Info no Pasaules Jauniešu Dienām

Katru dienu manā blogā būs īsa informācija, foto, video un audio liecība no Pasaules Jauniešu Dienām. Tiekamies un sekojam līdzi.

SOS! Nepieciešama palīdzība!

Palīdzam !!! Roberts Gobziņš tiešām gaida palīdzību. Dzīvoklis, Nometņu ielā, izdedzis, kad Roberts nebija klāt. Meistariem, kas mēģina ko novākt, ir jāmaksā. Rīt kādi 250... Ja grib ko pielabot, tad.. daudz vairāk. Ar veselību arī ir problēmas. Madara cenšas ko līdzēt, bet .. viegli nav. Pa telti. Skarbi. Labi, ka mazās jaukās meitiņas ir laukos. Vajag palidzibu ... gan finansiaali gan moraali. Ja nu kas, tad trešdienās Roberts gaida draugus Āgenskalna komūnā, kopīgi paklausoties Resnos putnus. Roberta Gobziņa konta numurs Swed ir:LV81HABA0551009390875. P.k. 130764-13075

31.jūlijā Krakovā, šajā laukumā, notiks noslēguma sv. Mise ar pāvestu!

Kas ir Pasaules Jauniešu dienas?

Veiksmes stāsts apceļo pasauli: Pasaules Jauniešu dienu vēsture

Roma, 1980. gadu sākums, neuzkrītoša šķērsiela netālu no Sv. Pētera laukuma. Tieši šeit grupa jauniešu regulāri tikās, lai lūgtos un aprunātos. Bieži Laju pontifikālās padomes prezidenta vietnieka statusā tur iegriezās bīskaps no Vācijas Pols Jozefs Kordess. Ideja dzima te, Sv. Lorenco baznīcā. Pāvests Jānis Pāvils II uzaicināja ticīgos ierasties Romā un 1983./84. gadā svinēt ārkārtējo Svēto Atlaides gadu, tādējādi atzīmējot 1950. Jēzus Kristus nāves gadskārtu. Bet šajā gadā daudz pasākumu tika organizēti jauniešiem. Sv. Lorenco baznīcā visi nopietni apsvēra iespēju organizēt kaut ko, kas nebūtu vienreizējs pasākums. Tie, kas tur darbojās, bija jaunieši un bīskaps Kordess.
1984. gadā vairāk nekā 300 000 jauniešu no visām pasaules valstīm pieņēma pāvesta uzaicinājumu un Pūpolu Svētdienā ieradās Romā uz Starptautiskajām Jauniešu svinībām Sv. Pētera laukumā. Pat toreiz izmitināšana bija galvenais loģistikas pārbaudījums: kad, brīdinot neilgi pirms pasākuma, Romas pašvaldība aizliedza plānotās milzīga apmēra telts būvniecību, kas bija paredzēta viesu izmitināšanai, 6 000 ģimeņu negaidīti izteica piedāvājumu uzņemt jauniešus savās mājās. Kopā ar daudziem bīskapiem, kuri iesaistīja jauniešus diskusijās, uz pasākumu ieradās arī Māte Terēze no Kalkutas un brālis Rožē, Tezē kopienas dibinātājs. Kolizejā jaunieši gāja Krusta Ceļu, bet Euharistija tika svinēta Sv. Pētera katedrālē. Atsaucība bija milzīga un vakarā pirms Pūpolu Svētdienas pāvests uzrunāja jauniešus: „Kāds fantastisks skats ir redzēt jūs visus sanākam šodien šeit kopā uz šīs skatuves! Kurš teica, ka šodienas jaunatne ir zaudējusi vērtības sajūtu? Vai tas tā patiešām ir, ka uz to nevar paļauties?” Un Jānis Pāvils II jauniešiem no visas pasaules uzticēja simbolu: milzīgu koka krustu, kas vēlāk kļūs pazīstams kā „Jauniešu dienu krusts”.

sv. Kamils de Lelis - slimnieku un slimnieku kopēju aizbildnis!

Svētais Kamils de Lelis. Kamiliāņu ordeņa pamatlicējs. Dzimis 1550.gada 25.maijā, Abrūcijas provincē Itālijā. Mūžībā aizgājis 1614.gadā, Romā. Kamila tēvs Džovannī bija Neapoles armijas kājinieku kapteinis. Jaunībā Kamils kļuva par karavīru un kalpoja sākumā Venēcijā, pēc tam Spānijā. Viņš piedalījās karagājienā uz Tunisiju. Viņam bija azartspēļu atkarība un kādā spēlē viņš nospēlēja visu savu iedzīvi.

