"Radio Marija Latvija" aicina pieteikties brīvprātīgos!


Baznīcas modelis!

Dārgie lasītāji. Pēc svētkiem atkal uznāca "rakstāmais". Un šoreiz mani pamudināja rakstīt pārdomas, par to, kas ir Baznīca šodien. Sīkāk nemēgināšu izklāstīt teoloģisko Baznīcas koncepciju, bet vairāk akcentēt Baznīcas "pastorālo" pusi. Pirms Vatikāna II koncila dominēja monarhiski - piramidālā Baznīcas koncepcija. Baznīcas priekšgalā atradās pāvests, kā monarhs, un tad piramīdas veidā visi pārējie, līdz pat vienkāršam draudzes ticīgajiem. Bija Baznīca - "docetos" - tā, kas māca, kas visu zina un kas atrodas "sacrum" sfērā. Tas bija klērs, Baznīcas mācītāji, u.t.t. Un tad bija otra daļa - "auditos", jeb "profanum", jeb vienkāršā tauta, kura nezināja latīņu valodu, nebija daudz izglītota, bet dievkalpojuma laikā dziedāja garīgās dziesmas, lūdzās rožukroni un kuras pienākums bija pasīvi klausīties, ko māca piramīdas augša - klērs. Tādā veidā veidojās klerikālisms, pret kuru ļoti asi raksta un vēršas pāvests Francisks savā pamudinajumā "Evangelii gaudium". Es tiešām ceru, ka visi izlasīs šo dokumentu, īpaši 93-96 numuram, jo citādi mēs vispār vairs nesapratīsim, kurā virzienā dodas Baznīca šajos laikos.

Vatikāna II koncila koncepcija par Baznīcu veidojās pilnīgi citāda. Tas nenozīmē, ka iepriekšejā bija slikta. Attiecīgajā laikmetā šāds Baznīcas modelis bija ļoti attiecīgs un labi funkcionēja. Tomēr sabiedrība mainās, un pat ja Dievišķā Atklāsme paliek nemainīga, tad tās tālāknodošanas "forma", ko mēs saucam par Tradīciju atrodas nemitīgā dinamiskā attīstībā. Vatikāna II koncils, īpaši dokuments "Lumen gentium" uzsver, ka Baznīca ir visa Dieva tauta. ikviens ticīgais, un pat ja katram Dieva tautas loceklim ir savs aicinajums un harisma Kristus Mistiskajā Miesā - Baznīcā, tomēr visi kopā mēs veidojam vienu Dieva Tautu. Līdz ar to, mūsdienās gan klēram, gan ticīgajiem, visiem kopā ir jāstrādā evaņģelizācijas un Dieva Vārda palsudināšanas labā.

Kāds varētu būt Baznīcas modelis Latvijā? Ilgi esmu par to domājis. Baznīcas modelis Polijā mums neder, jo Polijā 95% cilvēku ir katoļi un būtu grūti šo modeli ieviest šeit. Tomēr mani ļoti fascinē Baznīcas Lietuvā pastoralais modelis, kurš jau ap 20 gadiem efektīvi strādā. Kāds tas ir?

Visā Baznīcā Lietuvā un katrā diecēzē ir izveidoti 5 centri, kuros strādā Baznīcas apmaksāti cilvēki, lielākoties laji. Viņiem ir katehētiskais, karitatīvais, ģimeņu, evaņģelizācijas un jauniešu centri, Pēc tam, katrā dekanātā ir katra šī lielā centra brīvprātīgo grupa, kura kooridinē šo nozaru darbu dekanātā un rūpējas, lai katrā draudzē būtu vismaz viens brīvprātīgais no katras nozares. Visi valsts un diecēžu centros strādajošie koordinē, palīdz, atbalsta un iedvesmo brīvprātīgos. Katras draudzes prāvestam ir jāsadarbojas ar savas draudzes brīvprātīgajiem un tādējādi draudzes gan saņem atbalstu no centriem un arī centri var realizēt savas misijas caur draudžu brīvprātīgajiem. Mums Latvijas problēma ir tā, ka ja pārceļ prāvestu, tad nākamais prāvests, kuram nepatīk tas, ko darīja iepriekšējais, visu ar vieglu roku iznīcina, vai arī nesaprot attiecīgās nozares harismu. Vai arī viss darbs gulstās tikai uz garīdznieka pleciem, Ja mēs arī šādu modeli ieviestu Latvijā, tas atvieglotu gan garīdznieku darbu, kā arī palīdzētu sakārtot un koordinēt laju kalpojumu un veidotos laba sadarbība starp klēru un lajiem. Tā ir tikai mana ideja, ko ilgus gadus "nēsāju "savā sirdī.

