Apustuļa Pāvila 2 vēstule Timotejam, 3.nodaļa (pasvītrojumi mani)

1. Bet zini, ka pēdējās dienās iestāsies baigi laiki,
2. Jo cilvēki būs patmīlīgi, mantkārīgi, iedomīgi, augstprātīgi, zaimotāji, nepaklausīgi vecākiem, nepateicīgi, netikumīgi,
3. Nežēlīgi, nesamierināmi, apmelotāji, nesavaldīgi, bargi, nesaudzīgi.
4. Nodevēji, nekaunīgi, uzpūtīgi, kas vairāk mīlēs baudas nekā Dievu,
5. Ārēji liekuļodami dievbijību, bet tās spēku noliegdami. Arī no tādiem izvairies!
6. Jo tie ir tādi, kas ielavās namos un valdzina vājās sievietes, kuras, grēkos iegrimušas, padodas dažādām kārībām.
7. Tās vienmēr mācās, bet pie patiesības atziņas nekad nenonāk.
8. Bet kā Janness un Jambress pretojās Mozum, tā šie cilvēki, samaitāti savā prātā un nepastāvīgi ticībā, pretojas patiesībai.
9. Bet viņi tālu netiks, jo to ārprāts kļūs visiem zināms, kā tas bija arī ar citiem.
10. Bet tu esi sekojis manai mācībai, dzīves veidam, nodomiem, ticībai, augstsirdībai, mīlestībai, pacietībai,
11. Vajāšanās, ciešanās, kas man gadījās Antiohijā, Ikonijā un Listrā. Kādas tik vajāšanas es neesmu cietis, bet Kungs no visām mani izglāba.
12. Vajāti tiks arī visi tie, kas grib dievbijīgi Kristū Jēzū dzīvot.
13. Bet ļaunie cilvēki un krāpnieki grims dziļāk savā ļaunumā, paši maldīdamies un citus maldinādami.
14. Tu tomēr paliec pie tā, ko esi mācījies un kas tev uzticēts, jo tu zini, no kā mācījies.
15. Bet tu taču no bērnības zini Svētos Rakstus: tie spēj tevi pamācīt pestīšanai caur ticību uz Kristu Jēzu.
16. Katrs Dieva iedvesmots raksts noderīgs mācīšanai, atspēkošanai, labošanai, audzināšanai taisnībā,
17. Lai Dieva cilvēks būtu pilnīgs un katram labam darbam sagatavots.

Diskusija, saistībā ar Stambulas konvensiju!






1.maija svētdienas sprediķis (no Vatikāna radio)

Kristus ir augšāmcēlies!

Dārgie Vatikāna radio klausītāji. Maija mēnesis tradicionāli ir veltīts Jaunavas Marijas godināšanai, tādēļ maija mēneša pirmajā svētdienā daudzi svētceļnieki, kuri ir mērojuši tālu ceļu no dažādām Latvijas un ne tikai Latvijas vietām ik gadu pulcejas Jaunavas Marijas – Ģimeņu Karalienes sanktuārijā Skaistkalnē, lai kopā ar Jelgavas bīskapu, garīdzniekiem un ticīgo tautu svinētu Skaistkalnes Dievmātes – Ģimeņu karalienes svētkus. Varu teikt, ka Skaistkalnes Dievmāte īpaši lūdzas par topošajām un esošajām ģimenēm, tādēļ neaizmirsīsim bieži steigties ar savām lūgšanu vajadzībām pie Skaistkalnes Dievmātes. Pēdējos gados ir izveidojusies skaista tradīcija ar kājām no Rīgas un Jelgavas doties uz Skaistkalni, lai maija mēneša pirmajā svētdienā, kopā ar paulīniešu tēviem, draudzi un visu Jelgavas diecēzi svinētu šos Dievmātes svētkus.

Jau izsenis arī mūsu zemē Latvijā ir pazīstamas dažādas tautas dievbijības formas, ar kurām godinām Dievmāti – ikvakara lūgšanas pie ceļmalas krustiem, Dievmātes litāniju dziedājumus, un t.s. “značku” vilkšanu. Neskatoties uz laikmetu, kad cilvēki atsvešinās viens no otra, kad individuālisms un patērētāju domāšanas veids arvien vairāk pārņem cilvēku sirdis un prātus, ir svarīgi apzināties, ka Jēzus, atstājot šo pasauli, atsūtīja mums Svēto Garu, kurš darbojas kopienā – Baznīcā. Kad kopīgi lūdzamies gan Baznīcā, gan mājās, vai pie ceļmalu krustiem vai lūgšanu grupās, Jēzus ir mūsu vidū, jo Viņš pats ir teicis: “Jo, kur divi vai trīs ir sapulcējušies Manā Vārdā, tur Es esmu viņu vidū." (Mt 18,20) Tātad ticības un lūgšanu dzīve pieprasa aktīvu mūsu pašu līdzdarbošanos un ir ļoti svarīgi arī lūgties kopā. Ir svētīgi pavadīt laiku lūgšanā vienatnē, tomēr lūdzoties kopā, tiekam stiprināti un tādējādi izpaužas Baznīcas, kā kopienas aspekts.

