RĪGAS METROPOLIJAS TIESA
Adrese: Klostera iela 4, Rīga, LV-1050
Tālr./ fakss: +371 67507008
E-pasts: RMetropolijas.tiesa@inbox.lv
Pieņemšanas laiks: trešdien no pl. 16 līdz pl. 20, sestdien no pl. 10 līdz pl. 14.
STARPDIECĒŽU TIESA
Adrese: Aglonas bazilikas klostera telpās, Cirīšu iela 8, Aglonas pagasts, Aglonas nov., LV-5304
Starpdiecēžu tiesas vikāri laulību lietās: pr. Juris Zarāns, mob. + 371 28616526, e-pasts: angelo6@inbox.lv, pr. Mihails Sivickis, mob. + 371 29816406, e-pasts: michaell@inbox.lv, Starpdiecēžu tiesas tiesnesis laulību lietās: pr. Staņislavs Prikulis, mob. + 371 29839869, e-pasts: pr.stanislavs@inbox.lv.
Kas ir Baznīcas tiesa?
Baznīcas tiesa ir katoļu Baznīcas izveidota iekšēja institūcija, kas nodarbojas ar to lietu izskatīšanu un izmeklēšanu, kas ir Baznīcas kompetencē. Citu valstu, kur Baznīcas tiesa jau darbojas, pieredze rāda, ka lielākā daļa lietu, ko izskata šīs tiesas, saistās ar laulības neesamību. Latvijas Republikas teritorijā darbojas divas tiesas – Rīgas Metropolijas un Starpdiecēžu tiesa, kuras jurisdikcijā ir pakļautas trīs to izveidojušās diecēzes – Liepājas, Jelgavas un Rēzeknes-Aglonas.
Kāds ir Baznīcas tiesas pieņemtā nolēmuma spēks?
Baznīcas tiesas Latvijas Republikā pieņemtie nolēmumi attiecībā uz laulības spēkā esamību vai neesamību, tāpat kā vairākumā valstu, kur konstitucionāli valsts un Baznīca ir atdalīta viena no otras, ir svarīgi tikai pašām iesaistītajām pusēm un, protams, Baznīcai.
Kas ir laulība katoļu Baznīcā?
Ar laulības solījumu vīrietis un sieviete izveido savā starpā savienību uz visu dzīvi, kura dabiski ir virzīta uz laulāto labumu, bērnu radīšanu un audzināšanu. Jēzus Kristus laulību starp diviem kristiešiem ir paaugstinājis sakramenta godā. Laulības pamatiezīmes ir tās nešķiramība un vienotība laulāto starpā. Ne velti Svētajos Rakstos ir teikts: „Ko Dievs savienojis, to cilvēkam nebūs šķirt.” (Mt 19,6; Mk 10,9)
Ja gadījumā rodas šaubas - atzīt vai neatzīt attiecīgo laulību par neesošu -, tad lemj par labu tās atzīšanai par derīgu, – šis princips pastāv, lai nepieļautu vieglprātīgu un formālu pieeju lietu izskatīšanai un lai īstenotu dzīvē Kristus mācību par laulības nešķiramību.
Ticības Mācības Kongregācija par Medžugorji
2013.gadā Apustuliskais Krēsls atgādināja ASV bīskapiem, ka tas atzīst 1991.gada bijušās Dienvidslāvijas bīskapu lēmumu, balstoties uz kura nevar uzskatīt Medžugorjes notikums kā pārdabiskus.
Saistībā ar to, Vatikāns aicina izvairīties no tikšanās reizēm ar t.s. "vizionāru" Ivanu Dragičeviču, kas ir plānota dažās ASV draudzēs. Paredzētajās tikšanās reizēs Ivans plāno runāt par Medžugorji un runāt par "redzējumiem". Ticības Mācības Kongregācija atgādina, ka daži Medžugorjes teoloģiskie un doktrinālie aspekti vēl tiek pētīti. Balstoties uz 1991.gadā bijušās Dienvidslāvijas bīskapu izteikto viedokli, uz kuru balstoties, nevar apstiprināt šo notikumu pārdabisko raksturu, garīdzniekiem un ticīgajiem nav atļauts piedalīties tikšanās reizēs, konferencēs vai publiskajās svinībās, kurās šādu "atklāsmju" autentiskums tiek pasludināts par galīgu un apstiprinātu. Tādēļ Ticības Mācības Kongregācijas prefekts, arhibīskaps Müller, lai pasargātu ticīgos no pārpratumiem un apjukuma lūdz, lai bīskapi būtu šajā lietā informēti pēc iespējas ātrāk.
Atšķirsim garus!
Lasījums no svētā apustuļa Jāņa
pirmās vēstules (1 Jņ 3, 22–4, 6)
Mani mīļie, visu, ko lūgsim, mēs saņemsim no Dieva, jo mēs pildām Viņa baušļus un darām to, kas Viņam patīkams. Un Viņa bauslis ir tas, lai mēs ticētu Viņa Dēla Jēzus Kristus vārdam un cits citu mīlētu, kā Viņš mums ir pavēlējis.
