Nu tā!
Ir pagājusi jau gandrīz nedēļa, emocijas sāk norimt, un tagad arī es izteikšu savu komentāru un viedokli par 9.janvāra LTV1 raidījumu "Aizliegtais paņēmiens".
Vispirms jāsaka, ka uz šo raidījumu devos Rīgas arhibīskapa Zbigņeva Stankeviča uzdevumā, līdz ar to pārstāvēju Baznīcas viedokli, ko arī raidījumā centos darīt. Pašā raidījuma sākuma "galviņā" jau ir pateikts viss par šo raidījumu: "Mūs iespējams nosodīs...". Un nosoda, jo šajā raidījumā izmantotās žurnālistikas metodes ir neētiskas un no morālā viedokļa ļaunas, neatļautas un graujošas. Raidījuma vadītāji, lai uzzinātu patiesību, izmantoja melus, viltus personas un manipulāciju ar teksta un videomateriālu montāžu. Nekad ļauni līdzekļi neattaisno labu mērķi. Nekad. Nevar ar melu un manipulāciju palīdzību, lai iegūtu popularitāti un reitingus, meklēt patiesību. Jau pats veids, kā šī patiesība tiek meklēta diskriditē pašu raidījumu, tās veidotājus un metodes, kādas tiek izmantotas un sabiedrībā rada negatīvu žurnālista tēlu. Tā vietā, lai žurnālistis meklētu patiesību un izgaismotu negācijas, tiek padarīts pretējs efekts. Zūd uzticamība jebkādam cilvēkam.
Bet nu, visu pēc kārtas.
Likums par fizsko personu datu aizsardzību, aizliedz, bez subjekta parsonīgās piekrišanas veikt personīgu un sensitīvu datu publiskošanu, tai skaitā filmēšanu ar slēpto kameru un to izmantošanu publiskajā telpā. Tomēr šajā likumā ir arī 5. pants, kurš žurnālistiem, līdzīgi kā LR speciālo dienestu darbiniekiem, dod tiesības nekontrolēti melot un ar slepenām kamerām filmēt jebkur un jebkādos apstākļos. Citēju: "Šā likuma 7., 8., 9., 11. un 21.pants netiek piemērots, ja personas dati ir apstrādāti žurnālistiskām vajadzībām saskaņā ar likumu "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem", mākslinieciskām vai literārām vajadzībām un ja likumā nav noteikts citādi." Jautājums ir, vai šajā 9.janvāra raidījumā izmantotie materiāli ar slēpto kameru ir nepieciešami mākslinieciskām vai literārām vajadzībām. Savukārt likumā par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem, 7.pantā ir teikts:
7. pants. Nepublicējamā informācija
Aizliegts publicēt informāciju, kas ir valsts noslēpums vai cits ar likumu speciāli aizsargāts noslēpums, kas aicina uz vardarbību un pastāvošās iekārtas gāšanu, propagandē karu, cietsirdību, rasu, nacionālo vai reliģisko pārākumu un neiecietību, kūda uz citu noziegumu izdarīšanu.
Nav publicējami pirmstiesas izmeklēšanas materiāli bez prokurora vai izmeklētāja rakstveida atļaujas. Tiesvedības procesa atspoguļojumā nav pieļaujama tādu materiālu publicēšana, kuri pārkāpj nevainīguma prezumpciju. Atklātās tiesas sēdēs žurnālisti drīkst izdarīt tehniskus ierakstus, ja tas netraucē tiesas procesa norisi. Aizliegts publicēt personu korespondences, telefonsarunu un telegrāfisko ziņojumu saturu bez adresāta un autora vai viņu mantinieku piekrišanas.
Aizliegta un saskaņā ar likumu tiek sodīta masu informācijas līdzekļu izmantošana, lai iejauktos personu personiskajā dzīvē. Aizliegts publicēt informāciju, kura aizskar fizisko un juridisko personu godu un cieņu un ceļ tam neslavu.
Un tagad no Katoliskās Baznīcas puses.
Līgumā starp Latvijas Republiku un Svēto Krēslu, 7.pantā ir minēta šāda vienošanās: "Grēksūdzes sakramenta noslēpums tiek atzīts par neaizskaramu. Neviens un nekādā gadījumā nedrīkst pratināt katoļu priesteri jautājumos, kas saistīti ar grēksūdzes noslēpumu pat tad, ja šis priesteris ir liecinieks vai procesa dalībnieks valsts tiesā." Arī LR kriminālprocesa likuma 121.panta 1.1 paragrāfā ir teikts: "Kriminālprocesuāli aizsargātie profesionālie noslēpumi - nav ierobežojamas tiesības neliecināt un nav izņemami personiskie pieraksti: garīdzniekam par grēksūdzē uzzināto." Tātad ir jomas, kurās arī žurnālistiem, dodoties pie garīdznieka ar slēpto kameru vai diktafonu ir jābūt uzmanīgam, jo var jau būt, ka garīdznieks ar šādu fiktīvu, žurnālistu "izveidotu" "laulāto pāri" uzsāk konfidenciālu sarunu, kuru arī var klasificēt kā grēksūdzi vai vismaz konfidenciālu sarunu. Uzskatu, ka šajā raidījumā atkārtojas padomju laiku čekistu paņemieni, kad slepeni tika noklausīti garīdznieki un tādējādi viņos tika iedvestas bailes un neuzticēšanās cilvēkiem, ar mērķi viņus izolēt no sabiedriskajiem procesiem un ieslēgt viņus dievnamu četrās sienās.
Ko Baznīca saka par tiem, kuri ieraksta grēksūdzes savos diktafonos, vai noklausās garīdzniekus?
