Ceturtdiena, 6.augusts, – Mētriena

Atpūtas - rekolekcijas diena

Trešdiena 5.augusts, – Madona - Mētriena

Vēstules Ebrejiem komentārs, ko lasu svētceļniekiem uz Aglonu.

Jēzus kā priesteris pēc Melhizedeka kārtas (7, 1-28)

7,1-2 – Melhizedeks – Salemas ķēniņš. Tulkojumā: miera ķēniņš.

7,3- Melhizedeks – Jēzus pirmtēls un prototips. Saskaņā ar rabīnisko tradīciju, tas, kas nav pieminēts Torā, tas neeksistē. Tādēļ autors uzskata, ka Melhizedeka izcelšanās nav zināma, tātad noslēpumaina. Melhizedeks kā debesu būtne rabīniskajā literatūrā. Ps 110, 4 norāda uz Melhizedeka nemirstīgumu.

7,4 – desmitā tiesa. Bieži vien daudzas protestantu draudzes atsaucas uz šo vietu, lai pamatotu prasību saviem draudzes locekļiem maksāt 10% no ienākumiem. Vēstules autors balstās uz Vecās Derības principu, ka 10% no ienākumiem jāziedo Levi cilts priesteriem, to uzturēšanai. Skatīt 4 Mozus 18,20-32. Katoļu Baznīcā mēs vadāmies pēc 5 Baznīcas baušļa, kas uzliek par pienākumu uzturēt Baznīcu un tās kalpous, nereglamentējot tieši cik procentus katram ir jādod no saviem ienākumiem. Jebkurā gadījumā nav aizliegts dot 10-to tiesu, bet var dot gan mazāk, gan vairāk, pēc katra ieskatiem.

7, 5-10 – Levi cilts dēli Jaunajā Derībā ir visi, kas kalpo Dieva un Baznīcas labā un ir tiesīgi saņemt par to atlagojumu.

7,11 – Jaunajā Derībā mēs katrs, caur kristību, grēku nožēlu un ticību uz Jēzu Kristu kļūstam par Jaunās Derības priesteriem.

7,12 – Mērķis ir pats Dievs; likums un priesterība ir tikai līdzekļi, lai satiktu Dievu.

7, 15-16 – Jēzus priesterība aizvieto Levi cilts priesterību. Tieši Melhizedeka „mūžīgums” ir tas, kas norāda, ka patiesais „Melhizedeks” ir Jēzus, mūžīgais priesteris. Jēzus šo mūžīgo priesterību apstiprina ar savu nāvi un augšāmcelšanos.

7,17-18 – Vecās Derības priesterība nevarēja attīrīt cilvēku no grēkiem, jo bija tikai primtēls tai patiesai priesterībai, kas nāks caur Kristu.

7,20 – tas, kurš dod zvērestu ir pats Dievs. Jēzus priesterība pārsniedz Vecās Derības priesterību, jo to apstiprina pats Dievs. Tādēļ arī Jēzus ir priesteris uz mūžiem.

7,22 – Jēzus priesterība ir saistīta ar Jauno Derību, kas pārsniedz Veco Derību.

Otrdiena 4.augusts, – Gaiziņkalns - Madona

Vēstules Ebrejiem komentārs, ko lasu svētceļniekiem uz Aglonu.

Jēzus mūžīgā priesterība un mūžīgais upuris (5,11-10,39)

Aicinājums uz garīgo atdzimšanu (5,11-6,20)

Šeit sākas vēstules Ebrejiem galvenā daļa.

5,11-14 – komentatori uzskata, ka šis teksts ir adresēts jūdu priesteriem, kuri ir atgriezušies kristietībā. Autors uzsver, ka daudzi, kuri ir atgriezušies, nevēlas padziļināt savu kristīgo ticību un paliek pie „vieglās barības”. Kad esam no Dieva saņēmuši, svarīgi ir dot tālāk (1 Kor 3,1-3). Kurā kategorijā esam mēs? Atšķirt labo no ļaunā.

6, 1 – vēstules autors atzīst, ka tie, kuri tikko atgriezušies pie Dieva ir ļoti jūtīgi un trausli, tomēr tiem pakāpeniski vajag pieaugt zināšanās par Dievu un garīgajā dzīvē. Vēstules autors norāda, ka intelektuāli mēginājumi iepazīt Dievu nav peļami un var palīdzēt ceļā uz svētumu un moralitātes ievērošanā.