Un, kas pilda Viņa baušļus, tas paliek Dievā un Dievs viņā. Un to, ka Viņš paliek mūsos, mēs zinām no Gara, kuru Viņš mums ir devis.
Mīļie, neticiet katram garam, bet pārbaudiet garus, vai tie ir no Dieva, jo pasaulē ir parādījies daudz viltus praviešu. Dieva Garu jūs pazīsiet tā: katrs gars, kas atzīst, ka Jēzus Kristus bija atnācis miesā, ir no Dieva. Un katrs gars, kas neatzīst Jēzu, nav no Dieva. Un tas ir Antikrista gars, kas, kā jūs dzirdējāt, tuvojas un jau tagad ir pasaulē.
Jūs, bērni, esat no Dieva un esat viņus uzvarējuši, jo tas, kas ir jūsos, ir lielāks nekā tas, kas ir pasaulē. Viņi ir no pasaules, tāpēc runā tāpat kā pasaule, un pasaule viņos klausās. Mēs esam no Dieva. Kas pazīst Dievu, tas mūs klausa; kas nav no Dieva, tas mūs neklausa. No tā mēs pazīstam patiesības Garu un maldu garu. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Mani šodien īpaši uzrunāja šis Bībeles fragments, tādēļ vēlējos to mazliet pakomentēt. Apustulis Jānis saista ticību un garīgo dzīvi ar moralitāti un dzīvi pēc Dieva likuma. Mūsdienās aizvien vairāk izplatās uzskats, ka es varu ticēt, bet ir vienalga, kā es dzīvoju, kāda ir mana morālā dzīve. Jānis norāda, ka Dieva bauslis ir mīlēt Dievu un mīlēt arī savu tuvāko. Šodien daudzi uzskata, ka mīlestība ir visatļautība un mīlēt nozīmē darīt visu, ko es vēlos. Tomēr apustulis Jānis aicina uzmanīties un pārbaudīt garus. Mūsdienās arī kristiešu starpā sāk iezagties viltus pravieši, kuri sludina "atšķaidīto evaņģēliju", sludina "vieglo Jēzu", Jēzu, kurš ir savādāks, nekā to atklāj Dieva Vārds un Baznīca. Kādus kritērijus min apustulis Jānis, lai atpazītu garus?
pirmās vēstules (1 Jņ 3, 22–4, 6)
Mani mīļie, visu, ko lūgsim, mēs saņemsim no Dieva, jo mēs pildām Viņa baušļus un darām to, kas Viņam patīkams. Un Viņa bauslis ir tas, lai mēs ticētu Viņa Dēla Jēzus Kristus vārdam un cits citu mīlētu, kā Viņš mums ir pavēlējis.
Un, kas pilda Viņa baušļus, tas paliek Dievā un Dievs viņā. Un to, ka Viņš paliek mūsos, mēs zinām no Gara, kuru Viņš mums ir devis.
Mīļie, neticiet katram garam, bet pārbaudiet garus, vai tie ir no Dieva, jo pasaulē ir parādījies daudz viltus praviešu. Dieva Garu jūs pazīsiet tā: katrs gars, kas atzīst, ka Jēzus Kristus bija atnācis miesā, ir no Dieva. Un katrs gars, kas neatzīst Jēzu, nav no Dieva. Un tas ir Antikrista gars, kas, kā jūs dzirdējāt, tuvojas un jau tagad ir pasaulē.
Jūs, bērni, esat no Dieva un esat viņus uzvarējuši, jo tas, kas ir jūsos, ir lielāks nekā tas, kas ir pasaulē. Viņi ir no pasaules, tāpēc runā tāpat kā pasaule, un pasaule viņos klausās. Mēs esam no Dieva. Kas pazīst Dievu, tas mūs klausa; kas nav no Dieva, tas mūs neklausa. No tā mēs pazīstam patiesības Garu un maldu garu. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
1. Jēzus Kristus, patiesa Dieva un patiesa cilvēka atpazīšana. Apustuļa Jāņa laikos bija izplatītas dažādas gnostiskas mācības, kuras bija ietekmējušās no platonisma, vai citām mācībām. Šīs maldu mācības Jēzu vai nu pārāk "dievišķoja" vai arī "cilvēciskoja", tādēļ apustulis Jānis aicina uzmanīties. Mūsdienās ir tendence Jēzu padarīt "tolerantu", "iekļaujošu", tādu, kurš "nemoralizē", "neaizrāda", izpatīk klausītājam, akceptē grēku, u.t.t.