Sprediķis 1.februārī (Vatikāna radio)

Vieta, netālu no Nācaretes, kur pūlis vēlējās Jēzu nogrūst no klints
Lai ir slavēts Jēzus Kristus!

Šajā svētdienā evaņģēlists Marks mūs aizved uz skaistā Galilejas ezera piekrasti, uz Kafarnaumas ciematu. Marka evaņģēlija 1.nodaļas 21-45. panti apraksta Jēzus Kristus darbību Kafarnaumā vienas dienas ietvaros. Jēzus dodas uz sinagogu, lai klausītos Rakstus. Izraēlī bija pieņemts, ka sinagogā jebkuram pieaugušajam varēja lūgt nolasīt un interpretēt Rakstus. Tomēr Jēzus ne tikai lasa un interpretē. Viņš māca. Visiem bija izbrīns, jo Jēzus neteica: „Tā saka Dievs.” Jēzus saka: „Jums ir teikts... bet es jums saku.” Pat Vecās Derības pravieši bieži runāja Dieva Vārdā, sakot: „Tā saka Dievs.” Bet Jēzus saka: „Es jums saku!” Evaņģēlists, svētais Marks norāda uz Jēzus, kā Mācītāja autoritāti. Jēzus ir kas vairāk par Rakstu mācītājiem, kuri tikai intelektuāli un vienpersoniski skaidro un interpretē Rakstus. Farizeji un Rakstu mācītāji atsaucās vai nu uz pašiem Rakstiem vai uz citu autoritātēm. Savukārt Jēzus māca un darbojas savā spēkā un savā autoritātē. Tas rada izbrīnu un jautājumu: „Kas tā par mācību?”


Te pēkšņi izrādās, ka sinagogā ir ienācis viens ļaunā gara apsēsts cilvēks. Sākas manifestācijas. Caur šo cilvēku sātans apliecina, ka Jēzus ir Dieva Svētais. Varam uzdot jautājumu – Vai ļaunais gars pazīst Dievu? Vai viņš pielūdz Dievu? Nē. Jēzus kategoriskā nostāja izsaka visu: „Apklusti un izej no tā.” Dievs ļaunajam garam ir atņēmis visas dāvanas un atstājis tikai eksistenci. Tomēr ļaunajam garam, kā garīgai būtnei ir spēks un „inteliģence” un tādējādi vinš atrodas uz augstākas pakāpes, nekā cilvēks. Tādēļ viņa īstenotie kārdinājumi un viltības tūkstošiem reižu pārspēj mūsu gudrību un spējas. Tomēr mēs nevaram uzskatīt, ka viņa spēks būtu līdzvērtīgs Dieva spēkam un gudrībai. Viņš ir un paliek tikai un vienīgi kritušais eņģelis. Viņš ir melis un melu tēvs. Dievs aizliedz sātanam dot liecību par Viņu, jo jebkāda komunikācija, saruna, ielaišanās diskusijās ar ļauno vienmēr beigsies ar sakāvi. Jēzus nevēlas diskutēt ar sātanu. Un arī mums to nevajag darīt. Nekādu diskusiju, nekādu ielaišanos sarunā, nekādu komunikāciju. Pēc evaņģēlista liecības ir redzams, ka sātans uzreiz sēj melus un destabilizē situāciju: „Vai tu esi nācis mūs nomaitāt?” Jēzus viņu apklusina un apsēsto cilvēku atbrīvo. Noslēgumā visu acīs ir jaušams izbrīns – ka tā par mācību ar spēku. Jēzus ne tikai sludina. Viņš arī savu mācību apstiprina ar līdzejošām zīmēm. Dieva Valstības atnākšana Jēzū Kristū nozīmē demona valdīšanas beigas. Viņš atpazina Jēzu un Viņa lomu Dieva Valstības atnākšanā. Tomēr vislielākā atbrīvošana, vislielākais brīnums vēl ir priekšā. Jēzus ir ceļā uz Jeruzalemi, lai mirtu un augšāmceltos. Visi šie notikumi, visa Jēzus dzīve ir vērsta uz krustu un tukšo kapu. Jēzus ir nācis arī mūs atbrīvot. Nediskutēsim un neļausim sātanam mūs kārdināt un novirzīt no patiesā ceļa. Ļausimies Jēzus vadībai un kopā ar Viņu iesim uz Jeruzalemi, lai piedzīvotu arī mūsu katra augšāmcelšanos. 

