Katoļu mediju iniciatīvas

Pirmām kārtām jāatbalsta labi preses izdevumi. Lai lasītājus audzinātu īsti kristīgā garā, jārada un jāpilnveido katoliskie preses izdevumi, t. i., tādi izdevumi, kuri ir vai nu Baznīcas vadības, vai laju radīti un vadīti un kuru mērķis ir veidot, stiprināt un sekmēt sabiedrisko domu, kas saskan ar dabisko likumu un katolisko mācību un morāles principiem, kā arī izplatīt un pienācīgi izskaidrot ziņas par Baznīcas dzīves notikumiem. Ticīgie savukārt ir jāmudina lasīt un izplatīt katolisko presi, lai viņiem veidotos kristīgs skatījums uz notikumiem.
Vajadzētu sekmēt un nodrošināt tādu filmu producēšanu un demonstrēšanu, kas piedāvā labu izklaidi, ir saturīgas un mākslinieciski augstvērtīgas. It sevišķi tas attiecas uz jauniešiem paredzētām filmām. To var panākt, vispirms atbalstot un koordinējot labu producentu un izplatītāju darbu un iniciatīvas, atzinīgi novērtējot un apbalvojot vērtīgas filmas, kā arī sekmējot tādu kinoteātru darbību, kurus vada katoļi un godprātīgas personas.
Līdzīgi reāls atbalsts sniedzams arī labiem radio un televīzijas raidījumiem, sevišķi tādiem, kas ir domāti ģimenei. Īpaši tas attiecas uz katoļu raidījumiem, kuri klausītājiem un skatītājiem dod iespēju piedalīties Baznīcas dzīvē un viņus iepazīstina ar reliģiskām patiesībām. Tur, kur tas var būt lietderīgi, būtu jāierīko katoliskās raidstacijas un jārūpējas, lai pārraides būtu pieejamas un atbilstošā kvalitātē.

Jārūpējas par to, lai cēlā un senā teātra māksla, kas mūsdienās tiek izplatīta arī ar sabiedrības saziņas līdzekļu starpniecību, sniegtu savu ieguldījumu skatītāju kultūras un tikumiskajā audzināšanā.

Fragments no Vatikāna II koncila dokumenta "Inter mirifica" par plašsaziņu līdzekļu lietošanu. 14.numurs

Palīdzēsim sv. Antona baznīcai Rīgā!

Ineses Sulžanokas mūzikas diska prezentācija


5 jautājumi Valmieras katoļu draudzes prāvestam

Katoliskās Baznīcas katehisma studijas - 44.nodarbība (2 un 3.bauslis)

Sākam studēt 3 daļu, kas saucās - Dzīve Kristū. Pirmajā daļā pārdomājām par to, kam mēs ticam (Es ticu), pēc tam par to, kā ticību svinam (sakramenti) un tagad par to, kā šo ticību izdzīvojam ikdienā. 

Katru nedēļu būs pieejams viens audio fails, kurā varēs noklausīties vienas katehisma nodaļas skaidrojumu. Lai to saprastu, ir nepieciešams sekot līdzi katehisma tekstam. To var darīt interneta vietnē www.katolis.lv/katehisms. Ja ir kādi jautājumi vai ierosinājumi, lūdzu rakstiet. priesteris.ilmars@gmail.com 

Visi ieraksti vienkopus atrodami https://drive.google.com/folderview?id=0B2q4giISr3FFQVJTVFdvV0dkTk0&usp=sharing

http://failiem.lv/down.php?i=ymwcctn&n=katehisms-44.MP3

Kristiešu perspektīva (mani uzrunāja šie Jēzus vārdi)

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, 
ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk 21, 12-19)


Tajā laikā Jēzus sacīja saviem mācekļiem: “Viņi pacels pret jums rokas un jūs vajās, nododot jūs sinagogās un cietumos. Un jūs mana vārda dēļ tiksiet vilkti ķēniņu un pārvaldnieku priekšā. Bet tas notiks, lai jūs varētu dot liecību. 
Tāpēc apņemieties savā sirdī, ka jūs iepriekš nedomāsiet, kādā veidā atbildēsiet. Jo Es jums došu valodu un gudrību, kurai visi jūsu pretinieki nespēs runāt pretī, nedz iebilst. Bet jūs nodos pat vecāki un brāļi, un radinieki, un draugi un dažus no jums nonāvēs. Un mana vārda dēļ visi jūs ienīdīs. Tomēr pat mats nepazudīs no jūsu galvas. Pacietībā jūs iemantosiet savu dvēseli.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

No www.mieramtuvu.lv

Konkursa "Uzdod jautājumu priesterim" situācija 24.novembrī

Šobrīd konkursā piedalās 9 cilvēki. Kopumā jau ir iesūtīti 81 jautājums, uz kuriem esmu jau atbildējis. Bet konkurss ilgs līdz pat 15. decembrim, tādēļ viss vēl nav zaudēts. Šobrīd pirmās trīs vietas iegūst cilvēki ar 27, 23 un 11 jautājumiem. 4 vietas ieguvējs atpaliek tikai ar 10 jautājumiem, tādēļ viss vēl nav zaudēts. Uz priekšu! :) līdz uzvarai. 

