Kopsavilkums!
Dārgā "bloga kopiena"!
Liels paldies par to, ka aktīvi sekojat līdzi visiem ierakstiem, un ka tas, ko es šeit mēģinu darīt nes arī labumu cilvēkiem gan Latvijā, gan ārpus tās. Īpaši pateicos par jūsu lūgšanām, jo tās man ļoti nepieciešamas. No savas puses apņemos turpināt lūgties par katru no jums. Sākot ar 27.septembri došos atpakaļ uz Poliju, lai turpinātu savas doktorantūras studijas. Jau aplūkoju savu lekciju plānu un patiešām - gan lekcijas, gan profesori Ļubļinas Katoļu Universitātē ir ļoti labi, tādēļ ir vērts šo laiku pavadīt, lai smeltos jaunas zināšanas un pēc tam ar tām kalpotu Baznīcai Latvijā. Esmu pateicīgs par šo vasaras "brīvlaiku" - gan mēnesi, ko pavadīju Anglijā, mācoties valodu un tiekoties ar latviešiem, kā arī iepazīstot labāk Katoļu Baznīcu Anglijā. Tapat esmu ļoti pateicīgs par brīnišķīgo svētceļojumu no Valmieras uz Aglonu, tapat arī Valmieras draudzei, kurā varēju kalpot septembra mēnesī. Arī Visu svēto dienā un mirušo piemiņas dienā, Kristus Dzimšanas svētkos un Lieldienās būšu Valmieras draudzē, lai palīdzētu priesterim Laurim un kalpotu gan Valmierā, gan apkārtnes draudzēs. Paliksim vienoti lūgšanās.
Liels paldies par to, ka aktīvi sekojat līdzi visiem ierakstiem, un ka tas, ko es šeit mēģinu darīt nes arī labumu cilvēkiem gan Latvijā, gan ārpus tās. Īpaši pateicos par jūsu lūgšanām, jo tās man ļoti nepieciešamas. No savas puses apņemos turpināt lūgties par katru no jums. Sākot ar 27.septembri došos atpakaļ uz Poliju, lai turpinātu savas doktorantūras studijas. Jau aplūkoju savu lekciju plānu un patiešām - gan lekcijas, gan profesori Ļubļinas Katoļu Universitātē ir ļoti labi, tādēļ ir vērts šo laiku pavadīt, lai smeltos jaunas zināšanas un pēc tam ar tām kalpotu Baznīcai Latvijā. Esmu pateicīgs par šo vasaras "brīvlaiku" - gan mēnesi, ko pavadīju Anglijā, mācoties valodu un tiekoties ar latviešiem, kā arī iepazīstot labāk Katoļu Baznīcu Anglijā. Tapat esmu ļoti pateicīgs par brīnišķīgo svētceļojumu no Valmieras uz Aglonu, tapat arī Valmieras draudzei, kurā varēju kalpot septembra mēnesī. Arī Visu svēto dienā un mirušo piemiņas dienā, Kristus Dzimšanas svētkos un Lieldienās būšu Valmieras draudzē, lai palīdzētu priesterim Laurim un kalpotu gan Valmierā, gan apkārtnes draudzēs. Paliksim vienoti lūgšanās.
Tezē Prāgā un Augsburga!
Paldies visiem, kuri pieteicās svētceļojumam uz Romu. Grupiņa ir nokomplektējusies. Šobrīd ir jauns izaicinājums - apmeklēt Tezē uzticības svētceļojumu Prāgā, sagaidot jauno gadu. Man ir doma pēc Kristus Dzimšanas svētkiem ar mašīnu doties uz Prāgu, piedalīties Tezē Jaungada dienās, pēc tam apmeklēt konferenci "Mehr" Augsburgā un atpakaļ atgriezties ap 6 janvāri. Es dotos uz studijām Ļubļinā, Polijā, pārējie ar satiksmes autobusu atgrieztos Latvijā. Izbrauktu svētdien vakarā 28.decembrī 2014.gadā un atpakaļ Rīgā atgrieztos 7.janvārī ap 12 dienā. Izmaksas? Ceļš degvielai ar mašīnu, ziedojums Tezē kopienā, dalības maksa "Mehr" konferencē.