Tālāk autors piemin sešas fundamentālas jūdu ticības patiesības, izmantojot katehisma metodi: gandarījums par mirušiem darbiem; ticība Dievam, kristībām (jūdu rituālo apmazgāšanos), roku uzlikšanu, mirušo augšāmcelšanos un pastaro tiesu. Tomēr šeit daudzi autori redz norādi uz jūdu ticības postulātiem vai arī uz Essēņu sektas locekļu iniciācijas ritiem. Tomēr maz ticams, ka autors būtu šajā vēstulē ievietojis ritus no ārpuskristīgiem avotiem, visdrīzāk šie riti tika izmantoti, lai paskaidrotu grēku nožēlošanas nozīmīgumu. Roku uzlikšana ir Svētā Gara nosūtīšanas zīme.

6,4-6 – ļoti grūti paskaidrot šos pantus, tomēr visdrīzāk tie norāda uz tādiem cilvēkiem, kuri ir bijuši ticīgi un tad atkrituši. Grūti tādiem sludināt Labo Vēsti. Apgaismotie ir tie, kuri ir pieņēmuši sakramentus. Dievs caur svētajiem sakramentiem mūs apgaismo. Tomēr tieši ticība, kas mums tiek dāvāta caur sakramentiem mūs apgaismo.

6,5 – Evaņģēlija sludināšana vainagojas ar Gara klātbūtnes manifestāciju. Šī Gara klātbūtne ir norāde uz  „nākamo laiku” atklāšanos. Jūdaismā „nākamo godību” varēja baudīt tikai maza daļa cilvēces – Izraēļa tauta. Kristietībā šis apsolījums pieder ikvienam – visi var piedalīties debesu godībā.

6,7-8 – praktizējošs kristietis ir tāds, kurš līdzinās auglīgai zemei, savukārt tas, kurš nav ar Dievu līdzinās sausai un neauglīgai zemei.

6,9 – sākot ar 9. pantu vēstules tonis mainās, jo, acīmredzot, autors saprot, ka tikai ar lēnprātību un žēlsirdību spēs pārliecināt remdenos kristiešus būt tuvākiem Dievam.

6,12 – autors ievada tematā, kurš plašāk tiks apskatīts vēstules 11. nodaļā. Kristietim jāapzinās, ka viņš turpina to pašu ticības līniju,  kuru ir uzsācis Abrahāms un citi Vecās Derības ticīas vīri, atsaucoties uz Dieva aicinājumu.

6,13 – Dievs pats apsola un arī izpilda un tur solījumu. Citāts no 1 Mozus 22,16-18. Ābrahāms ir gatavs ticībā paklausīt un upurēt savu dēlu Īzaku. Dievs apsola, ka viņa pēcteči būs neizskaitāmā daudzumā un ka caur viņu nāks svētība pasaulei.

6,17 – Šis pants netieši mēgina pamatot apsolījumu, ko Dievs Vecajā Derībā deva attiecībā uz Mesiju, kurš piepildās Jēzus Kristus personā. Tieši 7.nodaļā autors plaši attīstīs domu par Kristu, kā augsto un mūžīgo augstpriesteri pēc Melhizedeka kārtas.

6,18 – tieši kristieši ir apsolījuma galīgie adresāti, jo tieši kristiešos un caur kristietību galēji un definitīvi piepildās Dieva atklāsme.

6,19 – autors lieto divas metaforas, lai norādītu uz kristīgo cerību – enkuru un svētnīcu. Vēstules tālākajā gaitā daudz tiks runāts par patieso svētnīcu – debesīm, kurās ir iegājis Jaunās Derības augstpriesteris – Jēzus.

Pirmdiena 3.augusts, – Vecpiebalga - Gaiziņkalns

Vēstules Ebrejiem komentārs, ko lasu svētceļniekiem uz Aglonu.

Jēzus kā žēlsirdīgais augstpriesteris (4,14-5,10)

4,14-16 augstais priesteris Jēzus – vienīgā vieta vēstulē, kur Jēzus tā tiek nosaukts. Autors vēlas Jēzu salīdzināt ar Vecās Derības augstpriesteri. Dieva tronis simbolizē pagodināto Jēzu, kurš ir sēdies uz Dieva troņa. Pateicoties Jēzum Kristum, patiesajam augstpriesterim, Dieva tronis kļuva par žēlastības troni.