Jēzus šodienas evaņģēlijā norāda, ka mīlestība pieprasa konkrētu rīcību un konkrētus darbus. Nevar būt tā, ka mana mīlestība uz Dievu un tuvāko paliek tikai deklaratīvās frāzēs un izplūdušos jēdzienos. Tieši tādēļ, pirms Jēzus Debeskāpšanas svētkiem un Vasarsvētkiem, apzināmies, lai patiesi “paliktu” Viņā, lai Viņā varētu iemājot, ir nepieciešama dziļa un personīga saite ar Svēto Garu, kurš ir visas Baznīcas dvēsele, arhitekts, vienotājs, dzīvinātājs un iedvesmotājs. Svēto Garu sauca arī par Vatikāna II koncila dvēseli un virzītājspēku. Un svētais Gars var apvienot un iedvesmot arī mūs veikt dažādus žēlsirdības darbus šajā Jubilejas gadā. Jo ikvienai lūgšanai un visai mūsu ticības dzīvei ir jāizpaužas konkrētos mīlestības darbos. Kā saka apustulis Jēkabs: “Līdzīgi kā miesa bez gara ir nedzīva, tāpat arī nedzīva ir ticība bez darbiem.” (Jēk 2,26)

Jēzus norāda, ka Svētais Gars būs tas, kurš visu iemācīs un atgādinās. Brīžos, kad mums trūkst padoma un gudrības, kā rīkoties, lai apzināmies, ka Svētais Gars, kurš ir atsūtīts šajā pasaulē spēj izdarīt lietas, kuras mums, vājiem un grēcīgiem cilvēkiem nav iespējamas. Lai to spētu saprast, mums ir vajadzīga lielāka ticība. Jēzus saka: “Un tagad es jums to sacīju, pirms tas notiek, lai jūs, kad tas notiks, ticētu.” (Jņ 14,29) Lūgsim Svēto Garu, lai Viņš nāk un dod mums stiprāku ticību, lai mēs ticībā, spētu pulcēties uz kopīgu lūgšanu un caur to drosmīgi dotos pasaulē, lai liecinātu par Dievu un palīdzētu savam tuvākajam.

Skaistkalnes svētku programma!

JELGAVAS DIECĒZES MĀRAS ZEMES KARALIENES SVĒTKU PROGRAMMA 
Svētdiena – 2016. gada 1. maijā

10.15 – Vissv. Sakramenta uzstādīšana un adorācija
Grēksūdzes sakraments
Svētais Dievs
Stundu dziesmas Dievmātes godam
Rožukronis

11.10 – Svētvietas vēsture un ievadīšana tās aktuālājā dzīvē
11.15 – Skaistkalnes Dievmātes – Latvijas Ģimeņu aizbildnes nemitīgā novenna
11.30 – Svētceļnieku sagaidīšana no Jelgavas katedrāles un Rīgas katedrāles
11.50 – Svētku ingress – V. E. Jelgavas bīskaps Edvards Pavlovskis
12.00 Sv. Mises liturģija kopā ar svētceļniekiem un garīdzniekiem, kuri atnākuši kājām, kā arī tiem, kas atbraukuši no citām pilsētām.
• Euharistiskā procesija (tiek dziedāta V. J. Marijas litānija)
• Pie Skaistkalnes Dievmātes altāra – „Tavā patvērumā”
• Lūgšana Skaistkalnes Dievmātei – Latvijas Ģimeņu aizbildnei
• Te Deum
• Latvijas himna – Dievs svētī Latviju
• Reliģisko lietu pasvētīšana

Uz šiem svētkiem sirsnīgi ielūdz Skaistkalnes paulīniešu tēvi, tel./fax. 63933154

Vai dedzīgs kristietis vienmēr ir fundamentālists?

Pēdējā laikā, aktīvi darbojoties sociālajos tīklos, nākas saskarties ar satraucošu tendenci kristiešu vidū, kas norāda uz nepareizi saliktiem akcentiem un postmodernā humānisma negatīvo ietekmi uz kristīgo vidi. Tādēļ mazliet mēģināšu ieskicēt pašas problēma būtību.