Sīkāk: http://www.taize.fr/lv_article16702.html
http://www.dzivibasstraumes.lv/jaunumi/114x
http://www.gebetshaus.org/veranstaltungen/mehr-2015
Interesentiem rakstīt man - priesteris.ilmars@gmail.com Ir 4 vietas mašīnā :)
Sīkāk: http://www.taize.fr/lv_article16702.html
http://www.dzivibasstraumes.lv/jaunumi/114x
http://www.gebetshaus.org/veranstaltungen/mehr-2015
Interesentiem rakstīt man - priesteris.ilmars@gmail.com Ir 4 vietas mašīnā :)
Jautājums priesterim - 5
1) Piektdienās ir atteikšanās no gaļas. Es to nespēju. Kā rīkoties?
Katoliskās Baznīcas katehisms uzsver: "Ceturtais bauslis ("Tev būs Baznīcas noteiktajās dienās atturēties no gaļas ēdieniem un ievērot gavēni") nodrošina laiku askēzei un gandarīšanai par grēkiem, lai sagatavotos liturģiskajiem svētkiem; tas palīdz arī valdīt pār mūsu instinktiem un iegūt sirds brīvību." (KBK 2043) Katoliskās Baznīcas Latvijā teritorijā bīskapu konference ir lēmusi par piektdienas atturību no gaļas ēdieniem, ar zināmiem izņēmumiem. Ir citas Baznīcas provinces, citās teritorijās un valstīs, kur bīskapi ir devuši izvēli cilvēkam gaļas vietā izvēlēties kādu citu atturības līdzekli. Tomēr Latvijas teritorijā mums ir jāpieturas pie šiem likumiem, jo tie veicina mūsos gandarīšanas garu, palīdz atcerēties par Kristus ciešanām un radina mūsos paklausību Baznīcai. Atcerēsimies, ka tieši šajā laikā kristieši mirst par savu ticību, piemēram Irākā. Un mēs nevaram tik mazu lietu paveikt. Padomāsim par to.
2) Kā raudzīties uz karu starp Ukrainu un Krieviju. No vienas puses zinam, ka Dievs ir žēlsirdīgs, bet no otras "pilna bībele" ar "asinīm un slepkavošanu". Tāpat vecajā derībā varam izsekot līdzi izredzētās tautas liktenim: "asinis un karš" ... Krievija savā karā piesauc Dievu, tajā pat laikā visa pasaule lūdzas par mieru... Ko mums māca karš? Vispār kā saglabāt veselo saprātu un kā uz to visu raudzīties? Varbūt karš ir Dieva plāns? Tad kāpēc mēs lūdzamies par mieru?
Tāpat mani uzrunāja Zbigņeva teiktais raidījumā 1/1. Viņš teica, ka mūsdienu cilvēks nav gatavs artdot dzīvību par dzimteni. Es jau labprātāk esmu par bēgšanu, ja sākas karš :) , bet mums ir jābūt gataviem mirt tikai tāpēc, lai aizsargātu savu zemi - brīvību? Vai zeme svarīgāka par dzīvību?
Uff - ceru, ka domu var saprast....
Karš nav no Dieva un pat ja katehisms pieļauj taisnīga kara iespējamību, tad pāvests Francisks pavisam nesen teica, ka taisnīgs karš mūsdienu apstākļos nav iespējams un jebkura karadarbība ir pretrunā Dieva gribai. Bībele daudzās situācijās ataino vēsturisko situāciju un grēka skarto cilvēci un tās drāmu, attiecībā uz šīm šausmām. Bet tas nenozīmē, ka Dievs būtu nežēlīgs un netaisnīgs. Dievs pieļauj ļaunuma eksistenci, kas daudzkārt ir saistīta ar cilvēkam doto brīvību izvēlēties labo un ļauno. Mums ir tiesības aizsargāt savu dzimteni, bet tas nekādā gadījumā neattaisno karu un vardarbību.
