Reportāža par katoļticību Kurzemē Polijas "Radio Marija" (poļu valodā)

Ja uz video redzami dažādi burti, tad labajā, apakšējā pusē nospiediet taustiņu CC (Subtitles/closed captions)

Rekolekcijas ar tēvu Džeimsu Mandžakalu

LŪK, ES VISU DARU JAUNU / ATKL 21, 5

PIEKTDIENA (7. oktobris)

Reģistrācija no 11:00
13:00 Pielūgsme / vada Valdis Indrišonoks
13:45 Pasākuma atklāšana
14:00 Slavēšana / vada Valdis Indrišonoks
14:45 Lekcija I / pr. Džeimss Mandžakals (Indija)
15:45 Pārtraukums
16:15 Lekcija II / psihoterapeits Ričijs Landaro
17:15 Vakariņas

18:30 Svētā Mise / celebrē pr. Andris Kravalis / Mūzika Māris Veliks /
Vissvētākā Sakramenta Adorācija un Dziedināšanas lūgšanas / vada pr. Džeimss Mandžakals

SESTDIENA (8. oktobris)

9:00 Slavēšana / vada Māris Veliks
10:00 Lekcija III / vada pr. Džeimss Mandžakals
11:00 Pātraukums
11:30 Lekcija IV / vada psihoterapeits Ričijs Landaro
12:30 Pusdienu Pārtraukums
14:00 Slavēšana / vada Jānis un Ilze Zābaki / Grēksūdzes
14:30 Lekcija V / vada pr. Džeimss Mandžakals
15:30 Slavēšana vada Jānis un Ilze Zābaki / Grēksūdzes / Aizlūgšanas / Sarunas / Laiks individuālai lūgšanai
16:30 Lekcija VI / vada psihoterapeits Ričijs Landaro
17:15 Vakariņas

18:30 Svētā Mise / celebrē pr. Pauls Kļaviņš / mūzika Natālija Saveļjeva un Karolīna Kiseļevska
Vissvētākā Sakramenta Adorācija un dziedināšanas lūgšanas / vada psihoterapeits Ričijs Landaro

SVĒTDIENA (9. oktobris)

9:00 Slavēšana / vada Māris Veliks
10:00 Lekcija VII / vada pr. Džeimss Mandžakals
11:00 Slavēšana / Grēksūdzes / Aizlūgšanas / Sarunas / Laiks individuālai lūgšanai
12:30 Lekcija VIII / vada pr. Džeimss Mandžakals
13:30 Pusdienu pārtraukums
14:30 Slavēšana / vada Māris Veliks

15:00 Svētā Mise / vada kardināls Jānis Pujāts / mūzika Māris Veliks

16:00 Vissvētākā Sakramenta Adorācija un dziedināšanas lūgšanas / vada pr. Džeimss Mandžakals
17:00 Dalībnieku liecības, noslēgums un pateicības

Pasākums notiks Rīgas Kultūru vidusskolā. Sīkāk www.raiga2016.lv

Starptautiska konference par cilvēka dzīvību!

"Kungs, pavairo mums ticību!" (sprediķis Vatikāna radio)

