Šomēnes iznākusi gadagrāmata “Katoļu kalendārs 2016”, kuru iegādāties varēs draudžu grāmatu galdos, kā arī grāmatu veikalos “Amnis” un “Jānis Roze”. Gatavojoties Dieva žēlsirdības gadam, kurš sāksies šī gada 8. decembrī, kalendāra vāku rotā Rembranta van Reina glezna “Pazudušā dēla atgriešanās”. Savukārt Terēzes Drukas raksts “Mīlošais un žēlsirdīgais Dievs” palīdz dziļāk izprast, kas ir Jubilejas gads, kādā veidā tas saistīts ar žēlsirdību un kā izpaužas Dieva žēlsirdība. Arī vairākos citos rakstos to autori risina žēlsirdības tēmu. Vairāk nekā 360 lapaspušu biezais kalendārs šogad ir nedaudz mainījis savu vizuālo tēlu, un lasītāji, kas to jau iegādājušies, atzina, ka šogad tas ir ērtāks lietošanai.
Kalendāra pirmā rubrika ir veltīta notikumiem katoļu Baznīcā Latvijā un pasaulē no 2014. gada 1. augusta līdz 2015. gada 1. augustam. Šai laikā Ļubļinas Katoļu universitātē doktora darbu biblistikā aizstāvēja Rīgas Augstākā reliģijas zinātņu institūta docētāja Terēze Druka. Šajā rubrikā varēsiet izstaigāt T. Drukas garo studiju ceļu, kurā Dievs ļāva piedzīvot savu vadību dažādos veidos. Savukārt raksts “Jēzus uzvaras ceļš”, kas sāk rubriku “Ticības dēļ vajātie”, ir fragments no viņas doktordarba.
“Katoļu kalendāra” lasītāji jubilāru rubrikā varēs tuvāk iepazīt dažus nākamā gada jubilārus. Viens no viņiem ir Rēzeknes – Aglonas diecēzes bīskaps Jānis Bulis, kuram 2016. gadā apritēs 25 gadi, kopš ir iesvētīts par bīskapu. Dekāns Arnolds Olehno nākamgad atskatīsies uz 50 gadiem priesterībā. Par viņu stāsta jaunie priesteri, kas tieši caur dekāna piemēru ir atklājuši savu aicinājumu, jo pats priesteris par sevi nerunā, vien saka: “Kad nomiršu, tad varēsiet rakstīt!” Savukārt 25 gadu priesterības jubilārs Andris Blūms intervijā Ingrīdai Lisenkovai atklāj, kā bērnībā negribējis doties svētdienās uz baznīcu, jo tai brīdī parasti “televīzijas tante Vaļa” sākusi stāstīt kādu interesantu pasaku.
Kinorežisors, rakstnieks un gleznotājs Jānis Streičs nākamgad svinēs 80 gadu jubileju. Intervijā ar Baibu Kušķi tiek bieži piesaukta viņa filma “Cilvēka bērns”, kura palīdzējusi režisoram pašam atklāt lūgšanas noslēpumu un spēku. Savukārt daudzu starptautisko un pašmāju balvu ieguvējs komponists Pēteris Vasks stāsta, ka viņa mūzika ir mierinājums tiem, kas ir nelaimīgi un izmisuši, ko viņš panāk ar “mīlestības pilnām skaņām slavinot Dieva pasauli un mēģinot pietuvoties lielākajam brīnumam – svētumam”.
Rubrikā “Ticības liecinieki” vispirms par tiem, kas svēto pulkam pievienojušies 2015. gadā. Vieni no viņiem ir oktobra vidū par svētajiem pasludinātie svētās Terēzes no Bērna Jēzus vecāki Luī un Zēlija Martēni. Savukārt māsa Otīlija Kovaļevska lasītājus aizved uz 20. gs. sākuma Krieviju, lai izsekotu māsas Rozes no Marijas sirds OPL gaitām. Viņa ir viena no 16 padomju laika mocekļiem, kuriem 2003. gadā uzsākts beatifikācijas process.
Šo mocekļu vidū ir arī Kalupes apkaimē dzimušais priesteris Jānis Mendriks, kuram vietējā vara Otrā Pasaules kara laikā piesprieda nāvessodu. Kalendārā rubrikā “Ticības dēļ vajātie” ir publicēts garš fragments no priestera dienasgrāmatas laikā, kad viņš bija spiests slēpties, lai izbēgtu no piespriestā soda (1943 -1945).
Visi esam liecinieki tam, ko piedzīvo ne tikai kristieši, bet arī citu ticību pārstāvji Tuvo Austrumu zemēs, kur notikumi attīstās ar arvien lielāku nežēlību. Nils Jansons sniedz ieskatu kristiešu kopienu dzīvē, draudos un moceklībā, ko tās piedzīvo Tuvo Austrumu zemēs.
Rubrikā “Garīgā dzīve” ir lasāms Stellas Jurgenas stāsts, kurā meklēta atbilde uz jautājumu, kāpēc meitenes nekļūst par priesteriem. Bet, lai uzzinātu, kā kļūt par bīskapu saimnieci, lasiet Daces Stirānes sagatavoto rakstu “Bīskapu saimnieces”.
“Katoļu kalendāra” pēdējā rubrika ir veltīta ģimenei. Tajā priesteris Andris Ševels MIC piedāvā iespēju lasīt piecās mīlestības valodās, bet Evija Puķe-Jansone intervijā ar Rūtu un Kasparu Poikāniem mēģina rast atbildes uz jautājumiem, kā audzināt bērnus, kā iesēt viņos kristīgo sēklu un palīdzēt iesakņoties ticībā un kristīgajās vērtībās pat tad, ja skolā un sabiedrībā tiek kultivēts nekristīgs dzīvesveids.
Kā katru gadu „Katoļu kalendārā” uzzināsiet par svētku un atceres dienām, gavēņa laiku, kā arī vajadzības gadījumā varēsiet atrast priesteru, draudžu, kopienu un kristīgo organizāciju kontaktinformāciju.
LRKB IC