Dārgie bloga lasītāji! Liels paldies par jūsu aktivitāti. Jautājumi patiešām birst kā no pārpilnības raga. Jau esmu nobriedis interesantākās atbildes vēl pārstrādāt un izdot atsevišķā grāmatā. Kā jau iepriekš teicu, tad trīs čaklākie konkursa dalībnieki saņems balvu - "Mieram tuvu" un "Katoļu Baznīcas Vēstneša" abonementu 2015.gadam. Kādi ir konkursa noteikumi?

1. Ir jāatsūta kāds interesants jautājums, kas skar ticību Dievam vai Baznīcas lietas uz manu epasta adresi priesteris.ilmars@gmail.com
2. Ja jautājums būs tāds, uz kuru varēšu atbildēt bloga lappusēs, tad šis jautājums piedalās konkursā.
3. Tie, kuru atsūtītie jautājumi un manas atbildes tiks publicēti blogā, piedalās konkursā. Uzvarēs trīs tie, kuriem būs visvairāk nopublicētu jautājumu.
4. Konkurss noslēgsies 15.decembrī.

Jautājums priesterim: priesteri - sievietes un grēksūdzes

Tas, ka sievietes nekad nesaņems priesterības sakramentu, man ir skaidrs. Tomēr esmu praksē redzējusi meitenes, kuras atsakās Mises laikā lasīt lasījumus vai dziedāt Psalmu pie altāra, bet izdara to izejot priekšā,  nostājoties kaut kur maliņā - baznīcas stūrī, neizejot altāra priekšā. Kāda loma sievietei baznīcā - vai viņa drīkst lasīt lasījumus un dziedāt psalmus no tās pašas vietas, kur priesteris saka sprediķi (nezinu kā to kanceli sauc). Vai sievietei Mises laikā ir vieta pie altāra vai tomēr ne? (Praksē gan vairāk izskatās, ka ir, bet mani māc šaubas, ka tā tam vajadzētu būt....)
Patiešām, sievietes nevar saņemt ordinācijas sakramentu Katoliskajā Baznīcā, un tas nekādā ziņā nediskriminē, tieši otrādi – izceļ Dieva radīto kārtību un pasvītro katra dzimuma lomu Baznīcā un pasaulē. Kā uzsver Katoliskās Baznīcas Katehisms, tad „svēto ordināciju var derīgi saņemt vienīgi kristīts vīrietis. Kungs Jēzus izvēlējās vīriešus, lai izveidotu divpadsmit apustuļu kolēģiju, un to pašu darīja arī apustuļi, kad izraudzījās līdzstrādniekus, kas pārņemtu viņu pienākumus. Bīskapu kolēģija, ar kuru priesteri ir vienoti priesterībā, dara klātesošu divpadsmit apustuļu kolēģiju, un līdz ar to tā darbojas līdz pat Kristus otrreizējai atnākšanai. Baznīca atzīst, ka viņa nevar mainīt šo Kunga izvēli. Tādēļ sieviešu ordinācija nav iespējama.” (KBK 1577) Tomēr sievietes var veikt ļoti daudz funkcijas Baznīcā. Sievietes var būt lektores, jeb lasīt Dieva Vārdu liturģijas noteiktajās vietās, ir atsevišķas valstis kur sievietēm ir atļauts arī piekalpot kā ministrantiem pie altāra, organizēt procesijas, kora dziedāšanu, vadīt katehēzi. Katoļu Baznīcas Latvijā specifiskā situācija ir tieši pretēja, kad redzam milzīgu sieviešu īpatsvaru draudzēs, līdz ar to mūsu valsts kontekstā vairāk būtu jārunā par vīrieša lomas palielināšanu draudzes kopienās. 
Klausoties grēksūdzes depresijā neesat iekritis? Tas nav nomācoši?


Reiz, kāds gados vecāks priesteris pirms ordinācijas man teica, ka grēksūdzes un sprediķi ir vienas no smagākajām lietām priestera dzīvē. No vienas puses var viņam piekrist, tomēr varu piebilst – arī vienas no skaistākajām. Gandarīšanas sakramentā gan pats, dodoties pie grēksūdzes, gan arī uzklausot grēksūdzes, piedzīvoju lielu un ārkārtēju Dieva mīlestību un žēlsirdību gan pret sevi, gan pret citiem. Un pat ja ir brīži, kad fiziski nav viegli kalpot vairākas stundas pēc kārtas, tomēr tas ir to vērts. Runājot par depresiju, tad jāapzinās, ka priesteris ir tikai starpnieks, instruments Dieva rokās un uz sevis šos grēkus viņš neuzņem, līdz ar to depresija viņam nedraud. Dievs ir tas, kurš piedod grēkus. Priesteris Baznīcas vārdā grēcinieku uzņem atpakaļ Baznīcas kopienā. 