1574.gadā viņš sāka strādāt kāda franciskāņu klostera būvbrigādē un 1575.gadā, piedzīvojot garīgo atdzimšanu, viņš kļuva par šī klostera brāli. Tomēr, sakarā ar nedzīstošu brūci uz kājas, viņš ir spiests šo ordeni pamest un dodas ārstēties uz Romas sv. Jēkaba hospitāli, kur sāka aprūpēt citus slimniekus. Darbojoties šajā hospitālī, Kamils pieprasīja un arī panāca labākus dzīves apstākļus slimniekiem. Laika gaitā viņš kļuva par šīs slimnīcas atbildīgo un viss viņa personāls sastāvēja no brīvprātīgajiem.

Pēc sava garīgā tēva - sv. Filipa Neri norādījuma, Kamils kļuva par priesteri. 1586.gadā pāvests Siksts V apstiprināja biedrības statūtus. Dzīves beigās Kamils izveidoja 14 klosterus, viņa sekotāji kalpoja 8 hospitāļos, ordenī bija 80 brāļi un 242 mūki. 1607.gadā sv. Kamils atrkāpās no ordeņa vadītāja pienākumu veikšanas, lai pilnībā sevi veltītu slimnieku labā. 1742 gadā Kamils tika beatificēts un 1746.gadā pasludināts par svēto. Viņš ir slimnieku un medicīnas darbinieku aizbildnis. Klostera brāļi nesā sarkanu krustu. Daudzi devās pie slimniekiem epidēmiju laikā. Interesanti, ka Starptautiskais Sarkanais Krusts radās tikai 1859.gadā, bet jau pirms tam sv. Kamils lietoja šo simbolu un idejas. Šo svēto, kā piemēru min arī pāvests Benedikts XVI savā enciklikā "Deus Caritas est", 40 numurā.

Sv. Kamila dzīves aprakstā, ko sarakstīja viņa sekotāji, ir minēts, ka sv. Kamils vēlējās uz sevis ņemt cilvēku ciešanas, lai tikai viņiem atvieglotu likteni. Sv. Kamils tik ļoti identificēja slimniekus ar Kristu, ka vērsās pie viņiem ar uzrunu: "Kungs!" sv. Kamila un viņa sekotāju devīze bija Jēzus vārdi: "Ko jūs esat darījuši vienam no Maniem vismazākajiem, to jūs esat Man darījuši" (Mt 25,40) un "Es biju slims un cietumā un jūs neesat Mani apmeklējuši" (Mt 25,43). Viņa galvenā tēze bija: "Pat ja visā pasaulē vairs nebūtu nabagu, vajag pacensties viņus atrast, pat no pazemes viņus izvilkt, lai parādītu viņiem labestību un žēlsirdību!"

Žēlsirdības gadā lūgsim svētā Kamila aizbildniecību, lai mēs nestāvētu malā, bet iesaistītos. Rīgā un Daugavpilī jau darbojas jaunieši, kuri ar svētā Kamila aizbildniecību mēgina kalpot slimniekiem, īpaši rūpējoties, lai viņi neaiziet mūžībā bez svētajiem sakramentiem.

Par sv. Kamilu: http://arhivs.rml.lv/2016-07_JUL/3_nedela_11-17/2016-07-14_Ce/2016-07-14_07-30b_Lasijumi%2BSpredikis_PrITolstovs_RML.mp3

Dona Tērbita uzruna Latvijas kristiešiem!

Neizpildītais mājasdarbs!

sv. Mise Bebrenes baznīcā

Tikko izlasīju Pasaules Jauniešu Dienu organizatoru lūgumu visiem dalībniekiem izpildīt vienu mājasdarbu - atcerēties savu kristību brīdi. Ir plānots, ka noslēguma svētajā Misē 31.jūlijā ar pāvestu Francisku, vairāki miljoni jauniešu no visas pasaules atjaunos savus kristību solījumus. Noslēguma svētā Mise tiek plānota arī kā misionāru sūtīšanas dievkalpojums, kurā visi jaunieši tiks sūtīti misijā. Tieši kristības sakramentā iesākās mūsu ikviena misija - piedzīvot Dieva bezgalīgo žēlsirdību. Katrs jauniešu dienu dalībnieks pirms noslēguma svētās Mises saņems īpašu "kristību komplektu" - baltu kristību apģērbu un kristību sveci. Tiktāl par jauniešu dienu dalībnieku veicamo mājasdarbu.

