 |
| Ekumēniskais dievkalpojums Ogrē, 2005.gadā |
Dārgie Mieram tuvu lasītāji!
Valmieras katoļu draudzē virs galvenā altāra var lasīt tieši šīsdienas Evaņģēlija teksta fragmentu: “Dariet visu, ko Viņš jums teiks!” Kad ar Valmieras draudzes svētceļniekiem 2014. gadā pārdomājām šos vārdus, sapratām – kāzās Galilejas Kānā Jaunava Marija aicina šos kalpus pilnībā uzticēties Jēzum. Dievmāte saka:“Dariet visu!” – nevis tikai daļu, nevis tikai tās lietas, kuras patīk vai šķiet simpātiskas. Kalpi ir apjukuši, jo trūkst vīna un, loģiski, cilvēciski nav iespējams, ka šī situācija varētu atrisināties. Tomēr Dievam viss ir iespējams. Lai zinātu, kas mums jādara, ir jāklausās, ko Jēzus vēlas mums ikvienam teikt. Bieži vien mēs neklausāmies Jēzus balsī un vēlamies visu darīt pēc sava prāta, kā rezultātā ciešam gan mēs, gan apkārtējie. Dialoga trūkums, neieklausīšanās un noslēgšanās ir par iemeslu dažāda veida šķelšanās pieredzei – starp tautām un kristiešiem.
Šajā nedēļā aprit 25 gadi, kopš traģiskajiem notikumiem Latvijā 1991. gadā, kad cīņās par Latvijas brīvību tika nogalināti nevainīgi cilvēki. Patiess miers, brīvība un sadraudzība sākas tad, kad ieklausāmies cits citā, veidojam dialogu un mēģinām izprast otru.
Tieši šādā kontekstā nākamnedēļ sāksies lūgšanu nedēļa par kristiešu vienotību, un ļoti zīmīgi, ka šī gada kopīgi sagatavotie teksti, ko piedāvā Pasaules Baznīcu padome un Pontifikālā kristiešu vienotības padome, runā par ekumenisko situāciju Latvijā un šogad visas pasaules kristiešu acis būs pievērstas mums. Šī gada ekumeniskās nedēļas devīze ir: “Aicināti sludināt Kunga varenos darbus!” (1 Pēt 2, 9) Neraugoties uz sašķeltību un problēmām starp mums, mēs tomēr esam aicināti sludināt. Bet, lai sludinātu, ir jābūt stingram pamatam zem kājām, ir jābūt stiprai identitātei Kungā.
Vatikāna II koncils, kas risinājās no 1962. līdz 1965. gadam, precīzi definēja ekumenisko kustību katoliskajā Baznīcā, īpaši dokumentos Unitatis redintegratio unOrientalium Ecclesiarum, un pat jāteic, ka visos Vatikāna II koncila dokumentos ir atrodams ekumeniskais aspekts. Baznīca māca, ka jebkādas gan cilvēku, gan kristiešu vienotības pamatā ir Svētā Trīsvienība un tieši Baznīca ir kā vienotības “sakraments” starp Dievu un cilvēkiem. Sakraments ir gan zīme, gan žēlastība, līdz ar to Baznīcā izpaužas gan vertikāla (cilvēks – Dievs), gan horizontāla (starp cilvēkiem) vienotība.
