Katoļticīgu bērnu vecāku pienākumi un tiesības!

Sabiedrībā saasinoties diskusijām par tikumību skolās, vēlos atgādināt ticīgu bērnu vecākiem viņu tiesīas un pienākumus, attiecībā uz skolām un to programmām. Publicēju fragmentu no Ģimenes tiesību hartas, ko Sagatavojis Svētais Krēsls, visām personām, institūcijām un vadošajiem darbiniekiem, kas rūpējas par ģimenes misiju mūsdienu pasaulē.

1983.gada 22.oktobrī.
5. pants

Vecākiem ir dabiskas, primāras un neatņemamas tiesības izglītot savus bērnus, jo viņi saviem bērniem ir devuši dzīvību; tādēļ viņi ir atzīstami par pirmajiem un galvenajiem savu bērnu skolotājiem.

a) Vecākiem ir tiesības izglītot savus bērnus saskaņā ar saviem morālajiem un reliģiskajiem uzskatiem, ņemot vērā ģimenes kulturālās tradīcijas, lai radītu bērnā tieksmi pēc labā un cienījamā; viņiem ir arī jāsaņem nepieciešamais atbalsts no sabiedrības, lai varētu pienācīgi veikt savu audzināšanas uzdevumu.

b) Vecākiem ir tiesības brīvi izvēlēties skolu vai citus savu bērnu izglītošanas līdzekļus saskaņā ar saviem ieskatiem. Valsts amatpersonām jānodrošina, ka sabiedriskās subsīdijas tiek sadalītas tā, lai vecāki var brīvi pildīt šo pienākumu, nesaskaroties ar netaisnīgiem šķēršļiem. Vecākiem nedrīkst uzlikt tiešus vai netiešus papildus izdevumus, kas ierobežotu viņu izvēles brīvību.

c) Vecākiem ir tiesības kontrolēt lai bērni neapmeklē tās nodarbības, kas nav saskaņā ar viņu morālajiem un reliģiskajiem uzskatiem. Arī seksuālā audzināšana ir vecāku prioritāte un tā jāveic stingrā viņu uzraudzībā, neatkatrīgi no tā vai to dara mājās vai izglītības centros, ko vecāki izvēlējušies un kontrolē.

d) Vecāku tiesības tiek pārkāptas, ja valsts uzspiež tādu izglītības sistēmu, no kuras ir izslēgta jebkura veida reliģijas mācība.

e) Vecāku primārās tiesības ir visos veidos jāatbalsta, līdzdarbojoties vecākiem, skolotājiem un skolu amatpersonām, bet jo īpaši sadarbības jomā, kas paredz pilsoņu tiesības iesaistīties skolu darbībā un izglītības politikas veidošanā.

f) Ģimenei ir tiesības sagaidīt, ka sociālie komunikāciju līdzekļi būs palīgs sabiedrības veidošanā un stiprinās ģimenes pamatvērtības. Vienlaicīgi ģimenei, īpaši tās jaunākajiem locekļiem ir tiesības būt pietiekami aizsargātiem no masu saziņas līdzekļu negatīvās iedarbības un to nepareizas izmantošanas.
on Nav komentāru:

Kas nav un kas ir Baznīca?

Baznīca nav "sabiedriska organizācija";
Baznīca nav vieta, kur "nopelnīt" un "uzvārīties";
Baznīca nav savu nepiepildīto ambīciju un tieksmju realizācijas vieta;
Baznīca nav mana "privāta lieta" un Baznīca nepielāgosies maniem uzskatiem un vēlmēm;
Baznīca nav dažādu ideju un strāvojumu demokrātisks apkopojums postmodernisma "mērcē";
Baznīcu neveidojam mēs, bet Baznīca ir Dieva dāvana un Dievs "veido" Baznīcu;
Baznīcu "elles vārti neuzvarēs..." (sal. Mt 16,18);
Baznīca nav garīdznieku, pat ne pāvesta "privāta firma";
Baznīca nav socioloģisks veidojums un Baznīca nedomā statistiskā mērogā cik daudz tai ir piekritēju;
Baznīca nav "kruto uzvarētāju Baznīca", bet gan svēto - pasaulē nepopulāro un mocekļu Baznīca;
Baznīca nav Latvijas, Lietuvas Polijas, u.t.t Baznīca. Ir viena Baznīca Latvijā, Lietuvā, Polijā, u.t.t.;
Baznīcas nav vairākas. Ir tikai viena Baznīca;
Baznīcas dievkalpojumi nav "šovs", kur izrādīties un gūt emocionālu baudījumu;
Baznīcu vajā, tāpat kā Jēzu Kristu vajā;
Baznīcas mācību jāpieņem pilnībā, nevis selektīvi izvēloties to, kas man patīk;
Baznīca nav ēka, kaut arī Baznīcas locekļi pulcējas dievnamos un tur tiek svinēta Svētā Mise;
Baznīca ir Jēzus Kristus Mistiskā Miesa;
Baznīcā pastāv koleģiāli - hierarhiska vienotība;
Baznīca ir Sakraments, jeb noslēpums, kurā satiekas dievišķais ar cilvēcisko;
Baznīca esam arī mēs, bet mēs - Kristū;
Baznīca ir Dieva Valstības sākums šeit uz zemes;
Baznīcā ir gan svētie, gan grēcinieki;
Baznīca ir Dzīva, jo Jēzus Kristus ir Dzīvs un Augšāmcēlies!
Baznīca ir skaista!
on 1 komentārs:

