svētdiena, 2014. gada 30. marts

Kāpēc katoļiem ir jāiet sūdzēt grēki priesterim?

“Tie, kas iet pie Gandarīšanas sakramenta (grēksūdzes), no Dieva žēlsirdības saņem piedošanu par pārkāpumiem, kas izdarīti pret Viņu, un vienlaikus izlīgst ar Baznīcu, kuru tie grēkojot ir ievainojuši.” (Vatikāna II koncils, Dogm. konst. Lumen gentium, 11)

Kādēļ pēc kristības ir nepieciešams Izlīgšanas sakraments? Kristība taču nomazgā visus grēkus? Jā, tā ir, bet pēc kristībām mēs turpinām grēkot. Ar kristību cilvēks tiek nomazgāts gan no iedzimtā grēka (Ādama un Ievas grēka), gan no visiem personiskajiem grēkiem līdz kristībām (ja krista pieaugušu). “Ja mēs sakām, ka mums nav grēka, mēs maldinām paši sevi un mūsos nav patiesības” (1 Jņ 1,8). Tomēr jaunā dzīve, kas ir saņemta sakramentos, kas ievada kristīgajā dzīvē, neatceļ cilvēciskās dabas trauslumu un vājumu, ne arī noslieci uz grēku (iekāri), kas paliek kristītajos.

Jēzus aicina uz atgriešanos - “nožēlojiet grēkus un ticiet Evaņģēlijam.” (Mk 1,15) Šis Jēzus aicinājums ik brīdi atbalsojas ikviena kristieša dzīvē.

sestdiena, 2014. gada 29. marts

Katoliskās Baznīcas katehisma studijas - 26.nodarbība (1113-1134)

Sākam 2 sadaļu - sakramentālā norise

Katru nedēļu būs pieejams viens audio fails, kurā varēs noklausīties vienas katehisma nodaļas skaidrojumu. Lai to saprastu, ir nepieciešams sekot līdzi katehisma tekstam. To var darīt interneta vietnē www.katolis.lv/katehisms. Ja ir kādi jautājumi vai ierosinājumi, lūdzu rakstiet. priesteris.ilmars@gmail.com Klausīties vislabāk ar google hrome pārlūkprogrammu.

Visi ieraksti vienkopus atrodami http://kateheze.blogspot.com/

http://failiem.lv/down.php?i=zgscfhr&n=katehisms-26.MP3

piektdiena, 2014. gada 28. marts

Video, kā pāvests iet pie greksūdzes

Ekumēniski teoloģiskā konference

Pr. Andris Kravalis vēl uz trīs gadiem Rīgas arhidiecēzes ģenerālvikārs

27. aprīlī, Vatikānā par svētiem tiks pasludināti pāvesti Jānis XXIII un Jānis Pāvils II

Fragments no svētīgā Jāņa Pāvila II garīgā testamenta:

Esot uz trešās tūkstošgades sliekšņa "in medio Ecclesiae" es vēlreiz vēlos izteikt pateicību Svētajam Garam par lielo Vatikāna II koncila dāvanu, ar kuru kopā ar visu Baznīcu – un visvairāk kopā ar visiem bīskapiem – es jūtos parādnieks. Es esmu pārliecināts, ka vēl ilgu laiku jaunās paaudzes smelsies no bagātībām, ko šis 20. gadsimta koncils mums deva. Kā bīskaps, kas piedalījās šajā koncilā no tā pirmās līdz pēdējai dienai, es vēlos uzticēt šo dižo mantojumu visiem tiem, kas ir un kas nākotnē būs aicināti to īstenot. No savas puses es pateicos mūžīgo Mācītāju, Kurš atļāva man kalpot šim diženajai lietai visu šo manu pontifikāta gadu laikā.

"In medio Ecclesiae".... no pirmajiem manas bīskapa kalpošanas gadiem – tieši pateicoties Koncilam – es varēju piedzīvot brālīgu komūniju ar bīskapiem. Kā Krakovas arhidiecēzes priesteris es piedzīvoju brālīgu komūniju starp priesteriem – un Koncils pavēra jaunu dimensiju šai pieredzei.

