sestdiena, 2022. gada 24. septembris

Knutam Skujeniekam veltīts piemiņas koncerts 25.septembrī

 


Salaspils katoļu draudzes sludinājumi 25.septembrī

Šodien 15.00 Knutam Skujeniekam veltīts pasākums - koncerts baznīcā.1.oktobris – mēneša pirmā sestdiena. Vissvētākā Sakramenta adorācija no 16.00 – 19.30. Slavēšana un nesteidzīgas grēksūdzes iespēja no 18.00 – 19.30.


2.oktobrī pēc galvenās sv. Mises tikšanās tiem, kuri plāno saņemt Iestiprināšanas sakramentu 9.oktobrī.

2.oktobris – ražas svētki. Lūgums atnest uz baznīcu kādas rudens veltes no dārza, lai varētu izrotāt altāri ražas svētkiem. Pēc tam visi produkti tiks nogādāti Rīgas Garīgajam Semināram.

No 7.-9.oktobra mūsu draudzes svētki.
7.oktobrī svētki sāksies ar vesperēm 18.00 un tad slavēšanu, liecības un aizlūgšanu vadīs kopiena “Effata”. Nakts adorācija, pieteikšanās grāmatu galdā.
8.oktobrī 18.00 draudzes kora koncerts. Aicinām ikvienu atnākt un paklausīties mūsu kora veikumu.

9.oktobrī plkst. 11.00 arhibīskapa vizitācija, iestiprināšanas sakraments. 14.00 svētās Mises nebūs. Visi aicināti uz tikšanos ar arhibīskapu

12.oktobrī 19.00 sāksies draudzes Alfas kurss. Pieteikšanās obligāta. Sīkāka informācija uz ziņojuma dēļa.
Svētdienas skola bērniem no 7 gadu vecuma mūsu draudzē sāksies 16.oktobrī plkst. 13.00. Tiem, kas vēlas saņemt kristības un/vai Pirmo svēto Komūniju. Speciāla pieteikšanās nav nepieciešama. Nodarbības līdz 2023.gada maija beigām.

Prāvests.

otrdiena, 2022. gada 20. septembris

Pompejas Dievmātes "atdzimšana" Latvijā!



Dārgie draugi. Šī gada rudenī esmu jau trīs gadus Salaspils katoļu draudzē un tikai šovasar atklāju, ka mūsu draudzes dievnama galvenajā altārī ir Vissvētākās Jaunavas Marijas – Pompejas Dievmātes altārglezna. Jāsaka, ka tā ir otrā glezna, jo sākotnējā svētglezna tika nomainīta pret esošo 2002.gadā, kad mūžība aizgājušā priestera Jāņa Aglonieša ierosināti, Rīgas Amatniecības Vidusskolas audzēkņi izgatavoja esošos altārus, kā savu diplomdarbu. To svētbildi, ka tagad atrodas baznīcā uzgleznoja mākslinieks Ēriks Pudzēns. Šobrīd mūsu draudzes pirmā Pompejas Dievmātes svētbilde atrodas Bruknas Kalna svētību kopienā.

Izdveniecība “Kala Raksti” pavisam nesen ir izdevusi brošūru par Pomepjas Dievmātes novennu, kuru lūdzoties daudzi cilvēki ir saņēmuši lielas žēlastības, arī īpaši caur svētīgā Bertolo Longo aizbildniecību.

Man pašam bija izdevība klātienē apmeklēt Pomepjas Dievmātes svētvietu septembra vidū un uz Salaspils katoļu draudzi atvedu Pompejas Dievmātes svētbildes kopiju, kuru lūgsim iesvētīt Rīgas arhibīskapam – metropolītam Zbigņevam Stankevičam 9.oktobrī, vizitācijas laikā. Pēc tam Pompejas Dievmāte uzsāks savu svētceļojumu pa mūsu draudzes ģimenēm un katra mēneša 7 datumā šī svētbilde tiks nodota kādai citai ģimenei. Lūgsimies rožukroņa lūgšanu par garīgo atmodu mūsu draudzēs un Latvijā.

 






svētdiena, 2022. gada 4. septembris

Alfa kurss Salaspils katoļu draudzē

 


Salaspils katoļu draudzes svētki un arhibīskapa vizitācija

 


Salaspils katoļu draudzes sludinājumi 4.septembrī

4.septembrī pēc visām svētajām Misēm īpaša svētība visiem skolēniem, studentiem, pasniedzējiem jauno mācību gadu iesākot. Jēzus Sirds litānija pēc galvenās svētās Mises un procesija apkārt baznīcai.