3) Par lūgšanu... Vajadzību ir tik daudz, ka būtu jāpavada visa diena uz ceļiem. Kā lūgties dienas aizņemtībā - kad pavisam nav laika atvēlēt lūgšanai.
Jēzus aicina mūs lūgties bez mitēšanās. Iesaku izlasīt svētās Avilas Terēzes darbus par lūgšanu un svētā Ignācija no Lojolas darbus. Lūgšana vispirms nav mūsu vajadzību izprasīšana no Dieva, bet vispirms divu mīlošu Personu/personu saruna klusumā un siržu saskarsmē. Kad kāds Kādu mīl, tad bieži vien vārdi kļūst lieki. Lūgšana - tā ir nemitīga atrašanās Kāda - Dieva klātbūtnē. Un to mēs mācamies visu dzīvi. Iesaku sameklēt labu garīgo vadītāju, kurš palīdzēs šajā ceļā. Ir daudz arī klosteru garīgās skolas, kas var būt labs ceļvedis šajā ceļā.
4) Ir priesterības sakraments un ir Laulības sakraments un, protams, citi. Nesen aizdomājos, ka klostermāsām ir tikai solījumi. Viņas nesaņem sakramenta svētības kā piemēram, priesteris. Tā ir? (salikās, ka klostermāsu mīlestība ir pilnīgāka... :) un tajā pašā laikā viņām vieglāk salūzt zem krusta...)
Klosterļaudis dodās pa evaņģēlisko padomu - nabadzības, paklausības un šķīstības ceļu. Tas ir īpašs ceļš, savukārt ordinācijas sakramenta ceļš arī ir īpašs, bet cits ceļš. Laulības ceļš ir skaists un arī īpašs ceļš. Katrs ceļš, pa kuru vada Dievs ir īpašs. Tas ir skaists un arī grūts ceļš, jo ir gan priecīgi brīži, gan arī savi krustiņi. Bet svarīgākais - vai es mīlu Jēzu un vai es atļauju Viņam mīlēt mani? Ja atļauju un man ir mīlestības pilnas attiecības ar Viņu, tad viss pārējais atrisināsies. Svarīgi ir iet šo aicinājuma ceļu un sekot Jēzum.
5) Laulātie, pateicoties Laulības sakramentam, kļūst par vienu miesu. Ja pieņemam, ka miesai vajadzīgs arī gars, tad kas notiek ar to? vai arī tas kļūst viens?
5) Laulātie, pateicoties Laulības sakramentam, kļūst par vienu miesu. Ja pieņemam, ka miesai vajadzīgs arī gars, tad kas notiek ar to? vai arī tas kļūst viens?
Kristietība, atšķirībā no dažādām filozofijām, īpaši platonisma, cilvēks veido kopumu, kurā satiekas dvēsele un miesa. Līdz ar to cilvēks ir nedalīts veselums, kurā nevar atsevišķi nodalīt dvēseli, miesu un garu. Cilvēks ir viens veselums. Laulāto vienotība sakņojas Kristū. Tomēr laulāto vienotībā laulātie, būdami saistīti ar laulības saitēm un būdami viena miesa, tomēr saglabā katrs savu unikalitāti un netiek unificēti un nepazaudē savu individualitāti. Tieši otrādi. Kristū viņi kļūst aizvien vienotāki, tomēr saglabājot savu individualitāti un nemēģinot otru pārtaisīt pēc sava tēla un līdzības. Tas ir liels noslēpums, bet to var saprast, ja uzlūkojam Kristus un Baznīcas vienotību. Iesaku izlasīt apustuļa Pāvila vēstuli Efeziešiem, 5. nodaļu.