2. Apustulis Jānis jau tajos laikos skaidri norādīja, ka viltus pravieši "runās tāpat kā pasaule un pasaule viņos klausīsies". Arī Latvijā, Rīgā nu parādās kristiešu draudzes, kuras prezentē sevi kā "patiesus kristiešus", bet sludina mācību, kas nesaskan ar Evaņģēlija mācību un izpatīk pasaules garam. Būsim uzmanīgi. Ja agrāk kristieši atšķīrās ar sludināšanas vai dievkalpojuma veidu, vai arī akcentēja vienu vai otru kristīgā "depozīta" patiesību, īpaši nesakropļojot kristīgās ticības pamatpatiesības. Nu pienācis laiks, kad daudzi, kuri sauks sevi par īstiem kristiešiem sāks sludināt kristīgajai morālei svešas un pat pretējas lietas. Paredzu, ka drīzumā mums var parādīties "geju draudzes" u.t.t. Būsim nomodā un ašķirsim garus. Lai Dievs, kurš ir mīlestība un patiesība, palīdz mums un dod Svētā Gara gudrību.
Savējie Viņu neuzņēma! Sprediķis Ziemassvētku II svētdienā (speciāli Vatikāna radio)
Šodienas evaņģelijā dzirdējām: „Gaisma spīd tumsībā, bet tumsība to nenomāca... Viņš nāca pie savējiem, bet tie Viņu neuzņēma!” Senās grieķu un romiešu filozofijās izglītotie tā laika grieķi jau bija dzirdējuši par gaismu un tumsu, par patiesību un maldiem. Jau pirms Kristus pirmie dievišķās gudrības un patiesības stari centās izlausties caur pagānisma, elkdievības un nezināšanas tumsu. Pirms Kristus nākšanas šajā pasaulē, tajā bija izskanējuši jau daudz vārdi un patiesības meklējumi. Tikai tad, kad Vārds ir tapis Miesa, tad Dievs ar šo savu Vārdu ir pateicis visu. Visu, ko pasaule līdz tam ir meklējusi un pēc kā tā ir tik ļoti ilgojusies. Dievišķais Vārds, otrā Trīsvienības Persona nāk šeit uz zemes, lai Iemiesojoties nestu visai cilvēcei un ikvienam cilvēkam glābšanas Vēsti.
Mūsdienu pasaule ir piepildīta ar daudz un dažādiem vārdiem. Ir vārdu, uzskatu, domāšanas veidu pārpilnība. Šīs pasaules troksnī ir grūti saklausīt to vienu vienīgo Vārdu, kas iziet no Dieva, kas nāk mūsu vidū un ceļ savu “miesas telti” mūsu starpā. Rakstos ir teikts: “Pasaule viņu neuzņēma.” Pasaule vēl jo projām Viņu - Kristu neuzņem. Bet ir daudz traģiskāk, ka savējie Viņu neuzņem.
Šajā jaunajā gadā ir svarīgi atpazīt laika zīmes. Jo tieši neatpazīstot Dieva darbību mūsos un ap mums, mēs neļaujam Dievam pilnībā mūs lietot. Vatikāna II koncila dokumentā “Gaudium et spes” ir teikts: “Baznīcai visos laikos ir bijis pienākums uzmanīgi vērot laika zīmes un izvērtēt tās Evaņģēlija gaismā, lai tādējādi katrai paaudzei piemērotā veidā tā spētu atbildēt uz cilvēka mūžīgajiem jautājumiem par tagadējās un nākamās dzīves jēgu un to abu savstarpējām attiecībām. Tāpēc ir svarīgi pazīt un saprast pasauli, kurā dzīvojam – pasauli ar tās gaidām, ilgām un tās bieži dramatisko raksturu” (GS, 4).
Lai varētu veikt šo atpazīšanu, no mūsu puses vajag līdzdarboties Dievam. Tātad, vispirms ir Evaņģēlija gaisma – Bībele. Ir svarīgi katru dienu veltīt laiku Dieva Vārda lasīšanai, studēšanai un lūgšanai. Mums ir jādzīvo no Dieva Vārda, lai varētu atpazīt Dieva vadību un gribu mūsu ikdienas dzīvē.
Tad arī ir svarīgi būt dzīvā kontaktā ar visu Baznīcu, dzīvojot sakramentālu dzīvi un sekojot līdzi visam tam, kas notiek Baznīcā, ko saka un domā pāvests. Lasīt katehismu, pāvestu dokumentus, interesēties par Baznīcas aktualitātēm.
Šajā atpazīšanas procesā svarīga ir arī lūgšana, īpaši lūgšana klusumā, kas var būt gan meditācija, gan iekšējā lūgšana. Ir svarīgi atrast laiku, kurā mēs pavadam laiku kopā ar Dievu klusumā. Varbūt tās ir tikai 5 vai 10 minūtes dienā, bet tas var būt arī ilgāks laiks.