Katru svētdienu 14.00 dzied bērnu koris. Aicināti bērni un jaunieši dziedāt bērnu korī.

8.septembrī – Vissvētākās Jaunavas Marijas dzimšanas diena. Svētā Mise 18.30.

25.septembrī 15.00 Knutam Skujeniekam veltīts pasākums baznīcā.

2.oktobrī pēc galvenās sv. Mises tikšanās tiem, kuri plāno saņemt Iestiprināšanas sakramentu 9.oktobrī, kad būs arhibīskapa vizitācija.

12.oktobrī 19.00 sāksies draudzes Alfas kurss. Pieteikšanās obligāta. Sīkāka informācija uz ziņojuma dēļa.

Svētdienas skola bērniem no 7 gadu vecuma mūsu draudzē sāksies 16.oktobrī plkst. 13.00. Tiem, kas vēlas saņemt kristības un/vai Pirmo svēto Komūniju. Speciāla pieteikšanās nav nepieciešama. Nodarbības ilgs līdz 2023.gada maija beigām.

Prāvests.

sestdiena, 2022. gada 27. augusts

Karš, atriebība, piedošana un "neaizmirsīsim un nepiedosim" (kr. не забудем, не простим!)

Dārgie draugi. Sen neesmu publicējis savas pārdomas, bet šobrīd jūtu, ka ir kaut kas jāsaka. Pēdējā laikā mikroblogošanas vietā Twitter ir uzvirmojušas diskusijas par pāvesta Franciska izteikumiem vispārējās audiences laikā 24.augustā, kur viņš lūdzās par sprādzienā cietušo sievieti Maskavā. (https://www.vaticannews.va/lv/pasaule/news/2022-08/pavests-deve-karu-par-nepratu-par-kuru-maksa-nevainigie.html). Parādījās sašutuma pilni komentāri, kā pāvests var izrādīt līdzjūtību sievietei, kura ārprātīgā niknumā attaisnoja karu un popularizēja krievu imperiālisma idejas visā Krievijā un ārpus tās. Tomēr pāvests nevar nostāties neviena ļaunuma pusē. Pāvests neaizstāv nevienu pusi. Pāvests nav politiķis un tikai kādas organizācijas vai valsts vadītājs. Kristus mūs aicina neatriebties, piedot un aizstāvēt vājākos. Jā, piedošanas tēma ir smaga un daudziem cilvēkiem līdz galam nav saprotami Kristus vārdi: "Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: aci pret aci un zobu pret zobu. Bet Es jums saku: jums nebūs pretim stāvēt ļaunajam; bet, kas tev sit labajā vaigā, tam pagriez arī otru (Mateja ev. 5, 38-39). Protams ka kara laikā, kad agresorvalsts Krievija iznīcina cilvēkus, izkropļo un veic teroru, vārdi piedošana skan gandrīz kā zaimojoši. Kā var piedot šādas zvērības? Vai piedošana nenozīmē agresijas akceptēšana un nostāšanās agresora pusē? Nē, piedošana nenozīmē aizmiršana un tā nenozīmē, ka vainīgais var palikt nesodīts. Vainīgajam bija, ir un būs jāsaņem taisnīgs sods. Dieva žēlsirdība un piedošana nenozīmē, ka netaisnība un ļaunums nav jāsoda. Tomēr, ja mēs paliekam loģikā - ļaunumu uzvarēsim ar ļaunumu, tad šāds domāšanas veids nav saskaņojams ar kristietību, jo patiesas kristietības pamatā ir piedošana. Kristus arī piedeva saviem pāridarītājiem, tomēr pieprasīja paskaidrojumus par netaisnīgu rīcību pret sevi: "Kad Viņš to bija teicis, viens no sulaiņiem, kas tur stāvēja, Jēzum iesita vaigā, sacīdams: "Vai Tu tā atbildi augstajam priesterim?" Jēzus viņam atbildēja: "Ja Es nepareizi esmu runājis, tad pierādi, ka tas bija nepareizi; bet, ja Es esmu runājis pareizi, ko tu Mani sit?", (Jāņa ev. 18, 22-23).