1988.gada 23.septembrī Romas Katoliskās Baznīcas Ticības Doktrīnas kongregācija izdeva speciālu dekrētu, kurā minēts, ka balstoties uz Kanonisko Tiesību kodeksa 1388 kanonu, ikviens kurš ar tehniskiem līdzekļiem ieraksta grēksūdzē teikto vai dzirdēto un/vai to publicē plašsaziņas līdzekļos vai sociālos tīklos, automātiski (latae sententiae) tiek ekskomunicēts no Baznīcas. Šādas stingras sankcijas ir ieviestas tādēļ, ka Baznīca augsti ciena grēksūdzes noslēpumu un arī ticīgie zina, ka viņi, ejot pie grēksūdzes netiks pievilti, nodoti un viss, ko viņi saka grēksūdzē, tiek ar vislielāko stingrību glabāts kā noslēpums,
Noslēdzot savas pārdomas, vēlos uzsvērt, ka ar šo rakstu nevēršos ne pret vienu žurnālistu un arī cienu žurnālistikas brīvību un tiesības meklēt patiesību. Tomēr, kā ikvienā nozarē, arī žurnālistikā neviens nav atbrīvots no ētiskajām un morāles normām, ko arī aicinu ievērot.
Ko lasām katehismā par garīgo labumu pārdošanu
"Par simoniju tiek saukta garīgo labumu pirkšana vai pārdošana. Burvim Simonam, kas gribēja nopirkt garīgo varu, kuru redzēja darbojamies apustuļos, Pēteris atbild: "Tava nauda lai iet pazušanā līdz ar tevi, jo tu domāji Dieva dāvanu par naudu iemantot!" ( Apd 8, 20) Tā viņš rīkojās atbilstoši Jēzus vārdiem: "Par velti esat saņēmuši, par velti dodiet!" ( Mt 10, 8) Nav iespējams piesavināties garīgos labumus un izturēties pret tiem kā īpašniekam un kungam, jo to avots ir Dievā. Tos saņemt no Viņa var tikai par velti.
"Papildus ziedojumiem, kurus noteikusi Baznīcas kompetentā vadība, ordinētais kalpotājs par sakramentu izdalīšanu nekā nedrīkst prasīt, viņam vienmēr jāgādā par to, lai sakramentu pieņemšana nebūtu liegta trūkumcietējiem viņu nabadzības dēļ." Kompetentā Baznīcas vadība nosaka šo "ziedojumu" apmērus, vadoties no principa, ka kristīgajai tautai ir pienākums uzturēt Baznīcas kalpus. "Strādnieks ir sava uztura cienīgs." ( Mt 10, 10)"
"Papildus ziedojumiem, kurus noteikusi Baznīcas kompetentā vadība, ordinētais kalpotājs par sakramentu izdalīšanu nekā nedrīkst prasīt, viņam vienmēr jāgādā par to, lai sakramentu pieņemšana nebūtu liegta trūkumcietējiem viņu nabadzības dēļ." Kompetentā Baznīcas vadība nosaka šo "ziedojumu" apmērus, vadoties no principa, ka kristīgajai tautai ir pienākums uzturēt Baznīcas kalpus. "Strādnieks ir sava uztura cienīgs." ( Mt 10, 10)"
Katoliskās Baznīcas Katehisms, 2121-2122
http://www.rarzi.lv/ejietunmaciet/Katehisms_/d3s2n1.html#a1
Par "Aizliegto paņēmienu"
Dzelzs jākaļ kamēr karsta. Kamēr es vēl gatavoju savas detalizētās pārdomas par Latvijas "pētnieciskās žurnālistikas" morāli un ētiku, tikmēr publicēju 9.janvāra LTV raidījuma "Aizliegtais paņēmiens" viena no upuriem, Rīgas dekāna, pr. Edgara Cakula viedokli
Par raidījuma „Aizliegtais paņēmiens“ sižetu
Šis ieraksts ir atklāta vēstule raidījuma „Aizliegtais paņēmiens“ veidotājiem un arī skatītājiem. Nesen tika publiskots kārtējais šī raidījuma sižets, kurā vairāku Latvijas kristīgo konfesiju garīdznieki, tai skaitā arī es, tika apzināti provocēti. Kāds fiktīvs pāris vēlējās panākt laulību noslēgšanu steidzamības kārtā, savu vēlmi pamatojot ar to, ka viņi pārceļas dzīvot uz ārzemēm, bez nodoma tuvākajā laikā atgriezties dzimtenē. Vairumā gadījumu pāra sarunas ar priesteriem un mācītājiem tika filmētas ar slēpto kameru, iegūtos videomateriālus publiskojot raidījuma gaitā.
Es nezinu, kādi argumenti tika izmantoti pārējo garīdznieku pārliecināšanai, taču es labi atceros mūsu sarunas sākumu, kuru, diemžēl, raidījums neatainoja. Jaunie, visnotaļ simpātiskie cilvēki bija ļoti uzstājīgi un labi sagatavoti. Viņi teica, ka pēc divām nedēļām pārceļas uz Amerikas Savienotajām Valstīm un vēlas jauno dzīvi balstīt uz kristīgiem pamatiem. Jautāju, kāpēc viņi nāk uz katoļu baznīcu. Izrādās, ka ģimenei esot dziļas katoliskās saknes, taču, neraugoties uz to, līdz šim viņi nav tikuši pat nokristīti. Šādā situācijā, ņemot vērā skarbo padomju perioda mantojumu, tik tiešām varēja nonākt daudzi mani vienaudži, tāpēc viņu labais, lai arī sasteigtais nodoms, gluži dabiski izraisīja cieņu. Nav noslēpums, ka daudzi mūsu tautieši valstī esošās sarežģītās situācijas dēļ izvēlas pamest dzimteni. Formalitāšu kārtošana emigrācijas procesā ir ļoti sarežģīta un aizņem daudz laika, tādēļ likās saprotams, ka Baznīcas lietas tika atliktas uz pēdējo brīdi. Tomēr piedāvāju arī citu risinājumu, proti, saņemt nepieciešamos sakramentus jaunajā mītnes zemē, jo ASV katoļu Baznīca ir visvairāk pārstāvētā kristīgā konfesija, līdz ar to viņiem nebūtu grūti iekļauties kādā no vietējām katoļu draudzēm. Taču arī šim argumentam bija labi sagatavots un pārdomāts pretarguments. Izrādas, ka jaunā ģimene savu ligzdiņu ir iecerējuši vīt Jutas štatā, un Soltleiksitija, kā zināms, ir mormoņu pilsēta.