Katoliskās Baznīcas Katehisma studijas - 43.nodarbība (1.bauslis)

Sākam studēt 3 daļu, kas saucās - Dzīve Kristū. Pirmajā daļā pārdomājām par to, kam mēs ticam (Es ticu), pēc tam par to, kā ticību svinam (sakramenti) un tagad par to, kā šo ticību izdzīvojam ikdienā. 

Katru nedēļu būs pieejams viens audio fails, kurā varēs noklausīties vienas katehisma nodaļas skaidrojumu. Lai to saprastu, ir nepieciešams sekot līdzi katehisma tekstam. To var darīt interneta vietnē www.katolis.lv/katehisms. Ja ir kādi jautājumi vai ierosinājumi, lūdzu rakstiet. priesteris.ilmars@gmail.com 

Visi ieraksti vienkopus atrodami https://drive.google.com/folderview?id=0B2q4giISr3FFQVJTVFdvV0dkTk0&usp=sharing

http://failiem.lv/down.php?i=gsmfslj&n=katehisms-43.MP3

Lūgums pēc aizlūgšanas!

Dārgie bloga lasītāji!
Pēdējā laikā man tiek iesūtītas dažādas lūgšanu vajadzības. Par tām katru dienu lūdzos vienu rožukroņa noslēpumu un katru dienu pieminu svētās Mises aizlūgšanās. Bet vēlos arī jūs aicināt kopīgi lūgties par šiem nodomiem:

1. Es lūdzu Dievam īpašu palīdzību un vadību savai un savas mātes dzīvei.
līdz pavasarim man jāatrod jauna dzīvesvieta. Īstenībā pats galvenais jau ir, ka gribas būt piepildītai ar Dieva klātbūtni, mieru, skaidrību un vadību visu laiku, atbrīvoties no kritizēšanas, nenovīdības un atriebības īpašībām, un tas ir vissvarīgākais. Vienmēr man ir licies, ka man ir aicinājums uz laulību, bet kaut kā pēdējā brīdī parasti viss ir nobrucis.


2.  Lūdzu īsu,sirsnīgu lūgšanu Svētajam Garam man maģistra darba nodomā. Cilvēciski bezcerīga situācija,bet es ticu Dieva spēkam.


3. Intas nodomā.


4. Anetes nodomā, lai atgūtu balsi.


5. Lai Dievs palīdz manam vīram pārvarēt vīriešu vidējā vecuma krīzi.

Lai Dievs atjauno mana vīra mīlošo attieksmi pret sievu.

6. Par manām doktorantūras studijām. Lai lietderīgi izmantoju man Dieva doto laiku.

7. Par Māri,par viņa ticibu un par darbu Mārim,lai viņam ir iztikšana.Arī par Intaru,par viņa ticību un sirdsmieru.

Lēmumu pieņemšana Baznīcā

Nevaru nepadalīties ar šodienas dzirdēto konferencē. Uzstājās fundamentālteoloģijas profesors W. Klausnicers no Vācijas, Insbrukas. Visu sīki neatstāstīšu, tomēr viena lieta mani ļoti uzrunāja. Viņš stāstīja, kā tiek pieņemti lēmumi Baznīcā, īpaši koncilos un bīskapu sinodēs. Atšķirībā no pasaulīgās demokrātijas izpratnes, kur bieži vien lai pieņemtu lēmumu nepieciešams vienkāršs balsu vairākums, Baznīcā ir citādāk. Vispirms jau pāvests, kurš pilda apustuļa Pētera pēcteča kalpojumu, ir visas Baznīcas vienotības balsts un garants. Tomēr savu kalpošanu viņš īsteno koleģialitātē ar visu Baznīcu. Un lai šī koleģialitāte varētu izpausties, koncilos un sinodēs, lai pieņemtu kādu lēmumu kad notiek balsošana par kādu dokumentu, tiek gādāts lai lēmumu atbalstītu ja ne 100%, tad tuvu tam bīskapu. Kādēļ? Jo Baznīca, kā Kristus Mistiskā Miesa, Dieva tauta, savu ticību izdzīvo vienotībā. Un ja kāda Baznīcas daļa, kuru reprezentē šo diecēžu, jeb bīskapiju bīskapi nepieņem, vai neizprot, vai pretojas kādai ticības patiesībai, ko atnesa Jēzus un kura konkrētā laika posmā ir jāprecizē, vai jāizsaka ar tā laikmeta izteiksmes līdzekļu palīdzību, tad pāvests šo lietu no jauna aicina pārdomāt, analizēt, diskutēt, līdz kamēr tiek panākta ja ne 100% vienotība, tad tuvu tam.