RARZI studentu pašpārvalde aicina atbalstīt profesori Baibu Brūderi

Sirsnībā un mīlestībā visi tiekam aicināti iet vienu soli tālāk un ieraudzīt tos, kuriem ir nepieciešama palīdzība.
Šoreiz mums ir jāpalīdz profesorei Baibai Brūderei grūtajā atveseļošanās procesā pēc smagās slimības.
Turpināsim ar lūgšanām, rakstīsim stiprinājuma vārdus, bet palīdzēsim arī finansiāli.
Zemāk norādītajā adresē ir informācija ar konta numuru un vieta stiprinājuma vārdiem:


https://docs.google.com/document/d/1Iy-YxuIGnnbvxL44wUNfQ1YC02yaQmpdEzfMsqBb664/edit

ceturtdiena, 2014. gada 27. marts

Jaunajam Rīgas Sv. Antona draudzes dievnamam uzlikts tornis

26. martā plkst. 14 ar ceļamkrāna palīdzību tika uzlikts tornis Rīgas Romas katoļu Sv. Antona baznīcai, kas tiek celta Maskavas ielā 309A. Kopā ar metāla krustu tornis ir 19 metrus augsts un tā svars ir apmēram 5 tonnas. Uzlikts uz dievnama tas sniedzas 40 metru augstumā virs zemes.
Rīgas Sv. Antona katoļu draudzes prāvests monsinjors Oļģerts Daļeckis uzskata, ka tas ir brīnums, ka nepilna gada laikā Antona baznīcas celtniecībā izdevies tik tālu tikt. Pirmie nopietnie būvdarbi sākās tikai pagājušā gada jūnijā, bet 5. oktobrī Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs iesvētīja dievnama pamatus.

Nākamie darbi Rīgas Sv. Antona dievnama tapšanā ir siltināšana, fasādes apdare ar ķieģeļiem un durvju, logu ielikšana, informēja O. Daļeckis.

Antona baznīca tiek celta par Latvijas ticīgo saziedotiem līdzekļiem. Prāvests pateicas visiem atbalstītājiem, kuru nodomā jau vairāk nekā gadu katru sestdienu plkst. 18 Rīgas Sāpju Dievmātes baznīcā tiek svinēts dievkalpojums.

O. Daļeckis aicina arī turpmāk atbalstīt baznīcas celtniecību. Ziedojumus var pārskaitīt uz Rīgas Sv. Antona Romas katoļu draudzes kontu: LV28RIKO0008140000787, AS DNB Banka, Reģ. Nr. 90000285220.

Baznīca, kura tiek celta Maskavas ielā 309A, atrodas aptuveni 2,5 km attālumā no pirmā Rīgas Sv. Antona dievnama, kuru iesvētīja 1936. gadā. Padomju varas gados dievnamu draudzei atņēma un nojauca, tāpēc 35 gadus ticīgie uz dievkalpojumiem pulcējās pagaidu telpās pareizticīgo Kazaņas Dievmātes baznīcā Ivana kapos. 2004. gadā pēc pareizticīgo lūguma Rīgas Sv. Antona draudze atstāja šo kapelu un izklīda pa dažādām Rīgas draudzēm. Daudzi draudzes locekļi palīdzēja Rīgas Sv. Trīsvienības dievnama tapšanā, kur patlaban atrodas Sv. Antona draudzes inventārs.

Rīgas Sv. Antona katoļu baznīcas projekta autore ir Maija Zēberga, būvprojekta vadītājs - būvinženieris Edgars Stikāns, celtniecības ģenerāluzņēmējs - būvinženieris Guntars Počs, tehniskais uzraugs - būvinženieris Edgars Vieglais, celtniecības darbu vadītājs - būvinženieris Aleksandrs Smirnovs.

www.katolis.lv, RKBL IC

Mazs pārtraukums - gavēņa klusums

Kā katram kristietim, katolim, arī man bija nedēļu ilgs klusuma, jeb pārdomu laiks, ko izmantoju samērā lietderīgi. Tie, kas zina, tie sapratīs. Iesaku ikvienam gavēņa laikā atrast laiku klusumam un arī piedalīties kādās rekolekcijās, lai atkla no jauna, klusumā un pārdomās satiktu Kungu.