Šodienas Evaņģēlijā dzirdējām apustuļu izmisīgo saucienu Jēzum: “Pavairo mūsu ticību!” Lūkas ev. 17. nodaļas iepriekšējos pantos Jēzus ir stingri piekodinājis mācekļus sargāties no citu cilvēku ieļaunošanas. Varbūt tieši tādēļ, dzirdot stingro norādi par citu cilvēku ieļaunošanu, mācekļi lūdza Jēzum pavairot viņu ticību. Jo bieži vien mūsu grēki un ļaunās rīcības izriet tieši no tā, ka mums ir maz ticības. Savas vājās ticības dēļ mēs mēdzam veikt tādas rīcības, kuras nav darītas Svētajā Garā, bet gan veiktas miesīgi un par ieļaunojumu citiem. Tādēļ Jēzus, atbildot uz mācekļu lūgumu, norāda ceļu, pa kuru ir jāiet, lai Viņa māceklis, ticības pilns, varētu sasniegt mērķi – dzīvi kopā ar Jēzu. Tas, kuram ir ticība, spēj darīt neiedomājamas lietas, bet nevis savā spēkā, bet gan Dieva spēkā. Ticību Dievam mēs neesam nopelnījuši, vai arī kaut kādā veidā “uztrenējuši”. Ticība ir Dieva dāvana, ko mēs saņemam no Viņa. Mūsu uzdevums ir ar nesavtīgu sirdi uz šo dāvanu atsaukties. Tas nenozīmē, ka esam pilnīgi nevērtīgi vai pasīvi Dieva priekšā. Tomēr jāapzinās, ka mūsu ticības avots ir Dievs. Mēs tikai atsaucamies uz Viņa aicinājumu ticēt un iesaistāmies Viņa pestīšanas plānā.

Oktobris tradicionāli ir rožukroņa mēnesis. Mūsdienās, kad aizvien populārakas kļūst dažādas meditācijas, kuru saturs un mērķis nevienmēr ir skaids un saprotams, Baznīca jau kopš seniem liekiem piedāvā vienkāršu, bet ļoti dziļu meditācijas formu – rožukroni. Pāvests Jānis Pāvils II, dokumentā “Jaunavas Marijas Rožukronis” uzrunājot Baznīcu rožukroņa lūgšanai veltītajā 2003.gadā, teica: “vajag, lai mūsu kristīgās draudzes kļūtu par “īstām lūgšanas skolām”. Kristus kontemplācijā Marija ir nepārspējams paraugs. Neviens nav kontemplējis Kristus Vaigu tik neatlaidīgi, kā Marija. Lūdzoties rožukroni, mēs kopā ar Mariju ejam pie Jēzus, un lūdzam, lai Viņš mums pavairo ticību, lai mūsu ticība kļūst stiprāka. Ir ļoti daudz liecību no gadiem vecākajiem garīdzniekiem, kuri ir teikuši, ka tieši rožukroņa vienkāršā lūgšana viņiem ir palīdzējusi tikt pāri visām vajāšanām un grūtībām. 2002. gada 16. oktobrī pāvests izsludinot "Rožukroņa Gadu", aicināja visus Baznīcas bērnus padarīt šo seno, Marijai veltīto lūgšanu kā līdzekli, kas palīdz vienlaicīgi vienkārši un dziļi apcerēt Kristus Vaigu. Lūgties rožukroni nozīmē mācīties uzlūkot Jēzu ar Viņa Mātes acīm, mīlēt Jēzu ar Viņa Mātes sirdi, teica pāvests. Viņš 2003.gada jauniešu dienās aicināja nekaunēties patstāvīgi lūgties rožukroni, kad esam ceļā uz skolu, augstskolu vai darbu, uz ielas vai sabiedriskajā transportā. Ir svarīgi pierast to lūgties draugu lokā, grupās, kustībās un biedrībās. Ir svarīgi piedāvāt šo lūgšanu mājās, saviem vecākiem, brāļiem un māsām, jo tā atjauno un stiprina ģimenes locekļu savstarpējās saites. Šī lūgšana palīdzēs mums būt stipriem ticībā, pastāvīgiem mīlestībā, priecīgiem un pacietīgiem cerībā. Svētīgu rožukroņa mēnesi vēlot, pr. Ilmārs Tolstovs.

Svētā Terēze no Bērna Jēzus (1873 – 1897) (no www.dzivibasmate.lv)

Terēzes svētums nebalstās uz kādiem neparastiem fenomeniem. Tā būtība ir «neparastā veidā darīt pavisam parastas lietas».