Kalpošanas plāns augustā un septembrī
30.augusts, 12.00 Valmieras katoļu baznīcas iesvētīšana
31.augusts, 11.00 svētā Mise Salaspils baznīcā
4.-8.septembris - kalpošana Norvēģijā, Oslo, Drammenē un Tonsbergā
12.-22.septembris - kalpošana Valmieras katoļu draudzē
26-27.septembris - Baltijas "Tezē" pasākumi Rīgā
28.septembris - atgriešanās uz studijām Polijā, Ļubļinā
Kā katolim balsot Saeimas vēlēšanās
Tomēr no ieteikumiem, par kuru politisko spēku atdot savu balsi, viņš atturējās, sakot, ka var dot tikai principus, pēc kuriem partijas būtu jāvērtē.
„Ir jāizvērtē pašam. Es varu dot tikai principus, pēc kuriem partijas būtu jāvērtē. Tas jādara, ņemot vērā morālās vērtības. Lai tās nebūtu partijas, kas ieviesīs antikristīgus likumus vai uzspiedīs sabiedrībai demoralizējošus likumus. Tad, protams, lai arī balsis netiktu atdotas tām partijām, kuras patiesi ir iesaistītas korupcijas skandālos, kuru darbība nav caurredzama,” minēja Stankevičs
Arī Vatikāna II koncila pastorālajā
konstitūcijā Gaudium et spes, 31numurā ir teikts, ka “Savu iespēju
robežās pilsoņiem ir aktīvi jāpiedalās sabiedriskajā dzīvē. Šī
līdzdalība var būt tik dažāda, cik dažādas ir zemes un kultūras.
"Slavējamas ir tās tautas, kuru patiesā brīvībā iespējami lielāks skaits
pilsoņu iesaistās sabiedriskajās lietās." (KBK 1915). Bet paliek atklāts
jautājums, par ko balsot?
Piedāvāšu Austrālijas bīskapu publicētos
kritērijus, pēc kuriem arī mēs varam vadīties. Tie ir: katra cilvēka cieņas
tiesības; tiesības uz uzturu, mājokli un aizsardzību; tiesības uz izglītību;
tiesības uz sanitāro aprūpi, darbu un pamatpakalpojumiem; tiesības gan
pašreizējai, gan nākamajām paaudzēm dzīvot drošā, veselīgā un nepiesārņotā
vidē; tiesības sniegt savu ieguldījumu sabiedrībai saskaņā ar savām spējām, un
visbeidzot, tiesības dzīvot saskaņā ar savu ticību, ja tā neaizskar citu
cilvēku ticību.
Iesaku kardināla Pujata "Sprediķus"
| Jaunā sprediķu krājuma ievadā pats kardināls raksta, ka publicētās homīlijas sacītas Rīgas Sāpju Dievmātes baznīcā Ticības gada laikā (2013. gadā), un izsaka cerību, ka „šī grāmata noderēs jaunajiem priesteriem un katehētiem viņu darbā". | |
Kardināla homīlijas noteikti var raisīt daudz plašāka lasītāju loka interesi, jo sprediķos iztirzātas gan svarīgākās ticības patiesības, gan tādi temati kā dzīve Kristū, Baznīcas sakramenti, Dieva baušļi un lūgšanas dzīve, par kuru kardināls Jānis Pujats ir sprediķojis: „Lūgšanā izpaužas mūsu personīgās attiecības ar Dievu. [..] Kāda ir mūsu iekšējā nostāja? Vai mūsu lūgšanas nāk no Dievu mīlošas, pazemīgas un satriektas sirds dziļumiem, vai arī tās izskan tikai kādas ārējas vajadzības dēļ? Kristus, mirstot pie krusta, teica: „Man slāpst." (Jņ 19, 28) Viņš ir izslāpis pēc ļaužu mīlestības. Svētais Augustīns saka - Dievam slāpst pēc tā, lai mēs būtu izslāpuši pēc Viņa."
