Katehēze par Jāņu svinību nozīmi

Katehēze par Jāņu svinību nozīmi Radio "Marija" Latvija, 2016.gada 22.jūnijā

http://arhivs.rml.lv/2016-06_JUN/4_nedela_20-26/2016-06-22_Tr/2016-06-22_09-00_PriesteraKateheze_prITolstovs_Ligo_RML.mp3

Svētā Donata svētki Krāslavā

sv. Donāta svētki 2015.gadā (Foto: Elvīra Skutāne, kraslavasvestis.lv)

Moceklis Donāts bija jauns romiešu karavīrs, kurš IV gadsimta sākumā ir miris par savu ticību, par mūsu Glābēju. Viņš bija viens no tiem mocekļiem, kuri dzīvoja Romas impērijā tajā laikā, kad kristiešus nežēlīgi vajāja. Par svēto Donātu nav zināms daudz vēstures faktu, bet mēs viņu godinām kā mocekli, kas bija uzticīgs Jēzum Kristum līdz savai nāvei.

Baznīcas tēvs Tertuliāns norādīja: „Mocekļu asinis ir kristietības sēkla.” Patiešām mocekļi ir tie, kas rāda mums piemēru, kā ir jādzīvo, lai mēs pelnītu pestīšanu un saglabātu uzticību Jēzum Kristum.

Svētā mocekļa Donāta relikvijas nokļuva Krāslavas Romas katoļu baznīcā, pateicoties grāfa Plātera centieniem.1775. gada augustā no Romas sv.Sebastiana katakombām uz Krāslavas baznīcu tika atvestas sv.Donāta relikvijas un asinis un kopā ar Romas pāvesta pārvaldes darbinieku Franciska Maria Landina un kongregācijas prefekta bīskapa Porfirija rakstisku apliecinājumu nodotas Krāslavas baznīcai. Sākumā, 1776. gadā, tās tika novietotas grāfu Plāteru muižas kapličā.

1777. gada augustā bīskaps Sestžencevičs sv.Donāta relikvijas no kastes, kurā tās bija atvestas no Romas, pārvietoja stikla šķirstiņā un to aizzīmogoja, sniedzot rakstisku apliecinājumu.

Vēlāk, 1784. gadā, sv.Donāta relikvijas Mogiļovas arhibīskaps, Krievijas katoļu baznīcas metropolīts Staņislavs Bohušs Sestžencevičs, asistējot Mogiļovas koadjutoram bīskapam Benislavskim, svinīgi pārcēla uz jauno Krāslavas baznīcu un ievietoja presbitērija kreisajā pusē.

1786. gadā Mogiļovas koadjutors titularbīskaps Benislavskis sv.Donāta relikvijas pārvietoja no vienkāršā stikla šķirstiņa citā – bronzēta stikla šķirstiņā, kas tika ievietots sv.Donāta vaska figūrā. Bet svētā asinis ievietoja sudraba krustā, par to tika dota rakstiska autentiska liecība.

1790. gadā ar prāvesta Pija VI pavēli tika iedibināti sv.Donāta svētki. No 1806. gada līdz 1820. gadam baznīcā tika uzbūvēta sv.Donāta kapliča. No Pēterburgas tika atvests jauns, apsudrabots bronzas šķirstiņš ar izliektiem stikliem.

1818. gadā Jaunavas Marijas vārdadienā pēc vakara lūgšanas tika uzsākta sv.Donāta relikvijas pārvietošana no baznīcas uz kapliču. Šim notikumam par godu Krāslavā ieradās titularbīskaps Mozdzienevskis, viņu pavadīja ļoti daudz garīdznieku. No vecā šķirstiņa relikvijas tika pārvietotas jaunajā šķirstiņā un aizzīmogotas. Tad procesijas gājienā priesteri aiznesa tās uz altāri, kur relikvijas atradās līdz 1941. gada 2. jūlijam, kad nodega kapliča un gāja bojā arī šķirstiņš. Bet brīnumainā veidā šīs relikvijas tomēr palika. Kara laika draudzei izdevās atjaunot sv.Donāta kapelu un altāri. Bet Donāta kults turpinās līdz šai dienai.

pr. Eduards Voroņeckis, Elvīra Škutāne, Krāslavas Vēstis (http://www.kraslavasvestis.lv/zinas/article//svetais-donats-stiprina-ticibu.html)


No 30.jūnija. līdz 3. jūlijam

30.jūnijs, (ceturtdiena)
17:00 – Svētā stunda ( poliski)
18:00 – Sv. Mise (poliski). Euharistiskā procesija

