Строительство пристройки приходского дома Рижского прихода Христа Короля!

Дорогие друзья!

Рижский приход Христа Короля развивается и растёт, вместе с тем появилась необходимость построить пристройку к приходскому дому, где люди могли бы встречаться, проводя Альфа курсы, "Встречи семей", курсы для обрученных, катехезы и т.д. На данный момент самое большое помещение, где люди могут собираться, - приходская закристия (67,4 м2), потому как площадь зала приходского дома только 46,5 м2. Поэтому было принято решение построить пристройку, в которой был бы зал площадью 94,3 м2, а также красивая застекленная терраса. На данный момент идут проектировочные работы, которые производит фирма SIA "Insp.Arch" и для которых необходимо финансирование. Общие расходы могут быть около 100 000 евро. Если желаете принять участие в реализации этого проекта, просим вашей поддержки. Заранее благодарю за поддержку!

Настоятель Ilmārs Tolstovs. 

RĪGAS KRISTUS KARAĻA ROMAS KATOĻU DRAUDZE 
Adrese: Meža prospekts 86, Rīga, LV-1005 
E-pasts: kkdraudze@gmail.com 
Reģ. Nr.: 90000829360 
Banka: AS Swedbank 
Kods: LVHABA22 
Konta nr.: LV70HABA0551002791387







Rīgas Kristus Karaļa draudzes mājas piebūves celtniecība!

Dārgie draugi! Rīgas Kristus Karaļa draudze attīstās un aug, līdz ar to ir radusies nepieciešamība izbūvēt draudzes mājai piebūvi, kurā varētu tikties cilvēki, rīkot Alfa kursus, "Laulāto tikšanās" saderināto kursus, katehēzes u.t.t. Šobrīd vislielākā telpa kur var pulcēties cilvēki ir draudzes zakristeja (67,4 m2), jo draudzes mājas zāle ir tikai 46,5 m2 liela. Tādēļ esam pieņēmuši lēmumu būvēt piebūvi, kurā būtu 94,3 m2 plaša zāle, vēl ar skaistu terasi un stiklotiem logiem.

Šobrīd notiek projektēšanas darbi, kurus veic SIA "Insp.Arch" un kuriem ir vajadzīgs finansējums. Kopējās izmaksas varētu būt ap 100 000 eiro. Ja vēlaties piedalīties šī skaistā projekta realizēšanā, lūdzu jūsu atbalstu. Jau šobrīd pateicos par jūsu atbalstu.

Prāvests Ilmārs Tolstovs.

RĪGAS KRISTUS KARAĻA ROMAS KATOĻU DRAUDZE
Adrese: Meža prospekts 86, Rīga, LV-1005
E-pasts: kkdraudze@gmail.com
Reģ. Nr.: 90000829360
Banka: AS Swedbank Kods: LVHABA22
Konta nr.: LV70HABA0551002791387






Ielūgums uz Jauniešu festivālu Francijā



Festivāls notiek pasakainā vietā Otkombas Abatijā, kas atrodas pie lielākā Francijas ezera un Alpu kalnu pakājē. Festivālu organizē kopiena Chemin Neuf. Festivālā ik gadu piedalās aptuveni 2 tūkstoši jauniešu no visas pasaules un šoreiz arī no Latvijas :)

Šī gada tēma ir «Next Step»! Festivāla laikā tiks runāts par to, ka mēs vienmēr savā dzīvē varam doties tālāk. Mēs ikviens esam aicināts spert nākamo soli: savā ticībā, attiecībās ar ģimeni vai draugiem, savās studijās vai profesionālajā dzīvē.

Festivāla laikā mēs piedāvājam atklāt to vietu mūsu dzīvēs, kur ikkatrs no mums ir aicināts doties uz priekšu, kā arī atrast pareizo nākamo soli.

Šī festivāla programmu katrs dalībnieks varēs veidot pats! Katrs pats varēs izlemt, kas viņam personīgi palīdzēs attīstīties un sekot Kristum.

