Uzskats, ka islamam nav nekas kopīgs ar uzbrukumiem Parīzē ir nepieļaujama vārdu spēle. Tāpat arī nav patiesība, ka islamam būtu sveša spēka lietošana. Tā uzskata jezuītu mūks, profesors Samir Khalil Samir SJ no Pontifikālā Austrumu Institūta. Ēģiptes islamalogs atgādina, ka teroristu uzbrukums Parīzē bija islamā pieņemts tipisks bruņots uzbrukums reliģijas aizstāvībai. "Visi teroristi savus uzbrukumus veic Dieva vārdā un ne kaut kāda Dieva vārdā, bet islāma Dieva vārdā. Vēl vairāk. Katram grupējumam, pirms katra šāda uzbrukuma ir jādodas pie imama, lai tas atļautu veikt šādu uzbrukumu un lai atzītu to par pareizu. Tam ir jābūt vai nu imamam, mufti, kādam mācītam cilvēkam, kuram ir tiesības izdot
fatvu, t.i. tiesisku atļauju, ka tas akts ir pareizs -
halal. Izdodot šādu atļauju, viņš atļauj nogalināt, aizstāvot Dieva godu un islama reliģiju. Tādēļ teikt, ka tas viss nav saistīts ar islāmu ir nepareizi. Toties ir patiesība, ka šie uzbrucēji ir teroristi un ekstrēmisti.
Priesteris, profesors Samir atzīst, ka ir arī mērenie musulmaņi. Tādi neatbalsta teroristus, vēlas dzīvot mierā un visdrīzāk tieši šādi musulmaņi veido ticīgās daļas vairākumu. Tomēr viņiem nav drosmes pretoties ekstrēmistiem.
Jezuītu islamalogs atspēko uzskatu, ka islamā sveša ir vardarbība. "Saka, ka vardarbība nepieder islāmam, un ka tie teroristi kuri lieto vardarbību nav patiesi musulmaņi. Tomēr tā nav patiesība. Bieži vien tiek citēts Korāns: "Ticībā nevar būt spaidu" (Korāns. tulk. U. Bērziņš. Neptuns. 2011. 2 sūra, 256.ajats), lai parādītu, ka islāms ir miera reliģija. Tomēr tanī pat sūrā atrodam citus tekstus, kas saka: "un kaujiet tos, kur vien tiekat tiem klāt..." (turpat. 2.sūra, 191.ajats). Šis otrais citāts attiecas uz neticīgajiem, tas ir uz tiem, kas nepiekrita kļūt par musulmaņiem. Muhameds atzina, ka jūdi un kristieši tic Vienīgajam Dievam, kau arī nepilnīgi, jo nepieņēma Muhameda pravietisko misiju. Viņi var pasargāt savu dzīvību, ja pakļausies musulmaņiem un ja maksās augstus nodokļus (Dzimma - nodoklis nemusulmaņiem - kristiešiem un jūdiem zemēs, kurās ir ieviests šariāta likums - tulk. piezīme). Savukārt to, kurš netic Vienīgajam Dievam vajag nogalināt.
Profesors Samirs atzīst arī to, ka šobrīd notiek straujas civilizācijas izmaiņas. Ļoti strauji mainās musulmaņu viedoklis par Rietumu civilizāciju. Līdz nesenam laikam Rietumi bija vairāk vai mazāk kristīga zeme. Šobrīd Eiropa un ASV ir kļuvušas pagāniskas, ir atmetušas ticību Vienīgajam Dievam, izplata morāli ļaunas lietas, brīvās seksuālās attiecības un lietas, kuras ir pretējas cilvēka cieņai. Līdz ar to musulmaņa acīs Rietumi tiek aizvien vairāk uzlūkoti kā Dieva un reliģijas ienaidnieks, un īpaši tā to redz fundamentālisti.
Profesors Samirs tomēr piebilst, ka mērenie musulmaņi skaidri redz atšķirību starp to, kas rietumu civilizācijā ir labs un kas ir ļauns. Viņi atzīst sieviešu līdztiesību, reliģijas šķirtību no valsts, bet redz kā izirst ģimenes institūcija un grūst morāles standarti.
No poļu valodas tulkoja pr. Ilmārs Tolstovs. Izmantoti Vatikāna Radio un "Gosc Niedzielny" materiāli.