trešdiena, 2014. gada 19. marts

Katehisma studijas - 25.nodarbība. Liturģija (1077-1112)

Sākam 2 sadaļu - sakramentālā norise

Katru nedēļu būs pieejams viens audio fails, kurā varēs noklausīties vienas katehisma nodaļas skaidrojumu. Lai to saprastu, ir nepieciešams sekot līdzi katehisma tekstam. To var darīt interneta vietnē www.katolis.lv/katehisms. Ja ir kādi jautājumi vai ierosinājumi, lūdzu rakstiet. priesteris.ilmars@gmail.com Klausīties vislabāk ar google hrome pārlūkprogrammu.

Visi ieraksti vienkopus atrodami http://kateheze.blogspot.com/

http://failiem.lv/down.php?i=yrlwbhu&n=katehisms-25.MP3

otrdiena, 2014. gada 18. marts

Latvijas Bīskapu konference atgādina, kad atturība no gaļas ēdieniem nav saistoša (no katedrale.lv)

26. februārī Rīgas Garīgajā seminārā notika Latvijas bīskapu tikšanās, kurā piedalījās Rīgas arhibīskaps Z. Stankevičs, Jelgavas bīskaps E. Pavloskis un Liepājas bīskaps V. Stulpins. Slimības dēļ nevarēja piedalīties Bīskapu konferences priekšsēdētājs, bīskaps Jānis Bulis.
Klātesošs bija arī Jelgavas emeritētais bīskaps A. Justs.
Starp citiem jautājumiem tika aktualizēts arī jautājums par gavēņa noteikumiem. Nolemts vēlreiz atgādināt nosacījumus, kad gavēņa prasības ticīgos nesaista.
Atturība no gaļas ēdieniem nav saistoša, ja piektdienā iekrīt:

1. Vispārējā Baznīcā noteiktās obligātās svinības:
Vissv. Jaunava Marija, Dieva Māte – 1. janvāris;
Kunga Parādīšanās jeb Epifānija (Triju Ķēniņu jeb Zvaigznes diena) – 6. janvāris;
Svētais Jāzeps – 19. marts;
Svētie apustuļi Pēteris un Pāvils – 29. jūnijs;
Vissv. Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšana – 15. augusts;
Visi svētie – 1. novembris;
Vissv. Jaunavas Marijas Bezvainīgā ieņemšana – 8. decembris;
Kristus Dzimšana – 25. decembris.


2. Vispārējā Baznīcā noteiktās svinības:
Kunga Pasludināšana – 25. marts;
Sv. Jāņa Kristītāja piedzimšana – 24. jūnijs;
piektdiena Kristus Dzimšanas svētku oktāvā;
piektdiena Kristus Augšāmcelšanās svētku oktāvā;
Vissvētā Jēzus Sirds.


3. Baznīcā Latvijā noteiktās svinības un svētki, valsts svētki:
Līgo diena – 23. jūnijs;
Sv. Meinards - 14. augusts;
Diecēzes vai draudzes svētā aizbildņa diena;
V.J.Marijas dzimšana - 8. septembris;
Latvijas Republikas proklamēšana - 18. novembris.


4. Kāzas vai bēres – mielasta dalībniekiem (izņemot Lielo piektdienu un Pelnu trešdienu).

pirmdiena, 2014. gada 17. marts

"Kofera" programma līdz Lieldienām!

