Tikšanās par Iestiprināšanas sakramentu

Katoliskās Baznīcas Katehisms uzsver, ka „...iestiprināšanas sakramenta saņemšana ir nepieciešama, lai Kristības žēlastība sasniegtu savu pilnību. Patiešām, kristītie ar Iestiprināšanas sakramentu ir pilnīgāk saistīti ar Baznīcu, viņi tiek bagātināti ar īpašu Svētā Gara spēku...” (KBK 1285).

4.oktobrī, pēc galvenās svētās Mises ir paredzēta tikšanās tiem, kuri vēlēsies mūsu draudzē saņemt Iestiprināšanas sakramentu 11.oktobrī, bīskapa vizitācijas laikā.


Bībeles stundas Salaspils katoļu draudzē


Katru ceturtdienu šīs Bībeles stundas varēs redzēt arī Facebook tiešraidē manā privātajā kontā. Nāc gan klātienē, gan attālināti. 

Posted by Ilmārs Pēteris Tolstovs on Ceturtdiena, 2020. gada 27. augusts

Sarkans diegs ap roku

 Pēdejā laikā aizvien vairāk cilvēkiem, arī tiem kas nāk baznīcā, esmu pamanījis sarkanu diegu, kurš ir apvilkts ap roku. Paskatījos, ko nozīmē šis simbols, un jāsecina, ka šāda rīcība ir pretrunā katoļticībai.

Šī prakse Latvijā un arī citur pasaulē ir ienākusi no Izraēlas, un ir saistīta ar ezotērisku un okultu mācību Kabalu, jeb kabalistiku. Kā skaidro Kabalas piekritēji, ir svarīgi, lai šis sarkanais diegs būtu aptīts ap labo roku un tā nozīmēsavienošanos arārējām enerģijām un atraisa cilvēka iekšējo potenciālu. Šāda prakse aizsargā no "ļaunās acs", kas ir ļaunuma spēki. 

Katoliskās Baznīcas Katehisms saka skaidri: "Visi maģijas un burvestību paņēmieni, ar kuriem it kā varot "savaldīt" okultos spēkus, lai tos pakļautu sev un ar to palīdzību iegūtu pārdabisku varu pār savu tuvāko, kaut arī tas būtu darīts nolūkā atjaunot viņa veselību, ir smagi pārkāpumi pret reliģijas tikumu. Šīs izdarības jo vairāk nosodāmas ir tad, kad tās pavada vēlme kaitēt otram vai kad tajās tiek iesaistīti velni. Amuletu nēsāšana arī ir nepieņemama. Spiritisms bieži vien ir saistīts ar zīlēšanu vai maģiju. Tāpēc Baznīca brīdina ticīgos no tā atturēties. Ķeršanās pie tā saucamajiem tautas ārstniecības paņēmieniem nedara pieļaujamu ne ļauno spēku piesaukšanu, ne otra cilvēka lētticības izmantošanu" (KBK 2117).

"Reliģiskais pagurums"

Tas, kuru Dievs ir aicinājis būt par Viņa instrumentu, nevar nerunāt Dieva vārdā. Pravietis Jeremijs, nopērts un ielikts cietumā, sāk šaubīties, vai vispār vēl darboties Dieva uzdevumā? Viņš ir atteicies no ģimenes dzīves, pildījis Dieva gribu un tagad ļoti cieš par to. Lūk, Jeremijas teiktais: "Bet, kad es apņemos: es nedomāšu vairs par Viņu un nerunāšu Viņa Vārdā, ..." (Jer 20, 9a). Bet tad viņš atzīst, ka tā Dieva mīlestības liesma, kura ir aizdegusies, ir stiprāka par visām piedzīvotajām ciešanām un vajāšanām: "... tad ir tā, it kā manā sirdī degtu gaiša uguns, kas apņem arī visus manus kaulus. Un, kad es pūlējos to pārspēt, tad man trūka tam spēka!" (Jer 20, 9b).

Varbūt arī manā dzīvē ir tā, ka ir iestājies "reliģiskais pagurums"? Varbūt arī man vairs negribās sludināt Dieva Vardu un darboties Dieva uzdevumā? Lai Jeremija piemērs mums ir kā atgādinājums, ka ne jau mēs esam tie, kas dara. Dievs ir tas, kas darbojas mūsos.

Kādu Jēzu tu izvēlēsies?



Avots- Karaostas Baptistu draudze:
https://www.facebook.com/karostasbaptistudraudze/photos/a.196881001012603/584540352246664