Par šo problēmu jau nesenā laikā mēgināja norādīt arī mākslas pārstāvji. Jaunajā Rīgas Teātrī tika iestudētas divas izrādes, kas veltītas šai tēmai - "Fundamentālists" un "Māceklis". Jāsaka godīgi, ka "Fundamentālistu" esmu redzējis, bet "Mācekli" nē. Neesmu paspējis.

Mūsdienās aizvien vairāk izplatās viedoklis, kuru jau senāk attīstīja Imanuēls Kants un citi pēc viņa, ka Dievs, kā absolūtā Patiesība nav cilvēkam šajā pasaulē pilnībā iepazīstama, tādēļ visi ceļi, kas uz to ved var būt vienādi labi un svarīgi cilvēkam meklēt un tiekties uz Absolūtu, nesaistoties ne ar vienu reliģiju. To sauc par reliģisko plurālismu, kura galvenais pārstāvis ir Pauls Nitters (Paul Knitter) un Džons Hiks (John Hick). Šīs idejas ļoti sāka izplatīties sākot ar Apgaismību, Franču revolūciju, pozitīvismu - Oigists Konts (Auguste Comte) un vēlāk savu "pilnbriedu" sasniedz mūsdienās, kad valda postmodernais humānisms, kurš sludina, ka nevienam cilvēkam nevar būt absolūta patiesība, un, ka katram no mums ir sava patiesība. Tādā veidā viss kļūst relatīvs, jebkurš, kurš pasludina, ka viņam vienīgajam ir patiesība, automātiski kļūst fundamentālists. Tādējādi tiek slāpēta dedzīgo kristiešu vēlme radikāli sekot Jēzum un burtiski izpildīt Jēzus Kristus likumu.

Ja mēs vadītos pēc postmodernā laikmeta humānistu definīcijas par fundamentālistu, tad par fundamentālistiem būtu jāsauc svēto Asīzes Francisku, svētīgo Māti Terēzi, svēto Jāni Pāvilu II, jo viņi savā dzīvē, Evaņģēlijā minēto radikālismu ņēma nopietni, un burtiski to īstenoja savā dzīvē. Šī virziena pārstāvji uzskata, ka Jēzus savā būtībā bija tolerants, bet tikai Baznīcas pārstāvji - garīdznieki, radikalizē Jēzus, kā augstākā humānista svētīgo mācību. Tomēr aicinu visus rūpīgi un kārtīgi izlasīt Mateja evaņģēlija 5-7. nodaļu un ieklausīties Jēzus vārdos, kuri ir gana radikāli un fundamentālistiski. Jēzus asi iestājas pret grēku un nostāšanos pret Dieva Likumu. Arī svētais Pāvils savās vēstulēs netaupa asus epitetus, lai nosodītu un dažviet pat nolādētu tos, kuri rīkojas pilnībā pret Dieva likumu. Par Veco Derību nemaz nerunāsim. 

Dažiem var šķist ka es aizstāvu fundamentālistus, kuri ar Bībeli "zobos" aicina uz vardarbību vai sludina "labklājības evaņģēliju". Nē. Baznīca nepieņem ne reliģisko plurālismu ne reliģisko ekskluzīvismu, kurš izslēdz visus citādi domājošos un ir gatavs pārējos sadedzināt "uz sārta". Baznīca pārstāv inkluzīvismu, jeb "iekļaujošo reliģiozitāti". Tādu to saprata arī svētais Francisks no Asīzes un citi. Mēs apzināmies, ka Bībelē, Evaņģēlijā ir rakstīta patiesība un ka Dievs ir vienīgā un absolūtā Patiesība. Nav citu ceļu pie Dieva, kā tikai Jēzus Kristus, kurš ir miris un augšāmcēlies par mūsu grēkiem. Jēzus pats teica: "Es esmu ceļš, patiešība un dzīvība. Neviens nenāk pie Tēva, kā tikai caur Mani!" (Jāņa 14,6) Tomēr tas nenozīmē, ka nevar būt arīcitādi uzskati, kuri daļēji atspoguļo, nepilnīgā veidā Jēzus Kristus Labo Vēsti. 