Garīgā vadība. Regulāri doties pie grēksūdzes, bet arī meklēt savu garīgo vadītāju, kas var būt gan garīdznieks, gan konsekrēta persona, vai arī kāds pieredzējis katolis, kuram ir dziļa garīgās dzīves pieredze un kurš ir saistīts ar draudzi, kopienu vai kustību. Vienam pašam ir grūti iet šajā atpazīšanas ceļā, tādēļ ir vajadzīgi palīgi, kuri mums var palīdzēt šajā ceļā. Noslēgumā vēlos citēt sv. apustuļa Pāvila vēstules Efeziešiem 1 nodaļas vārdus: “ lai mūsu Kunga Jēzus Kristus Dievs, godības Tēvs, dotu jums gudrības un atklāsmes Garu dziļākai Viņa pazīšanai. Lai Viņš apgaismo jūsu gara acis, ka jūs zinātu, kādu cerību dod Viņa aicinājums un kādas goda bagātības svētajiem dod Viņa mantojums.”
Svētīgu 2016. Dieva žēlastības gadu!
 |
| Tiberiādas kopienā 2005.gadā |
Gadumijā saņēmu priecīgu jaunumu - manu blogu turpmāk varēs atrast, ierakstot šādu domēna vārdu: www.tolstovs.lv. Ceru, ka tas daudziem palīdzēs atrast noderīgu informāciju, kas tiek publicēta šajā blogā.
Jauno gadu sagaidīju Lietuvā, Tiberiādas kopienā Baltrišķos, kur šīs kopienas brāļi, sekojot svētā Franciska garīgumam, izdzīvo savu aicinājumu lielā vienkāršībā un priekā. Prieks, ka mūža solījumus šajā kopienā ir salicis arī puisis no Latvijas - Jānis. Lūgsim Dievu par viņu un par visu Tiberiādas brāļu kopienu.
Katoļticīgu bērnu vecāku pienākumi un tiesības!
Sabiedrībā saasinoties diskusijām par tikumību skolās, vēlos atgādināt ticīgu bērnu vecākiem viņu tiesīas un pienākumus, attiecībā uz skolām un to programmām. Publicēju fragmentu no Ģimenes tiesību hartas, ko Sagatavojis Svētais Krēsls, visām personām, institūcijām un vadošajiem darbiniekiem, kas rūpējas par ģimenes misiju mūsdienu pasaulē.
1983.gada 22.oktobrī.
5. pants
Vecākiem ir dabiskas, primāras un neatņemamas tiesības izglītot savus bērnus, jo viņi saviem bērniem ir devuši dzīvību; tādēļ viņi ir atzīstami par pirmajiem un galvenajiem savu bērnu skolotājiem.
a) Vecākiem ir tiesības izglītot savus bērnus saskaņā ar saviem morālajiem un reliģiskajiem uzskatiem, ņemot vērā ģimenes kulturālās tradīcijas, lai radītu bērnā tieksmi pēc labā un cienījamā; viņiem ir arī jāsaņem nepieciešamais atbalsts no sabiedrības, lai varētu pienācīgi veikt savu audzināšanas uzdevumu.
b) Vecākiem ir tiesības brīvi izvēlēties skolu vai citus savu bērnu izglītošanas līdzekļus saskaņā ar saviem ieskatiem. Valsts amatpersonām jānodrošina, ka sabiedriskās subsīdijas tiek sadalītas tā, lai vecāki var brīvi pildīt šo pienākumu, nesaskaroties ar netaisnīgiem šķēršļiem. Vecākiem nedrīkst uzlikt tiešus vai netiešus papildus izdevumus, kas ierobežotu viņu izvēles brīvību.
c) Vecākiem ir tiesības kontrolēt lai bērni neapmeklē tās nodarbības, kas nav saskaņā ar viņu morālajiem un reliģiskajiem uzskatiem. Arī seksuālā audzināšana ir vecāku prioritāte un tā jāveic stingrā viņu uzraudzībā, neatkatrīgi no tā vai to dara mājās vai izglītības centros, ko vecāki izvēlējušies un kontrolē.
d) Vecāku tiesības tiek pārkāptas, ja valsts uzspiež tādu izglītības sistēmu, no kuras ir izslēgta jebkura veida reliģijas mācība.
e) Vecāku primārās tiesības ir visos veidos jāatbalsta, līdzdarbojoties vecākiem, skolotājiem un skolu amatpersonām, bet jo īpaši sadarbības jomā, kas paredz pilsoņu tiesības iesaistīties skolu darbībā un izglītības politikas veidošanā.
f) Ģimenei ir tiesības sagaidīt, ka sociālie komunikāciju līdzekļi būs palīgs sabiedrības veidošanā un stiprinās ģimenes pamatvērtības. Vienlaicīgi ģimenei, īpaši tās jaunākajiem locekļiem ir tiesības būt pietiekami aizsargātiem no masu saziņas līdzekļu negatīvās iedarbības un to nepareizas izmantošanas.
