Anonīmas II gs. vēstules Diognetam fragments (5-6 nodaļa, autors nezināms)

Kristieši neatšķiras no pārējiem cilvēkiem ne savas zemes, ne valodas ne ikdienas darbu veikšanas ieradumiem. Viņi neapmetās uz dzīvi kādās īpašās apmetnēs, pilsētās, viņi nelieto kādu īpašu dialektu un viņu dzīve īpaši neatšķiras no pārējiem. Tikai viņu mācība nav izdomu auglis vai tādu ļaužu izdomājums, kuri meklē sensācijas. Viņi nav pakļauti kādai cilvēciskai mācībai, kā pārējie. Bet, viņi dzīvojot barbaru un helēņu pilsētās, kā nu kuram sanāk un sekojot viņu iedzīvotāju ģērbšanās, ēšanas stilam un citiem ieradumiem viņi parāda pārsteidzošu un patiesi neparastu dzīves veidu. Dzīvo viņi savā tēvijā, tomēr kā svešinieki. Viņi kā pilsoņi piedalās it visā un visu pacieš kā ārzemnieki. Viņiem ikviena sveša valsts ir kā tēvija un jebkāda tēvija – kā sveša zeme.

Viņi dodas laulībā kā visi, dzemdē bērnus, tikai nepamet tos. Viņiem ir kopīgas maltītes, tikai ne kopīga gulta. Viņi ir miesā, bet nedzīvo pēc miesas. Viņi atrodas virs zemes, bet pēc būtības ir debesu pilsoņi. Viņi ir paklausīgi dotajiem likumiem, bet ar savu dzīvi viņi pārspēj pašus likumus. Viņi mīl visus cilvēkus un visi viņus vajā. Viņus nepazīst, bet notiesā; viņus nodod nāvei, bet nāvē viņi atrod dzīvību; viņi ir nabadzīgi, bet daudzus bagātina, apdāvina. No visa apdalīti viņi visā pateicās. Viņus nolād, bet viņi ar to tiek pagodināti, nomelno viņus, bet viņi izrādās attaisnoti, ļaunu runā, bet viņi svētī, viņus apvaino, bet viņi atbild ar pateicību; viņi dara labu, bet viņus tiesā kā ļaundarus. Kad viņus notiesā, viņi priecājas tā, it kā viņiem dāvātu jaunu dzīvi. Jūdi bruņojās pret viņiem kā pret gūstekņiem; arī helēņi viņus vajā, tomēr ienaidnieki nevar pateikt par ko viņus neieredz. Vienvārdu sakot: kas dvēsele miesā, tas kristietis pasaulē. Kā dvēsele ir izplatīta pa visu cilvēka miesu, tā arī kristieši pa visām pasaules pilsētām. Dvēsele, kaut arī mājo miesā, tomēr nav miesīga; arī kristieši dzīvo pasaulē, tomēr nav no pasaules. Dvēsele, kaut arī neredzama, tomēr mājo redzamā ķermenī, tā arī kristieši atrodas pasaulē redzami, tomēr viņu Dieva pielūgsmes kults paliek neredzams. Miesa neieredz dvēseli un karo pret to un lai arī tā neko tam ļaunu nav nodarījusi, tāpēc ka dvēsele tai neļauj pakļauties baudām. Tāpat arī pasaulē neieredz kristiešus, no kuriem taču nav nekāds ļaunums, tieši tāpēc ka viņi ir sacēlušies pret viņu baudām. Dvēsele mīl savu miesu un tās locekļus, neskatoties uz to, ka tā neieredz dvēseli, un arī kristieši mīl tos, kas viņus neieredz. Dvēsele ir ieslēgta miesā, bet tā pati uztur miesu. Tāpat arī kristieši, ieslēgti pasaulē it kā cietumā paši uztur pasauli. Nemirstīga dvēsele mājo mirstīgā miteklī; tāpat kristieši mājo kā atnācēji no tālienes pārejošā pasaulē, gaidot nepārejošo debesīs. Dvēsele, pārcietusi izsalkumu un slāpes kļūst labāka; arī kristieši, esot sodīti katru dienu kļūst vairāk. Tik slavējams ir viņu stāvoklis, kurā Dievs viņus ir nolicis un no kā viņi atteikties nedrīkst.