Nāk prātā arī diskusija, kas raisījās pēc arhibīskapa Zbigņeva Stankeviča intervijas ar Olgu Dragiļevu portālā "Delfi" Lielajā Ceturtdienā (https://www.youtube.com/watch?v=D1C-pk8jwlQ&feature=youtu.be), kur pēc šīs intervijas sacēlās vesela sašutuma vētra par arhibīskapa nostāju, ka Ukrainas karā izvaroto sieviešu ieņemtajiem bērniem ir tiesības piedzimt. Jā, situācija nav no vieglākajām un ir jāsaprot šo sieviešu ciešanas un sāpes, kā arī kara šausmas. Tomēr pret agresiju cīnīties ar citu agresiju nav atbilstoši Evaņģēlijam. Un Baznīca vēlas sekot Jēzus Kristus Evaņģēlija mācībai, pat ja tās vēsts ir pretrunā sabiedrības vairākuma viedoklim. Tāds jau ir tas Evaņģēlijs, ko mums pasludināja Kristus, kurš aicina mīlēt un piedot arī tad, kad tas no cilvēciskā skatu punkta ir praktiski neiespējam.

trešdiena, 2022. gada 17. augusts

Valsts prezidenta Egila Levita runa Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētku galvenajā Svētajā Misē 2022. gada 15. augustā.

Duorgī latgalīši!
Aglyunīši! Svātceļnīki!
Meilī draugi!

I

Maņ ir eistyna prīca byut otkon kūpā ar jiusim Aglyunā.
Sirsneigi sveicīni itymūs skaistajūs i īdvasmojušūs svātkūs!

II

Pirms dažām dienām apritēja 30 gadu, kopš Rēzeknē atgriezies viens no Latgales un arī visas Latvijas simboliem – piemineklis Latgales atbrīvošanai “Latgales Māra”.

Tā augšāmcēlās teju vienlaikus ar atgūto Latvijas neatkarību.

Latgales Māras tēlā tēlniekiem Leonam Tomašickim un Kārlim Jansonam ir izdevies spilgti atainot latgalisko un vienlaikus latvisko identitāti, mūsu kultūras saknes un piederību.

Latgales Māra mums nāk pretī tautastērpā, viņas labajā rokā ir pacelts krusts, bet zem kājām ir samīta čūska – nebrīvības un verdzības važas.

Latgales Māras tēlā ir vienlīdz klātesoša gan latviskā, gan kristīgā tradīcija.

Gaidāmo notikumu plāns Salaspils katoļu draudzē 2022.gadā.

Gaidāmo notikumu plāns Salaspils Romas katoļu draudzē
(saraksts nemitīgi var mainīties)

Septembris

3.septembris – mēneša pirmā sestdiena. 16.00 adorācija un rožukronis. 18.00 – slavēšana.
4.septembris – svētība skolēniem, studentiem, skolotājiem un pasniedzējiem, jauno mācību gadu uzsākot. Euharistiskā procesija pēc galvenās svētās Mises.
8.septembris – Vissvētākās Jaunavas Marijas dzimšanas diena. Svētā Mise 18.30.
25.septembris - plkst. 15.00. Knutam Skujiniekam veltītais piemiņas pasākums baznīcā.   

Oktobris

1.oktobris – mēneša pirmā sestdiena. 16.00 adorācija un rožukronis. 18.00 – slavēšana.
7 - 9.oktobris – 40 stundu atlaidu dievkalpojumi, draudzes svētki.
9.oktobris plkst. 11.00 - arhibīskapa – metropolīta Zbigņeva Stankeviča vizitācija.
12.oktobris – Alfas kursa sākums. Aicināti visi.
16.oktobris plkst. 13.00 – bērnu svētdienas skolas sākums. Bērniem no 7 gadu vecuma, kuri vēlas saņemt kristības sakramentu un pieiet pie Pirmās Svētās Komūnijas.

Novembris

1.novembris – Visu svēto diena. Svētās Mises 8.00 krievu valodā, 18.30 latviešu valodā.
2.novembris – Visu mirušo piemiņas diena. Svētās Mises 8.00 krievu valodā, 11.00 un 18.30 latviešu valodā. Pēc dievkalpojumiem procesija – aizlūgums par mirušajiem.
No 2-8.novembrim baznīcā tiek svinētas kopīgās – saliktās svētās Mises par mirušajiem.
5.novembris – mēneša pirmā sestdiena. 16.00 adorācija un rožukronis. 18.00 – slavēšana.
20.novembris – Kristus Karaļa svētki, Ziedojumi tiek vākti Rīgas Starpdiecēžu Garīgā Semināra uzturēšanai.
27.novembris – Adventa laika pirmā svētdiena. Adventa vainagu un sveču svētīšana.