Ielūgums!

     



„Bēda man, ja es Evaņģēliju nesludinātu!” (1 Kor 9,16)

Sirsnīgi ielūdzu jūs uz manas odinācijas 10 gadu jubileju
sestdien, 31.janvārī


11.00 pateicības svētā Mise Lielvārdes Krusta Paaugstināšanas baznīcā, Meža ielā 18.
Muzicē grupa „Ex animo”

Pr. Ilmārs Tolstovs


Katoliskās Baznīcas katehisma studijas - 53.nodarbība (2650-2758)

Studējam 4. daļu, kas saucās - Kristīgā lūgšana. Pirmajā daļā pārdomājām par to, kam mēs ticam (Es ticu), pēc tam par to, kā ticību svinam (sakramenti) tad par to, kā šo ticību izdzīvojam ikdienā (Dzīve Kristū) un tagad par to, kā veidot dzīvas attiecības ar dzīvo Dievu. 

Katru nedēļu būs pieejams viens audio fails, kurā varēs noklausīties vienas katehisma nodaļas skaidrojumu. Lai to saprastu, ir nepieciešams sekot līdzi katehisma tekstam. To var darīt interneta vietnē www.katolis.lv/katehisms. Ja ir kādi jautājumi vai ierosinājumi, lūdzu rakstiet. priesteris.ilmars@gmail.com 

Visi ieraksti vienkopus atrodami https://drive.google.com/folderview?id=0B2q4giISr3FFQVJTVFdvV0dkTk0&usp=sharing

http://failiem.lv/down.php?i=ikrffhp&n=katehisms-53.MP3

Krievija un Fatimas notikumu 100-gades tuvošanās!

Sekojot līdzi notikumiem Ukrainā un Krievijā, sāku aizdomāties cik svarīgs ir Jaunavas Marijas lūgums mazajiem Fatimas bērniem pirms 100 gadiem lūgties par Krievijas atgriešanos. Ja atceramies, tieši pirms 100 gadiem Krievijā notika revolūcija, kas izmainīja austrumeiropas vaigu. Tagad kad tuvojas Fatimas notikumu un šīs revolūcijas 100-gade atkal notiek lietas, kuras nākotnē var nest lielu ļaunumu. Lielākā problēma ir tajā, ka Krievija nav atteikusies no komunisma, kā ateistiskas un bezdievīgas domāšanas sistēmas. Joprojām tiek "pielūgts" Ļeņins mauzolejā Maskavā un daudzos pieminekļos Krievijas pilsētās. Lūgsim Dievu, caur Jaunavas Marijas, Fatimas Dievmātes aizbildniecību lai Krievija patiesi atgriežas pie Dieva un nožēlo komunisma ideoloģiju. Aicinu visus katra mēneša 13.datumā apmeklēt Fatimas Dievmātei veltītos dievkalpojumus katoļu baznīcās un arī privāti lūgt Jaunavas Marijas aizbildniecību mūsu zemei, Latvijai, Ukrainai, Krievijai un visai pasaulei. Fatimas Dievmāte, lūdz par mums!

Veltīšanās lūgšana Bezvainīgajai Jaunavas Marijas Sirdij (no lūgšanu gramatiņas "Slavējiet Kungu!")

Vissv. JaunavaS MarijaS Litānija**

Kyrie, eleison!
Christe, eleison!
Kyrie, eleison!
Kristu, klausi mūs!
Kristu, uzklausi mūs!
Dievs Tēvs no debesīm, apžēlojies par mums!
Dievs Dēls pasaules Pestītājs, apžēlojies par mums!
Dievs Svētais Gars, apžēlojies par mums!
Svētā Trīsvienība, viens vienīgs Dievs, apžēlojies par mums!