Kanonisko tiesību kodeksa 1058 paragrāfs saka: „Visi, kuriem likums to neaizliedz, var noslēgt laulību.“ Ņemot vērā to, ka maniem jaunajiem draugiem nebija kanonisko šķēršļu laulības noslēgšanai, ko viņi skaidri apliecināja, es nolēmu izrādīt sapratni un nākt viņiem pretī. Tika pieņemts lēmums veikt maksimāli kvalitatīvu iepriekšējo sagatavošanos kristības un laulības sakramenta saņemšanai, un tālāku formāciju nodrošināt attālināti, turklāt, ne tikai „iedodot izlasīt grāmatu“, bet izmantojot arī modernākus saziņas līdzekļus. Turklāt Soltleiksitijā bez mormoņiem ir arī daudz katoļu. Vietējā diecēzē ir gandrīz 50 draudzes, starp kurām nebūtu grūti atrast savējo un integrēties tajā. Taču, nelaimīgā kārtā nekam no iepriekš minētā nebija lemts īstenoties jums labi zināma iemesla dēļ...
Raidījuma sižets vēl bija ēterā, kad es saņēmu dažas uzmundrinošas īsziņas no maniem draugiem un paziņām. Kāds no viņiem uzsvēra, ka izmantotās metodes ļoti atgādina padomju laika praksi, kad tā sauktās „čekas“ aģenti izspiegoja un centās diskreditēt priesterus. Man atausa atmiņā gadījums, kad pirms pāris gadiem Pļaviņu katoļu dievnamā ienāca noziedznieki, kuri izlikās, ka grib runāt par bērna kristīšanu. Toreiz tika piekauts priesteris un izlaupīts dievnams. Protams, mūsu gadījumā nodarījuma smagums nav tik liels un nav arī krimināli sodāms, taču metodes ir vienlīdz nekrietnas abās situācijās. Morāli nav attaisnojama apzināta melošana, turklāt saistīta ar svētdarbībām. Es nezinu, kas bija abi eksperimenta galvenie varoņi, pieļauju, ka viņi ir žurnālisti, jo, atbilstoši patreizējai likumdošanai tikai žurnālisti drīkst izmantot slēpto kameru kāda konkrēta pētījuma veikšanai. Taču man šķiet, ka viņi nav šī vārda cienīgi. Viņiem būtu jāapsver iespēja pārkvalificēties par aktieriem, jo tas viņiem noteikti padotos labāk.
Es neturu uz viņiem ļaunu prātu, par spīti iekšējam rūgtumam, kurš noteikti pēc pāris dienām pazudīs. Šaubos, vai kāds gribētu nonākt līdzīgā situācijā, jo tīri cilvēciski tas nav patīkami. Tādēļ es pievienojos raidījumā publicētajiem kāda luterāņu mācītāja sirsnīgajiem vārdiem, kurš novēlēja „jaunajam pārim“ Dieva svētību. Tāpat ceru, ka viņu pūles divu mēnešu garumā cenšoties „atmaskot“ iejūtību, ir tikušas pienācīgi atalgotas, jo strādnieks ir savas algas cienīgs!
http://www.trisvieniba.lv/pravesta-blogs?9
8.janvāris - Kunga Kristīšanas svētki
Svētās Mises svinēšu Siguldas draudzē 9.00 un 12.00.
Antona draudzē 18.00 - krievu valodā
Sakarā ar kalpošanu Siguldā, katehisma kursi atceļās, tomēr nākamajā svētdienā, 15.janvārī katehisma nodarbības 13.00 Antona draudzē būs.
Pirmdien man jāpiedalās svarīgā raidījumā, tādēļ lūdzu jūs lūgties par to, lai Dievs sargā no ļaunā gara uzbrukumiem un lai ir izdevība pasludināt vēsti par Dievu un Baznīcu.
Vienoti lūgšanās!
Antona draudzē 18.00 - krievu valodā
Sakarā ar kalpošanu Siguldā, katehisma kursi atceļās, tomēr nākamajā svētdienā, 15.janvārī katehisma nodarbības 13.00 Antona draudzē būs.
Pirmdien man jāpiedalās svarīgā raidījumā, tādēļ lūdzu jūs lūgties par to, lai Dievs sargā no ļaunā gara uzbrukumiem un lai ir izdevība pasludināt vēsti par Dievu un Baznīcu.
Vienoti lūgšanās!
Tezē piezīmes - ceturtā un piektā diena
Tezē ir beidzies! Lai dzīvo Tezē!
Sestdienas rīts sākās kā parasti ar lūgšanām draudzē. Jau varēja just, ka Tezē jaungada svinību dalībnieki bija jau iejutušies, jo dziedāja daudz drosmīgāk un arī jau atvērās uz pārējiem dalībniekiem. Pēcpusdienā katrai nācijai bija sava tikšanas kādā no Rīgas baznīcām. Latviešiem bija pulcēšanās 15.00 Rīgas Sāpju Dievmātes baznīcā. Vakarā pēdējo reizi devos uz Arēnu Rīgu, kur notika kopīgš lūgšanas. Bralis Aloīzs aicinaja jauniešus: "Paņemsim šo gaismu uz mājām rīt, dodoties prom. Tā ir paša Kristus gaisma. Tā apgaismos mūsu ikdienu. Tā atjaunos mūsos cerību atkal un atkal. Ar šo gaismu mēs iziesim cauri tumsai, kas dažkārt var mums atņemt drosmi. Tā mums dos iespēju nepadoties bailēm pasaules nestabilitātes un pārmaiņu priekšā." Patiesi, ši dažu dienu laikā Rīga un tās apkārtne pielija ar 15 000 mazām gaismiņām, kas atspoguļoja Kristu, kā gaismu. Tagad ir svarīgi, pēc šīs tikšanās neiegrimt garīgi letarģiskajā miegā, kurā jau ilgāku laiku mūsu draudzes un kopienas atradās. Ar šīm Tezē dienām, Kungs Jēzus vēlējās ienest jaunu Svētā Gara svaigumu un iedvesmu mūsu tālākajam ceļam.
ESAM AICINĀTI ŠO TEZĒ DINAMISMU NEPAZAUDĒT, BET SAVĀ IKDIENĀ TU UZTURĒT UN NEST TĀLĀK CITIEM.
