Žēlsirdības misionāri Latvijā!

PĀVESTS FRANCISKS KATRĀ DIECĒZĒ DELIĢĒ  ĪPAŠUS ŽĒLSIRDĪBAS MISIONĀRUS

Pelnu trešdienas svētās Mises laikā sv. Pētera bazilikā pāvests Francisks izsūtīs pa visu plašo pasauli Žēlsirdības misionārus. Šomisionāru "darba lauks" ir aprakstīts Ārkārtējā žēlsirdības gada izsludināšanas bullā "Misericordiae Vultus".
Pāvests ir noteicis, ka katrā diecēzē vai, vadoties pēc apstākļiem, citā administratīvā teritorijā ir jābūt šādam žēlsirdības misionāram. Žēlsirdības misionāru izraugās un rekomendē konkrētās diecēzes bīskaps, un šim kandidātam tiks uzticēts īpašs kalpojums un pilnvaras veicināt dažādas iniciatīvas šajā Žēlsirdības gadā, īpašu vērību veltot Gandarīšanas sakramentam. Svētais tēvs šiem misionāriem piešķir autoritāti piedod arī tos grēkus, kas ir rezervēti Svētajam Krēslam.

No Latvijas par žēlsirdības misionāriem ir rekomendēti 4 priesteri: Rēzeknes - Aglonas diecēzē Staņislavs Prikulis, Rīgas arhidiecēzē Marcins Vožņaks, Jelgavas diecēzē Aleksands Stepanovs un Liepājas diecēzē Edijs Silevičs.
2016. gada 9. februārī šie, kā arī kandidāti no citām valstīm personīgi tiksies ar pāvestu Francisku un pārrunās šī kalpojuma specifisko raksturu. Nākamajā dienā, Pelnu trešdienā, svētās Mises laikā pāvests svinīgi apstiprinās misionāru mandātus, un viņi uzsāks savu kalpojumu konkrētajā diecēzē.

Pārpublicēts no www.radieceze.lv

Neaizmirsīsim, ka Ikšķilē māsas lūdzas par mums!

Baskāju Karmela māsu ordenis
Karmels “Marija, Pestītāja Māte”
Adrese: Smilšu iela 15, LV – 5052, Ikšķile
Tālr.: +371 65021625mob.tālr.: +371 29925047
E-pasts: ikskile.karmels@inbox.lv
www.ocd.pcn.net
www.karmeliti.lv

Pamatdevīze: Kungs Dievs dzīvo, kura Vaiga priekšā es stāvu. (Svētais Elijs, 1Ķēn 17, 1)

DIBINĀŠANA

Karmela ordeņa vēsture aizsākās 13. gs. Palestīnā, Karmela kalnā, kur tika nodibināta Vissvētākās Jaunavas Marijas godinātāju kopiena. Pēc savas atrašanās vietas kopiena ieguva Karmela ordeņa nosaukumu. Katram eremītam piederēja sava celle, kurā viņš uzturējās dienu un nakti, meditējot Svētos Rakstus un lūdzoties. Eiropā karmelīti ieradās 1238. gadā. Pirmie klosteri ārpus Svētās Zemes tika izveidoti Sicīlijā, Anglijā, kā arī Dienvidfrancijā. 16.gs. ir Karmela ordeņa atjaunošanās un klostera reformas laiks. Reformas galvenais mērķis bija atgriešanās pie pirmavotiem – dzīves, kādu vientuļnieki dzīvoja iesākumā Karmela kalna nogāzēs. Pirmo Baskāju karmelīšu klosteri 1562. gadā Avilā atvēra Spānijas karmelīšu māsa Terēze, kas tagad pazīstama kā svētā Terēze no Avilas (1515-1582). Salīdzinoši nelielā laika posmā sv. Terēze no Avilas Spānijā dibināja jau 17 klosterus. Karmela klosteru reforma norisinājās ne tikai Spānijā, bet arī Itālijā (1590). Tālāk sv. Terēzes no Avilas dibinātie Karmela klosteri izplatījās Francijā (1604) un Beļģijā (1607). Šobrīd Baskāju Karmela ordenis atrodas 81 pasaules valstī, tai skaitā arī Latvijā.