Svētā Marija, lūdz par mums (pievieno pie katra uzsaukuma)
Svētā Dieva Dzemdētāja,
Svētā jaunavu Jaunava
Kristus Māte,

Jurists: Ne jau ticība liek noliegt abortus

Juris Rudevskis, jurists. Pārpublicēts no www.apriņķis.lv (http://www.aprinkis.lv/autors/0-juris-rudevskis) un Jurista Vārds.
2011. gada 25. martā Kostarikas galvaspilsētā Sanhosē 40 prominenti eksperti no dažādām pasaules valstīm (praktizējoši juristi, universitāšu profesori, politiķi, diplomāti, medicīnas un starptautiskās politikas eksperti un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji) parakstīja un publicēja Sanhosē pantus.(http://www.sanjosearticles.com/?page_id=855&lang=lv)

Šis dokuments vienkārši un pārliecinoši atgādināja, ka nekādas starptautiski atzītas "tiesības uz abortu" nepastāv un ka tiesības uz dzīvību ir attiecināmas uz jebkuru cilvēcisku būtni kopš ieņemšanas brīža. (..)

Tikai ar loģiku un saprātu

Visi rakstā paustie viedokļi ir strikti personiski un saista tikai un vienīgi pašu autoru. Taču šoreiz autors apzināti iet vēl tālāk: viņš ne tikai uzsver šā raksta privāto raksturu, bet arī demonstratīvi noliek malā jurista "ieročus" un šā raksta ietvaros lūdz uzskatīt sevi nevis par juristu, bet gan par parastu pilsoni, vidusmēra cilvēku no ielas. Kādēļ? Divu iemeslu dēļ.

Pirmkārt, tādēļ, ka lietas juridisko aspektu jau ir pilnīgi iztirzājuši Sanhosē pantu autori un šā raksta autoram tur vairs nav ko piebilst – viņš var tikai ieteikt lasītājiem rūpīgi izlasīt gan šos pantus, gan to piezīmes. Otrkārt – un galvenokārt – tādēļ, lai parādītu, ka, par spīti visiem tā delikātajiem un emocionālajiem aspektiem, jautājums par abortu pieļaujamību, strikti raugoties, nemaz nav juridiskas dabas jautājums. Lai to pareizi atrisinātu, nav jābūt cilvēkam ar jurista diplomu. (..)

Autoram pilnīgi pietiks ar diviem ieročiem, kuriem principā būtu jābūt jebkura normāla cilvēka rīcībā: elementāro formālo loģiku un veselo saprātu. (..)

Lai būtu pret, nav jātic Dievam

"Abortu pretinieku argumenti balstās uz viņu subjektīvajiem reliģiskajiem uzskatiem, kurus viņi cenšas uzspiest visai sabiedrībai. Tas ir pretrunā ar valsts un baznīcas šķirtības principu." Šādu viedokli "Jurista Vārda" ekspertu diskusijā aizstāvēja Solvita Olsena, bet tas bieži un plaši izskan arī no citiem avotiem. Šīs ekspertes viedokli var rezumēt šādi: nozīmīga priekšlikumu daļa par abortu ierobežošanu nākot no cilvēkiem ar izteikti kristīgu reliģisku pārliecību, tātad notiekot mēģinājums uzspiest "visiem valsts iedzīvotājiem" vienu konkrētu reliģisku uzskatu sistēmu (eksperte runā pat par "baznīcas doktrīnas iekļaušanu Latvijas tiesību aktos"), kas savukārt pārkāpjot Satversmē noteikto valsts un baznīcas šķirtības principu. Beigās viņa aicina valsti īstenot "Satversmes 99. panta otrā teikuma nosacījumu par valsts un baznīcas šķirtību" "seksuālās un reproduktīvās veselības jomā". (..)