Lūgšana + Sports + Koncerti + Lekcijas + Radošās grupas + Attiecības + Ekumēnisms + Satikšanās + Kopējie vakari + Jaunieši no visas pasaules + Prieks. Un tas vēl nav viss :)

Šajā festivālā ir apvienots viss, kas piestāv lieliskām brīvdienām:

Vēlies atpūsties? Rezervē kanoe vai ūdens slēpošanu un citas sportiskas aktivitātes!

Vēlies mācīties? Izvēlies konferences vai darba grupas, kas ļaus iegūt padziļinātu ieskatu aktualitātēs, labāk izprast savu profesionālo dzīvi vai vienkārši padziļināt savu ticību.

Vēlies mācīties lūgties? Tu vari piedalīties lūgšanu vai harizmu skolā!

Praktiskā informācija:

Kam: Festivāls paredzēts jauniešiem vecumā no 18 līdz 30 gadiem.
Laiks: No 2019. gada 2. augusta līdz 13. augustam. Izbraukšana no Rīgas ar autobusu!
Dalības maksa: 280 EUR (festivāla dalības maksa: 120-140 EUR, ceļa izdevumi - 160 EUR)
Kontakttālrunis: +371 29628455 Katrīna
Facebook: @KopienaCheminNeuf
Vairāk par festivālu: https://www.welcometoparadise.fr/en/welcome/

Priesteri! Par ko balsot Saeimas vēlēšanās?


Vatikāna II koncils, par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums piedalīties brīvās vēlēšanās, lai veicinātu kopējo labumu. Baznīca ciena un atzinīgi vērtē tos, kuri savus spēkus veltī kalpošanai cilvēkiem un valsts labā uzņemas šos smagos pienākumus" (Gaudium et spes, 75)

Vatikāna II koncila pastorālajā konstitūcijā Gaudium et spes, 31.numurā ir teikts, ka “savu iespēju robežās pilsoņiem ir aktīvi jāpiedalās sabiedriskajā dzīvē. Šī līdzdalība var būt tik dažāda, cik dažādas ir zemes un kultūras. "Slavējamas ir tās tautas, kuru patiesā brīvībā iespējami lielāks skaits pilsoņu iesaistās sabiedriskajās lietās." (KBK 1915). Bet paliek atklāts jautājums, par ko balsot? 

1. Katolim ir tiesības un pienākums piedalīties vēlēšanās.

2. Pirmais pienākums mums ir lūgties, lai Svētā Gara gaisma apgaismo mūsu pašus un arī tos cilvēkus, par kuriem mēs plānojam balsot. 

3. Baznīca aicina rūpīgi iepazīties ar visu partiju priekšvēlēšanas programmām un kārtīgi izpētīt, kādi cilvēki balotējas attiecīgajā vēlēšanu apgabalā. Ir svarīgi atcerēties, ko šī partija vai tās pārstāvētie cilvēki ir darījuši vai nedarījuši pēdējo gadu laikā. Balstoties uz šo pieredzi, izvēlēties sarakstu, kura programma un darbība ir visatbilstošākā Bībeles un Baznīcas dotajai mācībai. No savas puses varu teikt, ka ir divas partijas, kuru programmas un rīcība ir klajā pretrunā Katoliskās Baznīcas mācībai un es neiesaku par tām balsot. Tās ir "Progresīvie" un "Attīstībai Par". 

4. Kad esam izvēlējušies partiju, par kuru balsot ir ļoti būtiski apdomīgi un mērķtiecīgi izsvītrot no dotā saraksta tos cilvēkus, kuru pārliecība un darbība neatbilst Svēto Rakstu un Baznīcas mācībai, savukārt, tos, kuru pārliecība un darbība atbilst iepriekšminētajiem kritērijiem, atbalstām, pievelkot krustiņu.

5. Jāatceras, ka mūsu izvēlei ir liels iespaids uz mūsu dzīvi nākotnē un tādēļ ir svarīgi savu izvēli izdarīt apdomīgi un ar lielu atbildības sajūtu.