Noslēgumā piedāvāju mazu ieskatu tautu svētkos, kas notika visās Rīgas un apkārtnes draudzēs 31.decembrī sākot no 23.00. Šis ieraksts tapa Rīgas Garīgā Semināra pagalmā ar 1.janvārī plkst. 1.00.
Sestdienas rīts sākās kā parasti ar lūgšanām draudzē. Jau varēja just, ka Tezē jaungada svinību dalībnieki bija jau iejutušies, jo dziedāja daudz drosmīgāk un arī jau atvērās uz pārējiem dalībniekiem. Pēcpusdienā katrai nācijai bija sava tikšanas kādā no Rīgas baznīcām. Latviešiem bija pulcēšanās 15.00 Rīgas Sāpju Dievmātes baznīcā. Vakarā pēdējo reizi devos uz Arēnu Rīgu, kur notika kopīgš lūgšanas. Bralis Aloīzs aicinaja jauniešus: "Paņemsim šo gaismu uz mājām rīt, dodoties prom. Tā ir paša Kristus gaisma. Tā apgaismos mūsu ikdienu. Tā atjaunos mūsos cerību atkal un atkal. Ar šo gaismu mēs iziesim cauri tumsai, kas dažkārt var mums atņemt drosmi. Tā mums dos iespēju nepadoties bailēm pasaules nestabilitātes un pārmaiņu priekšā." Patiesi, ši dažu dienu laikā Rīga un tās apkārtne pielija ar 15 000 mazām gaismiņām, kas atspoguļoja Kristu, kā gaismu. Tagad ir svarīgi, pēc šīs tikšanās neiegrimt garīgi letarģiskajā miegā, kurā jau ilgāku laiku mūsu draudzes un kopienas atradās. Ar šīm Tezē dienām, Kungs Jēzus vēlējās ienest jaunu Svētā Gara svaigumu un iedvesmu mūsu tālākajam ceļam.
ESAM AICINĀTI ŠO TEZĒ DINAMISMU NEPAZAUDĒT, BET SAVĀ IKDIENĀ TU UZTURĒT UN NEST TĀLĀK CITIEM.
Noslēgumā piedāvāju mazu ieskatu tautu svētkos, kas notika visās Rīgas un apkārtnes draudzēs 31.decembrī sākot no 23.00. Šis ieraksts tapa Rīgas Garīgā Semināra pagalmā ar 1.janvārī plkst. 1.00.
Ieejot jaunajā 2017 gadā!
2016.gadā, Oksfordas vārdnīcas redakcija izvēlējās gada vārdu, ko latviski varētu tulkot kā "pēc patiesība" (post-truth). Skaidrojumā tas nozīmētu, ka, informācijas laikmetā patiesība vairs nav svarīga un uz faktiem vairs nav būtiski atsaukties. Daudzi komentētāji atzīst, ka šāda realitāte ir samērā skaudra un biedējoša. Tomēr, jāapskatās no kurienes tad ir veidojusies šāda mūsdienu cilvēku uztvere un domāšana. Tās saknes slēpjas tādos filozofiskajos virzienos, kā skepticims un postmodernisms, kurā visas vērtības tiek apšaubītas un nevienam nav tiesības apgalvot, ka viņam pieder galavārds vai patiesība. Tātad skepticisms, relatīvisms un postmodernisms ir šādas post - patiesības domāšanas sakne.
Savukārt kristietība piedāvā konkrētus atskaites punkturs un objektīvu patiesības jēdzienu. Jēzus Kristus nav kāds "post-truth" vai kāds aizmiglots filozofisks tēls, kādu velas piedāvāt mūsdienu liberalā elite. Notiek mēginājums no Jēzus Kristus Personas izņemt vārā tā autentisko saturu, piepildot to ar tādām liberalām idejām, kuras Jēzus Krisuts nekad nav mācījis vai vēlējies teikt. Jēzus Kristus, Nācaretes galdnieks, patiess Dievs un patiess cilvēks ir dzimis konkrētā laikā un vietā un ir atnesis konkrētu vēstījumu, jeb mācību, kura ir fiksēta Bībelē, jeb Svētajos Rakstos un Baznīcas Tradīcijā. Baznīca ir tā, kura kā milzīga "Noasa Laiva", šajā "post postmodernisma", relatīvisma, agresīvā sekulārisma, skepticisma un baiļu pārņemtajā bangojošajā neziņas pasaulē turpina drosmīgi sludināt un liecināt par Patiesību, kas ir pats Jēzus Kristus. Līdz ar to, ne jau statistika, sociālantropoloģija, socioloģija, jeb sociālā fizika, vai kāda cita zinātne būs izglābs. Tās visas ir svarīgas zinātņu nozares, kuras veic nopietnu ieguldījumu sabiedrības attīstībā un izaugsmē. Tomēr bez Jēzus Kristus glābjošās Vēsts, kura saliek visu pareizajās vietās un dod pamatu un cerību nākotnei, arī nākamajā, 2017.gadā bailes, neziņa, skepticims, relatīvisms tikai pieaugs vēl dramatiskākā mērogā.
Tādēļ vēlos novēlēt visiem bloga lasītājiem Dieva svētītu jauno 2017.gadu un aicinu nebaidīties atvērt savas sirds durvis Jēzus Kristus glābjošajai Vēstij.
Tezē piezīmes - trešā diena
Pēc svētās Mises bija rīta lūgšanas ar jauniešiem, pēc kurām uzzinājām, ka ne visi jaunieši ir disciplinēti. Bija daži, kuri nebrīdinot viesģimenes, bija pazuduši visu nakti. Nez, kur viņi bija? Varbūt Vecrīgā? Nav zināms. Toties visiem tika piekodināts, lai ciena viesģimenes un ierodas laicīgi, vai vismaz informē par laiku, kad ieradīsies.