BASKĀJU KARMELA ORDENIS

16.gs. svētā Avilas Terēze atjaunoja Karmela ordeni, atgriežoties pie pirmatnējās regulas. Baskāju karmelīšu māsas dzīvo klauzūrā, vienkāršībā un nabadzībā, lūdzoties it sevišķi par tautu, kuras vidū dzīvo. Viņas gūst iztikas līdzekļus, strādājot roku darbu, arī cepot hostijas. Dienu un nakti māsas lūgšanā ir nomodā par Baznīcu un pasauli. Pēc Karmela klostera regulas vienā kopienā drīkst būt ne vairāk kā 21 māsa, jo katra kopiena dzīvo kā ģimene. Karmels ir Marijas ordenis. Tā simbols ir Baznīcā plaši pazīstamais skapulārs.

Piedāvājums ekskursijai!

Piedāvāju vēl trīs personām braucienu uz Vāciju, Čehiju (Prāga), Tatru kalniem (Zakopane), Krakovu, Ļubļinu.

Datumi: 2016.gada 3.jūnijā plkst. 11.00 izbraucam ar prāmi uz Vāciju, Travemindi. Ceļā apskatām Hamburgu, Leipciju, trīs naktis pavadām Prāgā, pēc tam divas dienas soļojam pa Tatru kalniem un naktī no 14. uz 15.jūniju atgriežamies Latvijā.

Ceļojam 5 cilvēku grupā ar automašīnu. Šobrīd izmaksas par nakšņošanu un degvielu ir aptuveni 200.Eiro. Papildus būs vēl nepieciešama nauda ēšanai un apskates objektiem. Ja kādu tas interesē, dodiet ziņu - priesteris.ilmars@gmail.com

Informācija no Rīgas Garīgā Semināra

Pirmdien, 1.februārī Rīgas Garīgajā Seminārā, aizbildņa, svētā Toma no Akvīnas svētki. 10.30 svētā Mise sv. Franciska baznīcā, 11.30 Edgara Narkeviča, Doc. phil. referāts baznīcā.

Svētdien, 7.februārī Rīgas sv. Jēkaba katedrālē plkst. 11.00 lektora un akolīta svētības saņems RGS audzēkņi un lektora svētības saņems pastāvīgā (precētā) diakona kandidāti.

Sestdien, 20.februārī Rīgas Garīgā Seminārā atvērto durvju diena. Aicināti visi interesenti.

Laulības un šķiršanās

Esmu jau priesteris vairāk kā 10 gadus un savā kalpošanas praksē esmu salaulājis samērā daudz pārus. Jau kopš pašiem priesterības pirmsākumiem, gandrīz katrās laulībās esmu uzsvēris, ka katram pārim, ko esmu salaulājis vajadzētu mani apmeklēt vismaz reizi gadā, lai padalītos par savu laulības dzīvi, priekiem, bēdām un grūtībām, tādējādi turpinot laulības dzīves sākumā izteikto apņemšanos, mīlēt Dievu un mīlēt vienam otru. Diemžēl tikai vēlāk es uzzinu, ka tie pāri, kurus esmu laulājis, daži ir izšķīrušies un daži domā to darīt. Žēl, ka es to uzzinu no citiem cilvēkiem, nevis no pašiem laulātiem, kuri laulības brīdī izteica apņemšanos regulāri kontaktēties un konsultēties vai nu ar mani, vai ar kādu citu garīdznieku. Katrā laulībā ir iespējama un pat nepieciešama krīze. Tikai jautājums - ko mēs ar to krīzi tālāk darām? Vai paliekam ieslēgušies sevī, vai tomēr mēģinam to risināt un kopīgiem spēkiem to pārvarējuši, no tās izejam daudz spēcīgāki un gudrāki.