6. Savukārt ievēlētajiem deputātiem ir jāatceras, ka arī pēc vēlēšanām ir jādzīvo atbilstoši savai sirdsapziņai un nekāda partijas disciplīna nevar likt balsot pretēji katra pārliecībai. Ja tas tā notiek, deputāta pienākums ir par to runāt.

pr. Ilmārs Tolstovs

Ar vēzi slims seminārists saņem priestera svētības

Ar vēzi slims seminārists saņem diakona un priestera svētības, steidzamības kārtā, lai varētu nosvinēt kaut vai vienu svēto Misi. 

Par līdzdalību Eiropas Parlamenta vēlēšanās

Katoļu baznīcas Bīskapu konferences aicinājums

Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, Latvijas bīskapu konference vēlas atgādināt par katra kristieša līdzatbildību kopējā labumā, kas ir cieši saistīts ar līdzdalību vēlēšanās. Baznīca augstu vērtē demokrātisko iekārtu, jo tā nodrošina pilsoņu piedalīšanos politiskajā izvēlē un garantē tiem iespēju gan ievēlēt un kontrolēt savus vadītājus, gan arī nepieciešamības gadījumā tos nomainīt. Patiesa demokrātija ir iespējama tikai tiesiskā valstī, pamatojoties uz patiesu izpratni par cilvēka cieņu un personas brīvību.

Viens no Baznīcas uzdevumiem ir vienmēr un visur sludināt morālos principus, arī tos, kas attiecas uz sociālo un ekonomisko kārtību. Tāpat tās uzdevums ir izteikt spriedumu par jebkuru cilvēcisko realitāti tik lielā mērā, cik to pieprasa cilvēka pamattiesības un tās integrālais labums valsts attīstības un mūžības perspektīvā.

Atbildīga līdzdalība vēlēšanās nozīmētu atgriezties pie Eiropas Savienības dibinātāju pārliecības un ideāliem. Viņi redzēja nākotni kā balstītu spējā strādāt kopā, lai vienotu sašķelto Eiropu un stiprinātu mieru un sadraudzību starp šīs pasaules daļas cilvēkiem. Tāpēc, izdarot savu izvēli, vēlētāji savos lēmumos ir aicināti ņemt vērā patiesības, taisnības un solidaritātes principus. Izmaiņas sabiedrībā var notikt tad, ja katrs pilsonis sāk ar pārmaiņām sevī, jūtas atbildīgs un pārdomā, kādu ieguldījumu var dot, lai Eiropas Savienība ne tikai pārvarētu pastāvošo krīzi, bet arī virzītos pa ilgtermiņa attīstības ceļu.

Doktora darbs!

Kristus ir augšāmcēlies!

Paldies ikvienam, kurš lūdzas par manu doktora darba aizstāvēšanu. Šodien saņēmu ziņu no sava darba vadītāja, ka, diemžēl, darba aizstāvēšanu vajadzēs pārcelt uz rudeni, jo recenzenti, kuri lasīja manu darbu, nav apmierināti ar darbā lietoto poļu valodu un vēl dažām citām lietām. Turpināšu strādāt pie savas disertācijas un ceru, ka darbs sanāks vēl labāks :).

No vienas puses ir žēl, ka šim darbam netika pielikts punkts. No otras puses - tā ir iespēja vēl vairāk iedziļināties darba tematā un padarīt manu darbu vēl labāku. Paldies par jūsu lūgšanām!

Svētceļojums uz Skaistkalni!


Kristus ir Augšāmcēlies! Patiesi Augšāmcēlies!

Visus mana bloga lasītājus sirsnīgi sveicu Kristus Augšāmcelšanās svētkos!

Kristus Augšāmcelšanās svētki, jeb precīzāk no ebreju valodas ‘Pasha’ ir kristīgās ticības lielākā patiesība, kuru izdzīvoja pirmie kristieši un kuru kā pamatpatiesību tālāk nodod Baznīca cauri gadsimtiem. Katehisms pat lieto apzīmējumu “Augšāmcelšanās dzīvā tradīcija”. Apustulis Pāvils savā vēstulē Korintas draudzei saka: „ ja Kristus nav uzmodināts, tad veltīga ir jūsu ticība...” ( 1 Kor 15, 17). Jēzus augšāmcelšanās vēsts ir mūsu centrālā un svarīgākā ticības patiesība, no kuras izplūst visas pārejās un uz kuru visa Baznīcas dzīve tiecas.