Kardināla Jāņa Pujata izteiksmes veids ir skaidrs un viegli uztverams lasītājiem ar visdažādāko sagatavotības līmeni. Ne velti viņš pats ir izsacījis šādu liecību, kas arī citēta kā grāmatas moto: „Luterāņu mācītājs Jānis Liepiņš man reiz teica: „Pujata kungs, es speciāli klausījos televīzijā Jūsu sprediķi, lai tajā atrastu kaut vienu lieku vārdu. Neatradu!""
Jaunā grāmata ir pieejama baznīcu grāmatu galdos, to varēs iegādāties arī Dievmātes Debesīs uzņemšanas svētku laikā Aglonā. Internetā lietotāji jauno sprediķu krājumu var nopirkt izdevniecības „KALA Raksti" internetveikalā.
|
Jautājums priesterim - 4
1. Kāpēc cilvēks, kas atšķir labu no ļauna, tomēr nereti ikdienas lēmumos izvēlas acīmredzami ļauno, kaitīgo, Dievam netīkamo.
Jāatgādina, ka visi cilvēki šajā pasaulē ir iedzimtā grēka skarti, un pat ja esam saņēmuši kristības sakramentu un regulāri tiekam apgaismoti caur dzīvu dalību Baznīcas sakramentos, Svētajā Misē, Dieva Vārda lasīšanā, tomēr joprojām līdz galam nevaram pilnīgi pareizi atšķirt labu no ļauna. Līdz ar to, veicot ikdienā savas dzīves izvēles, mums būtu jāklausa Dievam, kurš uz mums runā caur mūsu sirdsapziņu. Arī sirdsapziņa var kļūdīties, tomēr sekojot savai sirdsapziņai, iekšējai balsij, kļūdu būs mazāk. Un Dievs jebkuru kļūdu, grēku, ļaunumu var vērst par labu. Nevajadzētu baidīties dzīvot un riskēt, jo arī caur kļūdām un neveiksmēm Dievs darbojas un visu vērš par labu. Un ejot regulāri pie svētajiem Sakramentiem, mūsu sirdsapziņa nemitīgi tiek apgaismota un darīta jūtīgāka pret labā un ļaunā atpazīšanu.
2. Kāpēc Misē pirms komūnijas priesteri draudzei rāda uz pusēm pārlauztu hostiju?
Nekur nav strikti noteikts, ka garīdzniekam svētās Mises laikā, pēc "Dieva Jērs" lūgšanas būtu jārāda kopā salikta Hostija. Tieši otrādi. Dieva tautai norādot pārlauztu Hostiju, tiek uzsvērts, ka Svētā Mise ir arī Apustuļu darbu 2 nodaļā minētā maizes laušana, uz kuru pulcējās pirmo gadsimtu kristieši. Arī Pēdējās Vakariņās Jēzus lauza maizi un deva to saviem mācekļiem.
3. Vai musulmaņu Allāhs ir tas pats Dievs, ko pielūdz kristieši?
Pasaules reliģiskajā "klāstā" izdalām trīs lielas grupas:
a) Politeiskās reliģijas - tās, kuras pielūdz daudz dievus;
b) Henoteiskās reliģijas - tās, kuras arī pielūdz daudz dievus, bet kuru dievu panteonā viena dievība ir visaugstākā, kas kontrolē pārējās;
c) Monoteiskās reliģijas - tās, kuras pielūdz vienīgo Dievu, to pašu, kuru pielūdzam mēs - Kristietība, Jūdaisms un Islāms. Līdz ar to Islāmā pielūgtais Allāhs ir tas pats mūsu vienīgais Dievs, tikai Islāmā Dievs vēl nav pilnībā atklājis sevi, jo mēs zinām, ka tikai kristietībā Dievs sevi ir atklājis kā Trīsvienīgu Dievu.
4. Vai ir būtiski, lūdzot novennu kādā nodomā, neizlaist nevienu dienu? Man gadās, ka kādu dienu arī aizmirstu vai neizbrīvēju tam laiku, tomēr visu deviņu dienu lūgšanas tiek pabeigtas, piemēram, 14 dienās. Vai tas ir būtiski sliktāk?