5,1 – Melhizedeks – svarīga persona Vecajā Derībā, Kristus pirmtēls, kurš nesa Ābrahāmam maizi un vīnu. Viņš bija Salemas, tātad Jeruzalemes ķēniņš, kura izcelsme paliek noslēpumaina. Skatīt 1 Moz 14,18, Ps 110,4.

5,7 – Saikne ar Ģetzemani. Redzams, ka autors pazina Jēzus dzīvi, vai vismaz viņam bija informācija par to. Šeit nav runa par to, ka Jēzus vēlētos izvairīties no krusta nāves, tikai norāde uz to, ka Jēzus pirms nāves piedzīvoja cilvēciskas bailes un atstātību. Vecajā Derībā augstpriesteris palika līdz nāvei. Jēzus arī augšāmceļoties paliek augstpriesteris uz mūžiem.

5,8 – Jēzs mūžīgi ir Dieva Dēls kā otrā Trīsvienības persona. Tomēr pirms savas nāves Jēzus atdeva sevi pilnībā cilvēku rokās.

Sprediķis svētdienai, 2.augustam (Vatikāna radio)

24. Kad ļaudis redzēja, ka tur nav ne Jēzus, ne Viņa mācekļu, tie iekāpa laivās un brauca uz Kafarnaumu, lai meklētu Jēzu.
25. Un tie, atraduši Viņu viņpus jūras, sacīja Viņam: Rabbi! Kad Tu šeit atnāci?
26. Jēzus viņiem atbildēja, sacīdams: Patiesi, patiesi es jums saku: jūs meklējat mani nevis tāpēc, ka redzējāt brīnumus, bet tāpēc, ka baudījāt maizi un paēdāt.
27. Necentieties pēc iznīkstošās barības, bet pēc tādas, kas paliek mūžīgai dzīvei, ko Cilvēka Dēls jums dos, jo Viņu Dievs Tēvs apzīmogojis.
28. Tad tie Viņam sacīja: Kas mums jādara, lai darītu Dieva darbus?
29. Tad Jēzus atbildēja viņiem, sacīdams: Tas ir Dieva darbs, lai jūs ticētu uz to, ko Viņš sūtījis.
30. Tad tie sacīja Viņam: Kādu zīmi tad Tu dod, lai mēs redzētu un ticētu Tev? Ko Tu darīsi?
31. Mūsu tēvi ēda mannu tuksnesī, kā tas rakstīts: maizi no debesīm Viņš deva tiem ēst (2.Moz.16,15;
4.Moz.11,7; Ps.77).
32. Tad Jēzus tiem sacīja: Patiesi, patiesi es jums saku: ne Mozus jums deva maizi no debesīm, bet mans Tēvs dod jums patieso debessmaizi.
33. Jo Dieva maize ir tā, kas nāk no debesīm un pasaulei dod dzīvību.
34. Tad tie Viņam sacīja: Kungs, dod mums vienmēr šo maizi!
35. Bet Jēzus viņiem sacīja: Es esmu dzīvības maize; kas pie manis nāk, tas neizsalks; un kas uz mani tic, tam neslāps nekad. (Jāņa 6,24-35)

Lai ir slavēts Jēzus Kristus!

Dārgie Vatikāna radio klausītāji! Ir sācies tradicionālais svētceļojumu laiks Latvijā, kad daudzu draudžu ticīgie ir uzsākuši ceļu uz Aglonas Dievmātes svētnīcu, lai pārvarot ceļa grūtības, vienotībā un lūgšanās pie Jaunavas Marijas – Aglonas Dievmātes kājām aiznestu visas lūgšanu vajadzības. Kad 80-to gadu beigās, vēl nelegāli cilvēki devās uz Aglonu, svētcēļojumi tika saistīti ar Latvijas neatkarības atgūšanu. Tomēr cilvēka vislielākā atkarība ir grēks. Mūsdienās, kad mūsu mazā valsts tiek pārpludināta ar grēku ideoloģiju caur medijiem un citos veidos, kad jaunieši ir zaudējuši orientierus savā dzīvē, tad ir svarīgi garīgi atjaunoties. Šie svētcēļojumi augusta mēneša pirmajās divās nedēļās ir lielākā garīgā kustība Latvijā ar 3000 - 4000 cilvēku vienlaicīgu pārvietošanos.