Tomēr kā ir ar tiem, kas paliek mājās? Vai tomēr neesam kādu mājasdarbu palaiduši garām? Krakova taču ir tik tuvu. Uz Madridi 2011.gadā aizbrauca ap 350 jauniešu. Uzzinot, ka šogad Jauniešu Dienās plāno piedalīties uz pusi mazāk jauniešu no Latvijas, uzdevu sev pašam jautājumu - vai esam pietiekoši gatavojušies šim Baznīcai tik svarīgajam pasākumam? Vai darbs ar jauniešiem mūsu diecēzēs un draudzēs ir pietiekošs? Var jau būt, ka daudzi teiks - tie masu pasākumi jau nemaz nav tik svarīgi? Tur nav garīguma. Tomēr es pats varu liecināt, ka priekš manis Jauniešu Dienas bija spēcīgs ekleziālās izjūtas impulss - sajust, kā "elpo" visa Baznīca, piedzīvot Baznīcas vienotību dažādībā. Krakova taču ir tik tuvu un pāvests būs tik tuvu.

Nesen atgriezos no Evaņģelizācijas skolas vasaras sesijas Bebrenē. Uzskatu, ka Baznīcai Latvijā nākotnē būs nepieciešami spēcīgi misionāri un līderi - tieši laji. Tomēr, bez dziļas un pamatīgas formācijas tas nav iespējams. Tādi pasākumi, kā Pasaules Jauniešu Dienas, evaņģelizācijas skola, u.c. palīdz formēt nākamos Baznīcas misionārus un laju līderus. Būsim atsaucīgi Svētā Gara impulsiem un aicinu ikvienu intensīvi lūgties par visiem Pasaules Jauniešu Dienu organizatoriem un dalībniekiem, lai Svētais Gars mūsu visus vada šajā ceļā.

Svētceļojumi uz Aglonu 2016 (ar kājām)

Vēlies uzzināt jaunāko informāciju par svētceļojumiem uz Aglonu - skaties www.katolis.lv un #Aglonascels

Tiem, kas domā par savu aicinājumu!

Svētceļojums uz Žemaišu Kalvāriju Lietuvā!

Ir piedāvājums 3 cilvēkiem doties uz Žemiašu Kalvāriju, kur visu nedēļu notiek lieli pasākumi, godinot Jēzus ciešanas, ejot krustaceļu pa 20 Krustaceļa stacijām, kas ir izveidotas plašā šī ciematiņa teritorijā. Sīkāk: http://www.zemaiciukalvarija.lt/?id=54

Izbraukšana rīt, 8.jūlijā 8.30 no Katoļu ielas 16, Rīgā. Atgriešanas vēlā vakarā. Maksa 5.eiro. Zvanīt vai rakstīt pr. Ilmāram 26382126

Brīvprātīgo darbs katra iespējām!

Jēzus un misijas! (Vatikāna radio)

Svētais Meinards, pirmais Latvijas apustulis
un misionārs

Lai ir slavēts Jēzus Kristus!

Dārgie Vatikāna radio klausītāji! Šodienas evaņģēlija fragments ir visgarākā un apjomīgakā Jēzus uzruna, kas ir veltīta misijām un evaņģelizācijai. Izsūtot 72 mācekļus, Jēzus vēlas norādīt uz evaņģelizācijas misijas universālo raksturu, jo Vecajā Derībā, Rad 10, 2-31 ir uzskaitītas visas pasaules tautas, kopumā 70. Rūpīgi lasot Evaņģēliju, šķiet, ka Jēzus vēlējās sludināt Labo Vēsti tikai Izraēļa tautai. Jā, sākotnēji tā bija, jo Jēzus primāri tika sūtīts pie Izraēļa pazudušajām avīm, tomēr pakāpeniski Jēzus gatavoja savus mācekļus daudz plašākai misijai. Jēzus Vēsts nav domāta tikai vienai tautai vai interešu grupai. Jēzus Vēstij ir universāls raksturs. Baznīca jau no pašiem pirmsākumiem, līdz pat mūsdienām ir aicināta doties misijā. Lai to varētu veikt, ir jāapskata, kā misijas redz Jēzus šodienas Evaņģēlijā.