Tomēr, mūsdienās daudzi cilvēki apšauba Jēzus augšāmcelšanās vēsts autentiskumu. Kāds Sorbornas Universitātes filozofijas pasniedzējs Anri Comte – Sponville uzsver, ka viņš ir ateists un Jēzus vēsti var pieņemt līdz augšāmcelšanās brīdim.

Kādi tad ir pierādījumi tam, ka Kristus ir augšāmcēlies?

Uzreiz jāsaka, ka neviens cilvēks nav redzējis pašu Jēzus augšāmcelšanos. Precīzi būtu jālieto šāds apzīmējums – trešajā dienā, jeb nākamajā dienā pēc Lielās Sabata dienas Jēzus mācekļi un sievietes fiksēja faktu, ka Jēzus kapā nav, vēsturiski tika konstatēts un tam bija daudzi liecinieki, ka Jēzus kaps bija un vēl tagad ir tukšs. Tomēr šis tukšais kaps nevar būt par vienīgo augšāmcelšanās pierādījumu, jo jau pašos kristietības pirmsākumos virmoja versijas, ka mācekļi, vai kāds cits ir pa kluso nozadzis Jēzus miesas, lai pēc tam visai pasaulei varētu bazūnēt, ka Jēzus ir augšāmcēlies. Tomēr šāda versija neiztur kritiku, jo pie kapa bija pielikta sardze, un pat ja viņa būtu aizmigusi, tad smagā akmens novelšana no kapa nepaliktu nepamanīta.

Kas tad mums liek ticēt tam, ka Jēzus ir augšāmcēlies?

Tās ir liecinieku liecības. Drošticami, autentiski liecinieki, kuri reāli redzēja, satika un runāja ar augšāmcēlušos Jēzu. Vēlāk arī šim faktam uzradās oponenti, kuri sāka teikt, ka šīs Jēzus parādīšanās mācekļiem bija viņu fantāzijas auglis, jo viņi tik ļoti pārdzīvoja par Jēzus nāvi, ka sāka redzēt to, ko paši vēlējās redzēt. Tomēr Bībeles liecības uzsver, ka mācekļi ne uzreiz noticēja tam, ka viņiem parādās Jēzus. Mācekļu skepse parāda to, ka viņi bija ļoti racionāli cilvēki, kuri bija ļoti piesardzīgi lai uzreiz visam noticētu. “Jēzus ciešanu izraisītais trieciens bija tik liels, ka mācekļi (vismaz daži no viņiem) uzreiz neticēja augšāmcelšanās vēstij. Evaņģēliji nebūt mums nerāda kopienu, kuru pārņēmusi mistiska sajūsma, bet gan nomāktus ("noskumuš[us]": Lk 24, 17) un izbijušos mācekļus. Tādēļ arī viņi neticēja svētajām sievietēm, kuras atgriezās no kapa, un viņiem "šie vārdi likās kā tukša pļāpāšana" ( Lk 24, 11). Lieldienu vakarā parādoties tiem vienpadsmit, Jēzus "norāja viņu neticīgumu un sirds ietiepību, ka viņi nebija ticējuši tiem, kuri redzēja Viņu augšāmcēlušos" ( Mk 16, 14).” (KBK 643)

Vēl bija izplatīts uzskats, ka Jēzus uzmodās no mirušajiem, līdzīgi kā Evaņģēlijā minētie Jaira meitiņa, Nainas jauneklis un Lāzars. Tomēr šie cilvēki, savas dzīves noslēgumā tāpat nomira. Savukārt Kristus augšāmcelšanās ir būtiski atšķirīga. Savā augšāmceltajā miesā Viņš no nāves stāvokļa pāriet jaunā dzīvē, kura ir ārpus laika un telpas. Jēzus pēc augšāmcelšanās vairs nemirst. Jēzus aiziet no šīs pasaules, aiz sevis atstājot varenu savas nāves un Augšāmcelšanās liecinieku pulku – Baznīcu.