Šodienas evaņģēlijā Jēzus mācekļi arī veic sava veida svētceļojumu – viņi meklē Jēzu. Jēzus viņiem jautā – kāda ir jūsu motivācija, kādēļ mani meklējat? Vai vēlaties redzēt tikai kādus brīnumus, zīmes? Vai vēlaties būt mani sekotāji tikai kādu egoistisku, savtīgu motīvu vadīti? Jēzus runā par zīmi! Jau Vecajā Derībā daudzi pravieši lietoja dažādas pravietiskas zīmes, caur kurām Dievs runāja uz savu tautu. Šodienas evaņģēlijā Jēzus atraucās uz šādu zīmi tuksnesī, ko Dievs ar Mozus starpniecību deva savai tautai. Tomēr nevienmēr Vecajā Derībā tauta nolasīja šo zīmi. Zīme no Dieva palika nesaprasta vai pārprasta.

Jaunajā Derībā Jēzus Kristus pats ir šī zīme, Jonas zīme. Tāpat kā Jonas trīs dienas un trīs naktis atradās zivs vēderā, tā arī Jēzus trešajā dienā augšāmcēlās un mājo mūsu vidū Vissvētākajā Sakramentā. Vai mēs atpazīstam, nolasām šo zīmi? Jēzus Kristus zīmi? Vai nav tā, ka mēs bieži vien Baznīcā meklējam kādas ārkārtējas zīmes, kādas ārkārtējas dāvanas, harismas, parādības, bet nenovērtējam un nepamanām pašu svarīgāko zīmi?

Reiz draudze lūdzās Vissvētākā Sakramenta priekšā un te pēkšņi viens cilvēks ieskrēja baznīcā un sauca: „Es redzu Jēzu, es redzu Jēzu!” Visi izskrēja ārā lai skatītos, kas tur ir. Tikai viens cilvēks palika baznīcā, lai turpinātu lūgties. Kad vēlāk pārējie viņam jautāja, kādēļ viņš neskrēja ārā, tad šis cilvēks atbildēja: „Kādēļ man kaut kur skriet, ja es Jēzu satieku jau šeit, Vissvētākajā Sakramentā.

Jā, sanktuāriji, svētvietas, svētceļojumu vietas ir īpašas lūgšanu un atjaunotnes vietas, tāpat arī svētceļojumi var dot, un dod impulsu mūsu garīgajai dzīvei, tomēr atcerēsimies, ka mūsu garīgās dzīves pamatu veido ikdienas saruna ar Jēzu Tabenākulā, Vissvētākā Sakramenta priekšā, svētās Mises laikā un pieņemot Vissvētāko Sakramentu svētajā Komūnijā. „Sekošanas Kristum” autors saka: „...daudzi svētceļojumi reti kuru dara svētāku.” (XXIII, 4.) Jēzus saka: „Es esmu Dzīvības Maize!” Atlicināsim ikdienā laiku Jēzum un neaizmirsīsim satikties ar Viņu adorācijā. Mūsu katra patiesais svētceļojums ir ikdienas garīgā dzīve ar Jēzu un mūsu mērķis ir debesis. Amen. 

Svētdiena 2.augusts, – Skujene - Vecpiebalga

Vēstules Ebrejiem komentārs, ko lasu svētceļniekiem uz Aglonu.

Jēzus kā žēlsirdīgs un uzticīgs augstpriesteris (3,1-5,10)

Jēzus, uzticīgā Dēla pārākums pār Mozu (3,1-6)

Autors turpina attīstīt domu, kura izteikta jau 2,17.

3,1 – kristieši ir svēti, tādēļ, ka ir svētīti caur Jēzu. Precīzāk būtu teikt – ceļā uz svētumu, jeb brāļi, kas tiek svētdarīti. Brāļi un māsas mēs esam vienotībā ar Jēzu Kristu. Vienīgais fragments Jaunajā Derībā, kur Jēzus tiek nosaukts par sūtni, tātad apustuli. Jēzus tika sūtīts no Dieva kā pēdējais Vārds cilvēcei. Vēstules autoram vairāk interesē Jēzus kā augstpriesteris, nevis pats vēstījums, ko Viņš atnesa.