1983.gada 22.oktobrī.
5. pants
Vecākiem ir dabiskas, primāras un neatņemamas tiesības izglītot savus bērnus, jo viņi saviem bērniem ir devuši dzīvību; tādēļ viņi ir atzīstami par pirmajiem un galvenajiem savu bērnu skolotājiem.
a) Vecākiem ir tiesības izglītot savus bērnus saskaņā ar saviem morālajiem un reliģiskajiem uzskatiem, ņemot vērā ģimenes kulturālās tradīcijas, lai radītu bērnā tieksmi pēc labā un cienījamā; viņiem ir arī jāsaņem nepieciešamais atbalsts no sabiedrības, lai varētu pienācīgi veikt savu audzināšanas uzdevumu.
b) Vecākiem ir tiesības brīvi izvēlēties skolu vai citus savu bērnu izglītošanas līdzekļus saskaņā ar saviem ieskatiem. Valsts amatpersonām jānodrošina, ka sabiedriskās subsīdijas tiek sadalītas tā, lai vecāki var brīvi pildīt šo pienākumu, nesaskaroties ar netaisnīgiem šķēršļiem. Vecākiem nedrīkst uzlikt tiešus vai netiešus papildus izdevumus, kas ierobežotu viņu izvēles brīvību.
c) Vecākiem ir tiesības kontrolēt lai bērni neapmeklē tās nodarbības, kas nav saskaņā ar viņu morālajiem un reliģiskajiem uzskatiem. Arī seksuālā audzināšana ir vecāku prioritāte un tā jāveic stingrā viņu uzraudzībā, neatkatrīgi no tā vai to dara mājās vai izglītības centros, ko vecāki izvēlējušies un kontrolē.
d) Vecāku tiesības tiek pārkāptas, ja valsts uzspiež tādu izglītības sistēmu, no kuras ir izslēgta jebkura veida reliģijas mācība.
e) Vecāku primārās tiesības ir visos veidos jāatbalsta, līdzdarbojoties vecākiem, skolotājiem un skolu amatpersonām, bet jo īpaši sadarbības jomā, kas paredz pilsoņu tiesības iesaistīties skolu darbībā un izglītības politikas veidošanā.
f) Ģimenei ir tiesības sagaidīt, ka sociālie komunikāciju līdzekļi būs palīgs sabiedrības veidošanā un stiprinās ģimenes pamatvērtības. Vienlaicīgi ģimenei, īpaši tās jaunākajiem locekļiem ir tiesības būt pietiekami aizsargātiem no masu saziņas līdzekļu negatīvās iedarbības un to nepareizas izmantošanas.
Kas nav un kas ir Baznīca?
Baznīca nav "sabiedriska organizācija";
Baznīca nav vieta, kur "nopelnīt" un "uzvārīties";
Baznīca nav savu nepiepildīto ambīciju un tieksmju realizācijas vieta;
Baznīca nav mana "privāta lieta" un Baznīca nepielāgosies maniem uzskatiem un vēlmēm;
Baznīca nav dažādu ideju un strāvojumu demokrātisks apkopojums postmodernisma "mērcē";
Baznīcu neveidojam mēs, bet Baznīca ir Dieva dāvana un Dievs "veido" Baznīcu;
Baznīcu "elles vārti neuzvarēs..." (sal. Mt 16,18);
Baznīca nav garīdznieku, pat ne pāvesta "privāta firma";
Baznīca nav socioloģisks veidojums un Baznīca nedomā statistiskā mērogā cik daudz tai ir piekritēju;
Baznīca nav "kruto uzvarētāju Baznīca", bet gan svēto - pasaulē nepopulāro un mocekļu Baznīca;
Baznīca nav Latvijas, Lietuvas Polijas, u.t.t Baznīca. Ir viena Baznīca Latvijā, Lietuvā, Polijā, u.t.t.;
Baznīcas nav vairākas. Ir tikai viena Baznīca;
Baznīcas dievkalpojumi nav "šovs", kur izrādīties un gūt emocionālu baudījumu;
Baznīcu vajā, tāpat kā Jēzu Kristu vajā;
Baznīcas mācību jāpieņem pilnībā, nevis selektīvi izvēloties to, kas man patīk;
Baznīca nav ēka, kaut arī Baznīcas locekļi pulcējas dievnamos un tur tiek svinēta Svētā Mise;
Baznīca ir Jēzus Kristus Mistiskā Miesa;
Baznīcā pastāv koleģiāli - hierarhiska vienotība;
Baznīca ir Sakraments, jeb noslēpums, kurā satiekas dievišķais ar cilvēcisko;
Baznīca esam arī mēs, bet mēs - Kristū;
Baznīca ir Dieva Valstības sākums šeit uz zemes;
Baznīcā ir gan svētie, gan grēcinieki;
Baznīca ir Dzīva, jo Jēzus Kristus ir Dzīvs un Augšāmcēlies!