Ir diezgan grūti aptvert, ka Terēzes Martēnas dzīve bija pavisam parasta. Tā kā viņa ir kļuvusi par svēto Terēzi no Bērna Jēzus un Svētā Vaiga, ko pazīst visā pasaulē un kam piešķirti daudzi tituli (vispasaules misiju aizbildne, Francijas otrā aizbildne, Baznīcas doktore u. c.), daudzi bieži vien aizmirst, ka viņa savu ceļu staigāja neievērota – savas ģimenes, apkārtnes, savas Karmela kopienas, garīgā tēva, bīskapa utt. neievērota… Protams, Lizjē apkārtnē ļaudis droši vien runāja par kādu jaunu meiteni, kam ir bijusi drosme runāt ar pāvestu Leonu XIII audiences laikā Romā (par to ziņoja kāds nacionālais žurnāls). Pēc tam viņa iestājās karmelīšu ordenī piecpadsmit gadu un trīs mēnešu vecumā. Kad viņa mira mazajā provinces klosterī kā nevienam nezināma mūķene, bērēs Lizjē kapsētā piedalījās labi ja 30 cilvēki. Taču dienā, kad Terēze tika pasludināta par svēto, 1925. gada 17. maijā, Svētā Pētera laukumā Romā pulcējās 500 000 cilvēku.

Alansona (Alençon) (1873-1877)

Terēze piedzimst kristīgā ģimenē Alansonā: viņas tēvs ir Luī Martēns (Louis Martin), pulksteņmeistars-juvelieris, māte – Zēlija Gerēna (Zélie Guérin), mežģīņu audēja. Vecākiem dzimst pavisam deviņi bērni, no kuriem četri nomirst ļoti agri. Kad ģimenē ir četras meitas, Zēlija 40 gadu vecumā atklāj, ka atkal ir mātes cerībās: Terēze piedzimst 1873. gada 2. janvārī. Mazā dzīvespriecīgā meitene, pirmo gadu pavadījusi zīdītājas aprūpē (māte nevar barot bērnu), atgriežas ģimenē un jūtas laimīga, baudīdama vecāku un māsu mīlestību. Meitene ģimenē saņem dziļu, dzīvu, patiesu ticību. Viss rit labi līdz brīdim, kad ģimeni piemeklē drāma: Zēlija Martēna mirst no krūts vēža 1877. gada augustā. Terēzei tobrīd ir četrarpus gadi.

Mātes nāve mazajai Terēzei ir ļoti spēcīgs satricinājums. Par savu otro māmiņu viņa izvēlas māsu Polīnu, taču ievainojums ir tik dziļš, ka paies desmit gadi, kamēr brūce sadzīs.

Svētā Faustīne par privātajām atklāsmēm!

"Tomēr Dievam uzticīga dvēsele nevar pati izskaidrot savas atklāsmes, viņai tās ir jāatdod gudra un izglītota priestera kontrolei, un, kamēr nav pārliecinājusies, jābūt uzmanīgai. Šīm atklāsmēm un dažādām augstākām žēlastībām dvēselei pašai nav jāuzticas, jo tas var nodarīt lielu zaudējumu.

Pat ja dvēsele uzreiz var atšķirt viltus atklāsmi no Dieva dotās, tomēr lai tā ir uzmanīga, jo par daudz ko var šaubīties. Dievs mīl un priecājas, kad dvēsele Viņam uzticas Viņa paša dēļ, jo mīl Viņu, tāpēc uzdod sev jautājumus un meklē atbalstu, lai pārliecinātos, ka patiesi viņā darbojas Dievs. Bet, kad ir saņēmusi garīgi apgaismota priestera atbalstu, lai viņa ir mierīga un atdod sevi Dievam, kā Viņš ir norādījis, tas ir, kā norādījis biktstēvs." (Dienasgrāmata, 139; neoficiāls tulkojums)

Ērģelnieku kursi Jelgavā!