Pēcpusdienā aizgāju uz Ķīpsalas halli, kur notika viens no vērienīgākajiem kultūras programmas notikumiem - tautas mūzikas un deju koncertu. Uzstājās etnoroka grupa “Laimas muzykanti”, koklētāja Sanita Sprūža, Latvijas Kultūras akadēmijas tradicionālās dziedāšanas grupa “Saucējas”, kā arī Latvijas Universitātes tautas deju kopa “Dandari” un tautas deju ansamblis “Zelta sietiņš”. Bija iespaidīgi, skaisti un arī mūsu ārzemju viesi varēja paši izlocīt kājas, laižoties deju solī.
Vakarā, arēnā Rīga cilvēku jau bija vairāk, satiku daudz pazīstamu cilvēku, kā arī uzzināju, ka 2017.gada nogali ir iespēja pavadīt Šveicē, Bāzelē. Braucam?
Vispār šīs Tezē dienas Latvijai, Rīgai atstās dziļu un paliekošu garīgo zīmogu. Augļus garīgajā ziņā mēs vēl varēsim plūkt daudzus, jo daudzu gadus. Tikai paliks liels jautājums - vai mūsu draudzes būs atvērtas tiem cilvēkiem, kas meklēs Tezē turpinājumu. Tas būs izaicinājums mums visiem. Tiekamies 23.00 svētā Antona draudzē Ķengaragā uz kopīgam lūgšanām, jaunā gada sagaidīšanu un dažādu tautību priekšnesumiem. Aicināt visi, ieeja brīva.
Tezē piezīmes - otrā diena
Ļoti aizkustināja dziesmas latviski, un tas, kā blakus sēdošais francūzis samērā precīzi izdziedāja dziesmu latviski: "Svētīta tauta, kas gavilēt prot...". Vai mēs, latvieši, krievi, poļi, un citi, kas dzīvojam Latvijā esam svētīta tauta? Vai mēs protam gavilēt Dievā un Dievam? Laikam ka jā, jo tādu viesmīlību, kādu Rīga un apkārtne piedzīvo šajās dienās, Latvija piedzīvoja varbūt tajā tālajā 1993.gadā, kad pie mums viesojās pāvests Jānis Pāvils II. Liela vienotība, sirsnība un mīlestība. Nešķirojot, piedodot un saprotot. Tezē kopienas vadītajs, bralis Aloīzs pateicās rīdziniekiem par viesmīlību. Paldies jums visiem.
Pēc lūgšanām vēl ilgi uzkavējos Arēnā Rīga, jo vēlējos vēl "nogaršot" Svēto Garu, pabaudīt Viņa klātbūtni un jau pašās beigās aizgāju pagodināt krustu.
Pēc tam, vakarā sāku pildīt "taksista" kalpojumu, jo dažus poļu jauniešus steidzīgi vajadzēja "aizraut" līdz Salaspilij un arī jau no rīta daži poļu semināristi vēlējās pārvākties uz Semināru, jo bija ielikti vienā istabā kopā ar skaistām ukraiņu meitenēm :) Semināristi bija jāglābj :)
No rīta kopīga svētā Mise 7.00 svētā Antona draudzē un tad kopīgās Tezē rīta lūgšanas jauniešu pilnā baznīcā, tad dalīšanās mazajās grupās un diena var sākties. Šodien vēl plānoju 15.00 aiziet uz Rīgas Sāpju Dievmātes baznīcu un varbūt būs vajadzīga palīdzība ar grēksūdzēm. Aicinu visus 19.00 uz Ķīpsalas izstāžu zāli vai Arēnu Rīgu. Ieieja visiem par brīvu, tikai paņemiet līdzi pasi vai ID karti. Tiekās.
Tezē piezīmes - pirmā diena
Rīgu pakāpeniski piepilda kristīgu jauniešu smiekli un gaviles.
Rīga - atver savu sirdi Jēzus Kristus mīlestībai.
Tiekamies 19.00 Ķīpsalas izstāžu hallē, vai Arēnā Rīga. Uz kopīgām lūgšanām var ierasties jebkurš un tās ir bez maksas. Tikai neaizmirstiet paņemt līdzi personu apliecinošus dokumentus. Tas drošībai.
Tezē Eiropas tikšanās Rīgā
28. decembris 2016 - 1. janvāris 2017
Eiropas tikšanās paredzēta jauniešiem no 17 līdz 35 gadu vecumam.
Piedalies tikšanās un ...
... lūdzies dziesmās un klusumā.
...pievienojies tūkstošiem jauniešu no Eiropas un aiz tās robežām ticības dziļākas izpratnes meklējumos.
... piedzīvo ģimeņu viesmīlību un dalies vienkāršībā ar citiem.
... satiec cilvēkus, kuri izdzīvo Evaņģēliju šodienas izaicinājumu vidū.
... atrodi jaunu stimulu solidaritātei Eiropā..
Provizoriskā programma:
Trešdiena 28.dcembris
No rīta ierašanās Rīgā, jauniešu pirmā tikšanās ar draudzēm un viesģimenēm, kas viņus uzņem.
Vakariņas un pēc tam vakara lūgšana izstāžu centrā "Ķīpsala" un arēnā "Rīga".
Ceturtdiena 29., piektdiena 30. un sestdiena 31.decembris
Rīta lūgšana draudzēs, pēc tam mazās pārdomu grupiņas un tikšanās ar cilvēkiem, kuri ir iesaistīti vietējās kopienas dzīvē. Iesaiņotas pusdienas.
Tējas izdalīšana pilsētas centrā.
Pusdienas lūgšana vecpilsētas baznīcās un izstāžu centrā Ķīpsalā.
Pēcpusdienas semināri par sociālo līdzdalību, ticību un iekšējo dzīvi un māksliniecisko daiļradi dažādās vietās pilsētas centrā.
19.00 vakara lūgšana visiem kopā Arēnā Rīga
31. decembrī: tikšanās pa valstīm.
Vakariņas un pēc tam vakara lūgšana izstāžu centrā Ķīpsalā un arēnā "Rīga".
31. decembrī: lūgšanu vigīlija par mieru pasaulē, kam seko "tautu svētki" draudzēs, kuras uzņem jauniešus.
Svētdiena 1.janvāris
Piedalīšanās rīta dievkalpojumā vietējās draudzēs, tad kopīgas pusdienas viesģimenē.
