Kādēļ Katoļu Baznīcā nav iespējama sieviešu ordinācija?

Katoliskās Baznīcas katehisms uzsver, ka „svēto ordināciju var derīgi saņemt vienīgi kristīts vīrietis. Kungs Jēzus izvēlējās vīriešus, lai izveidotu divpadsmit apustuļu kolēģiju, un to pašu darīja arī apustuļi, kad izraudzījās līdzstrādniekus, kas pārņemtu viņu pienākumus. Bīskapu kolēģija, ar kuru priesteri ir vienoti priesterībā, dara klātesošu divpadsmit apustuļu kolēģiju, un līdz ar to tā darbojas līdz pat Kristus otrreizējai atnākšanai. Baznīca atzīst, ka viņa nevar mainīt šo Kunga izvēli. Tādēļ sieviešu ordinācija nav iespējama.” (KBK 1577)

Katoļu Baznīcā garīdznieka kalpojums nav amats vai profesija, kā tas varbūt ir citās konfesijās. Katoļu Baznīcā garīdznieks, jau saņemot diakona, vēlāk priesterības un bīskapa ordināciju, tiek iekļauts "ordo" kārtā un saņem neizdzēšamu ordinācijas zīmogu. Persona tiek uz visiem laikiem konsekrēta, veltīta Dievam. Priesterības un bīskapa ordinācija sevī ietver arī Svētās Mises celebrēšanu, kas nozīmē, ka svētās Mises laikā priesteris kļūst par "otru Kristu" (alter Christus). Tas nozīmē, ka arī priesterim ir jābūt vīriešu kārtas pārstāvim, lai viņš pilnībā varētu būt par šo "otru Kristu" arī burtiskā nozīmē. Saprotams, ka mūsdienu "gender" ideoloģijas ietekmē ir liels spiediens uz protestantu baznīcām, lai tiktu ordinētas arī sievietes, jo tas vēl vairāk nojauktu šo robežu, kas atdala abus dzimumus. 

Katoļu Baznīcā sievietēm ir ļoti liela un būtiska loma, viņas ir aktīvas draudzēs, bieži vien palīdz priesteriem. Ir iespējama arī klosterdzīve, kas ir pilnīga sevis atdeve Dievam. Ļoti zīmīgi ir tas, ka Vissvētakā Jaunava Marija, vissvētākā no visiem cilvēkiem, kas vien dzīvoja un dzīvos virs zemes, nekļuva par "pāvestieni" vai "bīskapeni" vai "priesterieni". Ar to, ka Jaunava Marija netika iekļauta Baznīcas hierarhijā, tā netika un netiek diskriminēta. Līdz ar to, šāda kārtība, kur katrs, arī Baznīcā, ieņem savu vietu, nav diskriminējoša, bet gan papildinoša un nes bagātīgus augļus. 

Kristus ir dzimis!

Dārgie draugi!

Dievs ir pateicis vienu 

VĀRDU - JĒZUS!

Vairāk Dievam nekas nav jāsaka!

Līksmus Kristus dzimšanas svētkus!

Salaspils Romas katoļu draudzes Ziemassvētku laika dievkalpojumu kārtība 2019.gadā

24.decembris - Ziemassvētku vigilija
18.00 – Kristus Dzimšanas svētku vigilijas svētā Mise

25.decembris – Kristus Dzimšanas svētki

9.00 – sv. Mise krievu valodā
11.00 – sv. Mise latviešu valodā
15.00 – sv. Mise Baldones katoļu draudzē

26.decembris Svētā Stefana svētku diena (II Ziemassvētki)

9.00 – sv. Mise krievu valodā
11.00 sv. Mise latviešu valodā

31.decembris – Vecgada diena

11.00 – sv. Mise latviešu valodā
18.00 – Vissvētākās Jaunavas Marijas – Dieva Mātes svētku vigīlijas sv. Mise, Te Deum, pateicība par aizvadīto gadu

