Par LU Katoļu Teoloģijas fakultāti!

No Latvijas Republikas un Svētā Krēsla līguma:

4.nodaļa. Latvijas Universitātes katoļu Teoloģijas fakultāte

21.pants.

Katoļu Teoloģijas fakultātes atjaunošana pie Latvijas Universitātes nākotnē tiks risināta sarunās starp Latvijas Republikas valdību un Svēto Krēslu.

http://likumi.lv/doc.php?id=66743

Žurnālistu ētika un profesionalitāte!

Ilgi domāju, vai savā blogā rakstīt vai nerakstīt par šo lietu. Tomēr nevaru nerakstīt! :) Ļoti cienu Latvijas žurnālistu darbu, augsti to vērtēju. Tomēr, dažreiz paanalizējot intervijas, redzams provinciālisms un ļoti zems izglītības trūkums, īpaši jomās, kas skar reliģijas un ticības jautājumus. Tātad, manā uzmanības lokā nonāca LTV "Panorāmas" ekskluzīvā intervija ar Vatikāna Valsts sekretāru Pjetro Parolinu. Cik man zinams, tad žurnālista etiķete pieprasa, ka, intervējot valstu augstākās amatpersonas, ir jābūt attiecīgā apģērbā. Neņemos spriest par šo jautājumu, bet sižetā mēs visu labi varam redzēt. Un tad nākamais, par žurnālista uzdoto jautājumu, kas skar reliģijas "beigas" pēc 2000 gadiem. Man būtu interesanti uzzināt avotu, no kurienes žurnālists ir smēlies šīs zināšanas, tomēr, tā vien šķiet, ka žurnālists pirms tam ir apmeklējis kādu ezotērikas veikalu vai arī palasījis "New Age" ideoloģisko grāmatu. Arī dokuments "Evangelii gaudium" tiek tulkots kā "Evandželii Gaudium". Es protams ļoti novērtēju, ka žurnālisti Latvijā pievēršas reliģiskajiem tematiem, bet es būtu tikai priecīgs, ja, gatavojot šos sižetus, rūpīgāk tiktu piedomāts par stilu, veidu un saturu, lai parādītu arī cieņu pret ticīgajiem cilvēkiem.

Vasarsvētku sprediķis, teikts 2016.gadā, Siguldā!

Sv. Mise notika pļavā, blakus Siguldas katoļu baznīcai
Ir kāds patiess stāsts. Vēl pirmās Latvijas laikā, pirms II pasaules kara vienā draudzē notika reāls “lūgšanu grāmatiņu karš”. Draudzē notika dievkalpojumi dažādās valodās un vienas valodas lūdzēju grupa bija ilgāk aizkavējusies un nākamā, nespēdama to izturēt, sāka ar lūgšanu grāmatiņām “zvetēt” palikušos no iepriekšējā dievkalpojuma. Arī mūsdienās zinu draudzes, kurās ir samērā maz cilvēku, tomēr viņi ir sašķēlušies dažādās “frakcijās”, kur katra vēlas piepildīt savas nerealizētās ambīcijas un būt par draudzes priekšniekiem u.t.t. Nabaga prāvesti, jo šādas situācijas ir liels negals un posts.

Tas atgādina situāciju pēc Bābeles torņa uzcelšanas, kad Dievs “sajauca” cilvēku valodas un viņi vairs nespēja viens otrā ieklausīties. Nebija dialoga. Tomēr jau Radīšanas sākumā Dieva Gars lidinājās virs ūdeņiem. Noslēpumainā veidā Svētais Gars, apslēpti, tomēr darbojās visā Vecās Derības laikā. Viņš darbojas visās tautās, kultūrās, reliģijās, jo Dieva Garam nav robežas. Viņš ir neirobežots sevī un pūš un dveš kur vien vēlas.

Jēzus, pēc savas augšāmcelšanās saviem mācekļiem saka: “Bet kad nāks pār jums Svētais Gars, tad jūs saņemsiet Viņa spēku; un jūs būsiet mani liecinieki Jeruzalemē un visā Jūdejā, un Samarijā, un visā zemē.” (Apd 1,8) Jēzus arī saka: „Un es jums sūtu sava Tēva apsolīto, bet jūs palieciet pilsētā (Jeruzalemē), kamēr tiksiet tērpti spēkā no augšienes!” (Lk 24,49) „Un kad es tikšu no šīs zemes pacelts, es visus vilkšu pie sevis.” (Jņ 12,32) Jau Vecajā Derībā, pravieša Joēla grāmatā tika dots apsolījums: „Un tad notiks, ka Es izliešu Savu Garu pār visu miesu un jūsu dēli un jūsu meitas pasludinās nākamas lietas, jūsu vecaji redzēs atklāsmes sapņos, bet jaunie redzēs parādības.” (Joēla 3,1)