Pārdomas par katolicisma protestantizāciju

Mūsu fundamentālteoloģijas kursā ir brīnišķīgs priekšmets - tautas dievbijības tradīcijas. Šodien lekcijās pārdomājām par to, kā pēc Vatikāna II koncila daudzās Eiropas katoļu draudžu baznīcās tika iznīcinātas dažādas tautas dievbijības tradīcijas un a-liturģiskas darbības. Tas viss tika darīts cēlu mērķu vārdā - lai "attīrītu" liturģiju un Baznīcas dzīvi no liekiem piemaisījumiem. Tomēr laika gaitā izrādījās, ka šie "liekie piemaisījumi" bija gadsimtu gaitā veidojušās tautas dievbijības un garīguma izpausmes, kas izteica dziļo, jā dažreiz bērnišķīgi - sentimentālo tautas ticību. Veicot šādas, var teikt "protestantiskas" darbības, daudzas, šo vietējo Baznīcu draudzes kļuva vēsas, sausas, "tukšas" un līdz ar to, zaudēja cilvēku uzticību. Kāpēc?

svētdiena, 2014. gada 16. marts

Ko Vatikāna II koncils saka par ateismu un ateistiem ("Gaudium et spes" fragments)

19. Ateisma veidi un tā saknes

Cilvēka cieņas cēlākā būtība pastāv viņa aicinājumā uz kopību ar Dievu. Uz dialogu ar Dievu cilvēks ir aicināts jau kopš radīšanas brīža, proti, viņš eksistē vienīgi tādēļ, ka ir Dieva mīlestības radīts un tiek nemitīgi šajā mīlestībā uzturēts. Cilvēks dzīvo pilnīgā saskaņā ar patiesību tikai tad, ja viņš šo mīlestību brīvprātīgi atzīst un veltī sevi savam Radītājam. Tomēr daudzi no mūsu laikabiedriem šo tik dziļo un vitāli svarīgo saikni ar Dievu neievēro vai atklāti to noliedz, tādēļ ateisms jāuzskata par vienu no šī laikmeta nopietnākajām problēmām un rūpīgi jāapskata.
Ar vārdu ateisms tiek apzīmēti savstarpēji ļoti atšķirīgi fenomeni. Kamēr vieni atklāti noliedz Dievu, citi domā, ka cilvēks par Viņu neko nevar droši apgalvot. Vēl citi jautājumu par Dievu skata ar tādām metodēm, ka tas kļūst pilnīgi bezjēdzīgs. Daudzi, nepamatoti pārkāpjot pozitīvo zinātņu robežas, vai nu pretendē visu izskaidrot tikai ar zinātniskām metodēm, vai arī pilnīgi pretēji – nepieļauj nekādu absolūto patiesību. Daži tik ļoti paaugstina cilvēku, ka ticība Dievam it kā zaudē spēku; viņi, šķiet, vairāk tiecas apliecināt cilvēku nekā noliegt Dievu. Citi izveido sev tādu priekšstatu par Dievu, ka šis viņiem nepieņemamais tēls pilnīgi atšķiras no Evaņģēlija Dieva. Vēl citi jautājumu par Dievu vispār neuzdod, jo viņiem jebkāda reliģiska nemiera pieredze šķiet sveša, un viņi neredz nekāda pamata, kādēļ būtu jādomā par reliģiskiem jautājumiem. Turklāt ateismu bieži izraisa spēcīgs protests pret ļaunumu pasaulē vai nepamatota noteiktu cilvēcisku vērtību absolutizēšana tā, ka tās stājas Dieva vietā. Arī mūsdienu civilizācija, gan ne pašā tās būtībā, bet ar savu vienpusīgo pievēršanos zemes realitātēm, var bieži vien apgrūtināt tuvošanos Dievam.

sestdiena, 2014. gada 15. marts

Katehisma studijas - 24.nodarbība (pēdējās lietas)

Esam tikuši līdz 3.nodaļai.

Katru nedēļu būs pieejams viens audio fails, kurā varēs noklausīties vienas katehisma nodaļas skaidrojumu. Lai to saprastu, ir nepieciešams sekot līdzi katehisma tekstam. To var darīt interneta vietnē www.katolis.lv/katehisms. Ja ir kādi jautājumi vai ierosinājumi, lūdzu rakstiet. priesteris.ilmars@gmail.com Klausīties vislabāk ar google hrome pārlūkprogrammu.

Visi ieraksti vienkopus atrodami http://kateheze.blogspot.com/

http://failiem.lv/down.php?i=cmvoabc&n=katehisms-24.MP3