1.janvāris - Vissvētākās Jaunavas Marijas – Dieva Mātes Lielie svētki

9.00 – sv. Mise krievu valodā
11.00 sv. Mise latviešu valodā (Veni Creator)

Adventa pārdomas: ceturtdiena, 24.decembris

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk 1, 67-79)
Tajā laikā Zaharijs, Jāņa Kristītāja tēvs, tika Svētā Gara piepildīts un pravietoja, sacīdams: “Slavēts ir Kungs, Izraēļa Dievs, jo Viņš ir apmeklējis un atpestījis savu tautu!
Viņš mums ir devis pestīšanas balstu Dāvida, sava kalpa, namā, kā Viņš no mūžiem bija solījis caur savu svēto praviešu lūpām, ka mūs atpestīs no ienaidnieku varas, no visu to rokām, kas mūs ienīst, ka parādīs žēlsirdību mūsu tēviem un atcerēsies savu svēto derību, ka zvērestu, ko devis mūsu tēvam Ābrahamam, Viņš izpildīs, lai mēs, atbrīvoti no ienaidnieku rokām, bez bailēm Viņam kalpotu svētumā un taisnībā Viņa priekšā visās sava mūža dienās.
Un tu, bērns, tiksi saukts par Visaugstā pravieti, jo tu iesi Kunga vaiga priekšā sagatavot Viņa ceļus, Viņa tautai nest pestīšanas ziņu, ka grēki tai tiks piedoti mūsu Dieva lielās žēlsirdības dēļ, ar kuru mūs ir apmeklējis Auseklis no augstuma, lai apgaismotu tos, kas mīt tumsā un nāves ēnā, un vadītu mūsu soļus miera ceļā.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Ko es lūdzu no Jēzus? Dziļu pārliecību, ka Jēzus ir mani izglābis. Kristus Dzimšanas svētku vigilijā pulcējamies savās ģimenēs, ap svētku galdu, lai kopīgi lauztu oblātes un izteiktu viens otram sveicienus. Tomēr patiesībā šajos svētkos mēs pulcējamies ap Iemiesotā Vārda, kurš ir tapis Miesa, Galdu – Euharistiju. Jo kurš tad ir patiesā barība? Kurš tad ir dzīvības Vārds? Kurš tad ir dzīvā Maize, kas nākusi no Debesīm? Tas ir Jēzus. JĒZUS! JHWH! Es Esmu, kas es Esmu! Dievs Iemiesojas, lai es taptu glābts. Dievs nāk mūsu vidū, lai visu cilvēci, cilvēcisko, pasaulīgo atbrīvotu no grēka varas. Jau radīšanas brīdī Dievs „ienāca” šajā pasaulē, tomēr grēks ir ievainojis mūs katru un visu pasauli kopumā. Tādēļ Jēzus nāk kā atbrīvotājs, Viņš nāk, lai mums dāvātu dzīvību. Ar prieku steigsimies uz „Betlēmīti”, lai pielūgtu Jaundzimušo Ķēniņu. „Gods Dievam augstumos un miers virs zemes, laba prāta cilvēkiem”

