Ļubļina - Varšava - Rīga - Varšava - Ļubļina

Piedāvāju braucienu no Ļubļinas vai Varšavas uz Rīgu. 
Ceturtdiena, 26.marts. Izbraucam 16.00 no Ļubļinas, vai 19.00 no Varšavas.
Un vēl piedāvāju braucienu no Rīgas un Varšavu vai Ļubļinu pēc Lieldienām, 7.aprīlī. Izbraukšana 9.00 no Vecrīgas.
Cena apmēram 10-15. Euro. 

Mesiāniskie pravietojumi Vecajā Derībā

Daudzi cilvēki saka, ka Vecā Derība ir neinteresanta un neizprotama. Tomēr, ja mēs piepūlamies un, izmantojot dazādus komentārus, palīgmateriālus atrodam Bībeles "atslēgas", tā mūs ievd aizraujošā piedzīvojumā un palīdz labāk saprast ne tikai Jauno Derību, bet arī visu Jēzus Krists atklāto Vēsti. Lūk piemērs no pravieša Isaja grāmatas, kur pravietots par Mesijas, Jēzus Kristus nākšanu un mesiāniskās Valstības iedibināšanu: (Isaja 2. No www.bibele.lv)

1 Šī ir tā atklāsme, ko Jesaja, Amoca dēls, saņēma par Jūdu un Jeruzālemi.
2 Laiku beigās notiks, ka Tā Kunga nama kalns stāvēs jo stingri savos pamatos un pacelsies pāri visiem kalniem un pakalniem un pie tā saplūdīs visas tautas.
3 Un nāks daudzas tautas un sacīs: "Iesim, kāpsim Tā Kunga kalnā, Jēkaba Dieva namā, lai Viņš mums māca Savus ceļus un mēs lai staigājam Viņa tekas!" Jo no Ciānas izies pamācība un Tā Kunga vārds no Jeruzālemes.
4 Tad Viņš spriedīs tiesu tautu starpā un tiesās daudzas tautas. Viņi tad pārkals savus zobenus par lemešiem un savus šķēpus par vīnadārza dārznieku nažiem. Tauta pret tautu nepacels vairs zobena un nemācīsies vairs karot.
5 Jēkaba nams, nāc, staigāsim Tā Kunga gaismā!
6 Tu esi atmetis Savu tautu, Jēkaba namu, jo tie pilni austrumu negantības, tie ir zīlnieki kā filistieši, un tie draudzējas ar svešinieku bērniem.
7 Viņu zeme ir pilna ar sudrabu un zeltu, tiem ir mantas bez gala. Viņu zeme ir pilna ar zirgiem, tiem kara ratu ir bezgala daudz.
8 Bet viņu zeme ir arī elka dievu pilna, viņi pielūdz paši savu roku darbu, to, ko viņu pašu pirksti darinājuši.
9 To priekšā liecas vienkāršā tauta, un pazemojas arī dižciltīgie; Tu to viņiem nepiedosi.
10 Lien iekšā klints alā un paslēpies zemē bailēs no Tā Kunga un Viņa varenās godības!
11 Cilvēku lepnās acis tiks apkaunotas un vīru iedomība pazemota, vienīgi Tas Kungs augsti stāvēs tanī dienā.
12 Jo Tas Kungs Cebaots turēs tiesas dienu pār visiem, kas lieli un lepni, pār visiem varenajiem, lai tos pazemotu,
13 pār visiem Libānas augstajiem ciedru kokiem un pār Basanas ozoliem,
14 un pār visiem augstajiem kalniem un pakalniem,
15 pār visiem augstajiem torņiem un pār visiem stiprajiem mūriem,
16 pār visiem Taršišas kuģiem un pār visām lieliskajām laivām.
17 Tad cilvēku lepnība tiks pazemota un vīru augstprātība lauzta, vienīgi Tas Kungs augsti stāvēs tanī dienā.
18 Bet elka dieviem būs beigas.
19 Cilvēki paslēpsies klints alās un zemes plaisumos aiz bailēm no Tā Kunga un Viņa varenās godības, kad Viņš celsies, lai iztrūcinātu zemi.
20 Tanī dienā cilvēki atmetīs savus sudraba un zelta elka dievus, ko viņi bija darinājuši pielūgsmei, aizmetīs tos projām žurkām un sikspārņiem
21 un paslēpsies klinšu aizās un klinšu alās bailēs no Tā Kunga un Viņa varenās godības, kad Viņš celsies, lai zemei iedvestu bijību.
22 Nepaļaujieties uz cilvēku, kam tikai dvaša nāsīs, jo par ko gan tas turams?

Rekolekcijas ar maizi un ūdeni

24 stundas Kungam!

Pa vienam, vai kopā?

Daudzi Baznīcā mēģina darīt kaut ko pa vienam. No vienas puses, tas ir viegli - ne ar vienu nav jārēķinās, daru kā man pašam patīk, esmu centrā, viss notiek pēc mana prāta, u.t.t. Tomēr tas nav tas ceļš, kādu vēlējās Jēzus Kristus. Viņš jau pašos sāvas darbības sākumos pulcināja mācekļus, dibināja Kopienu - Baznīcu, iecēla atbildīgos - apustuļus, nākamo pāvestu un bīskapus, priesterus un diakonus. Tieši tādēļ mūsu, ikviena un visu kopā darbības auglīgums būs atkarīgs no spējas darboties kopā, komandā ar pāvestu, bīskapiem, prāvestiem, priesteriem diakoniem, konsekrētām personām un laju kristiešiem, kuri pulcējas kopienās un kustībās. Jo mēs būsim vienotāki, jo lielāku darbu Kristus caur mums spēs paveikt. Vēl arī ir ļoti svarīgi pārbaudīt (verificēt) vai tas darbs, ko gribu darīt vai daru Baznīcā ir no Svētā Gara vai nē? To var pateikt, tikai konsultējoties un esot kopībā ar visu Baznīcu. Lai Dievs mums visiem palīdz iet šo kopības ceļu.