Ērģelnieku kursi Jelgavā 28., 29. oktobrī
Pasniedzēji: Komponists Rihards Dubra Dr. art. Ieva Rozenbaha
Rīgas Doma Kora Skolas dziedāšanas skolotāja Ilona Poikāne
Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas draudzes diriģente Zinta Filipoviča
Kursu vadītāja: ērģelniece Digna Markule.
E-pasts: dignam@inbox.lv, tālr. 29145929
Pieteikšanās: Tālr. 27161137, 25420014 (Juris Gorbačevskis), 29842811 (Marija Ruščaka) Bezmaksas pasākums. Galvenais atbalstītājs: Jelgavas diecēze.

Iesvētīs jauno Viesītes katoļu baznīcu!

Viesītes Sv. Franciska baznīcas konsekrācijas svinības 8. oktobrī pl. 12.00
Visi laipni aicināti!
Lūgums priesteriem paņemt līdzi albu un baltu stolu.

Kristietība un islāms!

Vai katolis drīkst lietot kontracepciju?

Jautājums laikrakstam: Vēlos izmantot iespēju un pajautāt priesterim to, par ko neesmu dzirdējis runājam no savas draudzes prāvesta sprediķos. Es atbalstu katoļu Baznīcas nostāju, aizstāvot dzīvību no ieņemšanas brīža, bet man līdz galam nav saprotama prezervatīvu lietošanas aizliegšana.
Lietojot prezervatīvu, jauna dzīvība nerodas un tā netiek nogalināta. Esmu neformālās sarunās jautājis vairākiem laulātiem katoļu pāriem par šo jautājumu un saņēmis atbildes, ka daudzi šo Baznīcas attieksmi pret prezervatīviem ignorē un uzskata par vecmodīgu, nepiemin grēksūdzē, jo neizjūt nekādu nožēlu un „par tādām lietām taču ar priesteri nerunā”. Es zinu, ka katoļu Baznīca atbalsta auglības atpazīšanas metodi. Rīgā tā ir apgūstama, bet kā ir pārējā Latvijas reģionā?

Baznīcas katehisma” (2370) atbilde:

„Pēc savas būtības pretrunā ar morālisko kārtību ir „jebkura rīcība, kuras mērķis vai līdzeklis būtu padarīt neiespējamu dzīvības tālāknodošanu: vai nu paredzot dzimumaktu, vai tā norises laikā, vai arī veidojoties tā dabiskajām sekām” (Pāvils VI, Enc. Human. vit., 14): „Veidam, kurā tiek dabiski izteikta laulāto pilnīgā un savstarpējā atdeve, pretapaugļošanās līdzekļu lietošana pretnostata citu, objektīvi pretrunīgu veidu, kurš izslēdz pilnīgo savstarpējo atdošanos. Tā ir ne tikai aktīva atteikšanās atvērties dzīvībai, bet arī laulāto mīlestības patiesās būtības viltošana – šīs mīlestības, kas ir aicināta būt par dāvanu, kas aptver visu personu kopumā. [..] Šī antropoloģiskā un morālā atšķirība starp pretapaugļošanas līdzekļu lietošanu un periodisko ritmu ievērošanu [..] ietver divas savstarpēji nesamierināmas koncepcijas par cilvēku un viņa seksualitāti.”(Jānis Pāvils II, Ap. Pamudin. Familiaris consortio, 32)”