Vispirms jākonstatē, ka S. Olsena ir pilnīgi pārpratusi valsts un baznīcas nošķiršanas principa jēgu. Demokrātiskā valstī šis princips nozīmē, ka valsts un baznīca respektē viena otras autonomiju: valsts neiejaucas tajos jautājumos, kas ir ekskluzīvā baznīcas kompetencē, bet baznīca savukārt neiejaucas tajos jautājumos, kas ir ekskluzīvā valsts kompetencē. Taču tur jau tā lieta, ka cilvēku dzīvības un nāves, labā un ļaunā jautājumi nebūt neatrodas ekskluzīvā valsts kompetencē (ja vien tā nav nacistiskā Vācija, staļiniskā PSRS, Ziemeļkoreja vai tamlīdzīga totalitāra un tirāniska valsts). Civilizētā demokrātiskā sabiedrībā valsts vara vienmēr ir ierobežota, un ļoti daudzās jomās valsts kompetence pārklājas ar citu sabiedrības struktūru kompetenci. Tādēļ šajās jomās (piemēram, izglītība, veselība, labklājība utt.) valsts aktīvi sadarbojas ar pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, un viens no šīs pilsoniskās sabiedrības segmentiem ir – jā, tieši reliģiskās organizācijas. (..)

Jāsecina, ka S. Olsenas izpratne par valsts un baznīcas šķirtību diemžēl perfekti atbilst 1936. gada Staļina konstitūcijas 124. pantam, kas asimetriski garantēja ticīgajiem tikai un vienīgi "reliģiskā kulta veikšanas brīvību", savukārt viņu pretiniekiem – "antireliģiskās propagandas brīvību". (..)

Tie cilvēki, kas svētdienas rītos atrodami baznīcu solos, pārējā laikā strādā, maksā nodokļus un dodas pie vēlēšanu urnām tāpat kā visi pārējie. Uz kāda pamata un ar kādām tiesībām minētā eksperte diskriminē šo pilsoņu grupu, a priori atsakoties uzklausīt tās viedokli – tas autoram paliek liels noslēpums. Tiktāl nu būtu par to "viedokļa uzspiešanu"... (..)

S. Olsena dziļi maldās: jautājums par abortu pieļaujamību nav reliģiskas, bet gan ētiskas dabas jautājums. Atšķirība starp šīm jomām ir nosakāma pēc diviem kritērijiem: pirmkārt, vai pēc konkrētā priekšraksta satura var noteikt personas reliģisko piederību, un otrkārt, vai šis priekšraksts sakņojas tikai un vienīgi a priori iracionāla rakstura avotos (svētajos rakstos, dogmās, ticējumos utt.), vai arī to var pamatot ar vispārcilvēciska rakstura racionāliem apsvērumiem. Piemēram, ja cilvēks svētdienās vēlas nevis strādāt, bet apmeklēt baznīcu, var secināt, ka viņš ir kristietis. Ja cilvēks atsakās strādāt sestdienās un ēst cūkgaļu, viņš, ļoti iespējams, ir jūdaists. Ja viņš atsakās ēst cūkgaļu un dzert alkoholu, laikam jau viņš ir musulmanis. Visi šāda veida priekšraksti sakņojas tikai un vienīgi attiecīgo reliģiju svētajos rakstos kā dievišķās atklāsmes (tātad – iracionāls) elements, un tos patiešām nekādā gadījumā nedrīkst uzspiest pārējiem cilvēkiem.

Pavisam citādi ir ar ētiskajiem priekšrakstiem. Ja cilvēks uzskata, ka nedrīkst zagt, slepkavot, melot vai krāpt laulāto, pēc tā vien viņa reliģisko piederību noteikt nav iespējams. Ja viņam jautās, kādēļ viņš nezog, viņš var atsaukties uz Bībelē ietvertā Dekaloga septīto bausli ("Tev nebūs zagt"), bet tikpat labi viņš var arī teikt, ka uzskata par netaisnīgu atņemt otram tiesiski piederošu lietu; ka nevēlas nodarīt sabiedrībai zaudējumu; ka nevēlas parādīt sliktu piemēru saviem bērniem un tā tālāk. Tātad šis jautājums pats par sevi jau atrodas ārpus atsevišķo reliģiju ticējumiem un dogmām.

Tieši tāpat arī abortu noliegumā pašā par sevi nav nekā īpatnēji kristīga vai reliģiska. Lai iestātos pret abortiem, nemaz nav jātic Dievam: arī ateists vai agnostiķis ar sev dabiski piemītošajām racionālajām spējām var saprast, ka nedzimušas cilvēka dzīvības iznīcināšana ir amorāla. Viņš var teikt, piemēram, ka viņam riebjas vardarbība pret visvājāko būtni, kas nespēj pati sevi aizsargāt. Viņš var arī teikt, ka ir noziedzīgi neļaut piedzimt cilvēkam, kurš, par spīti grūtībām, būtu varējis izaugt par visas cilvēces labdari un izglābt neskaitāmas dzīvības. Viņš var tikpat labi piesaukt arī citus racionālus argumentus, kuriem pašiem par sevi nav nekāda sakara ar reliģiju dogmām un ticējumiem.

