Dārgie draugi. Saņēmu iekšēju pamudinājumu uzrakstīt savas pārdomas, par Katoliskās Baznīcas Latvijā šī brīža situāciju un pārdomas, kā tālāk sludināt Evaņģēliju mūsdienu sabiedrībai.
Lielākā problēma Baznīcai Latvijā ir klerikālisms, ko plašāk pētīju savā doktora disertācijā. Klerikālisms nozīmē, ka visa vara ir koncentrēta tikai un vienīgi garīdznieku rokās un katoļiem - lajiem (ne garīdzniekiem) ir tikai paklausīgas izpildīšanas funkcijas. Līdz ar to katoļiem lajiem - ne garīdzniekiem, zūd atbildība par Baznīcas situāciju un nākotni, jo visa atbildības nasta gulstas tikai uz garīdznieku pleciem. Uzreiz jānorāda, ka Katoliskā Baznīca pēc savas dabas (ontoloģiski) ir hierarhiski - sakramentāla, līdz ar to nevaram aizmirst, ka Jēzus Kristus savu Baznīcu dibināja uz 12 apustuļu pamata un par šīs kolēģijas galvu tika iecelts svētais Pēteris, pirmais pāvests un tādējādi tieši bīskapi, apustuļu pēcteči un viņu palīgi priesteri ir tie, kas Baznīcā realizē trīskāršo ganīšanas, mācīšanas un svētdarīšanas varu.
Tomēr, tas nenozīmē, ka Baznīca "pieder" garīdzniekiem un ka tā ir "garīdznieku" Baznīca. Teoloģiski ikviens kristītais katolis ir līdzatbildīgs par Baznīcu un ir aicināts aktīvi līdzdarboties Baznīcas "celtniecībā" šajā pasaulē. Tieši tādēļ pāvests Francisks iniciēja sinodālo ceļu, kas nozīmē, ka ikviens Baznīcas loceklis, katrs savā veidā un atbilstoši savam aicinājumam, piedalās un kalpo Baznīcas dzīvē.
Kādi būtu praktiski risinājumi?
1. Starpdiecēžu Garīgais Seminārs ir praktiski tukšs, no ārzemēm iebrauc daudzi priesteri - misionāri, vietejo aicinājumu praktiski nav. Tas nozīmē, ka nākotnē priesteris būs "eksluzīva" parādība un jādomā par laju - misonāru aktīvāku iesaisti draudžu dzīvē. Daudzās draudzēs priesteris var nocelebrēt svēto Misi tikai reizi mēnesī. Pārējā laikā lektori, akolīti, precētie diakoni varētu vadīt Dieva Vārda liturģiju. Ja iespējams izdalīt svēto Komūniju, apmeklēt slimniekus, katehizēt, vadīt un rīkot Alfa kursus un organizēt katoļu kopienu uz vietas. Protams, arī šajā gadījumā jebkuras kopienas vaītājs ir un paliek prāvests, tikai nav tā, ka viņam vienam viss ir jāorganizē. Sinodalitāte nozīmē, ka visi darbojas komandā, katrs pēc sava aicinājuma.
2. Intensīvi ir nepieciešamas lūgšanu grupas, mājas kopienas, Bībeles studiju grupas. Ir jāformē laju līderi, kuri uzņemās atbildību par mazajām kopienām, kuras svētdien tiekas Euharistijā, bet ikdienā pulcējas mājās vai citās vietās uz lūgšanām.
3. Visa draudžu saimnieciskā dzīve, t.sk. finanses ir jāpārņem lajiem un kopā ar prāvestu jāorganizē draudžu saimnieciskā dzīve. Garīdznieks tik un tā paliek galvenais atbildīgais, tomēr vinam nav jābrauc uz Depo, lai nopirktu izdegušu spuldzīti.
4. Kalpošana draudzē jāorganizē tā, kā es to esmu noorganizējis Salaspils katoļu draudzē, kur vismaz 60 cilvēku ir iesaistīti kalpošanā draudzē. Veidojas sava veida grupas, kurās ir vairāki kalpotāji, lai dažiem nav jādara viss un lai nav jāalgo speciāli apkopēji vai darbinieki, kas draudzes izmaksātu vairākus tūkstošus eiro mēnesī. Piemēram 15 cilvēki dežūru veidā kopj draudzes telpu, cita grupa uzkopj baznīcu, vēl cita grupa rūpējas par ziediem, dārzu, u.t.t. Katrs draudzes loceklis ir iesaistīts minimalā kalpošanā, kas no viņa neprasa lielus resursus, tomēr viņš jūt līdzatbildību par draudzi.
5. Pastorālās padomes diecēzē (jocīgi, ka vēl tādas nav) un draudzēs. Ekonomiskās padomes diecēzēs un draudzēs.
6. Finanšu caurspīdīgums un godīgums pret valsti un draudzi. Regulāri atskaitīties draudzei cik naudas ir saņemts, cik iztērēts, cik naudas vēl vajag tam vai citam projektam. Tikai tādā veidā cilvēki sāks mums uzticēties arī finansiāli.
7. Strādāt pie misionārā gaŗīguma veicināšanas, atgādinot, ka katram katolim ir jāsludina un jāevaņģelizē, lai arī citi uzzinātu Labo Vēsti.
8. Jādomā par provinces koncila vai diecēzes sinodes rīkošanu. Diemžēl, tālāk par vārdiem tā arī neesam tikuši.
9. Jāattīsta visas lokālās, jeb vietējās Baznīcas savstarpējā sadarbība un mijiedarbība. Nesenais pārpratums ar jaunās Misāles izdošanu bija labs piemērs tam, kā nespējam sadarboties pat tik svarīgā jautājumā, kas skar Katolisko Baznīcu Latvijā.
10. Visa pamatā ir garīgā dzīve, Vissvētākā Sakramenta adorācija, jo Baznīca nav "koncerns" vai "uzņēmums". Ir jāatceras, ka tā nav pāvesta, bīskapu, priesteru vai mana Baznīca. Tā ir Jēzus Kristus Baznīca un tikai Viņš ir tas, kas dod iedvesmu un spēku drosmīgi liecināt par Augsāmcēlušos Kristu ikvienam cilvēkam.,
Lai Dievs mums palīdz veicināt garīgo atmodu Latvijā!