Saruna par grēksūdzi un grēku nožēlu

Gavēņa laiks Salaspils katoļu draudzē

19.marts – svētā Jāzepa svētki, obligāti svinami

9.00 – sv. Mise krievu valodā
18.00 – krustaceļš
19.00 - sv. Mise latviski

25.marts – Kunga pasludināšanas svētki


9.00 – sv. Mise krievu valodā, garīgās adopcijas solījumi
18.30 – sv. Mise latviski, garīgās adopcijas solījumi

Krustaceļš

Piektdienās 18.00
Svētdienās 10.00

Rūgto asaru dziedājums


Katru svētdienu pēc svētās Mises 11.00

Draudzes rekolekcijas – 27.-28.marts

Informāciju skatīt atsevišķā plakātā

Grēksūdzes sakramentu ir iespējams saņemt:

Svētdienās
8.30-8.55; 10.15-10.55.
Lielo svētku dienās, kas iekrīt darbadienās:
8.30-8.55; 18.00 – 18.25.
Darbadienās 20 minūtes pirms katras svētās Mises

Nepieciešamības gadījumā ir iespējams sarunāt ar priesteri atsevišķi laiku, kad izsūdzēt grēkus, ārpus norādītajiem.

Salaspils katoļu draudzes sludinājumi 21.februārī

Gavēņa laikā krustaceļš katru piektdienu 18.00 un svētdienās 10.00. Rūgto Asaru dziedājums katru svētdienu pēc galvenās svētās Mises.

6.un 27.martā, sestdienās tiks rīkota adorācija 16.00 un no 18.00 būs iespējams pieiet pie grēksūdzes, lai sagatavotos Lieldienu svētkiem.

Dievkalpojumi turpmāk notiks tikai baznīcā

Meklējam draudzes telpu atbildīgo, kurš varētu būt arī kontaktpersona Camino, Santjago ceļa svētceļnieku izmitināšanai.

Meklējam cilvēku, kurš draudzē varētu uzņemties šefību pār visām atslēgām un slēdzenēm.

Gavēņa laikā lūgums neaizmirst par slimniekiem un grēksūdzēm.

Dievkalpojumi svētdienās tiek translēti internetā, mājaslapā www.salaspilsdraudze.lv un www.tolstovs.lv.

Pie ieejas ir iespējams paņemt “Caritas” žēlsirdības aploksni un gavēņa laikā, gavējot ietaupīto naudu, ielikt šajā aploksnē.

Neaizmirsīsim parūpēties par savu draudzi arī finansiāli.

Dievnamā esot mums visiem ir jālieto maskas. Ievērosim 2 metru distanci un mazgāsim rokas. Sargāsim sevi un citus.

Draudzes informācija mājas lapā www.salaspilsdraudze.lv

Prāvests.

17.februāris - Pelnu Trešiena, Lielā Gavēņa sākums

Dievkalpojuma tiešraide:

 

Neaizmirsti finansiāli atbalstīt savu draudzi:

Salaspils Romas Katoļu Draudze
Reģ. Nr. 90000470778
konts: LV41UNLA0050000010880

Pastiprināti tiks dezinficētas dažādas virsmas dievnamā. Aicinājums draudzes ticīgajiem, dievkalpojuma laikā lietot mutes aizsegus, ievērot 2m distanci. Lūgsim Dievu un Jaunavu Mariju – Rožukroņa Karalieni, lai ātrāk spējam tikt galā ar šo problēmu.


Sveika, Galva asiņaina!

Sestdien, 6.februārī - adorācija un grēksūdze Salaspils baznīcā

Tiešraide:

 

Neaizmirsti finansiāli atbalstīt savu draudzi:

Salaspils Romas Katoļu Draudze
Reģ. Nr. 90000470778
konts: LV41UNLA0050000010880

Pastiprināti tiks dezinficētas dažādas virsmas dievnamā. Aicinājums draudzes ticīgajiem, dievkalpojuma laikā lietot mutes aizsegus, ievērot 2m distanci. Lūgsim Dievu un Jaunavu Mariju – Rožukroņa Karalieni, lai ātrāk spējam tikt galā ar šo problēmu.



 

Sakramenti un sakramentālijas. Kāpēc ir jāsvēta radītās lietas?

Tuvojas katoļu, t.s. “mazais triduums” – Sveču, svētā Blazija un svētās Agates dienas. Šajās dienās mūsu dievnamos svēta sveces, ūdeni, maizi un pat cilvēku kaklus. Daudziem šīs izdarības var atgādināt kādu maģisku darbību un, zinām, ka sabiedrībā joprojām virmo asas diskusijas par t.s. strukturēto ūdeni un daudzām citam šarlatānisma formām un veidiem. Vai Baznīca nenodarbojas ar to pašu un kāda ir atšķirība starp sakramentiem un sakramentālijām?