3,2 – Jēzus ir Jaunās Derības starpnieks, tātad „jaunais Mozus”. Mozum bija saikne ar priesterību un upuru salikšanu, kaut arī vēstule tieši to nepasaka. Vēstules autors Jēzu, kā augstpriestera prototipu piedāvā nevis Mozus, bet Arona priesterību.

3,3 – Dievs ir tas, kurš visu un caur kuru viss tiek būvēts.

3,6 – māja ir kristiešu kopiena. Nav divas mājas – Izraēls un Baznīca. Ir tikai viena māja, un to būvē Dievs. Ir viens Dieva plāns, kurš realizējas vēsturē un caur vēsturi.

1. Tāpēc, svētie brāļi, debesu aicinājuma dalībnieki, skatieties uz mūsu apliecināšanas sūtni un augsto priesteri Jēzu,
2. Kas ir uzticīgs Tam, kas Viņu iecēlis, tāpat kā Mozus bija visā Viņa namā.
3. Viņš ir atzīts par lielāka goda cienīgu nekā Mozus par tik, par cik mājas cēlājam piekrīt lielāks gods nekā mājai.
4. Katram namam ir savs cēlājs, bet Dievs ir visu radījis.
5. Un Mozus gan bija uzticīgs visa Viņa namā kā kalps, lai apliecinātu to, kas jāsludina.
6. Bet Kristus ir kā dēls savā namā. Mēs esam šis nams, ja līdz galam uzglabāsim nesatricinātu uzticību un cerības godību.

Sestdiena 1.augusts, – Ģikši - Skujene

Vēstules Ebrejiem komentārs, ko lasu svētceļniekiem uz Aglonu.

Aicinājums būt uzticīgiem (2,1-4)

Autors pāriet no izskaidrošanas uz pieminēšanu. Aicinājums neatkāpties no ticības. Autors it kā sadala auditoriju divās nometnēs – mēs un tie, kas dzirdēja. Stiprinājums nāk ne tikai no tiem, kas dzirdēja, bet no paša Dieva, kurš šo mācību apstiprina ar zīmēm un brīnumiem. Zīmes un brīnumi Apustuļu darbos ir kā apstiprinājumi apustuliskajam vēstījumam (Apd 4,30; 14,3; 15,12).

1. Tāpēc mums jo vairāk jāievēro tas, ko dzirdējām, lai mēs kādreiz nepazustu.
2. Jo, ja caur eņģeļiem sacītais vārds ir bijis stiprs un katrs pārkāpums un nepaklausība saņēmusi taisnīgu atmaksu.
3. Kā tad mēs izbēgsim, ja neievērosim tik lielu pestīšanu, ko sākumā pasludinājis Kungs? To nostiprināja tie, kas dzirdēja.
4. Dievs to ir apliecinājis ar zīmēm un brīnumiem, un dažādiem vareniem darbiem, izdalot Svētā Gara dāvanas pēc sava prāta.

Jēzus paaugstināšana caur pazemošanos (2,5-18)

Nākamā pasaule – mērķis uz kuru dodas Jēzus, caur pazemošanos un caur krusta nāvi. Vēstules autors norāda uz radības pakārtotību cilvēkam, bet viss ir pakārtots Jēzum. To pašu domu atrodam Ef 1,22. Viss ir Jēzum nodots, tomēr pilnīgā valdīšana iestāsies parūzijā – tad kad Jēzus nāks uz šo pasauli tiesāt dzīvos un mirušos. Jēzus piedzīvoja lielu atstātību, pazemošanos nāves brīdī, lai mēs tiktu pestīti.

2,10 – Visai Dieva radībai ir savs mērķis un uzdevums. Izejas punkts ir Dieva darbība. Caur ciešanām padarīt pilnīgu. Jēzus priesteriskā veltīšanās vairāk bija saistīta ar viņa paklausību caur ciešanām un nāvi un arī Viņa paaugstināšanās notiek caur paklausību.

2,11 – Jēzus ir tas, kurš svēta. Caur Jēzus kļūšanu par augstpriesteri, arī mēs tiekam svētīti un piedalāmies Kristus priesterībā. Jēzus kā augstais priesteris iegāja Svētajā Vietā (9,12), pašās debesīs, lai Dieva priekšā aizstāvētu mūs. Sekojot Jēzum, ticīgajiem ir brīva pieeja Dievam un tie var Viņam tuvoties.  Jēzus kļūst viens no mums, pieņem mūsu dzīvi, izņemot grēku.