Tātad S. Olsena ir acīmredzami sajaukusi cēloni un sekas. Proti, ne jau tāpēc aborts ir atzīstams par amorālu, ka katoļu baznīca un citas kristīgās konfesijas iestājas pret abortiem, bet gan gluži otrādi – katoļu baznīca un citas kristīgās konfesijas iestājas pret abortiem tāpēc, ka tie ir objektīvi amorāli. (..)

Pēdējie jaunumi!

Dārgie bloga lasītāji! Paldies par jūsu lūgšanām un atbalstu. Pavisam nesen atgriezos no misijas pie Norvēģijas latviešiem, un vēlos sirsnīgi pateikties visiem, kuri mani tur uzņem un par visiem, kas ir iesaistījušies šajā misijā. Aicinu ikvienu turpināt sirsnīgi lūgties par šīs misijas turpināšanos. Nākamie dievkalpojumi Tonsbergā un Drammenē būs 7 un 8.martā.
Daudzi jautā, kādēļ šobrīd vairs nav daudz ierakstu manā blogā? Tādēļ, ka ar straujiem soļiem tuvojas sesija un man ir daudz jālasa un jāgatavojas eksāmeniem. Šajā sesijā man ir 6 apjomīgi eksāmeni, tādēļ vēlos aicināt jūs visus palūgties par mani. Tiksimies pēc neilga brītiņa, jo man ir dažas domas, ar kurām vēlos padalīties bloga "lappusēs". Dieva svētības jums visiem un viens rožukroņa noslēpums katru dienu par visiem bloga lasītājiem!

Gribētu arī lūgt aizlūgšanu par maniem eksāmeniem - 26.janvārī 11.00; 28.janvārī 11.00. 

Ukrainas kristieši aicina lūgties par Krieviju un Ukrainu. (krievu val.)

Слава Иисусу Христу!

Вашими святыми молитвами Бог сдерживает войну России против Украины.
Если Вы не желаете попасть в Третью мировую ядерную войну просим Вас – молитесь.
Украина просит Ваших святых молитв за:

  - прощение грехов, покаяние и спасение всех людей в Украине и всей украинской диаспоры;
 - дарование всем людям в Украине глубокой христианской веры;
 - падение власти Путина в России, прощение грехов, покаяние, спасение всех народов России;
свободу, демократию, свободу христианской веры и государственную независимость всех порабощенных Москвой народов;
 - Божью защиту воинов Украины на полях войны;
 - полный переход, мирный и немедленный, власти в Украине от либералов и коррупционеров к христианам в Духе Божьем;
 - полное уничтожение коррупции в Украине;
 - полное прекращение войны России против Украины в ближайшее время.
Спасибо за Вашу поддержку. Пусть Вам  Господь помогает.

            Слава Иисусу Христу!
Украинские христиане, Украина.   

Katoliskās Baznīcas katehisma studijas - 52.nodarbība (2598-2649)

Studējam 4. daļu, kas saucās - Kristīgā lūgšana. Pirmajā daļā pārdomājām par to, kam mēs ticam (Es ticu), pēc tam par to, kā ticību svinam (sakramenti) tad par to, kā šo ticību izdzīvojam ikdienā (Dzīve Kristū) un tagad par to, kā veidot dzīvas attiecības ar dzīvo Dievu. 

Katru nedēļu būs pieejams viens audio fails, kurā varēs noklausīties vienas katehisma nodaļas skaidrojumu. Lai to saprastu, ir nepieciešams sekot līdzi katehisma tekstam. To var darīt interneta vietnē www.katolis.lv/katehisms. Ja ir kādi jautājumi vai ierosinājumi, lūdzu rakstiet. priesteris.ilmars@gmail.com 

Visi ieraksti vienkopus atrodami https://drive.google.com/folderview?id=0B2q4giISr3FFQVJTVFdvV0dkTk0&usp=sharing

http://failiem.lv/down.php?i=suznspb&n=katehisms-52.MP3