1. jūlijs (piektdiena)
8:00 – Sv. Mise (krieviski). Euharistiskā procesija.
Visu svēto litānija (poliski) pie lielā altāra
9:30 – Sv. Mise (poliski)
11:30 – Sv. Mise (latviski)
Vissv. Sakramenta adorācija līdz plkst. 18:00
18:00 – Sv. Mise (latviski)
Dievkalpojums Vissv. Jēzus Sirds godam (latviski)
Euharistiskā procesija

2. jūlijs (sestdiena)
8:00 – Sv. Mise (krieviski). Euharistiskā procesija.
Visu svēto litānija (latviski) pie lielā altāra
9:30 – Sv. Mise (latviski) sv. Donāta kapelā
11:30 – Sv. Mise (poliski)
Vissv. Sakramenta adorācija līdz plkst. 18:00
18:00 – Sv. Mise (poliski).
Euharistiskā procesija (baznīcā) ar apstāšanos kapelā, litānija sv. Donāta godam

3. jūlijs (svētdiena)
8:00 – Sv. Mise (krieviski). Euharistiskā procesija.
Visu svēto litānija (poliski) pie lielā altāra
9:30 – Sv. Mise (poliski) sv. Donāta kapelā
11:45 – Bīskapa sagaidīšana
12:00 – Sv. Mise (latviski), celebrē V. E. bīskaps J. Bulis.
Iestiprināšana. Euharistiskā procesija (ārā) ar apstāšanos kapelā, litānija sv. Donāta godam, himna „Te Deum”

Sakramentu administrēšana Bruknā!

Ar 2016.gada 10.maiju Jelgavas diecēzes bīskaps Edvards Pavlovskis priesteri Andreju Mediņu nozīmējis par Bruknas "Kalna svētību kopienas" kapelānu ar visām tiesībām, ko paredz Kanonisko tiesību kodeksa 564. - 567. kanoni. Tā kā priestera trupmākais kalpojums pagaidām nav saistīts kādas draudzes teritoriju, tad jāņem vērā: Kristības un apbedīšanas kalpojumu jāsaskaņo ar draudzes prāvestu (pēc teritorijas piederības) un jāreģistrē attiecīgās draudzes reģistros. Priesterim nav jurisdikcija Laulības sakramenta administrēšanai. Ja gadījumā kāds pāris lūdz administrēt šo sakramentu, priesterim obligāti jāsaņem jurisdikcija no Jelgavas bīskapa, ja laulības notiks Jelgavas diecēzes teritorijā. Citās diecēzēs jurisdikcija jāsaņem no bīskapa vai bīskapa pilnvarota priestera.

Pārpublicēts no www.katedrale.lv

Ekumēniskā atmodas konference "Mīlestības ugunī"

24. – 25. jūnijā notiks Atmodas konference Dzegužkalnā!

Konferenci vadīs Dr. Theol. Johanness Hartls no Vācijas, Augsburgas 7/24h Lūgšanu nama vadītājs kopš 2011. gada.

Svēto Misi 24. jūnijā svinēs arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs. Atbildīgais par slavēšanu – Māris Veliks no Radio Marija Latvija. Visu pasākuma laiku skanēs slavēšanas mūzika.

Bērnībā J. Hartls mācījies benediktīniešu klostera skolā un ik dienas piekalpojis Sv. Misē. Kopš jaunības izveidojis jauniešu kopienu. No 15 gadu vecuma saņēmis lūgšanas dāvanu – lūgt Dievu 4 stundas dienā. Vienlaicīgi studējis teoloģiju, vācu literatūru un filozofiju Minhenes universitātē, ieguvis teoloģijas doktora grādu 24 gadu vecumā. Vairākus gadus pēc studijām bijis pasniedzējs Teoloģijas fakultātē. Vēlāk Dievs viņu aicināja veidot Lūgšanu namu un ir devis vīziju par atmodu Vācijā un visā Eiropā.

Jau tagad Augsburgā ir redzami atmodas augļi. Lūgšanu nama darbības laikā Augsburgā ir slēgti publiskie nami, azartspēļu zāles, vairs neveic abortus, kriminogēnā situācija samazinājusies par 80%.

Johanness Hartls ir sarakstījis vairākas grāmatas un komponējis pielūgsmes dziesmas. Latviski pieejamas viņa grāmatas „Manā sirdī uguns” un „Basic” – lūgšanu grāmatiņa jauniešiem. Sagatavošanā ir grāmata „Nepieradināmais Dievs”.

Katru gadu viņš Augsburgā organizē konferenci „MEHR” (VAIRĀK), kurā piedalās daudzu valstu pārstāvji. (Šogad piedalījās 7000 no 32 valstīm.) Ļoti pieprasīts lektors visā Eiropā un citās valstīs.

Informācija par Atmodas konferenci Dzegužkalnā atrodama www.facebook.com/atjaunotne; www.dzivibasstraumes.lv

Bloga "draudzei"!