Komentējot šo katehisma citātu, vēlos teikt, ka prezervatīvu un citu kontracepcijas līdzekļu lietošana, pat ja tā nav abortīva, veido laulātajos kontraceptīvu jeb pretbērnu domāšanas veidu. Cilvēki izvairās no bērniem, seksualitāte tiek atdalīta no bērnu radīšanas un tādējādi pazaudē savu sakrālo jeb Dieva paredzēto nodomu. Laulātie ar savu seksualitāti piedalās Dieva radīšanas aktā – viņi kļūst līdzradītāji. Auglības atpazīšanas metode, kuru Baznīca pieļauj, arī var kļūt kontraceptīva, ja laulātais pāris šo metodi lieto, lai izvairītos no bērniem. (Ar šo metodi var iepazīties internetā un pieteikties no visas Latvijas - www.augliba.lv.) Baznīca atļauj laulātajiem domāt par bērnu skaitu, tajā pašā laikā respektējot Dieva gribu Viņam vien zināmajā laikā dot iespēju nākt pasaulē kādam bērniņam. Svarīgi, lai mums būtu atvērtība uz dzīvības tālāknodošanu. Pat konsekrētās personas, kas dzīvo celibātā un ievēro šķīstību visas dzīves garumā, tomēr paliek atvērtas dzīvībai. Celibātā dzīvojošie fiziski nedod dzīvību bērniem, tomēr ar visu savu dzīvi un domāšanas veidu popularizē un veicina dzīvības tālaknodošanu. Svētā māte Terēze teica, ka daudzas mātes, kuras fiziski var tādas būt, izmet savus bērnu miskastē vai iznīcina abortos. Viņa savukārt fiziski nevar būt māte, bet garīgi ir izglābusi daudzus tūkstošus bērnu un bijusi garīgi tiem māte. Kontracepcijas lietošana ir pilnīgā pretrunā Baznīcas mācībai un katram, kurš to veic, obligāti grēksūdzē tas ir jāatzīst un jāpārtrauc tās lietošana.

Pr. Ilmārs Tolstovs
www.kbvestnesis.lv ("Katoļu Baznīcas Vēstnesis")

Aicina Samuēla grupa!

Atskats uz slavēšanu Kristus Karaļa baznīcā

Jēzus izpratne Korānā un islāmā

Daudzi, izlasot šo virsrakstu uzreiz padomās: „Kādēļ gan mums, katoļiem, ir jāinteresējas par islāmu?” Uzreiz mēgināšu dot atbildes. Pirmkārt, islāms ir viena no lielākajām monoteiskām reliģijām, kas šobrīd strauji attīstās, īpaši Eiropā un pakāpeniski arī Latvijā mums nākas un nāksies saskarties ar šīs reliģijas sekotājiem. Otrkārt, ir nepieciešams labāk pazīt islāma teoloģisko koncepciju kas skar kristietību, lai saprastu, kā musulmaņi redz kristiešus un kā mums veidot dialogu ar viņiem. Treškārt, ir jānodala islāms un tā sekotāji no fundamentālistiskiem un radikāliem strāvojumiem, kuri reliģijas vārdā veic vardarbību un terorismu.

Šajā rakstā neskaidrošu islāma izcelšanos un pamatpostulātus, tādēļ, ka šo informāciju var atrast viegli interentā vai citā populārā un skaidrojošā literatūrā. Musulmaņi tic, ka viņi ir Ābrahāma pēcteči un noslēdz vairākkārtēju atklāsmju sēriju, ko Dievs uzsāka ar Ādamu. Islāms, ja tā var teikt sevī „iekļauj” visas iepriekšējās monoteiskās reliģijas – jūdaismu un kristietību. Par islāma rašanos uzskata 610 gadu, kad pravietis Muhameds saņēma pirmās atklāsmes no Allāha (Dieva vārds arābu valodā). Musulmaņi tic, ka Ādams bija pirmais musulmanis un arī jūdos un kristiešus mīt „apslēpts” islāms, tikai viņi paši to neapzinās. Musulmanis uz kristiešiem un jūdiem raugās citādi nekā uz pārējiem „neticīgajiem”, jo kristieši un jūdi ir Grāmatas reliģijas sekotāji. Musulmaņi tic, ka Dieva – Allāha priekšā atrodas mūžīga Grāmata, kura vēstures gaitā pakāpeniski ir „atklājusies” – sākumā kā Tora – Vecā Derība, vēlāk kā Evaņģēlijs -Jaunā Derība, tikai musulmaņi uzskata, ka, gan jūdi, gan kristieši ir sakropļojuši un izmainījuši Dieva sākotnējo vēsti. Un tad Dievs - Allāhs sūtīja vēsti – atklāsmi pravietim Muhamedam un šī „patiesā” vēsts tad ir atrodama svētajā grāmatā – Korānā, kas, viņuprāt, vispilnīgāk atspoguļo to Grāmatu, kura atrodas Allāha priekšā. Tātad, islāms nenoliedz, nenosoda iepriekšējās atklāsmes un to praviešus – gan Vecajā Derībā, gan Jaunajā Derībā, bet uzskata šīs atklāsmes par nepilnīgām.

