ceturtdiena, 2016. gada 29. septembris

Jaunumi no svētā Antona draudzes!

Katra mēneša pirmajā sestdienā, tātad arī 1.oktobrī notiks īpaši dziedināšanas dievkalpojumi sv. Antona draudzē Rīgā, Maskavas ielā 309a. 7.00 poļu valodā, 18.00 latviešu valodā

Svētdien, 2.oktobrī draudzes aizbildnes svētās Terēzes no Bērna Jēzus svētki. Svinību svētā Mise 10.30 un pēc tam procesija. Acināti visi.

Dievkalpojumi svētā Antona draudzē;:

Svētdienās / svētku dienās

9:00 Msza św. (POL)
10.30 Sv. Mise (LAT)
12.00 Bērnu mise (LAT+RUS)
18.00 Св. Месса (RUS)

Darba dienās

7.00 Sv. Mise (LAT)
18.00 Sv. Mise (LAT)

Rīgas Sv. Antona draudzes baznīcā notiek arī bērnu katehizācijas nodarbības.

Nodarbību laiki:

Svētdienās
plkst. 13:00 Nodarbība bērniem (LAT+RUS)
plkst. 14:00 Nodarbība pieaugušajiem (LAT+RUS)

Sīkāka informācija, zvanot pa tālruni 26465014!
Vai rakstiet uz e-pastu dzilna21@gmail.com (Ruta Dzilna-Ieviņa)

Svētā Terēze no Bērna Jēzus (1873 – 1897) (no www.dzivibasmate.lv)


Terēzes svētums nebalstās uz kādiem neparastiem fenomeniem. Tā būtība ir «neparastā veidā darīt pavisam parastas lietas».

Ir diezgan grūti aptvert, ka Terēzes Martēnas dzīve bija pavisam parasta. Tā kā viņa ir kļuvusi par svēto Terēzi no Bērna Jēzus un Svētā Vaiga, ko pazīst visā pasaulē un kam piešķirti daudzi tituli (vispasaules misiju aizbildne, Francijas otrā aizbildne, Baznīcas doktore u. c.), daudzi bieži vien aizmirst, ka viņa savu ceļu staigāja neievērota – savas ģimenes, apkārtnes, savas Karmela kopienas, garīgā tēva, bīskapa utt. neievērota… Protams, Lizjē apkārtnē ļaudis droši vien runāja par kādu jaunu meiteni, kam ir bijusi drosme runāt ar pāvestu Leonu XIII audiences laikā Romā (par to ziņoja kāds nacionālais žurnāls). Pēc tam viņa iestājās karmelīšu ordenī piecpadsmit gadu un trīs mēnešu vecumā. Kad viņa mira mazajā provinces klosterī kā nevienam nezināma mūķene, bērēs Lizjē kapsētā piedalījās labi ja 30 cilvēki. Taču dienā, kad Terēze tika pasludināta par svēto, 1925. gada 17. maijā, Svētā Pētera laukumā Romā pulcējās 500 000 cilvēku.

Alansona (Alençon) (1873-1877)

Terēze piedzimst kristīgā ģimenē Alansonā: viņas tēvs ir Luī Martēns (Louis Martin), pulksteņmeistars-juvelieris, māte – Zēlija Gerēna (Zélie Guérin), mežģīņu audēja. Vecākiem dzimst pavisam deviņi bērni, no kuriem četri nomirst ļoti agri. Kad ģimenē ir četras meitas, Zēlija 40 gadu vecumā atklāj, ka atkal ir mātes cerībās: Terēze piedzimst 1873. gada 2. janvārī. Mazā dzīvespriecīgā meitene, pirmo gadu pavadījusi zīdītājas aprūpē (māte nevar barot bērnu), atgriežas ģimenē un jūtas laimīga, baudīdama vecāku un māsu mīlestību. Meitene ģimenē saņem dziļu, dzīvu, patiesu ticību. Viss rit labi līdz brīdim, kad ģimeni piemeklē drāma: Zēlija Martēna mirst no krūts vēža 1877. gada augustā. Terēzei tobrīd ir četrarpus gadi.

Mātes nāve mazajai Terēzei ir ļoti spēcīgs satricinājums. Par savu otro māmiņu viņa izvēlas māsu Polīnu, taču ievainojums ir tik dziļš, ka paies desmit gadi, kamēr brūce sadzīs.

Svētā Faustīne par privātajām atklāsmēm!

"Tomēr Dievam uzticīga dvēsele nevar pati izskaidrot savas atklāsmes, viņai tās ir jāatdod gudra un izglītota priestera kontrolei, un, kamēr nav pārliecinājusies, jābūt uzmanīgai. Šīm atklāsmēm un dažādām augstākām žēlastībām dvēselei pašai nav jāuzticas, jo tas var nodarīt lielu zaudējumu.