Ekumēnisms Katoļu Baznīcas izpratnē (no www.mieramtuvu.lv)

Ekumēniskais dievkalpojums Ogrē, 2005.gadā
Dārgie Mieram tuvu lasītāji!

Valmieras katoļu draudzē virs galvenā altāra var lasīt tieši šīsdienas Evaņģēlija teksta fragmentu: “Dariet visu, ko Viņš jums teiks!” Kad ar Valmieras draudzes svētceļniekiem 2014. gadā pārdomājām šos vārdus, sapratām – kāzās Galilejas Kānā Jaunava Marija aicina šos kalpus pilnībā uzticēties Jēzum. Dievmāte saka:“Dariet visu!” – nevis tikai daļu, nevis tikai tās lietas, kuras patīk vai šķiet simpātiskas. Kalpi ir apjukuši, jo trūkst vīna un, loģiski, cilvēciski nav iespējams, ka šī situācija varētu atrisināties. Tomēr Dievam viss ir iespējams. Lai zinātu, kas mums jādara, ir jāklausās, ko Jēzus vēlas mums ikvienam teikt. Bieži vien mēs neklausāmies Jēzus balsī un vēlamies visu darīt pēc sava prāta, kā rezultātā ciešam gan mēs, gan apkārtējie. Dialoga trūkums, neieklausīšanās un noslēgšanās ir par iemeslu dažāda veida šķelšanās pieredzei – starp tautām un kristiešiem.

Šajā nedēļā aprit 25 gadi, kopš traģiskajiem notikumiem Latvijā 1991. gadā, kad cīņās par Latvijas brīvību tika nogalināti nevainīgi cilvēki. Patiess miers, brīvība un sadraudzība sākas tad, kad ieklausāmies cits citā, veidojam dialogu un mēģinām izprast otru.

Tieši šādā kontekstā nākamnedēļ sāksies lūgšanu nedēļa par kristiešu vienotību, un ļoti zīmīgi, ka šī gada kopīgi sagatavotie teksti, ko piedāvā Pasaules Baznīcu padome un Pontifikālā kristiešu vienotības padome, runā par ekumenisko situāciju Latvijā un šogad visas pasaules kristiešu acis būs pievērstas mums. Šī gada ekumeniskās nedēļas devīze ir: “Aicināti sludināt Kunga varenos darbus!” (1 Pēt 2, 9) Neraugoties uz sašķeltību un problēmām starp mums, mēs tomēr esam aicināti sludināt. Bet, lai sludinātu, ir jābūt stingram pamatam zem kājām, ir jābūt stiprai identitātei Kungā.

Vatikāna II koncils, kas risinājās no 1962. līdz 1965. gadam, precīzi definēja ekumenisko kustību katoliskajā Baznīcā, īpaši dokumentos Unitatis redintegratio unOrientalium Ecclesiarum, un pat jāteic, ka visos Vatikāna II koncila dokumentos ir atrodams ekumeniskais aspekts. Baznīca māca, ka jebkādas gan cilvēku, gan kristiešu vienotības pamatā ir Svētā Trīsvienība un tieši Baznīca ir kā vienotības “sakraments” starp Dievu un cilvēkiem. Sakraments ir gan zīme, gan žēlastība, līdz ar to Baznīcā izpaužas gan vertikāla (cilvēks – Dievs), gan horizontāla (starp cilvēkiem) vienotība.