Dārgie bloga lasītāji! Sen neko neesmu rakstījis par savām šī brīža gaitām, tomēr pēdējie mēneši man ir bijuši samērā intensīvi. Maija mēnesī Rīgas Garīgajā Seminārā viesojās Vatikāna Valsts sekretārs Petro Parolīns, arī gatavojāmies jaunā diakona un priesteru ordinācijai. Paralēli es gatavojos eksāmenu sesijai Ļubļinā un turpinu rakstīt savu doktora disertāciju. Liels paldies visiem par Jūsu lūgšanām. Tās man ir ļoti nepieciešamas. Paralēli, pa svētdienām, es piepalīdzu vairāku draudžu prāvestiem, kuriem ir nepieciešama aizvietošana. Par visām manām aktivitātēm var redzēt bloga labajā pusē, manā aktivitāšu kalendārā.

Jau ir sākusies vasara, ar ļoti daudzām aktivitātēm, bet lielākās no tām ir Pasaules Jauniešu dienas Krakovā un svētceļojums uz Aglonu. Aicinu visus izmantot šīs brīnišķīgās evaņģelizācijas iespējas, lai paši varētu pieaugtu attiecībās ar Dievu un palīdzētu arī citiem šajā svētīgajā ceļā.

Pasaules Jauniešu dienas Krakovā tevi gaida!

Pieteikties uz Jauniešu Dienām var šeit: http://jdaizkraukle2015.lv/index.php/dalibniekiem/pieteiksanas/

Bez vārdiem - lūgšana mēlēs

„Lūgšana mēlēs tas ir kaut kas... riskants. Tai līdzi vajag dot „lietošanas instrukciju”, un tajā vajag būt piekodinājums – sekas nav paredzamas” – ar smaidu saka māsa Bogna Mlinarža, garīgās teoloģijas doktore. „Savā laikā devāmies uz rekolekciju māju Siedlicā. Kādu dienu, kā vienmēr dziedājām laudes. Es arī dziedāju. Bet tad, vienā mirklī sāku dziedāt, bet ne tos vārdus, kuri atradās breviārā. Un pat ne tanī valodā. Nebija nekādas nojausmas, kas notika. Nekad nebiju sastapusies ar harizmātiem, nebiju lasījusi neko par glosālijām. Nebija arī itin nekādas pieredzes. Tomēr iekšēji sapratu, ka notiek kaut kas svarīgs. Ka varu Dievam pateikt visu to, ko iepriekš nevarēju izteikt vārdos. Jo mēļu dāvanā nav svarīgs ko un kā mēs sakām, bet tas, kas notiek pašos dvēseles dziļumos. Sajutu, ka mana dvēsele it kā paplašinās.”

Apustuļa Pāvila 1 vēstule Korintiešiem ir patiesa „lietošanas instrukcija”, kuru var pievienot „spēlei – mazais harizmātiķis”. Atradīsim tajā šādu tekstu: „ Bet es vēlos, ka jūs visi runātu valodās” (1 Kor 14,5), pievienojot, ka „lielāks ir tas, kas pravieto, nekā tas, kas runā valodās.”

Runāšana mēlēs ir iespēja kaut kādā veidā mazināt lūgšanas shematiskumu. „Slava Tev, Kungs.” Atklārtojam šo frāzi, apzinoties, ka ar vārdiem izteikt pašu svarīgāko nemaz nespējam.

„Un ko balstās šī dāvana, ko apustulis Pāvils sauc par vismazāko no harismām? Uz frāžu, skaņu un izteikumu kopumu, kuru starpā valda dzīva un spēcīga harmonija, bet ko pats cilvēks nesaprot un līdz pat tai pakāpei, ka cilvēkam pār to nav kontroles, tādā nozīmē, ka cilvēks nevar zināt, ko uz priekšu pateiks,” – skaidro priesteris Jan Reczek pazīstamajā harismātu rokasgrāmatā „Dažādas žēlastību dāvanas, bet tas pats Gars.” „Kaut arī pats lēmums lietot šo dāvanu ir atkarīgs no paša cilvēka (Svētais Gars nevienu nepiespiež), prāts nediktē šīs lūgšanas saturu. Iesākot lūgšanu mēlēs, nonākam attiecībās ar Dievu, ar Kristu, ārpus izpratnes, ārpus jebkādiem formulējumiem.

Kā bērni, patiešām kā bērni...

Parasti, ja kāda cilvēku grupa, bez mēģinājuma vienā reizē mēģina teikt vai dziedāt kādu frāzi, gandrīz vienmēr veidotos haoss. Tomēr nonākot jebkādā harismātiskā tikšanās reizē, ir skaidri redzama neapgāžama patiesība: valodu dāvana manifestējas vienā mirklī un citā mirklī vienlaicīgi apklust. Ir sajūtama apbrīnojama vienotība un harmonija. Un kaut arī šādā kompānijā viens var dziedāt labāk, otrs sliktāk, nevar dzirdēt griezīgu skaņu vai disonansi. Tajos, kas pirmo reizi dzird mēļu lūgšanu tā izraisa pārsteigumu. Glosālija neatgādina Bābeles torņa haosu, bet tieši otrādi – vienotību, kāda valdīja Vasarsvētku namā. „Dievs,” – atgādina svētais Pāvils – „nav haosa, bet miera Dievs.”