2,12-13 – Autors citē Vecās Derības tekstu, lai parādītu vienotību, kāda valda starp Dēlu un tiem, kurus Viņš ir nācis glābt. Autors savieno un interpretē veselus trīs Vecās Derības citātus, dodot viņiem savu skaidrojumu.

2,14 – autors runā par cilvēka dabu, kas atrodas nāves ietekmē, līdz ar to arī sātana ietekmē. Autors saista nāvi ar grēku, kas tika izdarīts Paradīzes dārzā un arī ar katra cilvēka padarīto grēku. Nāve tika uzvarēta caur Kristus nāvi. Nāvei vairs nav varas pār mums (Rom 8,3).

2,15 – nāves bailes – vairāk domātas nevis fiziskās bailes no nāves, bet gan garīgās – bailes no atstātības un atšķirtības no Dieva. Tieši tādu atstātību piedzīvoja Jēzus uz krusta.

2,16 – Dievs nāca uz zemes, lai caur iemiesošanos, krusta nāvi un augšāmcelšanos glābtu cilvēkus.

2,17 – galvenā augstpriestera funkcija – būt žēlsirdīgam un uzticīgam, būt  solidāram ar cilvēkiem. Vecās Derības augstpriesteris tāds nebija, bet Jēzus solidarizējas ar katru no mums, tādējādi kļūstot par mūsu brāli un draugu.

5. Jo ne eņģeļiem Dievs pakļāva nākamo pasauli, par ko runājam.
6. Bet kādā vietā kāds apliecināja, sacīdams: Kas ir cilvēks, ka Tu viņu piemini, vai cilvēka dēls, ka Tu viņu apmeklē?
7. Tu padarīji viņu tik nedaudz zemāku par eņģeļiem; ar godu un slavu Tu to kronēji un nostādīji viņu pāri savam roku darbam.
8. Visu Tu noliki zem tā kājām. Jo, pakļāvis viņam visu, Viņš nekā nav atstājis tam nepakļauta; bet tagad vēl mēs neredzam, ka viss viņam pakļauts.
9. Mēs gan redzam Jēzu, kas uz īsu brīdi bija zemāk nostādīts par eņģeļiem, nāves ciešanu dēļ kronētu ar godu un slavu, lai Dieva žēlastībā baudītu nāvi par visiem.
10. Jo pieklājas Tam, kura dēļ un caur kuru viss ir, kas daudzus bērnus veda godībā, pestīšanas devēju caur ciešanām padarīt pilnīgu.
11. Jo visi ir no Viena: tas, kas svētdara un tie, kas tiek svētdarīti. Tāpēc arī Viņš nekaunējās tos saukt par brāļiem, sacīdams:
12. Es Tavu vārdu pasludināšu saviem brāļiem, draudzes priekšā es Tevi cildināšu.
13. Un atkal: Es Viņam uzticos. Un atkal: Lūk, es un mani bērni, kurus Dievs man devis. (Is 8,17-18)
14. Tā kā bērniem kopīgi ir miesa un asinis, tad arī Viņš tāpat to pieņēmis, lai caur nāvi iznīcinātu to, kam vara pār nāvi, tas ir, velnu,
15. Un atbrīvotu tos, kas nāves baiļu dēļ visu dzīvi bija padoti verdzībai.
16. Jo Viņš nekur nerūpējas par eņģeļiem, bet rūpējas par Ābrahama pēcnācējiem.
17. Tāpēc Viņam visās lietās bija jātop brāļiem līdzīgam, lai kļūtu žēlsirdīgs un uzticīgs augstais priesteris Dievam tautas grēku izlīdzināšanai.
18. Jo tāpēc, ka Viņš cietis un ticis kārdināts, Viņš spējīgs palīdzēt tiem, kas tiek kārdināti.

Darbā izmantots:

Katolicki Kommentarz Biblijny. Raymound E.Brown, Joseph A. Fitzmyer, Roland E. Murphy. Oficyna Wydawnicza "Vocatio", Warszawa. 2001.

Svētceļojuma laikā pa dienu neizmantošu nekāda sakaru ierīces vai sociālos tīklus. Būšu pieejams pa telefonu 26382125 un sociālajos tīklos vakaros.