Došanās projām sākot no 16.00.
www.taizeriga.lv
www.facebook.com/taizeriga2016/
info@taizeriga.lv
Svētdiena 1.janvāris
Piedalīšanās rīta dievkalpojumā vietējās draudzēs, tad kopīgas pusdienas viesģimenē.
Došanās projām sākot no 16.00.
www.taizeriga.lv
www.facebook.com/taizeriga2016/
info@taizeriga.lv
No www.katolis.lv
Bīskapu konferences lēmums par atturību piektdienās!
2014.gada 26. februārī Rīgas Garīgajā seminārā notika Latvijas bīskapu tikšanās, kurā piedalījās Rīgas arhibīskaps Z. Stankevičs, Jelgavas bīskaps E. Pavloskis un Liepājas bīskaps V. Stulpins. Slimības dēļ nevarēja piedalīties Bīskapu konferences priekšsēdētājs, bīskaps Jānis Bulis.
Klātesošs bija arī Jelgavas emeritētais bīskaps A. Justs.
Starp citiem jautājumiem tika aktualizēts arī jautājums par gavēņa noteikumiem. Nolemts vēlreiz atgādināt nosacījumus, kad gavēņa prasības ticīgos nesaista.
Atturība no gaļas ēdieniem nav saistoša, ja piektdienā iekrīt:
1. Vispārējā Baznīcā noteiktās obligātās svinības:
Vissv. Jaunava Marija, Dieva Māte – 1. janvāris;
Kunga Parādīšanās jeb Epifānija (Triju Ķēniņu jeb Zvaigznes diena) – 6. janvāris;
Svētais Jāzeps – 19. marts;
Svētie apustuļi Pēteris un Pāvils – 29. jūnijs;
Vissv. Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšana – 15. augusts;
Visi svētie – 1. novembris;
Vissv. Jaunavas Marijas Bezvainīgā ieņemšana – 8. decembris;
Kristus Dzimšana – 25. decembris.
2. Vispārējā Baznīcā noteiktās svinības:
Kunga Pasludināšana – 25. marts;
Sv. Jāņa Kristītāja piedzimšana – 24. jūnijs;
piektdiena Kristus Dzimšanas svētku oktāvā;
piektdiena Kristus Augšāmcelšanās svētku oktāvā;
Vissvētā Jēzus Sirds.
3. Baznīcā Latvijā noteiktās svinības un svētki, valsts svētki:
Līgo diena – 23. jūnijs;
Sv. Meinards - 14. augusts;
Diecēzes vai draudzes svētā aizbildņa diena;
V.J.Marijas dzimšana - 8. septembris;
Latvijas Republikas proklamēšana - 18. novembris.
4. Kāzas vai bēres – mielasta dalībniekiem (izņemot Lielo piektdienu un Pelnu trešdienu).
Tiem, kuri ēd kopgaldā (izņemot Lielo piektdienu un Pelnu trešdienu): skolēniem, karavīriem un citiem, tomēr atturību šajā gadījumā aizvietojot ar citiem pašaizliedzības darbiem vai lūgšanu.
Latvijas bīskapu konference informē, ka saskaņā ar vispārējiem Baznīcas noteikumiem par gavēni, Kristus Dzimšanas svētku un Kristus Augšāmcelšanās svētku Vigīlijā nav saistoša atturēšanās no gaļas ēdieniem.
Latvijas nacionālā katoļu Bīskapu konference ir nodibināta pēc statūtu izstrādāšanas un Apustuliskā Krēsla apstiprināšanas 1997. gada 15. novembrī. Tā ir augstākā vietējās Baznīcas lēmēja un koordinētāja institūcija.
Pārpublicēts no www.katedrale.lv
Klātesošs bija arī Jelgavas emeritētais bīskaps A. Justs.
Starp citiem jautājumiem tika aktualizēts arī jautājums par gavēņa noteikumiem. Nolemts vēlreiz atgādināt nosacījumus, kad gavēņa prasības ticīgos nesaista.
Atturība no gaļas ēdieniem nav saistoša, ja piektdienā iekrīt:
1. Vispārējā Baznīcā noteiktās obligātās svinības:
Vissv. Jaunava Marija, Dieva Māte – 1. janvāris;
Kunga Parādīšanās jeb Epifānija (Triju Ķēniņu jeb Zvaigznes diena) – 6. janvāris;
Svētais Jāzeps – 19. marts;
Svētie apustuļi Pēteris un Pāvils – 29. jūnijs;
Vissv. Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšana – 15. augusts;
Visi svētie – 1. novembris;
Vissv. Jaunavas Marijas Bezvainīgā ieņemšana – 8. decembris;
Kristus Dzimšana – 25. decembris.
2. Vispārējā Baznīcā noteiktās svinības:
Kunga Pasludināšana – 25. marts;
Sv. Jāņa Kristītāja piedzimšana – 24. jūnijs;
piektdiena Kristus Dzimšanas svētku oktāvā;
piektdiena Kristus Augšāmcelšanās svētku oktāvā;
Vissvētā Jēzus Sirds.
3. Baznīcā Latvijā noteiktās svinības un svētki, valsts svētki:
Līgo diena – 23. jūnijs;
Sv. Meinards - 14. augusts;
Diecēzes vai draudzes svētā aizbildņa diena;
V.J.Marijas dzimšana - 8. septembris;
Latvijas Republikas proklamēšana - 18. novembris.
4. Kāzas vai bēres – mielasta dalībniekiem (izņemot Lielo piektdienu un Pelnu trešdienu).
Tiem, kuri ēd kopgaldā (izņemot Lielo piektdienu un Pelnu trešdienu): skolēniem, karavīriem un citiem, tomēr atturību šajā gadījumā aizvietojot ar citiem pašaizliedzības darbiem vai lūgšanu.
Latvijas bīskapu konference informē, ka saskaņā ar vispārējiem Baznīcas noteikumiem par gavēni, Kristus Dzimšanas svētku un Kristus Augšāmcelšanās svētku Vigīlijā nav saistoša atturēšanās no gaļas ēdieniem.