Baznīca ir skaista!
Baznīca nav vieta, kur "nopelnīt" un "uzvārīties";
Baznīca nav savu nepiepildīto ambīciju un tieksmju realizācijas vieta;
Baznīca nav mana "privāta lieta" un Baznīca nepielāgosies maniem uzskatiem un vēlmēm;
Baznīca nav dažādu ideju un strāvojumu demokrātisks apkopojums postmodernisma "mērcē";
Baznīcu neveidojam mēs, bet Baznīca ir Dieva dāvana un Dievs "veido" Baznīcu;
Baznīcu "elles vārti neuzvarēs..." (sal. Mt 16,18);
Baznīca nav garīdznieku, pat ne pāvesta "privāta firma";
Baznīca nav socioloģisks veidojums un Baznīca nedomā statistiskā mērogā cik daudz tai ir piekritēju;
Baznīca nav "kruto uzvarētāju Baznīca", bet gan svēto - pasaulē nepopulāro un mocekļu Baznīca;
Baznīca nav Latvijas, Lietuvas Polijas, u.t.t Baznīca. Ir viena Baznīca Latvijā, Lietuvā, Polijā, u.t.t.;
Baznīcas nav vairākas. Ir tikai viena Baznīca;
Baznīcas dievkalpojumi nav "šovs", kur izrādīties un gūt emocionālu baudījumu;
Baznīcu vajā, tāpat kā Jēzu Kristu vajā;
Baznīcas mācību jāpieņem pilnībā, nevis selektīvi izvēloties to, kas man patīk;
Baznīca nav ēka, kaut arī Baznīcas locekļi pulcējas dievnamos un tur tiek svinēta Svētā Mise;
Baznīca ir Jēzus Kristus Mistiskā Miesa;
Baznīcā pastāv koleģiāli - hierarhiska vienotība;
Baznīca ir Sakraments, jeb noslēpums, kurā satiekas dievišķais ar cilvēcisko;
Baznīca esam arī mēs, bet mēs - Kristū;
Baznīca ir Dieva Valstības sākums šeit uz zemes;
Baznīcā ir gan svētie, gan grēcinieki;
Baznīca ir Dzīva, jo Jēzus Kristus ir Dzīvs un Augšāmcēlies!
Baznīca ir skaista!
Franciska vēstījums migrantu dienai
PASAULES MIGRANTU UN BĒGĻU DIENAI 2016
[2016. gada 17. janvārī]
“Migranti un bēgļi mūs izaicina. Žēlsirdības Evaņģēlija atbilde”
Dārgie brāļi un māsas!
Bullā, ar kuru pasludināju Žēlsirdības ārkārtējo jubileju, atgādināju, ka “ir tādi brīži, kuros vēl neatlaidīgāk tiekam aicināti cieši pievērst savu skatienu žēlsirdībai, lai mēs paši kļūtu Tēva darbības iedarbīga zīme” (Misericordiae Vultus, 3). Patiesi, Dieva mīlestība grib aizsniegt visus un katru cilvēku. Tos, kuri pieņem Tēva apskāvienu, tā pārveido, ka arī viņi atpleš savas rokas un cieši skauj citus, lai ikviens zinātu, ka tiek mīlēts kā dēls, un lai vienā cilvēces saimē justos “mājās”. Tādējādi Dieva tēvišķās rūpes ir vērstas uz visiem tāpat kā gana rūpes par savu ganāmpulku, bet jo sevišķi tas attiecas uz ievainotās, nogurušās un slimās avs vajadzībām. Tā Jēzus Kristus stādīja mums priekšā savu Tēvu, lai mums pateiktu, ka Viņš noliecas pār fizisko un morālo likstu ievainoto cilvēku, un, jo vairāk pasliktinās tā apstākļi, jo lielākā mērā atklājas dievišķās žēlsirdības efektivitāte.
Mūsdienās visās zemes malās aizvien vairāk pieaug migrantu straumes: bēgļi un tie, kuri pamet savu tēvzemi, ir izaicinājums atsevišķiem cilvēkiem un sabiedrībām, liekot pārvērtēt savu ierasto dzīves veidu un dažreiz izraisot kultūras un sociālo apvāršņu, ar kuriem tie sastopas, satricinājumu. Vardarbības un nabadzības upuri, atstājot savu dzimteni, aizvien biežāk savā ceļā pretī labākas nākotnes sapnim kļūst par cilvēktirdzniecības upuriem. Ja viņi izdzīvo pēc ļaunprātīgas izmantošanas un nelaimes gadījumiem, tad pēc tam tiem nākas sastapties ar tādu vidi, kur mīt aizdomas un bailes. Visbeidzot, bieži vien viņiem nākas piedzīvot skaidru un reālu normu trūkumu attiecībā uz viņu uzņemšanu un īstermiņa vai ilgtermiņa integrācijas mēriem, ievērojot visu tiesības un pienākumus. Šodien vairāk nekā agrāk žēlsirdības Evaņģēlijs uzjundī sirdzapziņas, neļauj pierast pie otra cilvēka ciešanām un norāda uz atbildēm, kas sakņojas teoloģiskajos ticības, cerības un mīlestības tikumos un vainagojas ar žēlsirdības darbiem dvēselei un miesai.