Decembris

4.decembris – mēneša pirmā sestdiena. 16.00 adorācija un rožukronis. 18.00 – slavēšana.
8.decembris – Vissvētākās Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas svētki. Svētās Mises 8.00 krievu valodā, 18.30 latviešu valodā.
24.-25.decembris – Kristus Dzimšanas svētki.






svētdiena, 2022. gada 31. jūlijs

Salaspils katoļu draudzes sludinājumi 31.jūlijā

Salaspils katoļu draudzes sludinājumi 31.jūlijā

Turpinās pieteikšanās svētceļojumam no Salaspils uz Aglonu, kājām. Iziešana 3.augustā 8.00. Maksa – 10. Eiro dienā. Sīkāka informācija pie prāvesta.

Ir iespēja uzrakstīt vēstuli Aglonas Dievmātei. Pie grāmatu galda ir aploksnes, kurās var ielikt zīmīti ar lūgumu Dievmātei. Svētceļojuma laikā līdzi tiks nests maisiņš ar šīm vēstulēm.

Autobuss uz Aglonu ir atcelts, jo ir maza interese.

Kopiena “Chemin neuf” organizē kopīgas izaugsmes ceļu laulātiem pāriem. Sīkāka informācija uz ziņojumu dēļa.

Nākamsvētdien visi ziedojumi tiek vākti Rīgas Starpdiecēžu Garīgā Semināra uzturēšanai

7.augustā dievkalpojumus 9.00 un 11.00 mūsu draudzē svinēs jauniesvētītais jezuītu priesteris - Ivars Juhņēvičs un dos jaunā priestera primīcijas svētību.

Esam parakstījuši līgumu par kāpņu remontu un gatavojam specializētu pacēlāju, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Paldies ikvienam par atbalstu.

Prāvests.

ceturtdiena, 2022. gada 28. jūlijs

Salaspils baznīcas remonti (28.jūlijs)


Salaspils katoļu draudzē šobrīd strādājam pie kāpņu remonta un invalīdu pandusa - pacēlāja izbūves. Paralēli tam organizējam baznīcas jumta projektēšanu, lai dotu iespēju būvniekiem piedāvāt mums jumta nomaiņas tāmes. 

Visiem šiem projektiem ir nepieciešams gan jūsu lūgšanu, gan finansiālais atbalsts. Šobrīd Salaspils katoļu draudzes kontā ir 60 456,62 eiro. Jau iepriekš pateicamies par jūsu atbalstu. 

pr. Ilmārs Tolstovs

Salaspils Romas Katoļu Draudze
Reģ. Nr. 90000470778
konts: LV41UNLA0050000010880






pirmdiena, 2022. gada 27. jūnijs

Aborts ir nevainīga bērna slepkavība


Katoliskās Baznīcas Katehisms abortu jautājumā


Cilvēka dzīvība ir pilnībā jāciena un jāaizsargā jau kopš tās ieņemšanas brīža. Jau no pirmā tā eksistences brīža, ir jāatzīst šī cilvēka tiesības, kas tam pienākas kā personai un kuru vidū ir arī ikvienas nevainīgas radības tiesības uz dzīvību.

"Pirms nekā tevi izveidoju mātes miesās, es tevi pazinu, un pirms nekā tu nāci pasaulē, es tevi svētīju." ( Jer 1, 5)

"Mani kauli tev nebija apslēpti, kad slepenībā es tiku radīts un veidots zemes dziļumos." (Ps 139, 15)

Kopš pirmā gadsimta Baznīca ir apliecinājusi, ka jebkurš tīši izraisīts aborts ir morāliski ļauns. Šī mācība nav mainījusies. Tā paliek nemainīga. Tiešs aborts, tas ir, tīši gribēts kā mērķis vai kā līdzeklis, ir dziļā pretrunā ar morālisko likumu:

"Tu neiznīcināsi embriju, izdarot abortu, un nedarīsi galu jaundzimušajam."

