Pēdējā laikā vairākos plašsaziņu līdzekļos un
portālos parādījās raksti, kuros tika plaši apspriesti jautājumi par Romas
Katoliskās Baznīcas un tās pārstāvju kompetenci izteikties morāles un ētikas
jautājumos. Šajos rakstos bija atrodami ne mazums dažādi steriotipi, pārpratumi
un sagrozītas informācijas par Baznīcu un tās mācību. Tādēļ īsumā vēlos vērst
uzmanību uz dažiem aspektiem, lai palīdzētu labāk saprast un izgaismot būtiskos
jautājumus, kas skar Baznīcas izpratni.
Bieži vien diskusijās tiek piesaukts mūsu valsts
Satversmes 99.pants, par Latvijas valsts un Baznīcas šķirtību. Tomēr bieži tiek
aizmirsts šo pantu citēt pilnībā. Tas skan šādi: „Ikvienam ir tiesības uz
domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību. Baznīca ir atdalīta no
valsts.” Ir skaidrs, ka Baznīca ir atdalīta no valsts, bet no valsts nav
atdalīti kristīgie pilsoņi, kuriem ir tiesības uz savu viedokli, kuri maksā
nodokļus un kurus pārstāv Baznīcas gani. Pēdējā laikā ir dzirdamas dažādas katoļticīgo
balsis, kuri deklarē sevi kā katoļus, tomēr paši nepiekrīt Baznīcas viedoklim
vai pat sludina idejas, kuras ir pretrunā tās mācībai. Jāatgādina, ka Baznīca
vienmēr ir bijusi par ikviena cilvēka domas izpausmes brīvību un vienmēr ir
ļāvusi ikvienam izteikt savu viedokli, aizstāvēt sevi. To parāda kaut vai
nesenā bīskapu sinode Romā, kā arī daudzi vēsturiskie pētījumi. Tomēr svarīgi ir
atcerēties, ka nevis katoļi, kā demokrātisks kopums vai bīskapi, kopā ar
pāvestu veido, maina vai pielāgo Katoliskās Baznīcas mācību. Baznīcas mācība
mums ir dota „no augšas”, un tieši tādēļ mēs to saucam par Atklāsmi. Mēs neesam
šīs Atklāsmes, jeb depozīta īpašnieki, mēs nevaram to mainīt kā mums ienāk
prātā. Jēzus Kristus, Vienpiedzimušais Dieva Dēls, pirms 2015 gadiem šo mācību,
jeb Labo Vēsti deva cilvēkiem, un tā tika rakstiski fiksēta Bībelē un
nerakstītā veidā pastāv Tradīcijā. Ja kāds katolis spītīgi pretojas šai
mācībai, ko atnesa Jēzus un kā to autentiski interpretē pāvests kopā ar visas
pasaules bīskapiem, viņš Romas Katoļu Baznīcai pieder tikai formāli un
strukturāli, bet ne pilnībā. Un nevis Baznīca viņu izslēdz no sava vidus, bet
šis cilvēks pats sevi izslēdz no šīs ticības un mīlestības kopības.