Latvijas nacionālā katoļu Bīskapu konference ir nodibināta pēc statūtu izstrādāšanas un Apustuliskā Krēsla apstiprināšanas 1997. gada 15. novembrī. Tā ir augstākā vietējās Baznīcas lēmēja un koordinētāja institūcija.
Pārpublicēts no www.katedrale.lv
sv. Ignācijs no Antiohijas Magnēziešiem
Tiklīdz man nāca zināms par jūsu tik pilnīgo mīlestību pēc Dieva prāta, es ļoti priecājos un nolēmu uz jums runāt ticībā Jēzum Kristum. Jo, apveltīts ar visgodājamāko vārdu, važās, ko nesu, es dziedu slavas dziesmas Baznīcām, un vēlu tām vienību, mūsu mūžīgai dzīvei Jēzū Kristū, miesā un garā, novēlam vienotību ticībā un mīlestībā, kas ir pāri pār visam, bet īpaši vienotību ar Jēzu un Tēvu. Viņā, turoties pretī, atbrīvojoties no šīs pasaules valdnieka uzbrukumiem un no tiem izglābjoties, mēs spēsim nonākt pie Dieva.
Man bija iespēja jūs redzēt, jūsu cienījamā bīskapa Damasa personā, kuram ir lieli nopelni Dieva priekšā, un arī cienījamo presbiteru (priesteru) Bassa un Apolonija personā, un manu kalpošanas biedru diakonu Sotiju, kura klātbūtni es vienmēr varēju baudīt. Viņš ir pakļauts bīskapam, tāpat kā Dieva žēlastībai, un presbiteru (priesteru) kolēģijai tāpat kā Jēzus Kristus likumiem.
Jums nepieklājas ļaunprātīgi izmantot savu bīskapu viņa jaunības dēļ, bet, balstoties uz Dieva spēku, paklausīt un cienīt viņu visā godbijībā. Redzēju kā svēti presbiteri (priesteri); neskatoties uz redzamo bīskapa jaunību, paši būdami lēnprātīgi Dievā, paklausīja un padevās viņam, vai drīzāk ne viņam, bet Jēzus Kristus Tēvam, kurš ir Bīskaps mums visiem. Tāpēc, slavējot to, kurš mūs ir mīlējis, vajag ievērot paklausību savam bīskapam. Jo, ne jau redzamo bīskapu nepaklausot mēs pieviļam, bet mēs zaimojam (vedam maldos) To, Kurš ir neredzams. Šīs lietas skar ne tikai cilvēku, bet arī Dievu, kas zina visus noslēpumus.
Tāpēc vajag ne tikai saukties par kristiešiem, bet tādiem būt patiesībā. Turpretīm ir daži, kuri it kā atsaucas uz bīskapu, bet dara visu pretēji, pa savam. Tādiem ļaudīm, man šķiet, nevar būt laba sirdsapziņa, un viņu sanāksmes nav derīgas un saskaņā ar Kunga norādījumiem.
Tad redziet - visām lietām pienāk gals un mūsu priekšā stāv divas lietas: "nāve un dzīvība"; un katrs nonāks un aizies uz savu vietu. Līdzīgi, kā ir divu veidu monētas, viena – no Dieva, otra – tā, kas pieder pasaulei, bet katrai no tām ir savs zīmogs. Neticīgie - šīs pasaules zīmogs, ticīgie, tie kuri paliek mīlestībā - Dieva Tēva zīmogs, caur Jēzu Kristu. Ja, balstoties uz Viņa nāves piemēru, neesam gatavi nomirt Viņa dēļ, tad mūsos nav Viņa dzīvības (dzīves)."
Sv. Ignācijs no Antiohijas, Vēstule magnēziešiem, nr. 1,1-5,2.
Tulkojums no Breviāra poļu valodā. Parastā liturģiskā laika XVI svētdienas Baznīcas tēvu lasījums. Liturgia godzin, III, Pallottinum 1987, 428.lpp.
Izmantots vēl kā papildus materiāls: http://www.archive-lv-2012.com/lv/l/2012-07-20_167130_1/LMF-Jaunumi/ [6.02.20016]
Kad īsti piedzima Jēzus Kristus!
Sākšu ar nelielu citātu no pāvesta Benedikta XVI triloģijas "Jēzus no Nācaretas" III daļas par Jēzus bērnību. (Joseph Ratzinger (Benedykt XVI). Jezus z Nazaretu. Dzieciństwo. Wydawnictwo "Znak". Kraków, 2012, 87-88.) Pāvests uzsver, ka Jēzus ir vēsturiska Persona un, fakti, kuri ir aprakstīti Evaņģēlijos atbilst vēsturiskai patiesībai. Tas nozīmē, ka mums ir skaidrs, ka Jēzus piedzima, ka Viņš piedzima Betlēmē no Jaunavas Marijas. Tomēr mums nav dati, kurā gadā un kurā datumā Viņš piedzima. Mums nav arī zināmi precīzi viņa dzīves citi datumi. Jāsaprot, ka mūs šķir vairāk kā 2000 gadu un tajā laikā nebija ne avīzes, ne interneta. Daudzām vēsturiskām personām, kuras dzimušas daudz agrākos laikos arī trūkst vēsturisku pierādījumu ne tikai viņu dzimšanas dienai, bet pat gadam.
Pirmie kristieši pirmajos gadsimtos nesvinēja Kristus Dzimšanas dienu, bet gan sāka svinēt 6.janvāri, kas bija Epifānijas, jeb Zvaigznes diena. Šajos svētkos svinēja Jēzus publisko parādīšanos tautām. Pirmajos gadsimtos vēl nebija izveidojies plašs un sazarots Baznīcas liturģiskā gada kalendārs. Kā galvenie svētki bija Pasha, jeb Kristus Augšāmcelšanās svētki, kas sakrita ar jūdu Pashu un katra svētdiena, kā "mazās Lieldienas", jeb nedēļas pirmā diena, kā nākamā pēc sabata.