Pēc Jēzus debeskāpšanas un Vasarsvētkiem, kad Baznīca atklājas redzamā veidā, tad pirmo kristiešu sludināšanas un dzīves centrā bija tieši šī svarīgā vēsts: Jēzus ir augšāmcēlies! Viņš ie dzīvs! Jēzus ir Kungs – adonai, Kyryos!

Apustulis Pāvils saka: „Jo vispirms es jums mācīju to, ko arī pats saņēmu, ka saskaņā ar Rakstiem Kristus ir miris par mūsu grēkiem, un ka Viņš ticis apbedīts, un ka Viņš saskaņā ar Rakstiem trešajā dienā augšāmcēlies, un ka Viņš parādījies Kēfam un pēc tam tiem vienpadsmit. Vēlāk Viņš parādījās vairāk kā pieci simti brāļiem kopā esot, no kuriem daudzi vēl dzīvo līdz šim, bet daži jau aizmiguši.” ( 1 Kor 15,3-6)

Šī vēstule radās 54-55.gadā pēc Kristus, Efezā, padsimt gadus pēc Pāvila konversijas, jeb pievēršanās kristietībai un 20 gadus pēc Jēzus nāves. Pāvils pats nebija šo notikumu aculiecinieks, tomēr viņš tālāknodod to, ko saņēma no agrīnās Baznīcas. Šis teksts atspoguļo ļoti agrīnu Tradīciju. Bībeles pētnieki uzskata, ka šis teksts nav paša Pāvila radīts, bet viņš savā tekstā ir ievietojis agrīnās Baznīcas liturģisko ticības apliecinājumu. Pāvils ievietoja šo tekstu vēstulē Korintiešiem, lai viņi labāk saprastu augšāmcelšanos, kas viņiem, kā grieķu filozofijas pārstāvjiem bija grūti pieņemama. Tiek uzskatīts, ka šis teksts tika lietots Jeruzalemē un to lietoja kristību kandidāti – katehumēni pirms kristības pieņemšanas. Svarīgi, ka šajā tekstā tiek lietots vārds Kristus, nevis Jēzus. Kristus (gr. Hrestos) nozīmēja svaidītais, tas bija mesiānisks tituls. Jēzus, kā Mesija, caur pashālajiem notikumiem realizēja Vecās Derības mesiāniskās ilgas. Tekstā ir minēti vēsturiski fakti:

a) Jēzus patiešām reāli nomira. Šo faktu apstiprina ne tikai bibliskie, bet arī ārpuskristīgie avoti. Svarīgi arī, ka tiek norādīts, ka Kristus nomira par mūsu grēkiem. Tas izriet no Dieva glābjošā plāna un tika jau Vecās Derības praviešu pravietots. Tā nav izdomāta interpretācija, bet izriet no Pestīšanas vēstures un Dieva glābjošā plāna.

b) Jēzus miesas apbedīšana. Mirušais Jēzus tika apglabāts.

c) Augšāmcēlies Jēzus parādās lielam mācekļu pulkam.

Otrajā šī teksta daļā mēs lasām šādus vārdus: „augšāmcēlās” un „parādījās”. Grieķu vārds „anastasia”, kas tiek lietots kā augšāmcēlies, tiek lietots tādā gramatiskā formā, kas nozīmē procesu, kas turpinās. Tas nozīmē, ka Jēzus ir augšāmcēlies un turpina dzīvot Savā Baznīcā un tās dzīvē, tomēr citādā veidā – jau kā Augšāmcēlies. Katrā Svētajā Misē mēs sakām: “Mēs vēstīsim par tavu nāvi, Kungs, un liecināsim par Tavu augšāmcelšanos, līdz pat Tavai atnākšanai!” Ļausim Dievam paaugstināt mūsu dzīves “palodas”, lai grēks vairs mūs nenospiestu, bet lai mēs visā savā dzīvē varētu saukt kopā ar daudzbalsīgo Baznīcas ticīgo kori visā pasaulē un visos laikos: “Jēzus ir dzīvs! Viņš ir Augšāmcelies! Alleluja!”