Aicinu visus uz Ziemassvētku vigilijas dievkalpojumu Salaspilī

Adventa pārdomas: 23.decembris

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk 1, 57-66)
Elizabetei pienāca laiks dzemdēt, un viņa dzemdēja dēlu. Kad viņas kaimiņi un radi dzirdēja, ka Kungs viņai ir parādījis lielu žēlastību, tie priecājās kopā ar viņu.
Astotajā dienā viņi sanāca apgraizīt bērnu un gribēja to nosaukt viņa tēva vārdā par Zahariju. Bet viņa māte atbildot sacīja: “Nē, viņš tiks nosaukts par Jāni.” Tie viņai iebilda: “Tavos rados nav neviena, kas sauktos šajā vārdā.” Un tie ar zīmēm jautāja tēvam, kā tas vēlētos bērnu nosaukt. Palūdzis rakstāmo plāksnīti, viņš uzrakstīja: “Viņa vārds ir Jānis.” Un tūlīt viņam atvērās mute un atraisījās mēle, un viņš runāja, slavēdams Dievu. Visus viņu kaimiņus pārņēma bailes, un visā Jūdejas kalnu apvidū tika pārrunāts šis notikums. Un visi, kas to dzirdēja, to paturēja savā sirdī, sacīdami: “Kas gan no šī bērna iznāks?” Jo Kunga roka bija ar viņu. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Ko es lūdzu Jēzum? Dziļi izdzīvot patiesību, ka esmu bijis jau Dieva plānā vēl pirms manas ieņemšanas. Dosimies kopā uz Zaharija un Elizabetes māju, lai priecātos par sv. Jāņa piedzimšanu. Ir pārsteidzoši redzēt sirmās Elizabetes rokās jaundzimušo pravieti Jāni. Vai es baidos no savas nākotnes? Vai uzticos Dievam, ka mana nākotne ir Viņa rokās? Varu atkārtot: „Dievam viss ir iespējams!” Varu uzlūkot radinieku un kaimiņu izbrīnu. Jāņa brīnumainā dzimšana mūs aicina katru nedzimušo uzlūkot ar apbrīnas pilnam acīm. Katrs nedzimušais ir vērtība un dāvana no Dieva. Sargāsim dzīvību! Varam apbrīnot Zahariju un Elizabeti, kuri, neskatoties uz apkārtējo spriedumiem un viedokļiem stingri pastāv Dieva patiesībā. Kā ir ar mani? Vai es ietekmējos no apkārtējo viedokļiem? Vai tomēr man ir svarīgāk paklausīt Dievam?

Adventa pārdomas: pirmdiena, 22.12

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk 1, 46-56)
Tajā laikā Marija sacīja: “Augsti slavē Kungu mana dvēsele, un mans gars gavilē Dievā, manā Pestītājā, jo Viņš ir uzlūkojis savas kalpones zemību. Redzi, no šī brīža mani svētīgu teiks visas paaudzes, jo lielas lietas man ir darījis Varenais un svēts ir Viņa vārds, un Viņa žēlsirdība paliek uz paaudžu paaudzēm tiem, kas Viņa bīstas.
Varenus darbus Viņš darīja ar savu roku, izkaisīja tos, kas augstprātīgi garā. Varenos Viņš nogrūda no troņa un paaugstināja pazemīgos. Izsalkušos Viņš pildīja labumiem, bet bagātos atstāja tukšā. Viņš uzņēma savu kalpu Izraēli, atcerēdamies savu žēlsirdību, kā Viņš bija solījis mūsu tēviem, Ābrahamam un viņa dzimumam mūžīgi.”
Marija palika pie Elizabetes trīs mēnešus un tad atgriezās savā namā. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Ko es lūdzu Jēzum? Cilvēcisku jūtīgumu un vienkāršību, satiekoties ar otru cilvēku. Uzlūkojam Jaunavu Mariju, kura nevar palikt viena ar savu prieku. Viņa vēlas dalīties. Satiekas divas Sievietes. Viņas abas ir piedzīvojušas un piedzīvo Dieva tuvumu. Tas, kurš ir piedzīvojis Dieva pieskārienu, nevar klusēt. Sirds gavilē un evaņģelizācija kļūst par ikdienas lietu. Vai manī ir ilgas liecināt par to, ko Dievs ir darījis manā dzīvē? Vai neesmu aizslēdzis savu sirdi slavēšanai? Vai bieži slavēju un pateicos Dievam par visu, ko esmu no Dieva saņēmis – dzīvību, veselību, talantus, harizmas, kalpojumu, u.t.t? Kāda ir mana lūgšana? Vai tajā ir klātesoša arī pateicības un slavēšanas dimensija?