Pirmais, kurš mēģināja precīzi noteikt Jēzus dzimšanas datumu bija mūks Dionīzijs Mazais (miris ap 550 gadu), kurš visdrīzāk nokļūdījās par dažiem gadiem. Vairākums vēsturnieku ir vienisprātis, ka Jēzus ir dzimis vai nu 4 vai divus gadus agrāk. Tas pamatojas uz vēsturiskiem faktiem par Romas imperatora Augusta veikto tautas skaitīšanu.
Vai kristieši melo, svinot Jēzus dzimšanu 25.decembrī? Nē, jo mūsu liturģiskais kalendārs nebalstās precīzos vēsturiskos datumos, bet gan teoloģiskajā koncepcijā un kristiešu svētku dienas kalendārā ir izvietaotas, balstoties nevis hronoloģijā, bet gan teoloģijā. Lieldienu datums katru gadu mainās, jo tas tiek piemērots mēness fāžu kalendāram, kaut Jēzus nāvi pie krusta precīzi varētu noteikt, jo tas notika Jūdu Lieldienu priekšvakarā, kas atbilst konkrētam jūdu mēnesim un mēnes fāzei. 25.decembris tika izvēlēts tādēļ, ka tā ir gada visīsākā diena un simboliski norāda uz gaismas uzvaru pār tumsu. Izejot no šī daruma, 25.martā Baznīca svin Kunga Pasludināšanas svētkus (9 mēneši pirms 25.decembra), kad eņģelis Gabriēls pasludina Jaunavai Marijai, ka Viņa kļūs par Pestītāja Māti. 8.septembrī mēs svinam Jaunavas Marijas dzimšanas dienu, bet 8.decembrī (9.mēnešus iepriekš) svinam Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas svētkus. Baznīcas liturģijā ir svarīga svētku teoloģiskais izkārtojums un tā nozīme, ne tik daudz pieturēšanās pie datumiem un gadiem. Gadsimtu gaitā arī Baznīcas liturģiskais kalendārs mainās, jo Baznīca, cauri gadsimtiem mēģina aizvien labāk izteikt Jēzus Kristus dzīves, nāves un Augšāmcelšanās noslēpumu. Baznīcas liturģija un svētki nav statisks, "muzejisks" vai "arhivārisks" relikts, bet gan dzīva Jēzus Kristus dzīves, nāves un Augšamcelšanās svinēšana. Tātad, mēs 25.decembrī svinam notikumu, ka Jēzus ir piedzimis, bet teoloģiski un liturģiski nebūtu pareizi teikt, ka Jēzus piedzima tieši 25.decembrī. Kad tieši piedzima Jēzus mums pat nav svarīgi, jo mums neinteresē precīzi kurā dienā, bet gan fakts kā tāds un tas pestīšanu nesošais labums, ko šis fakts un notikums mums ir atnesis.
Pirmie kristieši pirmajos gadsimtos nesvinēja Kristus Dzimšanas dienu, bet gan sāka svinēt 6.janvāri, kas bija Epifānijas, jeb Zvaigznes diena. Šajos svētkos svinēja Jēzus publisko parādīšanos tautām. Pirmajos gadsimtos vēl nebija izveidojies plašs un sazarots Baznīcas liturģiskā gada kalendārs. Kā galvenie svētki bija Pasha, jeb Kristus Augšāmcelšanās svētki, kas sakrita ar jūdu Pashu un katra svētdiena, kā "mazās Lieldienas", jeb nedēļas pirmā diena, kā nākamā pēc sabata.
Pirmais, kurš mēģināja precīzi noteikt Jēzus dzimšanas datumu bija mūks Dionīzijs Mazais (miris ap 550 gadu), kurš visdrīzāk nokļūdījās par dažiem gadiem. Vairākums vēsturnieku ir vienisprātis, ka Jēzus ir dzimis vai nu 4 vai divus gadus agrāk. Tas pamatojas uz vēsturiskiem faktiem par Romas imperatora Augusta veikto tautas skaitīšanu.
Vai kristieši melo, svinot Jēzus dzimšanu 25.decembrī? Nē, jo mūsu liturģiskais kalendārs nebalstās precīzos vēsturiskos datumos, bet gan teoloģiskajā koncepcijā un kristiešu svētku dienas kalendārā ir izvietaotas, balstoties nevis hronoloģijā, bet gan teoloģijā. Lieldienu datums katru gadu mainās, jo tas tiek piemērots mēness fāžu kalendāram, kaut Jēzus nāvi pie krusta precīzi varētu noteikt, jo tas notika Jūdu Lieldienu priekšvakarā, kas atbilst konkrētam jūdu mēnesim un mēnes fāzei. 25.decembris tika izvēlēts tādēļ, ka tā ir gada visīsākā diena un simboliski norāda uz gaismas uzvaru pār tumsu. Izejot no šī daruma, 25.martā Baznīca svin Kunga Pasludināšanas svētkus (9 mēneši pirms 25.decembra), kad eņģelis Gabriēls pasludina Jaunavai Marijai, ka Viņa kļūs par Pestītāja Māti. 8.septembrī mēs svinam Jaunavas Marijas dzimšanas dienu, bet 8.decembrī (9.mēnešus iepriekš) svinam Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas svētkus. Baznīcas liturģijā ir svarīga svētku teoloģiskais izkārtojums un tā nozīme, ne tik daudz pieturēšanās pie datumiem un gadiem. Gadsimtu gaitā arī Baznīcas liturģiskais kalendārs mainās, jo Baznīca, cauri gadsimtiem mēģina aizvien labāk izteikt Jēzus Kristus dzīves, nāves un Augšāmcelšanās noslēpumu. Baznīcas liturģija un svētki nav statisks, "muzejisks" vai "arhivārisks" relikts, bet gan dzīva Jēzus Kristus dzīves, nāves un Augšamcelšanās svinēšana. Tātad, mēs 25.decembrī svinam notikumu, ka Jēzus ir piedzimis, bet teoloģiski un liturģiski nebūtu pareizi teikt, ka Jēzus piedzima tieši 25.decembrī. Kad tieši piedzima Jēzus mums pat nav svarīgi, jo mums neinteresē precīzi kurā dienā, bet gan fakts kā tāds un tas pestīšanu nesošais labums, ko šis fakts un notikums mums ir atnesis.
Abonēt:
Ziņas (Atom)