Jāatgādina, ka visi cilvēki šajā pasaulē ir iedzimtā grēka skarti, un pat ja esam saņēmuši kristības sakramentu un regulāri tiekam apgaismoti caur dzīvu dalību Baznīcas sakramentos, Svētajā Misē, Dieva Vārda lasīšanā, tomēr joprojām līdz galam nevaram pilnīgi pareizi atšķirt labu no ļauna. Līdz ar to, veicot ikdienā savas dzīves izvēles, mums būtu jāklausa Dievam, kurš uz mums runā caur mūsu sirdsapziņu. Arī sirdsapziņa var kļūdīties, tomēr sekojot savai sirdsapziņai, iekšējai balsij, kļūdu būs mazāk. Un Dievs jebkuru kļūdu, grēku, ļaunumu var vērst par labu. Nevajadzētu baidīties dzīvot un riskēt, jo arī caur kļūdām un neveiksmēm Dievs darbojas un visu vērš par labu. Un ejot regulāri pie svētajiem Sakramentiem, mūsu sirdsapziņa nemitīgi tiek apgaismota un darīta jūtīgāka pret labā un ļaunā atpazīšanu.
2. Kāpēc Misē pirms komūnijas priesteri draudzei rāda uz pusēm pārlauztu hostiju?
Nekur nav strikti noteikts, ka garīdzniekam svētās Mises laikā, pēc "Dieva Jērs" lūgšanas būtu jārāda kopā salikta Hostija. Tieši otrādi. Dieva tautai norādot pārlauztu Hostiju, tiek uzsvērts, ka Svētā Mise ir arī Apustuļu darbu 2 nodaļā minētā maizes laušana, uz kuru pulcējās pirmo gadsimtu kristieši. Arī Pēdējās Vakariņās Jēzus lauza maizi un deva to saviem mācekļiem.
3. Vai musulmaņu Allāhs ir tas pats Dievs, ko pielūdz kristieši?
Pasaules reliģiskajā "klāstā" izdalām trīs lielas grupas:
a) Politeiskās reliģijas - tās, kuras pielūdz daudz dievus;
b) Henoteiskās reliģijas - tās, kuras arī pielūdz daudz dievus, bet kuru dievu panteonā viena dievība ir visaugstākā, kas kontrolē pārējās;
c) Monoteiskās reliģijas - tās, kuras pielūdz vienīgo Dievu, to pašu, kuru pielūdzam mēs - Kristietība, Jūdaisms un Islāms. Līdz ar to Islāmā pielūgtais Allāhs ir tas pats mūsu vienīgais Dievs, tikai Islāmā Dievs vēl nav pilnībā atklājis sevi, jo mēs zinām, ka tikai kristietībā Dievs sevi ir atklājis kā Trīsvienīgu Dievu.
4. Vai ir būtiski, lūdzot novennu kādā nodomā, neizlaist nevienu dienu? Man gadās, ka kādu dienu arī aizmirstu vai neizbrīvēju tam laiku, tomēr visu deviņu dienu lūgšanas tiek pabeigtas, piemēram, 14 dienās. Vai tas ir būtiski sliktāk?
Man ir samērā grūti atbildēt uz šo jautājumu, jo nav tādi strikti kritēriji, kas to noteiktu. Ja nejauši izlaižam kādu novennas dienas lūgšanu, tad iespējams šo aizmāršību kompensēt nākamajā dienā palūdzoties gan iepriekšējās dienas gan tekošās dienas lūgšanu. Tomēr, ja novenna, kura tradicionāli ilgst 9 dienas, izstiepjas uz 14 dienām, tad uzskatu, ka tā vairs nav novenna, bet gan mūsu personiskā, brīvā lūgšana. Jo vārds novenna nāk no latīņu vārda novem, kas nozīmē deviņi.
Abonēt:
Ziņas (Atom)