"Dievs [..], dzīvības Kungs, uzticēja cilvēkiem pienākumu kalpot dzīvībai, kas jāpilda cilvēkam cienīgā veidā. Dzīvība kopš tās ieņemšanas ir jāsaglabā, cik vien rūpīgi iespējams; aborts un bērna nogalināšana ir šausmīgi noziegumi." 

Formāla līdzdalība abortā ir smaga vaina. Šo noziegumu pret cilvēka dzīvību Baznīca kanoniski soda ar ekskomunikāciju. "Kas izdara abortu, panākot attiecīgās sekas, nonāk ekskomunikācijas stāvoklī latæ sententiæ" "paša izdarītā nozieguma fakta dēļ vien" , saskaņā ar Kanoniskajā likumā noteiktajiem apstākļiem. Baznīcas nolūks nav tādējādi ierobežot žēlsirdību. Tā norāda uz nozieguma smagumu, uz zaudējumu, kas nodarīts nonāvētajam nevainīgajam cilvēkam, viņa vecākiem un visai sabiedrībai un nav labojams.

Katra nevainīga cilvēka neatņemamās tiesības uz dzīvību ir pilsoniskās sabiedrības un tās likumdošanas sastāvdaļa :

"Sabiedrībai un valsts iestādēm ir jāatzīst un jāievēro personas neatņemamās tiesības. Šīs tiesības nav atkarīgas ne no atsevišķiem cilvēkiem, ne no vecākiem, tās nav uzkatāmas arī par kādu piekāpšanos ne no sabiedrības, ne no valsts puses: tās patiešām pieder cilvēka dabai un nav atdalāmas no personas kā tādas, jo cilvēks nācis pasaulē, pateicoties Radītāja darbībai. Šo pamattiesību vidū ir jāizceļ ikviena cilvēka tiesības uz dzīvību un fizisko neaizskaramību no tā ieņemšanas brīža līdz pat nāvei."

"Kad valsts likums liedz kādai cilvēku grupai aizsardzību, kas tai likumīgi pienākas, tad valsts tādējādi noliedz visu pilsoņu vienlīdzību likuma priekšā. Kad valsts neveltī pūles tam, lai tiktu ievērotas ikviena un - vēl jo vairāk - visneaizsargātāko cilvēku tiesības, tad tiek apdraudēti tiesiskas valsts paši pamati. [..] Cieņa un aizsardzība, kāda bērnam pienākas jau no viņa ieņemšanas brīža, nosaka to, ka likumā būtu jāparedz piemērots sods pret jebkādu tīšu viņa tiesību pārkāpumu." 

Tā kā embrijs ir persona kopš savas ieņemšanas brīža, tad ar viņu ir jāapietas kā ar jebkuru citu cilvēku, cik vien iespējams viņu aizsargājot visā tā veselumā, par viņu rūpējoties un viņu ārstējot.

Pirmsdzemdību diagnostika ir morāliski pieļaujama, ja "tiek aizsargāta cilvēka embrija un augļa dzīvība un ja viņš tiek saglabāts neskarts, kā arī ja tās mērķis ir embriju saglabāt un ārstēt [..]. Tā ir dziļā pretrunā ar morālisko likumu, ja, atkarībā no rezultāta, tā pieļauj abortu: diagnozes noteikšana [..] nedrīkst tikt pielīdzināta nāves spriedumam."

"Medicīniska iedarbība uz cilvēka embriju par likumīgu jāuzskata tikai ar tādu nosacījumu, ka tā saglabā embriju neskartu un neapdraud viņa dzīvību, vai arī nepakļauj to nesamērīgi lielam riskam, bet gan domāta slimības ārstēšanai, viņa veselības stāvokļa uzlabošanai un konkrētā augļa izdzīvošanas nodrošināšanai." 

"Ir amorāli cilvēka embrijus ieņemt ļaunprātīgai izmantošanai, piemēram, lai tos lietotu kā 'bioloģisku materiālu'."

"Daži mēģinājumi iejaukties hromosomās jeb ģenētiskajā kodā nav ārstnieciski, bet gan vērsti uz to, lai dzemdētu dzīvas būtnes, kas būtu atlasītas pēc dzimuma vai kādām citām jau iepriekš paredzētām īpašībām. Šādi mākslīgi paņēmieni ir pretrunā ar cilvēka būtnes personisko cieņu, kā arī ar tās neaizskaramību un identitāti", kas ir unikāla un neatkārtojama.

otrdiena, 2022. gada 21. jūnijs

Ko katolim darīt Jāņos?