Noslēgumā jāsaka, ka mums ir ļoti jāuzmanās no šiem "Evanģēlija atšķaidītajiem" un viltus evaņģēlija sludinātajiem postmodernisma mērcē. No ārpuses tas izskatās skaisti un pievilcīgi, bet iekšpusē tas ir kārtējais sātana mēģinājums ietērpties avs ādā un pierunāt mums būt nevis dedzīgiem bet remdeniem kristiešiem. Mums ir jābūt dedzīgiem un reāli, radikāli jāīsteno Evaņģēlijā minētās prasības, protams mīlestībā, iecietībā, tolerējot citu uzskatus un apzinoties, ka daudzi cilvēki vēl ir tikai ceļā uz Patiesību. Bet mēs nevaram uzskatīt, ka ir daudzas patiesības un ka nav svarīgi, kādā konfesijā tu esi un kādu ceļu pie Dieva tu izvēlēsies. Jauku nedēļas nogali visiem! Lūgšanās vienoti!

Jaunas mācību programmas Rīgas Katoļu ģimnāzijā!

Sākot ar 2016./2017.mācību gadu, Rīgas Katoļu ģimnāzija vidusskolas vispārējās izglītības programmas ietvaros piedāvā divas jaunas profesionāli orientētas programmas – viena ar eksakto ievirzi, otra ar humanitāro.

Uzsākot mācības 10. klasē skolēniem būs iespēja izvēlēties vienu no profesionāli orientētajām programmām. Rīgas Katoļu ģimnāzijas direktore Anna Jermakoviča stāsta: “Izvēloties programmu ar humanitāro ievirzi, skolēni līdzās tradicionālajiem mācību priekšmetiem apgūs sabiedriskās attiecības, žurnālistiku, lietišķo etiķeti un multimediju tehnoloģijas, savukārt programmā ar eksakto ievirzi papildus tika apgūta programmēšana, matemātiskā analīze un multimediju un digitālās tehnoloģijas. Jaunie mācību priekšmeti tiks apgūti līdzās arī tādiem mācību priekšmetiem kā ticības mācība, filozofija, politika un tiesības, runas mācība, psiholoģija un ekonomika.”

Eksaktā programma – vajadzīga


Lūgts novērtēt izstrādāto eksakto programmu, LU profesors un LZA korespondētājloceklis dr.dat Kārlis Čerāns saka: “ Ģimnāzijas izstrādātā eksaktā virziena programma vidusskolai ir aktuāla divos aspektos, proti, tās plānā bez valsts noteiktā un Katoļu ģimnāzijas obligātā satura iekļauti divi šodien svarīgi un pieprasīti mācību priekšmeti: matemātiskā analīze, kas ir atbilstošā apjomā (2 stundas nedēļā 11.un 12.klasēs), lai Katoļu ģimnāzijas absolventiem būtu Eiropas līmenim atbilstoša matemātiskā izglītība, kas veido būtisku pamatu eksakto priekšmetu studijām gan Latvijas, gan arī ārvalstu augstskolās. Otrs aktuāls priekšmets ir multimediju tehnoloģijas.”

Humanitārā programma – attīsta kritisko domāšanu

„Žurnālistus raksturo vēlme mainīt pasauli, padarīt to labāku un taisnīgāku. Tieši tāpēc arī es izvēlējos strādāt šajā profesijā. Tā ir aktīva cilvēka pozīcija, kas nepieciešama pilsoniskas sabiedrības veidošanā un šobrīd tik ļoti ir nepieciešama Latvijā.

Iemaņas, kas tiek apgūtas, mācoties žurnālistu, palīdz arī atlasīt informāciju. Šīs iemaņas nozīme tehnoloģiju un sociālo tīklu laikmetā arvien tikai pieaug. Tās veido kritisko domāšanu, kas ir nepieciešama jebkuras personības attīstībā. Nobriedušas, drosmīgas un atbildīgas personības attīstībā. Un nav svarīgi vai šīs iemaņas tālāk tiks izmantotas žurnālistikā, avi arī kādā citā profesijā,” stāsta humanitārās programmas krustmāte LTV žurnāliste Dace Stirāne

Patreizējā 12.klase pagājušajā mācību gadā jau izmēģinājusi daļu no jaunajiem priekšmetiem. Viņiem bija iespēja apgūt lietišķo etiķeti, sabiedriskās attiecības un žurnālistikas pamatus. Viņi atzīst, ka šie priekšmeti bija praktiski, radoši un ļāva izprast vai skaidrāk saskatīt savas nākotnes profesijas aprises. Valsts Izglītības satura centrs apliecina, ka mācību priekšmeti izstrādāti kvalitatīvi, to struktūra atbilst Vispārējā izglītības likuma prasībām.

Sīkāka informācija: www.rkgimnazija.lv