Tomēr, jāatceras, ka Svētais Gars nedarbojas automātiski. Tāpat, kā arī mūsu pestīšana nav automātiska, arī Svētā Gara darbība nav automātiska. Jo Dieva Gars ir ļoti delikāts un smalkjūtīgs. Viņš var ienākt tikai tā cilvēka sirdī, vai kopienā vai draudzē, ja ir izpildīti zināmi nosacījumi. Kādi tie ir?

Atskats uz kardināla Pjetro Parolina vizīti Latvijā!

Pastorālais kalpošanas plāns maijam un jūnijam!

15.maijā

9.00 sv. Mise poļu valodā Rīgā, sv. Antona draudzē
12.00 sv. Mise Siguldā
18.00 sv. Mise krievu valodā Rīgā, sv. Antona draudzē

21.maijā

11.00 sv. Jēkaba katedralē diakona ordinācija

22.maijā 

11.00 sv. Mise Krustpils draudzē

29.maijā

11.00 sv. Mise Liepājas katedrālē
14.00 sv. Mise Grobiņas katoļu draudzē

3.-14.jūnijā - ārpus Latvijas, sesija Polijā

18.jūnijā

laulības Krimuldas baznīcā

19. un 26.jūnijā

Kalpoju Rīgas sv. Franciska baznīcā

27.-30.jūnijā

Jauniešu nometne Viļānos


Kristīgās literatūras nozīme evaņģelizācijā!

Dažas dienas atpakaļ man bija interesanta saruna ar kādu cilvēku no Baznīcas. Runājām par kristīgo literatūru. Mēs, katoļi, varam lepoties ar bagātīgu kristīgās literatūras klāstu un ar katru gadu tas kļūst arvien kvalitatīvāks. Tomēr daudzi izdevēji sūdzas par mazajām tirāžām, un to, ka katoļi pamazām kļūst aizvien kūtrāki lasīt reliģisko literatūru. Tas arī apgrūtina jaunu grāmatu izdošanu, jo daudzu kristīgo izdevniecību noliktavās stāv vēl neizpirkta literatūra, kas nozīmē, ka tie ir "iesaldētie" līdzekļi. Visvairāk šokē daudzu garīdznieku attieksme pret šo lietu, kad dzirdu šādus vārdus: "Man tā katoliskā prese vai grāmatas navizdevīgas!" Es domāju, ja svētais Pēteris, Pāvils, kristietības pirmajos gadsimtos, būtu domājuši šādās kategorijās, nez vai mēs līdz šodienai vēl būtu piedzīvojuši Baznīcas klātbūtni pasaulē.

Kādai vajadzētu būt mūsu attieksmei? Bībele, Katoliskās Baznīcas katehisms un cita reliģiskā literatūra formē, veido mūs kā autentiskus Kristus sekotājus, kas paliek uzticīgi Baznīcas sludinātajai Labajai Vēstij. Ja nelasām, ja neinteresējamies par savu ticību, tad paliekam tajā infantīlajā līmenī, kādā bijām, apgūstot īso katehismu 7 gadu vecumā. Nākas sastapt, gan sociālajos tīklos, gan ikdienā daudzus ļoti izglītotus zinātniekus, arī katoļus. Tomēr kad dzirdam viņu izteikumus ticības jautājumos, tad paliek skumji par zemo zināšanu līmeni.

Otrkārt, iegādājoties šo literatūru, mēs papildinām savu grāmatu plauktu. Ar laiku šīs grāmatas noderēs ne tikai mums, bet arī kādam citam, kuram varēsim šo grāmatu iedot un palasīt.

Treškārt, iegādājoties reliģisko literatūru, abonējot katolisko presi, mēs finansiāli atbalstām izdevējus, jo viņu eksistence tieši ir atkarīga no tā, cik daudz šīs grāmatas vai avīzes nopirks. Arī mūsu draugiem un paziņām, kas varbūt nav ticīgi bet kurus interesē garīgie jautājumi, šāda literatūra var būt kā laba dāvana jubileju reizēs. Nežēlosim līdzekļus reliģiskās literatūras iegādei un izplatīšanai, jo tādā veidā mēs dodam savu artavu jaunās evaņģēlizācijas darbā.