Ogres katoļu draudzes jauniešu Jāņi 2005.gadā, Staburagā
Sprediķis "Mieram Tuvu", 24.jūnijam (2014.gads):

Lai ir slavēts Jēzus Kristus!

Katru gadu mūsu tautas nacionālos svētkus, kuros ir divas brīvdienas, kristieši gaida ar dažādām izjūtām. Pēdējos gados, vērojot fundamentālistisku un fanātisku kristiešu aktivitātes, sabiedrībā ir radies priekšstats, ka Jāņi ir pilnībā pagāniski svētki un mums, dedzīgajiem kristiešiem vajag no tiem distancēties. Tomēr vai tas tā patiešām ir un ko darīt kristietim Jāņos, par to šodien pārdomāsim, balstoties uz Dieva Atklāsmes patiesībām.

Dievs radīja pasauli un radīja to skaistu, harmonisku un savā veidā radība nes sevī netiešu atblāzmu no Radītaja skaistuma. Pat ja pasaulē ienāca grēks, tomēr Dieva radīšanas darbu tas pilnībā sabojāt, iznīcināt nespēja. Šo Dieva radīšanas darbu var saukt par „sagatavošanu” tai Atklāsmei, kas savā kulminācijā īstenosies Jēzū Kristū. Arī pēc radīšanas mēs redzam, ka daudzām tautām un ciltīm, savā pirmatnējā veidolā ir kāda reliģija vai kults, caur kuru šī tauta vai cilts, dabiskā veidā mēģināja izskaidrot dabā un pasaulē esošas parādības. Šie cilvēki, nepazīstot patieso un vienīgo Dievu, mēģināja To meklēt ar dabiskā prāta un savu cilvēcisko spēju palīdzību. Dievs, noslēpumainā veidā vada šos procesus, esot tam visam klātesošs. Svētais Justīns, III gadsimtā runāja par „Vārda, jeb Logosa sēklām”, ko Dievs sēj arī starp pagāniem. Arī visos pagānu kultos, reliģiskajās sistēmās, arī filozofijās un mācībās varam atrast kādu „Noslēpumaino”, Kuru šie cilvēki nepazīst, bet, sekojot savai intuīcijai, sirdsapziņas balsij un Dieva pamudinājumam – meklē. Līdz ar to, Katoliskā Baznīca, sekojot svētajā apustuļa Pāvila uzrunai Atēnu Areopāgā (Apd 17,22-23) uzsver, ka „Svētais Gars visiem dāvā iespēju vienoties ar Lieldienu noslēpumu Dievam vien zināmā veidā.” (Vatikāna II koncils, Gaudium et spes,22)

Šodienas galvenais varonis - Jānis Kristītājs ir vēstnesis, kas sludina Jēzu Kristu. Bet visa radība, daba, arī tautas tradīcijas, ir kā sava veida „priekšatklāsme” Kristum. (Gaudium et spes, 58) Uzlūkojot radības skaistumu, dabas krāšņumu mēs varam apbrīnot Radītāju – Dievu. Pravietis Isajs saka: „Tajās dienās man atklājās Kunga vārds: “Pirms Es tevi izveidoju mātes miesās, Es tevi pazinu, un, pirms tu nāci pasaulē, Es tevi svētīju un izredzēju par pravieti tautām.”” Dievs pakāpeniski gatavoja visu pasauli savai galīgajai un universālajai Atklāsmei Jēzū Kristū. Bet pirms tam un arī pēc tam Dievs vada, uzrunā un darbojas dažādos veidos, ko mēs bieži vien nesaprotam.