„Mēļu dāvana ir tik pat sena kā Baznīca”, atgādina Aleksands Banka, viens no harismātisko lūgšanu vakaru animatoriem. „Tā ir lūgšanu forma, kas pārsniedz izpratni. To var apzīmēr kā vienu no kontemplācijas lokālām formām, kurā tiek izteikts tas, ko nevar izteikt ar vārdiem. Varam teikt, ka šī lūgšana, vai tā būtu izteikta vārdu vai dziedāšanas formā ir svētā Gara darbības auglis, nevis kāda noteikta satura tālāknodošanas rezultāts. Valodu dāvana veido atvērtības un vienkāršības platformu, tā ir Jēzus vēlmes kļūt kā bērniem praktiska realizācija. Jēzus saka: „Ja nekļūsiet kā bērni, Debesu Valstībā neieiesiet.””

Šis harismāts bija paša Jēzus dots: „Bet tiem, kas ticēs, sekos šīs zīmes: manā vārdā viņi ... runās jaunās valodās”(Mk 16,17). Pirmā valodu dāvanu manifestācija notika Vasarsvētkos (sal. Apd 2,2-11). Svētais apustulis Pāvils runā par valodu dāvanu kā par pašsaprotamu parādību pirmo kristiešu kopienās: „Es pateicos savam Dievam, es vairāk nekā jūs visi runāju mēlēs” (1 Kor 14,18). Tā ir privāta lūgšana. Tajā nepastarpināti darbojas Svētais Gars, piemērojot cilvēka sirdi pieņemt Dieva klātbūtni, un par to skaidri rakstīja svētais Pāvils: „Bez tam arī Gars nāk palīgā mūsu nespēkam; jo mēs nezinām, ko mums būs lūgt un kā; bet pats Gars aizlūdz par mums ar bezvārdu nopūtām. Bet Tas, kas izpētī sirdis, saprot, ko Gars grib, jo Tas pēc Dieva gribas iestājas par svētajiem.” (Rom 8, 26-27). Ir svarīgi, ka tas cilvēks, kas ir saņēmis šo mēļu dāvanu, to var pilnībā kontrolēt. Viņš lūdzas pilnīgi brīvi un pats nosaka, kad sākt un kad beigt šo lūgšanu. Šis harismāts pieprasa pilnīgu kopsadarbību cilvēkam ar Dievu, kuru ietvaros cilvēks atdot Dievam savu valodu, balsi un gribu, savukārt Svētais Gars to visu organizē vienotā veselumā.

Muļķība pasaules acīs

„Tie, kas lūdzas mēlēs var izskatīties kā mazliet dīvaini ļaudis”, uzsver priesteris Jans Rečeks. „Neaizmirsīsim, ka Vasarsvētkos, par apsutuļiem tika teikti šādi vārdi: „viņi ir salda vīna pilni.”” Ir brīnišķīga liecība, ko deva amerikāņu biblists G. Montague. Kad viņš piedalījās kādā Atjaunotnes seminārā un vadītājs iniciēja lūgšanu mēlēs, godājamais teologs domāja pie sevis: „Kungs, tikai ne to! Tas taču ir tik stulbi!” Tomēr galvā skanēja svētā Pāvila vārdi: „ Mēs neprātīgi Kristus dēļ” (1 Kor 4,10). „Kā atvērties uz šo dāvanu? Vajag saukt Svēto Garu,” skaidro priesteris Jans Rečeks. Kas lūdz, tas saņem. Jēzus saka: „Ja jūs, ļauni būdami spējat dot saviem bērniem labas dāvanas, cik gan vairāk Dievs no debesīm dos Svēto Garu tiem, kas to lūdz.” Sauciens pēc Gara – tā ir lūgšana, kas vienmēr tiek uzklausīta.

Kā tas ir pie visām harismām, pēdējais un svarīgākais autentiskuma kritērijs ir augļi. Un kā rāda pieredze, šai lūgšanai augļi ir labi. Tomēr vislielākā dāvana ir mīlestība Apustulis Pāvils uzsver: „Mīlestība nekad nebeidzas, pravietošana beigsies, valodas apklusīs, atziņa izbeigsies.” (1 Kor 13,8)

Izmantots Marčina Jakimoviča raksts no laikraksta "Gośc niedzielny", Nr. 35, 2013.gada 1.septembrī.