Jautājumi: kristība, grēksūdze kurlmēmajiem, reinkarnācija, Dieva griba

Sv. Mise Rušonas baznīcā, ceļā uz Aglonu augustā ar Valmieras grupu
LTJK! Iedomājos, kāpēc cilvēku var nokristīt jebkurš cits cilvēks, bet ne cilvēks pats sevi? Ir kāds skaidrojums,kāpēc tā? Paldies.

Kā skaidro Katoļu enciklopēdija, tad lai kristība būtu derīga, ir svarīgi, lai veicot precīzu kristības rituālu, uzlejot ūdeni un izsakot vārdus: „(nosauc cilvēka vārdu), es tevi kristīju Dieva Tēva un Dēla un Svētā Gara vārdā,” caur šo darbību konkrētais cilvēks tiktu kristībās pārveidots Trīsvienības vārdā. No kristības veicēja puses tiek pieprasīta intencija, nodoms jeb vēlme dāvāt kristību konkrētam cilvēkam, jo īstā kristības devēja ir Baznīca, kā Kristus Miesa. Pašam kristības kandidātam ir jāvēlas kristību pieņemt. Ja tiek kristīts bērns, tad viņa vārdā šo vēlmi izsaka vecāki un krustvecāki. Līdz ar to, kristību var dāvāt jebkurš cilvēks, pat ja pats nav kristīts, bet ar noteikumu, ka viņš vēlas dāvāt šo kristību tādā veidā kā to dod Baznīca. Parastā, ordinārā veidā kristību dāvā Baznīcas klēra locekļi – bīskapi, priesteri un diakoni, jo kristībām ir cieša saikne ar iekļaušanu kopienā. Lajs, jeb tas, kurš nav garīdznieks, kristību var veikt tikai un vienīgi apstākļos, kad garīdznieku pasaukt nav iespējams un kad cilvēkam draud nāves briesams, bet viņš vēlas saņemt kristību. Jāatgādina, ka parastā kārtībā pieaugušajam ir nopietni jāsagatavojas kristībām, lai pēc tam varētu drosmīgi liecināt par Kristu ar visu savu dzīvi. Tātad, pats cilvēks sevi nevar nokristīt, jo ir nepieciešams šis kopienas aspekts. Kristīgā ticība nav „individuālistu” ticība, bet ticība, kuru mēs izdzīvojam kopienā.

Kā kurlmēmi cilvēki var piedalīties svētajā misē? Un kā viņi var pieiet pie grēksūdzes?

Šī ir nopietna tēma, un jau ilgāku laiku man uzdod jautājumu tieši šādi cilvēki, kuri nedzird vai nerunā, bet vēlas aktīvi iesaistīties Baznīcas liturģijā. Ceru, ka kādreiz mūsu draudzēs būs kādi aktīvisti, kuri apgūs kurlmēmo valodu un palīdzēs garīdzniekiem, svētās Mises laikā vismaz sprediķi tulkojot šajā valodā. Runājot par grēksūdzi, tad ir iespējams, ka cilvēks, grēksūdzes laikā iedod priesterim lapiņu ar saviem grēkiem un priesteris, izlasot šos grēkus uzraksta gandarījumu un tad dāvā grēku piedošanu. Jo, pat ja šis cilvēks burtiski nav izsūdzējis grēkus, tomēr viņam ir tāds nodoms to darīt, un tad, ar šādas lapiņas palīdzību ir iespējams šo procesu atvieglot. Tomēr šeit ir jāsargā grēksūdzes noslēpums un pašam cilvēkam šī lapiņa pēc tam ir jāiznīcina. Vēl ir varianti, kad priesteris norāda uz kādu no 10 Dieva baušļiem, un cilvēks, mājot ar galvu, norāda pārkāpumu. Kanonisko Tiesību kodekss pieļauj arī tulka starpniecību. Tikai tādā gadījumā, arī tulku saista grēksūdzes noslēpums. Tātad - grēksūdze ir iespējama.

Ar interesi lasu Jūsu blogu, arī jautājumu un atbilžu sadaļu. Priecātos, ja atbildētu arī uz manu jautājumu- zinu, ka katoļu baznīca neatzīst reinkarnāciju, uzskatot ka cilvēks dzīvo tikai 1 reizi, tomēr esmu lasījusi par daudziem gadījumiem, kad bērni mazā vecumā "atceras" konkrētus faktus no  savas it kā iepriekšējās dzīves. Kā to varētu izskaidrot?