Vēl ir viens svarīgs aspekts. Katoliskajā Baznīcā, pateicoties Baznīcas Tēviem, īpaši svētajam moceklim Justīnam valda uzskats, ka elkdievība, māņticība un maģija ir kategoriski jāatmet un tā kristietim ir smags grēks. Tomēr pagāniskās filozofijas, kultūras un mākslas sasniegumos ir atrodamas daudz vērtīgas lietas, jo caur šīm vērtībām cilvēki centās meklēt Dievu un izteikt Dieva radīto lietu skaistumu un gudrību. Līdz ar to, īpaši pēc pirmo gadsimtu kristoloģiskajiem strīdiem par Jēzus dievišķību un cilvēcību, pēc Efezas un Nīkajas II konciliem, pēc ikonu grautiņiem, tika precizēta dievišķības un cilvēcības dimensija Baznīcā. Baznīca apzinās, ka tai ir uzticēta augstākā Atklāsme, kāda ir iespējama šeit uz zemes – Jēzus Kristus Atklāsme, bet no otras puses, tā apzinās, ka šo Atklāsmi ir nepieciešams izteikt cilvēkiem saprotamā valodā – gan rakstītā – Bībelē, gan nerakstītā – Tradīcijā. Jo visos laikos, kamēr vien pastāv kristietība bija un ir sadursme starp cilvēciskumu un dievišķīgumu gan pasaulē, gan Baznīcā. Atbildi šai problēmai mēs varam meklēt un atrast Jēzū Kristū. Dievs pieņēma cilvēcisko dabu, lai visu, kas ir cilvēcisks, nevis iznīcinātu, bet paaugstinātu un atgrieztu tam sākotnējo vērtību. Sākoties reformācijai, viss cilvēciskais tika nosodīts un tika uzskatīts, ka cilvēciskais ir konkurents garīgajam, dievišķajam. Sākās pārmetumi Baznīcai, ka viņa speciāli savus svētkus ielika pagānu tautu saulgriežu svinībās, ka piesavinājās daudz ko no Romas pagānu kultiem un filozofijas, ka tai ir pārāk grezni un cilvēciski rituāli, tika atmesta Tradīcija, u.t.t. Tomēr Katoliskā Baznīca nebaidās no cilvēciskuma, jo Dievs kļuva cilvēks. Pati Baznīca, kas ir Kristus Miesa, neredzamās žēlastības dod zem redzamām zīmēm. Mūsdienu teologi pašu Baznīcu nosauca par „Sakramentu” un daži pat gāja vēl tālāk, uzskatot, ka arī visa pasaule, radība, kultūras ir kā redzama zīme, neredzamajai Dieva darbībai. Arī apustulis Pēteris pirmajā vēstulē uzsver, ka „pestīšanu meklēja un pētīja pravieši, kuri sludināja jums nolemto žēlastību. Viņi centās izzināt, uz kuru brīdi un uz kādu laiku norādīja viņos esošais Kristus Gars, kas iepriekš paredzēja Kristus ciešanas un tām sekojošo godību.” Un pravietis Isajs, jau Gara acīm skatot Pestītaju iesaucās: „Es tevi iecelšu par gaismu pagānu tautām, lai mana pestīšana sniegtos līdz pat zemes robežām.”

Nu bet ko tad katolim darīt Jāņos? Jāņu svinības pieder pie latviešu tautas senas kultūras tradīcijas. Tās mums ir jāciena un jākopj. Mēs kā kristieši, protams nevaram piedalīties un akceptēt elkdievības, māņticības, maģijas un citas formas, kuras ir pretrunā mūsu ticībai. Mēs nevaram šos svētku stādīt augstāk par mūsu ticību. Tomēr, apzinoties, ka caur tautasdziesmām, dejām un kopīgu svinēšanu, cilvēki meklē Dievu, varam ar savu klātbūtni liecināt, ka no vienas puses esam piederīgi savai konkrētai tautai, ar savām tradīcijām, parašām un kultūru. Bet no otras puses, mēs esam Debesu Valstības „pilsoņi”, kuriem Dievs ir atklājis daudz, daudz vairāk. To, ko „acs nav redzējusi un auss nav dzirdējusi un kas neviena cilvēka sirdī nav nācis, to Dievs ir sagatavojis tiem, kas Viņu mīl.” (1 Kor 2,9) Vēl arī jāsaka, ka daudzi tautas tradīciju un reliģiju pētnieki ir atklājuši, ka Jāņu svinībās, gadsimtu gaitā ir savijušās gan tautiskās, gan kristīgās vērtības. Mūsu, kristiešu uzdevums, pašiem paliekot dedzīgiem ticīgajiem, gudri un ar mīlestību atsijāt graudus no pelavām un ar savu klātbūtni un liecību šos svētkus padarīt labākus, cilvēciskākus, un reizē arī kristīgākus.