Franciska vēstījums migrantu dienai

PĀVESTA FRANCISKA VĒSTĪJUMS
PASAULES MIGRANTU UN BĒGĻU DIENAI 2016

[2016. gada 17. janvārī]
“Migranti un bēgļi mūs izaicina. Žēlsirdības Evaņģēlija atbilde”

Dārgie brāļi un māsas!

Bullā, ar kuru pasludināju Žēlsirdības ārkārtējo jubileju, atgādināju, ka “ir tādi brīži, kuros vēl neatlaidīgāk tiekam aicināti cieši pievērst savu skatienu žēlsirdībai, lai mēs paši kļūtu Tēva darbības iedarbīga zīme” (Misericordiae Vultus, 3). Patiesi, Dieva mīlestība grib aizsniegt visus un katru cilvēku. Tos, kuri pieņem Tēva apskāvienu, tā pārveido, ka arī viņi atpleš savas rokas un cieši skauj citus, lai ikviens zinātu, ka tiek mīlēts kā dēls, un lai vienā cilvēces saimē justos “mājās”. Tādējādi Dieva tēvišķās rūpes ir vērstas uz visiem tāpat kā gana rūpes par savu ganāmpulku, bet jo sevišķi tas attiecas uz ievainotās, nogurušās un slimās avs vajadzībām. Tā Jēzus Kristus stādīja mums priekšā savu Tēvu, lai mums pateiktu, ka Viņš noliecas pār fizisko un morālo likstu ievainoto cilvēku, un, jo vairāk pasliktinās tā apstākļi, jo lielākā mērā atklājas dievišķās žēlsirdības efektivitāte.

Mūsdienās visās zemes malās aizvien vairāk pieaug migrantu straumes: bēgļi un tie, kuri pamet savu tēvzemi, ir izaicinājums atsevišķiem cilvēkiem un sabiedrībām, liekot pārvērtēt savu ierasto dzīves veidu un dažreiz izraisot kultūras un sociālo apvāršņu, ar kuriem tie sastopas, satricinājumu. Vardarbības un nabadzības upuri, atstājot savu dzimteni, aizvien biežāk savā ceļā pretī labākas nākotnes sapnim kļūst par cilvēktirdzniecības upuriem. Ja viņi izdzīvo pēc ļaunprātīgas izmantošanas un nelaimes gadījumiem, tad pēc tam tiem nākas sastapties ar tādu vidi, kur mīt aizdomas un bailes. Visbeidzot, bieži vien viņiem nākas piedzīvot skaidru un reālu normu trūkumu attiecībā uz viņu uzņemšanu un īstermiņa vai ilgtermiņa integrācijas mēriem, ievērojot visu tiesības un pienākumus. Šodien vairāk nekā agrāk žēlsirdības Evaņģēlijs uzjundī sirdzapziņas, neļauj pierast pie otra cilvēka ciešanām un norāda uz atbildēm, kas sakņojas teoloģiskajos ticības, cerības un mīlestības tikumos un vainagojas ar žēlsirdības darbiem dvēselei un miesai.
Read more »
on 1 komentārs:

Kristus ir dzimis!

Sirsnīgi sveicu visus bloga lasītājus Kristus Dzimšanas svētkos. Lai jaundzimušais Ķēniņš dāvā savu mieru un mīlestību katram no mums. Paldies Valmieras katoļu draudzei ar kuru kopā varēju sagaidīt šos svētkus. Publicēju arī savu tālāko darbības plānu.