Bieži vien ekumenisms tiek pārprasts un kristiešu vienotība tiek būvēta “uz patiesības rēķina”, noklusējot vai izslēdzot kādu patiesības elementu, vai arī mēģinot nerunāt par to, kas mums ir atšķirīgs. Tādēļ mums, katoļiem, ir jāapzinās, ka Kristus Miesa pastāv katoliskajā Baznīcā (subsistit in) un katoliskajā Baznīcā ir rodama pestīšanas pilnība, bet, no otras puses raugoties, nedrīkstam aizmirst, ka daudzi pestīšanas elementi ir atrodami arī ārpus katoliskās Baznīcas citās Baznīcās vai ekleziālajās kustībās. Daudzi citu konfesiju kristieši slavē Dievu, lasa Bībeli, lūdzas, kalpo citiem utt., tomēr jāapzinās, ka Baznīca ir tikai tad, kad ir vienotība Euharistijā un episkopātā. Ja tādas nav, tad nevaram pilnībā runāt par Baznīcu. Baznīca neveidojas no tā, ka sanāk kopā kāda kristiešu grupa un sevi pasludina par Baznīcu. Nevis mēs veidojam Baznīcu, bet Dievs caur Baznīcu veido mūs. Lai ieietu redzamajā Kristus Baznīcā, ir nepieciešama kopība ticībā, kopība sakramentos un kopība episkopātā jeb bīskapu vienībā. Diemžēl jāapzinās, ka vēl joprojām starp katolisko Baznīcu un pārējām ekleziālajām kopienām saites ir nepilnīgas.

Ekumeniskajā kustībā kristieši lūdz piedošanu par kopīgi nodarītām pārestībām un visi atzīst kopīgās vainas principu – kristieši kolektīvi ir atbildīgi par kristiešu šķelšanos. Nedrīkst vainot mūsdienu kristiešus par viņu senču šķelšanos. Bērns, kas piedzimis atšķeltajā kopienā, neko nav noliedzis, tikai pieņēmis to, ko māca un kam tic viņa kopiena.

Ir jānodala konvertēšanās no ekumenisma. Ekumenisma mērķis nav konvertēšana. Konvertēšanās ir pieļaujama, bet ekumenisms nedrīkst būt prozelītisks. Ekumenismam Latvijā vajadzētu vispirms balstīties uz kopīgu lūgšanu, brālīgu tikšanos, Dieva Vārda lasīšanu, pārdomām, teoloģisku dialogu, kā arī uz domu apmaiņu, kopīgu evaņģelizāciju un karitatīvo kalpošanu. Šajās jomās jau sekmīgi darbojamies, tomēr tās vajadzētu vēl vairāk paplašināt un ikvienam tajās iesaistīties.

Lai ekumeniskā kustība attīstītos, jāapzinās, ka Baznīcai ir nepieciešama nepārtraukta reforma, jo Baznīcai ir dota pestīšanas pilnība, bet šī pilnība ir nemitīgi jāatklāj. Šķelšanās starp kristiešiem kavē Baznīcu īstenot katolicismu pilnā mērā.

Šīsdienas pirmajā lasījumā no pravieša Isaja grāmatas ir šādi vārdi: “Tad tautas redzēs tavu taisnību un visi valdnieki – tavu godību.” Kristiešu šķelšanās ir pretliecība pasaulei, kas nespēj pilnībā noticēt Jēzum Kristum, jo kristiešu šķelšanās traucē cilvēkiem pieņemt patiesības Vārdu. Mēs zinām, cik daudz Latvijā ir ģimeņu, kurās apvienojušies dažādu konfesiju cilvēki, un dialogs ne vienmēr ir viegls. Mums, visiem kristiešiem, ir jāatsaucas psalmista aicinājumam: “Sakiet pagānu ļaudīm: “Kungs ir valdnieks!”” Apustulis Pāvils šīsdienas otrajā lasījumā skaidri norāda, ka to visu dara viens un tas pats Gars, dodams katram, kā grib.Apzināmies, ka, cilvēciski raugoties, kristiešu vienotība nav iespējama, bet Dievam viss ir iespējams, tieši ar Svētā Gara spēku viss ir iespējams! Lūgsim, lai Svētais Gars nāk un atjauno Latvijas un visas pasaules vaigu. Lai dāvā jaunu atmodu un atdzimšanu visiem kristiešiem, lai mēs visi, pat ja šobrīd esam sašķelti, tomēr ietu uz vienu mērķi – Dievu.

Priesteris Ilmārs Pēteris Tolstovs