Pat ja dvēsele uzreiz var atšķirt viltus atklāsmi no Dieva dotās, tomēr lai tā ir uzmanīga, jo par daudz ko var šaubīties. Dievs mīl un priecājas, kad dvēsele Viņam uzticas Viņa paša dēļ, jo mīl Viņu, tāpēc uzdod sev jautājumus un meklē atbalstu, lai pārliecinātos, ka patiesi viņā darbojas Dievs. Bet, kad ir saņēmusi garīgi apgaismota priestera atbalstu, lai viņa ir mierīga un atdod sevi Dievam, kā Viņš ir norādījis, tas ir, kā norādījis biktstēvs." (Dienasgrāmata, 139; neoficiāls tulkojums)

Ērģelnieku kursi Jelgavā!

Ērģelnieku kursi Jelgavā 28., 29. oktobrī
Pasniedzēji: Komponists Rihards Dubra Dr. art. Ieva Rozenbaha
Rīgas Doma Kora Skolas dziedāšanas skolotāja Ilona Poikāne
Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas draudzes diriģente Zinta Filipoviča
Kursu vadītāja: ērģelniece Digna Markule.
E-pasts: dignam@inbox.lv, tālr. 29145929
Pieteikšanās: Tālr. 27161137, 25420014 (Juris Gorbačevskis), 29842811 (Marija Ruščaka) Bezmaksas pasākums. Galvenais atbalstītājs: Jelgavas diecēze.

Iesvētīs jauno Viesītes katoļu baznīcu!

Viesītes Sv. Franciska baznīcas konsekrācijas svinības 8. oktobrī pl. 12.00
Visi laipni aicināti!
Lūgums priesteriem paņemt līdzi albu un baltu stolu.

Vai lūgties Rožukroni ir moderni?

Pasaulē ir izgudroti dažādi ieroči, lai cilvēks gūtu uzvaru pār ienaidniekiem, bet tie visi galu galā nes nāvi arī pašiem ieroču lietotājiem. Ir viens „ierocis”, kurš ik dienas visā pasaulē nes svētības gan atsevišķiem cilvēkiem, gan ģimenēm un pat veselām tautām. Tas ir Rožukronis.

Rožukronis savā pastāvēšanas laikā ir glābis daudz tautas no agresoru uzbrukumiem, kā piemēram Austrijas tautu 1955.gadā, kad padomju karaspēks, pateicoties 700 000 cilvēkiem, kas vienprātīgi lūdzās rožukroni atvilka karaspēku. Ko Čehoslovākja un Ungārija nevarēja paveikt ar ieročiem, to Austrija paveica ar rožukroņa lūgšanām.

Kur meklējami rožukroņa pirmsākumi? Rožukroņa izcelšanās vēstures dati nav visai skaidri. Ir divas versijas, kas norāda rožukroņa izcelšanos. Jau ap 430.gadu pēc Kr. Sv. Pauls, eremīts (tuksneša mūks) ir lietojis akmentiņus, lai atcerētos, cik reizes ir skaitīta Kunga lūgšana “Tēvs mūsu”. Ir atrasta dokumentācija par kādu svētīgu sievieti Hestingas kaujā 1066.gadā, kas lietojusi dārgakmeņu virkni, uz kuras tā skaitījusi lūgšanas. Šie ir daži norādījumi par rožukroņa izcelsmi.

Īstais rožukroņa sākums tomēr meklējams 11.gadsimtā – klosteros. Dažiem mūkiem bija grūtības lasīt breviāru (speciālas priesteru lūgšanas), daudzi brāļi sākumā neprata latīņu valodu, kas tika lietota breviārā. Breviāra vietā viņiem bija atļauts skaitīt 150 tēvreizes, tas aizvietoja breviāra 150 psalmus. Tā pakāpeniski, šīm lūgšanām pārveidojoties par “Esi sveicināta” radās mums tik ļoti pazīstamās rožukroņa lūgšanas.

Otra versija, kas ir mazāk ticama, ka Sv. Dominikam (1170 – 1221) parādījās Dievmāte un atklājusi rožukroni.

Sākotnēji lūgšana bija savādāka, tikai ejot gadsimtiem tika pilnībā noformēta lūgšana kopumā, arī lūgšana “Tēvs mūsu” pirms katra noslēpuma radās tikai 15.gadsimtā.

Daudz iebildumu mūsdienās no t.s. “modernajiem cilvēkiem” izskan par rožukroni, kā novecojušu lūgšanu veidu. Daudzi ir neizpratnē, kādēļ nepieciešamas tik daudz it kā automātiskas lūgšanas?

Atbildi dod daudzās Dievmātes parādīšanās, kur Marija ir redzama ar rožukroni rokās un ar aicinājumu ik dienas atvēlēt laika rožukronim.