Bieži vien ekumenisms tiek pārprasts un kristiešu vienotība tiek būvēta “uz patiesības rēķina”, noklusējot vai izslēdzot kādu patiesības elementu, vai arī mēģinot nerunāt par to, kas mums ir atšķirīgs. Tādēļ mums, katoļiem, ir jāapzinās, ka Kristus Miesa pastāv katoliskajā Baznīcā (subsistit in) un katoliskajā Baznīcā ir rodama pestīšanas pilnība, bet, no otras puses raugoties, nedrīkstam aizmirst, ka daudzi pestīšanas elementi ir atrodami arī ārpus katoliskās Baznīcas citās Baznīcās vai ekleziālajās kustībās. Daudzi citu konfesiju kristieši slavē Dievu, lasa Bībeli, lūdzas, kalpo citiem utt., tomēr jāapzinās, ka Baznīca ir tikai tad, kad ir vienotība Euharistijā un episkopātā. Ja tādas nav, tad nevaram pilnībā runāt par Baznīcu. Baznīca neveidojas no tā, ka sanāk kopā kāda kristiešu grupa un sevi pasludina par Baznīcu. Nevis mēs veidojam Baznīcu, bet Dievs caur Baznīcu veido mūs. Lai ieietu redzamajā Kristus Baznīcā, ir nepieciešama kopība ticībā, kopība sakramentos un kopība episkopātā jeb bīskapu vienībā. Diemžēl jāapzinās, ka vēl joprojām starp katolisko Baznīcu un pārējām ekleziālajām kopienām saites ir nepilnīgas.
Ekumeniskajā kustībā kristieši lūdz piedošanu par kopīgi nodarītām pārestībām un visi atzīst kopīgās vainas principu – kristieši kolektīvi ir atbildīgi par kristiešu šķelšanos. Nedrīkst vainot mūsdienu kristiešus par viņu senču šķelšanos. Bērns, kas piedzimis atšķeltajā kopienā, neko nav noliedzis, tikai pieņēmis to, ko māca un kam tic viņa kopiena.
Ir jānodala konvertēšanās no ekumenisma. Ekumenisma mērķis nav konvertēšana. Konvertēšanās ir pieļaujama, bet ekumenisms nedrīkst būt prozelītisks. Ekumenismam Latvijā vajadzētu vispirms balstīties uz kopīgu lūgšanu, brālīgu tikšanos, Dieva Vārda lasīšanu, pārdomām, teoloģisku dialogu, kā arī uz domu apmaiņu, kopīgu evaņģelizāciju un karitatīvo kalpošanu. Šajās jomās jau sekmīgi darbojamies, tomēr tās vajadzētu vēl vairāk paplašināt un ikvienam tajās iesaistīties.
Lai ekumeniskā kustība attīstītos, jāapzinās, ka Baznīcai ir nepieciešama nepārtraukta reforma, jo Baznīcai ir dota pestīšanas pilnība, bet šī pilnība ir nemitīgi jāatklāj. Šķelšanās starp kristiešiem kavē Baznīcu īstenot katolicismu pilnā mērā.
Šīsdienas pirmajā lasījumā no pravieša Isaja grāmatas ir šādi vārdi: “Tad tautas redzēs tavu taisnību un visi valdnieki – tavu godību.” Kristiešu šķelšanās ir pretliecība pasaulei, kas nespēj pilnībā noticēt Jēzum Kristum, jo kristiešu šķelšanās traucē cilvēkiem pieņemt patiesības Vārdu. Mēs zinām, cik daudz Latvijā ir ģimeņu, kurās apvienojušies dažādu konfesiju cilvēki, un dialogs ne vienmēr ir viegls. Mums, visiem kristiešiem, ir jāatsaucas psalmista aicinājumam: “Sakiet pagānu ļaudīm: “Kungs ir valdnieks!”” Apustulis Pāvils šīsdienas otrajā lasījumā skaidri norāda, ka to visu dara viens un tas pats Gars, dodams katram, kā grib.Apzināmies, ka, cilvēciski raugoties, kristiešu vienotība nav iespējama, bet Dievam viss ir iespējams, tieši ar Svētā Gara spēku viss ir iespējams! Lūgsim, lai Svētais Gars nāk un atjauno Latvijas un visas pasaules vaigu. Lai dāvā jaunu atmodu un atdzimšanu visiem kristiešiem, lai mēs visi, pat ja šobrīd esam sašķelti, tomēr ietu uz vienu mērķi – Dievu.
Priesteris Ilmārs Pēteris Tolstovs