Kristus ir dzimis!
Sirsnīgi sveicu visus bloga lasītājus Kristus Dzimšanas svētkos. Lai jaundzimušais Ķēniņš dāvā savu mieru un mīlestību katram no mums. Paldies Valmieras katoļu draudzei ar kuru kopā varēju sagaidīt šos svētkus. Publicēju arī savu tālāko darbības plānu.
Svētdien, 27.decembrī - sv. Mise Limbažos 9.00, Saulkrastos 11.00 un Kadagas kapelā 15.00.
Pirmdien, 28.decembrī - sv. Mise 18.00 šķilbēnos
Otrdien, 29.decembrī - sv. Mise 18.00 Ludzā
Trešdien 30.decembrī - sv. Mise 18.00 Krāslavā
Jauno gadu sagaidīšu Lietuvā, Tiberiades brāļu klosterī. Ir trīs vakantas vietas no Daugavpils 31.decembrī.
Svētdien, 3.janvārī un trešdien, 6.janvārī kalpošu Rīgas sv. Marijas Magdalēnas baznīcā
Svētdien, 27.decembrī - sv. Mise Limbažos 9.00, Saulkrastos 11.00 un Kadagas kapelā 15.00.
Pirmdien, 28.decembrī - sv. Mise 18.00 šķilbēnos
Otrdien, 29.decembrī - sv. Mise 18.00 Ludzā
Trešdien 30.decembrī - sv. Mise 18.00 Krāslavā
Jauno gadu sagaidīšu Lietuvā, Tiberiades brāļu klosterī. Ir trīs vakantas vietas no Daugavpils 31.decembrī.
Svētdien, 3.janvārī un trešdien, 6.janvārī kalpošu Rīgas sv. Marijas Magdalēnas baznīcā
Adventa pārdomas: otrdiena, 22.decembris
ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk 1, 46-56)
Tajā laikā Marija sacīja: “Augsti slavē Kungu mana dvēsele, un mans gars gavilē Dievā, manā Pestītājā, jo Viņš ir uzlūkojis savas kalpones zemību. Redzi, no šī brīža mani svētīgu teiks visas paaudzes, jo lielas lietas man ir darījis Varenais un svēts ir Viņa vārds, un Viņa žēlsirdība paliek uz paaudžu paaudzēm tiem, kas Viņa bīstas.
Varenus darbus Viņš darīja ar savu roku, izkaisīja tos, kas augstprātīgi garā. Varenos Viņš nogrūda no troņa un paaugstināja pazemīgos. Izsalkušos Viņš pildīja labumiem, bet bagātos atstāja tukšā. Viņš uzņēma savu kalpu Izraēli, atcerēdamies savu žēlsirdību, kā Viņš bija solījis mūsu tēviem, Ābrahamam un viņa dzimumam mūžīgi.”
Marija palika pie Elizabetes trīs mēnešus un tad atgriezās savā namā. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Ko es lūdzu Jēzum? Cilvēcisku jūtīgumu un vienkāršību, satiekoties ar otru cilvēku. Uzlūkojam Jaunavu Mariju, kura nevar palikt viena ar savu prieku. Viņa vēlas dalīties. Satiekas divas Sievietes. Viņas abas ir piedzīvojušas un piedzīvo Dieva tuvumu. Tas, kurš ir piedzīvojis Dieva pieskārienu, nevar klusēt. Sirds gavilē un evaņģelizācija kļūst par ikdienas lietu. Vai manī ir ilgas liecināt par to, ko Dievs ir darījis manā dzīvē? Vai neesmu aizslēdzis savu sirdi slavēšanai? Vai bieži slavēju un pateicos Dievam par visu, ko esmu no Dieva saņēmis – dzīvību, veselību, talantus, harizmas, kalpojumu, u.t.t? Kāda ir mana lūgšana? Vai tajā ir klātesoša arī pateicības un slavēšanas dimensija?