Jēzus sūta savus mācekļus pa divi. Baznīca nav individuālistu vai noslēgtu cilvēku apvienība. Baznīca ir kopiena, kur visu cenšamies darīt kopā un koleģiāli. Divu cilvēku liecībai Jēzus laikā bija nodrošināts patiesums un ticamība. Jaunajā Derībā jau var redzēt, kā darbojās apustulis Pāvils un Barnaba un citi mācekļi. Viņi veica misiju darbu divatā vai lielākās grupās. Arī mums ir svarīgi doties misijās kopībā ar visu Baznīcu, diecēzi, draudzi, kopienu vai kustību. Individuāli katrs varam dot liecību par savu ticību tajā vidē, kurā atrodamies, tomēr misija vienmēr ir kopībā ar citiem, ar Baznīcu.

Jēri un vilki. Jēzus vēlas uzsvērt, ka cilvēki ne vienmēr ar labvēlību pieņems kristiešu sludināto vēsti, kā arī norāda, ka kristieši uzsāk jaunu laikmetu, kurā “vilks ēdīs kopā ar kazlēnu”, velkot paralēles ar pravieša Isaja pravietojumu (Isaja 11,6; 65,25).

Ceļā nevienu nesveiciniet. Jēzus negrib, lai mēs būtu nelaipni un noslēgti, tomēr, sludinot Labo vēsti, mums ir jākoncentrējas uz pašu svarīgāko un šajā ceļā nekas mūs nedrīkst novirzīt no plānotā mērķa. Dažreiz mēdzam izkliedēties un izšķīst tik daudz sīkās un nebūtiskās lietās, ka pats būtiskākais, svarīgākais paliek ēnā.

Miers šim namam! Šalom! Kristietība ir miera reliģija, un visur kur iet kristietis, misionārs, līdzi iet Jēzus, kurš ir teicis: “Mieru Es jums atstāju, Savu mieru Es jums dodu; ne kā pasaule dod, Es jums dodu” (Jņ 14,27). Miers un prieks Svētajā Garā ir kristieša atpazīšanas zīme. Arī misionārs ir aicināts nest Kristus mieru visur, kur Dievs viņu sūta. Tas kļūst īpaši svarīgi mūsdienās, kad bieži vien nepareizi izprastas un pārprastas reliģijas vārdā tiek attaisnots terorisms un vardarbība.

Strādnieks ir savas algas cienīgs. Baznīca ir solidaritātes kopiena, tādēļ ikviens no mums ir aicināts atbalstīt misijas, gan ar lūgšanām, gan ar praktisku palīdzību. Mēs dodam, lai atkal saņemtu. Misinārs nenāk ar augstām prasībām, viņš ir gatavs visu saņemt no Dieva, kā žēlastību.

Dieva Valstība ir tuvu klāt pienākusi. Jēzus sludināšanas centrā ir Labā Vēsts, par Dieva Valstības atnakšanu un mesiānisko laiku sākšanos. Arī misinārs, evaņģelizātors, kurš iet Jēzus vārdā, ir aicināts pasludināt Labo Vēsti, ka Dievs ir! Ka Viņa Valstība ir tuvu klāt, šeit, Baznīcā! Viņš aicina klausītaju atvērties, pieņemt šo Vēsti un kļūt par kristieti un tādējādi iet pestīšanas ceļu.

Jūs neuzņems! Bieži vien neveiksmes misiju darbā mūs skumdina un mēs ātri zaudējam entuziasmu. Tomēr ir jāatceras, ka misiju panākumi nav atkarīgi tikai no mums. Ir arī mūsu pūles un līdzdarbošanās, bet primāri tas ir Dieva darbs. Misionāra prieks ir nevis par ārējiem un šķietamiem panākumiem, bet gan tas, ka esam Dieva bērni un ka Dievs darbojas mūsos. Būsim drosmīgi Jēzus Labās Vēsts sludinātāji!

Harismātiskā un hierarhiskā dimensija Baznīcā

Katehēze "Radio Marija Latvija" 2016.gada 28.jūnijā

http://arhivs.rml.lv/2016-06_JUN/5_nedela_27-30/2016-06-28_Ot/2016-06-28_09-00_PriesteraKateheze_prITolstovs_Harizmas_RML.mp3