Svētdien, 27.decembrī - sv. Mise Limbažos 9.00, Saulkrastos 11.00 un Kadagas kapelā 15.00.

Pirmdien, 28.decembrī - sv. Mise 18.00 šķilbēnos

Otrdien, 29.decembrī - sv. Mise 18.00 Ludzā

Trešdien 30.decembrī - sv. Mise 18.00 Krāslavā

Jauno gadu sagaidīšu Lietuvā, Tiberiades brāļu klosterī. Ir trīs vakantas vietas no Daugavpils 31.decembrī.

Svētdien, 3.janvārī un trešdien, 6.janvārī kalpošu Rīgas sv. Marijas Magdalēnas baznīcā
on Nav komentāru:

Adventa pārdomas: otrdiena, 22.decembris

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk 1, 46-56)
Tajā laikā Marija sacīja: “Augsti slavē Kungu mana dvēsele, un mans gars gavilē Dievā, manā Pestītājā, jo Viņš ir uzlūkojis savas kalpones zemību. Redzi, no šī brīža mani svētīgu teiks visas paaudzes, jo lielas lietas man ir darījis Varenais un svēts ir Viņa vārds, un Viņa žēlsirdība paliek uz paaudžu paaudzēm tiem, kas Viņa bīstas.
Varenus darbus Viņš darīja ar savu roku, izkaisīja tos, kas augstprātīgi garā. Varenos Viņš nogrūda no troņa un paaugstināja pazemīgos. Izsalkušos Viņš pildīja labumiem, bet bagātos atstāja tukšā. Viņš uzņēma savu kalpu Izraēli, atcerēdamies savu žēlsirdību, kā Viņš bija solījis mūsu tēviem, Ābrahamam un viņa dzimumam mūžīgi.”
Marija palika pie Elizabetes trīs mēnešus un tad atgriezās savā namā. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

 Ko es lūdzu Jēzum? Cilvēcisku jūtīgumu un vienkāršību, satiekoties ar otru cilvēku. Uzlūkojam Jaunavu Mariju, kura nevar palikt viena ar savu prieku. Viņa vēlas dalīties. Satiekas divas Sievietes. Viņas abas ir piedzīvojušas un piedzīvo Dieva tuvumu. Tas, kurš ir piedzīvojis Dieva pieskārienu, nevar klusēt. Sirds gavilē un evaņģelizācija kļūst par ikdienas lietu. Vai manī ir ilgas liecināt par to, ko Dievs ir darījis manā dzīvē? Vai neesmu aizslēdzis savu sirdi slavēšanai? Vai bieži slavēju un pateicos Dievam par visu, ko esmu no Dieva saņēmis – dzīvību, veselību, talantus, harizmas, kalpojumu, u.t.t? Kāda ir mana lūgšana? Vai tajā ir klātesoša arī pateicības un slavēšanas dimensija?
on Nav komentāru:

Atbalsti "Caritas Latvija" darbu, nopērkot sveces

on Nav komentāru:

Radio Marija Latvijā programma darbadienās

Radio Marija Latvija programma darbdienās

6:00 – 9:00 Rīta lūgšanu laiks
6:00 Himna, rīta lūgšana, dienas lasījumi
6:30 Laudes
7:00 Rožukronis
8:00 Sv. Mises tiešraide (otrdien, ceturtdien)

9:00 Priestera katehēze (dažkārt ar viesa piedalīšanos)
10:00 Litānija
11:30 Radījums (pirmdien) / mūzika
12:00 Lūgšana "Kunga Eņģelis"
12:10 Raidījums (otrdien, trešdien reizi mēnesī) / mūzika
14:00 Apsveikumu raidījums (studijas tālr. 8809, SMS - 266 77 272)
15:00 Lūgšana "Dieva žēlsirdības kronītis"
16:00 Raidījums (otrdien, trešdien reizi mēnesī no 20. janvāra) / mūzika
17.00 Raidījums (dažkārt atkārtojums)

18:00 Sv. Mises tiešraide (pirmdien, trešdien, piektdien) / Bībeles lasījumi
18:30 Vesperes
19:00 Rožukronis
19:45 Raidījumi
21:00 Kompletorijs
21:30 Raidījums (pirmdien, otrdien) / mūzika
22:00 Raidījums (otrdien, trešdien, ceturtdien, piektdien)
on Nav komentāru:
Abonēt: Ziņas (Atom)