un uz ielām atklāti, turot rokās rožukroņus lūgties. Mūsdienās, kad no sabiedrības tiek izstumts Kristus Krusts, kad kristietība aizvien vairāk tiek ignorēta un atstumta, mums, kristiešiem ir jādod ārēja zīme par savu ticību. Protams, ārēju zīmi varam dot tikai tad, ja savā sirdī, iekšienē mums šī pārliecība ir. Tomēr daudzi saka: "Nav tur ko izrādīties, galvenais ka es savā sirdī ticu un tas jau ir daudz." Tomēr apustulis Jēkabs saka: "Ticība bez darbiem ir nedzīva." Tādēļ piedāvāju dažus ierosinājumus, kā drosmīgi apliecināt savu ticību.

1. Savā mājā, darba vietā vai kopmītnēs un citur atklāti nēsāt kristīgu simbolus, turēt acu priekšā krustu vai svētbildi;
2. Lūdzoties publiskā vietā, nebaidīties sevi apzīmēt ar krusta zīmi, lietot rožukroni redzamā viedā, lasīt Bībeli sabiedriskajā transportā, nebaidīties uzsākt sarunu ar kādu, kuram rodas interese par kristietību;
3. Uzstādīt krucifiksu uz sev piederoša īpašuma ceļa malā, vai ceļu kristojumā, uz namu fasādes izvietot krucifiksu vai Dievmātes, vai kādu svēto figūras;
4. Uz automašīnas aizmugurējā stikla nebaidīties izvietot kādu citātu no bībeles vai evaņģelizējošu tekstu;
5. Sociālajos tīklos aktīvi evaņģelizēt, liecinot par savu ticību;
6. Iesaistīties kādā kustībā vai kopienā, kas aktīvi evaņģelizē uz ielām, apmeklējot mājas, slimnīcas, u.t.t.
7. un vēl, un vēl, un vēl.

Ticu, ka Dievs mums visiem palīdzēs. 

Sprediķis PLL 22.svētdienā, 1.septembrī (Vatikāna radio)

www.mieramtuvu.lv

Lasījums no Sīraha dēla grāmatas (Sīr 3, 19-20a.30-31)Dēls, savus darbus dari lēnprātībā, un tu tiksi mīlēts vairāk nekā cilvēks, kas sniedz dāvanas. Jo lielāks tu esi, jo vairāk pazemojies visā, un tu atradīsi žēlastību Dieva priekšā. Jo vienīgā Dieva spēks ir liels, un pazemīgie Viņu godā. Augstprāšu sērgai nebūs zāļu, jo grēka atvases viņos būs laidušas saknes un viņi netiks saprasti. Gudrinieka sirds sapratīs gudrinieku vārdus, un auss klausoties ilgosies pēc gudrības. Tie ir Svēto Rakstu vārdi. 
Psalms 68 (67)Refrēns: Savā labvēlībā Dievs gādā par nabagiem. 

Taisnīgie priecājas un līksmo Dieva priekšā,
un gavilē priekā.
Dziediet Dievam, spēlējiet Viņa vārdam!
Gavilējiet Viņa priekšā! R.
Bāreņu tēvs un atraitņu aizstāvis 
ir Dievs savā svētajā mājoklī.
Atstātajiem Dievs gatavo mājokli,
izved gūstekņus brīvībā. R.

Dievs, Tu sūtīji bagātu lietu,
savu iztvīkušo mantojumu Tu atspirdzināji.
Tavs ganāmpulks tur apmetās dzīvot,
savā labumā, Dievs, Tu gādāji par nabagu. R.

Lasījums no Vēstules ebrejiem (Ebr 12, 18-19.21-24)Brāļi, jūs neesat piegājuši pie rokām taustāmas un degošas uguns, pie miglas, tumsas un vētras, pie taures skaņām un vārdu balss, kuru dzirdot cilvēki lūdza, lai viņiem vairs nekā nesaka. Šī parādība bija tik baismīga, ka Mozus izsaucās: “Es esmu nobijies un drebu.” 
Bet jūs esat piegājuši pie Sionas kalna un dzīvā Dieva pilsētas, Debesu Jeruzalemes, pie ne­skai­tāmiem eņģeļu pulkiem, pie svētku sapulces un Debesīs ierakstītu pirmdzimto Baznīcas, pie Dieva, kas ir tiesnesis visiem, pie taisnīgo gariem, kas ir sasnieguši pilnību, pie Jaunās derības Vidutāja Jēzus un pie apslacīšanas ar asinīm, kuras runā spēcīgāk nekā Ābela asinis. Tie ir Svēto Rakstu vārdi. 
Alleluja.Ņemiet manu jūgu uz sevis
un mācieties no manis,
jo Es esmu lēnprātīgs 
un pazemīgu sirdi. 
Alleluja.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk 14, 1.7-14)Tajā laikā notika, ka Jēzus sabatā iegāja kāda farizeju priekšnieka namā ieturēt maltīti, un tie Viņu novēroja. 
Un Viņš tiem pastāstīja līdzību, kad bija redzējis, kā viņi sev izmeklēja pirmās vietas. 
Viņš tiem sacīja: “Ja tevi kāds ieaicinās kāzās, tad nesēdies pirmajā vietā, lai gadījumā viņš nebūtu ieaicinājis cienīgāku par tevi un atnācis tas, kas jūs abus ielūdza, neteiktu tev: “Dod šim vietu!” Un tad tev ar kaunu būs jāieņem pēdējā vieta. 
Bet, kad būsi ieaicināts, tad ej un apsēdies pēdējā vietā, lai atnācis tas, kas tevi ieaicināja, sacītu tev: “Draugs, virzies augstāk!” Tad tev būs gods visu galda biedru priekšā. Jo katrs, kas sevi paaugstina, tiks pazemināts, bet, kas sevi pazemina, tiks pa­augstināts.”
Bet tam, kas Jēzu bija ielūdzis, Viņš sacīja: “Ja tu sarīko pusdienas vai vakariņas, neaicini savus draugus, nedz savus brāļus, nedz radus, nedz bagātus kaimiņus, lai gadījumā arī tevi viņi kādreiz neielūdz, un tad tu būsi saņēmis atlīdzību. 
Bet, ja tu rīko mielastu, aicini nabagus, kroplus, klibus un aklus! Un svētīgs tu būsi, jo viņiem nav, ar ko tev atlīdzināt. 
Un tev tiks atlīdzināts, kad taisnīgie augšāmcelsies.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.