Rožukronis ir meditatīva lūgšana, kas aicina mums katrā noslēpumā pārdomāt kādu, ar Jēzus un Marijas dzīvi saistītu notikumu. Tā mēs dziļāk saprotam šo, mūsu atpestīšanai tik svarīgo notikumu dziļāko jēgu. Rožukronis mums kļūst par lūgšanu “upi”, kur mums domās novirzoties no lūgšanu straumes “Esi sveicināta” mūs atgriež atpakaļ straumē.

Tieši oktobra mēnesī, kas īpaši tiek veltīts rožukroņa lūgšanām centīsimies arvien dedzīgāk un biežāk atlicināt laiku šai Mariāniskajai lūgšanai. Lai šajā lūgšanā mūs pavada svētā Jāņa Pāvila II teiktie vārdi 2003.gada vēstījumā Jauniešu dienām:

„2002. gada 16. oktobrī es izsludināju "Rožukroņa Gadu" un aicināju visus Baznīcas bērnus padarīt šo seno, Marijai veltīto lūgšanu kā līdzekli, kas palīdz vienlaicīgi vienkārši un dziļi apcerēt Kristus Vaigu. Lūgties rožukroni nozīmē mācīties uzlūkot Jēzu ar Viņa Mātes acīm, mīlēt Jēzu ar Viņa Mātes sirdi. Arī jums, dārgie jaunieši, es šodien simboliski nododu rožukroni. Caur lūgšanām un noslēpumu pārdomāšanu Marija jūs droši vada pie sava Dēla! Nekaunieties patstāvīgi lūgties rožukroni, kad esat ceļā uz skolu, augstskolu vai darbu, uz ielas vai sabiedriskajā transportā; pierodiet to lūgties draugu lokā, grupās, kustībās un biedrībās; nesvārstieties piedāvāt šo lūgšanu mājās, saviem vecākiem, brāļiem un māsām, jo tā atjauno un stiprina ģimenes locekļu savstarpējās saites. Šī lūgšana palīdzēs jums būt stipriem ticībā, pastāvīgiem mīlestībā, priecīgiem un pacietīgiem cerībā.”

(izmantots Janīnas Babres raksts “Katoļu kalendārs 2000)

trešdiena, 2016. gada 28. septembris

Par jauno katehismu - Youcat!

Daži cilvēki man uzdod jautājumus, saistībā ar jauno katehismu, kas ir iznācais KALA-raksti izdevniecībā. Atbildu:

1. Vai šis katehisms ir domāts tikai jauniešiem?

Nē, šo katehismu var lietot jebkurš, īpaši iesaku šo katehismu iegādāties kā dāvanu un uzdāvināt tiem, kuri maz pazīst Dievu, Baznīcu. Šis katehisms viņiem var būt iespēja labāk iepazīt ticības patiesības.

2. Varbūt šis katehisms atkal būs tādā pat neinteresantā un sarežģītā formā kā iepriekšējie?

Nē, šis katehisms ir speciāli izstrādāts kā aizraujoša lasāmviela jauniešiem ar daudz bildēm, zīmējumiem un pat asprātīgi - uzjautrinošiem tēlojumiem. Šī katehisma izstrādāšanā piedalījās grupa jauniešu, kuri ar savām idejām ļoti bagātinājuši šo katehismu.

3. Ja jau šis izdevums ir tik atraktīvs, varbūt viņš satur kādus maldus, herēzijas un nav domāts vispār katoļiem?

Nē, šī katehisma ievadu ir rakstījis pāvests Benedikts XVI, mudinot ikvienu jaunieti izlasīt šo katehismu. Pie tam, katra paragrāfa beigās ir dota atsauce uz lielo Katoliskās Baznīcas Katehismu (www.catholic.lv/katehisms). Šogad, Latvijas Jauniešu dienās Aizkrauklē, Rīgas arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs katram jaunietim šo katehismu jau uzdāvināja.

4. Kādēl vispār vajadzīgs lasīt katehismu? Vai tad nepietiek reizi gadā aizbraukt uz Aglonu, padzerties svētīto ūdentiņu un uzlikt šad tad svecīti uz altāra?

Nē, ar parasto tautas dievbijību mūsdienu apstākļos, kad sabiedrība kļūst aizvien agresīvāka pret kristietību vairs nepietiek. Ir nepieciešams izglītot arī savu prātu, lai labāk saprastu ticības patiesības un tās aizstāvētu pasaules priekšā.

5. Kur var iegādāties šo brīnišķigo katehismu?

Tam drīzumā vajadzētu būt pieejamam visos draudžu grāmatu galdos, kā arī to var pasūtīt izdevniecības mājaslapā www.mieramtuvu.lv

Lai laba lasīšana!