Adorācijas kapela

Publicēt by Ilmārs Pēteris Tolstovs.

Ko nozīmē "augšāmcelties no miroņiem"? (speciāli Vatikāna radio)

Lai ir slavēts Jēzus Kristus!

Dārgie Vatikāna radio klausītāji. Šodienas evaņģēlija lasījumā mēs dzirdējām, kā Jēzus dodas kalnā kopā ar trim saviem uzticamākajiem mācekļiem, lai tiktu Dieva godības apskaidrots.

Lielākajā vairumā reliģiju kalns simbolizē vietu, kur debesis satiekas ar zemi. Līdz ar Kristus atnākšanu Vecās Derības vissvētākā vieta - Siona kalns pārstāj būt par „zemes centru”, jo Dievs vēlas lai Viņu pielūgtu ne tajā vai citā kalnā, bet gan Garā un patiesībā (Jņ 4, 20-24) Vecajā Derībā kalni bija praviešu dzīves liecinieki, un tie tika saukti pat par „mūžīgajām augstienēm”. Kādreiz kalni, izceļoties virs līdzenumiem bija par patvēruma vietu Latam, kad viņš bija briesmās. „Un notika, kad tie bija viņu izveduši ārā, kāds sacīja: "Izglāb savu dzīvību, neskaties atpakaļ un nepaliec visā šinī apgabalā stāvam, glābies kalnos, ka tu netiktu iznīcināts." (Rad 19,17). Tomēr šim taisnīgajam pareizi ir jāizprot kalna simbolika: skatoties uz kalna patvērumu, viņš savā būtībā patvērumu var gaidīt tikai no Jahves, kurš radījis debesis un zemi. Daži kalni, pat ja viņi kā visas citas radības paredzēti pilnīgām izmaiņām, ir ieguvuši senu un ilgstošu garīgu nozīmi, piemēram Dieva kalns Horebs Sinajā, Karmela kalns, Gerazima kalns, Sionas kalns, Golgātas kalns, u.t.t. Arī Jēzus savu sprediķi saka kalnā un evaņģēlijos mēs pazīstam Kalna svētības. Arī šodienas notikumi kalnā aicina mācekļus, arī mūs katru pacelties augstāk, virs ierastās ikdienas, līdzīgi kā svētās Mises liturģijā mēs dzirdam: „Uz augšu sirdis!”

Tomēr šajā kalnā mācekļi ierodas ar Vecās Derības ticību, ar saviem priekšstatiem par Dievu. Tā bija tāda ticība, kurai grūti bija saprast, ko nozīmē „augšāmcelties no miroņiem.” Nekas tāds līdz šim ne mācekļu, ne visas Izraēļa tautas dzīvē nebija noticis un arī pēc tam nekas tāds vairs nebūs. Tabora kalna notikumi atklāj Jēzus unikalitāti un dievišķību. Visā Jēzus dzīves laikā, Viņa „ikdienišķībā” un vienkāršībā šādi teofāniskie, jeb Dieva godības atklāšanās „zibšņi” notiek dažas reizes un pilnībā vēl nespēj atklāt Jēzu, kā Godības Kungu. Pilnīgā Jēzus atklāšanās notiks pie krusta Golgātas kalnā un augšāmceļoties. Jāņa evaņģēlija 12.nodaļas 16.pantā evaņģēlists komentē Jēzus ieiešanu Jeruzalemē ar šādiem vārdiem: „To visu Viņa mācekļi sākumā nesaprata, bet, kad Jēzus bija ticis apskaidrots, tad viņiem ienāca prātā, ka tas par Viņu bija rakstīts un ka tāpēc tie Viņam to bija darījuši.” Kad Jēzus saviem mācekļiem stāstīja par savu ceļu uz Jeruzalemi, par savām ciešanām un nāvi, apsutulis Pēteris vēlējās Jēzu atrunāt no šī ciešanu ceļa. Pēteris nesaprot un vēl nav izpratis patieso Jēzus misiju, tādēļ arī Jēzus viņu nosauc par sātanu un kategoriski noraida izkropļoto Mesijas tēlu, kāds tanī laikā valdīja gan Izraēļa tautā, gan mācekļu prātos.

Ko nozīmē: „Nevienam nestāstīt?” Kādēļ tāda noslēpumainība? Jēzus vēlas pasargāt savus sekotājus un visus pārējos cilvēkus no izkropļotiem, nepareiziem priekšstatiem par Mesiju un tā misiju. Tikai Lieldienu notikumu gaismā ir iespējams līdz galam saprast, ieticēt, izdzīvot Jēzu tādu, kāds Viņš ir patiesībā – mirušais un augšamcēlušais Kungs! Tādēļ arī mēs esam aicināti šajā gavēņa laikā attīrīt savu prātu un sirdi no visiem tiem uzslāņojumiem, piesārņojumiem, mītiem un priekšstatiem, kādi mums ir par Jēzu un Viņa Baznīcu. Būtu labi, ja mēs katrs individuāli, arī savās ģimenēs, draudzēs, kopienās regulāri lasītu Bībeli, katehismu, lūgtos un pārdomātu savā starpā, ko nozīmē „augšamcelties no miroņiem.” Svētīgu gavēņa laiku.