Islāms ar vislielāko rūpību sargā un aizstāv absolūto monoteismu – ideju par vienu un vienīgo Dievu. Līdz ar to, islāmā Dievam nevar būt nekādi atribūti un inkarnācijas. Islāmā absolūti nav pieņemama un izprotama ideja, doma par Dieva nākšanu pasaulē, jeb iemiesošanos. Līdz ar to, islāmā Jēzus ir tikai un vienīgi Marijas dēls. Nevar būt Dieva tēvišķība. Jēzus islāmā ir tikai un vienīgi Dieva radība. Korānā ir atrodama 19. sūra (nodaļa), kura pilnībā ir veltīta Jēzum un Marijai (Islāmā viņus sauc par Isā un Miriam). Islāms atzīst Jēzus pārdabisko ieņemšanu no Svētā Gara (Bezvainīgā Ieņemšana), jo tas saskan ar islāma koncepciju, ka Jēzum nav tēva. Korānā 23 reizes varam atrast, ka Jēzus ir Marijas dēls. Muhameds akceptē Marijas svētumu, kas sagatavo Jēzus nākšanu, viņi abi ir iekļauti Bībeles lielajā geneoloģijā. Islamā nav Kristus (svaidītais Mesija). Jēzus ir tikai un vienīgi pravietis. Korānā sūras (nodaļas), kas veltītas Jēzum un Marijai ir vienādā skaitā. Islāms negodina Jēzu un Mariju, jo tie viņiem ir tikai un vienīgi cilvēki. Jēzus pats nezina savu tēvu, Korānā tas nav pieminēts un Jēzus arī nav pat Jāzepa dēls. Islāmā tā ir „tabū” tēma. Musulmaņi īpaši pārmet svētajam Pāvilam, ka viņš vēlāk esot izkropļojis tīro, islamisko vēsti par Jēzu un to hellenizējis un izstrādājis Jēzus dievišķības koncepciju. Gan Muhamedam, gan Jēzum nav tēva. Jēzus Korānā tiek saukts par Allāha kalpu – tas, kurš ir saņēmis Grāmatu un ir piemērs visiem Izraēļa sekotājiem. Korānā Jēzus ir mesija, bet tikai tādā nozīmē, kā svētceļnieks, kā tas, kurš ir ceļojis uz Meku. Korāns atzīst, ka Jēzus veica brīnumus, dziedināja, sludināja. Atzīst, ka Jēzum nav grēku.

Tezē jaungada svinības Rīgā tuvojas!

Par Latvijas Kristīgo radio!

Dažas dienas iepriekš, intereses pēc paklausījos kādu raidījumu Latvijas Kristīgajā radio. Jau sen neeju uz šo radio un neklausos to. Diemžēl atkal dzirdēju ķengas un izsmieklu par Katoļu Baznīcu un tās ticības patiesībām. Ja notiktu konstruktīva un mīlestībā balstīta diskusija, varētu to gan klausīties, gan arī pieņemt to un pat piedalīties. Diemžēl, LKR "politika" ir vērsta uz to, lai ar populismu un "viedokļu sadursmēm" vairotu lētu popularitāti un grautu kristiešu vienotību Latvijā. Vēlos uzsvērt, ka Latvijas Kristīgais radio ir viena cilvēka projekts un tam nav nekāda sakara ar Romas Katolisko Baznīcu. Visi viedokļi kas izskan šajā radio atspoguļo vai nu paša LKR direktora personīgo viedokli vai arī tā cilvēka, kurš uzstājas šajā radio.