Atbalsti "Caritas Latvija" darbu, nopērkot sveces
Atbalsti žēlsirdības darbus, iegādājoties Caritas Ziemassvētku sveces (3.50 un 1.50 EUR), draudzēs un Caritas birojā pic.twitter.com/oqmNJJVoYv
— Caritas Latvija (@CaritasLatvija) December 17, 2015
Radio Marija Latvijā programma darbadienās
Radio Marija Latvija programma darbdienās
6:00 – 9:00 Rīta lūgšanu laiks
6:00 Himna, rīta lūgšana, dienas lasījumi
6:30 Laudes
7:00 Rožukronis
8:00 Sv. Mises tiešraide (otrdien, ceturtdien)
18:00 Sv. Mises tiešraide (pirmdien, trešdien, piektdien) / Bībeles lasījumi
18:30 Vesperes
19:00 Rožukronis
19:45 Raidījumi
21:00 Kompletorijs
21:30 Raidījums (pirmdien, otrdien) / mūzika
22:00 Raidījums (otrdien, trešdien, ceturtdien, piektdien)
6:00 – 9:00 Rīta lūgšanu laiks
6:00 Himna, rīta lūgšana, dienas lasījumi
6:30 Laudes
7:00 Rožukronis
8:00 Sv. Mises tiešraide (otrdien, ceturtdien)
9:00 Priestera katehēze (dažkārt ar viesa piedalīšanos)
10:00 Litānija
11:30 Radījums (pirmdien) / mūzika
12:00 Lūgšana "Kunga Eņģelis"
12:10 Raidījums (otrdien, trešdien reizi mēnesī) / mūzika
14:00 Apsveikumu raidījums (studijas tālr. 8809, SMS - 266 77 272)
15:00 Lūgšana "Dieva žēlsirdības kronītis"
16:00 Raidījums (otrdien, trešdien reizi mēnesī no 20. janvāra) / mūzika
17.00 Raidījums (dažkārt atkārtojums)
10:00 Litānija
11:30 Radījums (pirmdien) / mūzika
12:00 Lūgšana "Kunga Eņģelis"
12:10 Raidījums (otrdien, trešdien reizi mēnesī) / mūzika
14:00 Apsveikumu raidījums (studijas tālr. 8809, SMS - 266 77 272)
15:00 Lūgšana "Dieva žēlsirdības kronītis"
16:00 Raidījums (otrdien, trešdien reizi mēnesī no 20. janvāra) / mūzika
17.00 Raidījums (dažkārt atkārtojums)
18:00 Sv. Mises tiešraide (pirmdien, trešdien, piektdien) / Bībeles lasījumi
18:30 Vesperes
19:00 Rožukronis
19:45 Raidījumi
21:00 Kompletorijs
21:30 Raidījums (pirmdien, otrdien) / mūzika
22:00 Raidījums (otrdien, trešdien, ceturtdien, piektdien)
Adventa pārdomas: trešdiena, 16.decembris
ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk 7, 19-23)
Tajā laikā Jānis paaicināja divus no saviem mācekļiem un sūtīja pie Jēzus jautāt: “Vai Tu esi tas, kuram jānāk, vai mums jāgaida cits?”
Kad šie vīri nonāca pie Viņa, tie sacīja: “Jānis Kristītājs mūs sūtīja pie Tevis jautāt: vai Tu esi tas, kuram jānāk, vai mums jāgaida cits?”
Bet tieši tajā stundā Jēzus daudzus dziedināja no slimībām un kaitēm, un no ļaunajiem gariem un daudziem neredzīgajiem dāvāja acu gaismu.
Un atbildot Viņš tiem sacīja: “Ejiet un pastāstiet Jānim, ko redzējāt un dzirdējāt: aklie redz, klibie staigā, spitālīgie top tīri un kurlie dzird, mirušie ceļas augšā, nabagiem tiek sludināts Evaņģēlijs. Un svētīgs ir ikviens, kas manis dēļ neieļaunojas.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Jānis Kristītājs jautā: "Vai Tu esi tas, Mesija, Kristus?" Vai Jānis Kristītājs šaubījās, kļūdījās, bija mazticīgs? Varu palūkoties uz savu dzīvi, aicinājumu. Kādēļ es dzīvoju? Ko es ceru, pēc kā ilgojos savā dzīvē? Vai es līdz galam uzticos, ticu Jēzum? Jēzus ļauj uzdot jautājumus par mūsu ticību. Mums nav jābrīnās par Jāņa šaubām. Ticība ir dzīve, kurā uzdodam jautājumus un šaubāmies. Jēzus atbild Jāņa Kristītāja mācekļiem ar zīmēm un brīnumiem, kuri apstiprina Jēzus mesiānisko sūtību. Tās ir zīmes, kuras seko līdzi. Jēzū visi Vecās Derības, īpaši pravieša Isaja apsolījumi ir piepildījušies. Jēzus vārdi Jāņa dzīvē bija kā stiprs pamats, uz ko balstīties. Jānis bija "balss", kurš dzīvoja no "Vārda". Vai mana dzīve balstās uz "Vārdu"? Vai es dzīvoju no Dieva Vārda? Vai es Dieva Vārdā atrodu gaismu un stiprinājumu savai dzīvei? Vai es redzu Dieva darbus, brīnumus savā dzīvē?
Abonēt:
Ziņas (Atom)