Atgriežoties no Krakovas, devos svētceļojumā ar svētceļniekiem no Tukuma. Paldies Tukuma Romas katoļu draudzes prāvestam Ingmāram Zvirgzdiņam un pārējiem 25 svētceļniekiem. Paldies arī Jēkabpils, Līvānu, u.c. draudžu prāvestiem un draudzes locekļiem par sirsnīgo uzņemšanu un izpalīdzēšanu. Augustā, ik gadus, varu pārliecināties par lielo viesmīlību, ar kādu tiek uzņemti svētceļnieki. Svētceļojuma galvenā atziņa balstījās psalma vārdos: "Baudiet un redziet, cik labs ir Kungs!" (34.psalms, 9.) Mūsdienu cilvēks ir ļoti tendēts uz baudām, bet nekas nespēj līdzināties priekam, kas nāk no Dieva. Svētceļojums - tas ir līksmības un prieka laiks, neskatoties uz fiziskām grūtībām un pārbaudījumiem. Kad miesa cieš, tad dvēsele gavilē.
Aglona. Svēta vieta. Svēta zeme. Daži cilvēki jautā: "Kādēļ ir jāsvin Marijas Debesīs Uzņemšanas svētki un kāds mums ar to sakars?" 15.augusta svētki ir kā mazās Lieldienas. Lieldienās mēs svinam dzīvības uzvaru pār nāvi, mūžīgās dzīvības uzvaru pār mūžīgu gulēšanu kapā, pazušanā. Aglonā šīs eshatoloģiskās ilgas (eshataloģija - Jēzus otrreizējās atnākšanas un Pastarās Tiesas apzīmējums) kļūst reāli redzamas. Visa Baznīca, kā Kristus Mistiskā Miesa un Līgava, gaida Jēzus atnākšanu un kopā ar Mariju vēlas lai ikviens tās loceklis tiktu ar miesu un dvēseli uzņemts debesīs. Tur kur gāja Marija, tur esam aicināti doties arī mēs. Aglonā debesis kļūst tuvākas zemei. Aglonā mazliet varam "pagaršot" debesis. Un tās padsmit stundas biktskrēslā ir patiess Dieva žēlsirdīgās mīlestības piedzīvojums. Tik daudzi cilvēki Aglonā pieņēma lēmumu mainīt savu dzīvi un kļūt labākiem un tuvākiem Dieva. Slava un pateicība Kungam! Tiksimies atkal nākamgad Aglonā!