Vispirms jāsaka, ka Jēzus Kristus ir vēlējies dibināt redzamu Baznīcu, kura sevī ietver neredzamu Dieva žēlastību. Var teikt, ka pati Baznīca ir kā Lielais Pestīšanas Sakraments (Vatikāna II koncils, Lumen gentium, 9). Tas nozīmē, ka neredzamā Dieva svētība, žēlastība, līdz cilvēkiem tiek aiznesta un nodota tālāk caur redzamu zīmi, kas ir Baznīca. Sakramenta definīcija ir šada: neredzama Dieva žēlastība tiek dota no Dieva caur redzamām materiālajām zīmēm. Katram sakramentam ir klātesoša redzama, taustāma matērija, caur kuru neredzamā Dieva žēlastība tiek nesta pie cilvēkiem – ūdens, eļļa, maize un vīns, laulātie viens otram, garīdznieks, u.t.t. Šāda pieeja, kur neredzamai dimensijai tiek izmantota redzama matērija nav pretrunā kristietības būtībai, jo pats Dievs pieņēma cilvēka miesu lai būtu mūsu starp mums redzamā veidā, kā cilvēks. Tādējādi var teikt, ka redzamo elementu izmanotošana pilnībā atbilst kristietības būtībai, jo pati kristietība ir inkarnatīva, jeb iemiesošanās reliģija.

Šāda redzamo elementu izmanotošana arī nav māņticība vai šarlatānisms, jo kristietība nepretendē uz zinātnisku, šo elementu un to saikni ar Dieva žēlastību, izskaidrojumu. Sakramenta pamatā ir ticība un bez ticības sakramenti nevar būt iedarbīgi, jo tieži Dieva žēlastība un cilvēka ticības pilna atbilde, ja tā var teikt, “iedarbina” un dzīvina sakramentos nesto žēlastību.

Sakramentālijas. Kas tās tādas un kāpēc tās ir nepieciešamas? Katoliskās Baznīcas katehisms uzsver, ka “tās ir svētas zīmes, kurām piemīt zināma līdzība sakramentiem: ar šīm zīmēm, Baznīcai aizlūdzot, tiek gūti galvenokārt garīgi augļi, uz kuriem šīs zīmes arī norāda. Ar tām cilvēki tiek sagatavoti saņemt sakramentu galveno žēlastību, un tās svētdara dažādas dzīves situācijas” (KBK 1667). Ja sakramenti tiešā veidā “nodrošina” mūsu ciešo saikni ar Dievu, ar Baznīcas starpniecību (ir vajadzīga mūsu atvērtība šim procesam un ticība), tad sakramentālijas šo vienotību īsteno pastarpināti un jau daudz attālinātākā veidā. Katehisms turpina, ka “sakramentālijas nepiešķir Svētā Gara žēlastību tāpat kā sakramenti, bet gan ar Baznīcas lūgšanu sagatavo saņemt žēlastību un tai līdzdarboties” (KBK 1670). Sakramentālijas ir laika gaitā, tautas dievbijības un arī vietējo kultūras ierašu iespaidā, izveidojusies prakse svētīt dažādus priekšmetus vai ikdienās lietojamās lietas, ar mērķi aizlūgt par cilvēkiem, lietām un vietām, tādējādi lūdzot aizsardzību tiem cilvēkiem vai lietām un vietām, ja tās gadījumā ir skārušas ezotēriskas, okultas, sātaniskas darbības, vai ir uzlikti lāsti vai veiktas buršanās. Ir svarīgi lūgt garīdzniekam pasvētīt mājokli, transportlīdzekli, darbavietu, kādu citu laicīgu lietu vai vietu, kuru lietojam, jo, no vienas puses mēs ar svētītā ūdens un Baznīcas aizlūgšanas palīdzību “attīram” vietu, lietu vai personu, bet no otras puses mēs uzsveram, ka Dievs ir visu radīto lietu autors un avots, no kura mēs smeļam spēku savu ikdienas pienākumu un darbu veikšanai. Tāpēc nebaidīsimies mājās turēt svētīto ūdeni, pasvētītas sveces, kā arī, ar Trīs Ķēniņu dienā pasvētītu krītu uz ārdurvīm uzrakstīsim uzrakstu 20 +K +M +B 21, kā arī turēsim mājās vai mašīnā pasvētītu svētās Agates maizi, kas var pasargāt mūs no ugunsnelaimēm. Šādu lietu praktizēšana parāda mūsu dziļo saikni ar Baznīcu un vēlmi izmantot tās žēlastības, ko Dievs mums caur Baznīcas starpniecību vēlas dot. Bet protams, neaizmirstot, ka sakramentāliju lietošana neaizvieto Svēto Misi un septiņus, Dieva iedibinātos, svētos Sakramentus. Lai svētīgs februāra mēneša sākums.