Par ko balsot 15.Saeimas vēlēšanās katolim?

Dārgie draugi. Palīdzu MI uzģenerēt visu 14 sarakstu kopsavilkumus un analīzi, balstoties uz Romas Katoliskās Baznīcas morāles un ētikas principiem. Ceru, ka noderēs!

15.Saeimas vēlēšanām reģistrēti 14 saraksti. Vēlēšanas notiks 2026. gada 3. oktobrī.

Katoļu vērtējumu nevar reducēt tikai uz “tradicionālo ģimeni”. Jāvērtē kopums:

• cilvēka dzīvība no ieņemšanas līdz dabiskai nāvei;
• laulība un ģimene;
• cilvēka cieņa un reliģijas brīvība;
• trūcīgo, slimo, senioru, cilvēku ar invaliditāti un migrantu aizsardzība;
• taisnīgs atalgojums un darba cieņa;
• subsidiaritāte, solidaritāte un kopējais labums;
• taisnīgs miers, valsts aizsardzība un atbalsts agresijas upuriem;
• atbildība par dabu.

Baznīca abortu un eitanāziju uzskata par nepieņemamiem, taču pie būtiskām prasībām pieskaita arī ģimenes aizsardzību, sociālo taisnīgumu, mieru un reliģijas brīvību.

Partiju īss izvērtējums

Suverēnā vara / Apvienība Jaunlatvieši

Plašs finansiāls atbalsts bērniem, jaunajām un viena vecāka ģimenēm, pensionāriem, cilvēkiem ar invaliditāti un slimniekiem — tas atbilst solidaritātei. Taču aizsardzības naudas novirzīšana citām vajadzībām pašreizējā drošības situācijā ir apšaubāma; programma klusē par nedzimušās dzīvības un laulības aizsardzību.

Mēs mainām noteikumus

Konservatīva, ekonomiski liberāla programma. Stipra ģimene, pašvaldību autonomija un lēmumu pieņemšana zemākajā līmenī labi saskan ar subsidiaritāti. Vājāka ir solidaritātes dimensija; gandrīz pilnīgs trešo valstu imigrācijas ierobežojums neļauj pietiekami nošķirt nekontrolētu migrāciju no pienākuma cieņpilni izturēties pret patvēruma meklētājiem.

Saskaņas Centrs

Izteikti sociāldemokrātiska: nabadzības un nevienlīdzības mazināšana, darba ņēmēju aizsardzība, veselības aprūpe, pieejami mājokļi un cīņa pret plēsonīgiem kredītiem. Tā nosoda Krievijas agresiju un atbalsta aizsardzību NATO. Spēcīga sociālā dimensija, bet gandrīz pilnīgs klusums par laulību, dzīvības un reliģijas brīvības jautājumiem.

Zaļo un Zemnieku savienība

Atsaucas uz kristīgām vērtībām un piedāvā plašu sociālo, veselības, ģimeņu, reģionu un vides politiku. Tas ir samērā līdzsvarots sociālās mācības piedāvājums. Tomēr medicīniskās apaugļošanas paplašināšana bez embrija cieņas garantijām var nonākt pretrunā katoļu bioētikai; nav skaidras nostājas par abortu un eitanāziju.

Nacionālā apvienība

Viena no saturiski plašākajām ģimeņu programmām: palīdzība no bērna gaidīšanas laika, pabalsti, mājokļi, bērnu veselība, tēva iesaiste, seniori un lauku kopienas. Ir arī valsts aizsardzība un mērena vides atbildība. Katoļu skatījumā jāpieskata, lai nacionālās identitātes aizsardzība nepārvērstos svešinieku vai mazākumtautību cieņas mazināšanā. Arī šeit nav skaidra solījuma aizsargāt dzīvību no ieņemšanas.

Gobzema saraksts

Ļoti spēcīgi akcentē tradicionālo ģimeni, bērnus, daudzbērnu ģimeņu nodokļu atvieglojumus un pieejamu medicīnu. Taču Krievijas agresijas nosaukšana par “Krievijas un Ukrainas konfliktu” un vēlme distancēties no palīdzības agresijas upurim ir nopietna morāla problēma. “Miers” bez taisnīguma un agresora nosaukšanas nav katoļu miera izpratne. Vairāki solījumi šķiet arī fiskāli nepamatoti.

Apvienotais saraksts

Praktiska, reģionāla un saimnieciska programma. Pozitīvi vērtējams atbalsts ģimenēm, adopcijai un audžuģimenēm, paliatīvajai aprūpei, veselībai, reģioniem un vietējo kopienu iesaistei. Tas labi saskan ar subsidiaritāti. Taču programma izvairās no būtiskajiem antropoloģijas, laulības, dzīvības un reliģijas brīvības jautājumiem.

Latvija pirmajā vietā

Visskaidrāk lieto jēdzienus “kristīgās vērtības” un “dabiska ģimene”, paredz dzimstības atbalstu un dievnamu atjaunošanu. Tas ir nozīmīgs pluss. Tomēr kristīgs apzīmējums pats par sevi vēl negarantē kristīgu politiku. Bažas rada varas koncentrēšana ministru rokās, uzturēšanās atļauju izmantošana par finansēšanas instrumentu un vairāku ļoti dārgu solījumu ticamība. Par abortu un eitanāziju programma klusē.

Jaunā Vienotība

Spēcīgs uzsvars uz Latvijas un Ukrainas drošību, demokrātiskām institūcijām, zemāko algu nodokļu mazināšanu, veselību, ģimenes atbalstu un taisnīgu zaļo pāreju. Tas atbilst kopējam labumam un rūpēm par radību. Taču nav skaidras nostājas par laulību, nedzimušās dzīvības aizsardzību un reliģijas brīvību; “neauglības ārstēšana” ir bioētiski pārāk neskaidrs formulējums.

JKP Jaunā konservatīvā partija

Akcentē ģimeni, dzimstību, valsts drošību, tiesiskumu, reģionus un pieejamu veselības aprūpi. Kopumā samērā saderīga ar katoļu sociālās mācības praktiskajiem principiem. Tomēr programma ir vispārīga un nedod atbildi par dzīvības aizsardzību, laulības izpratni un reliģijas brīvību.

Latvijas attīstībai

Liberāla, tirgus un tehnoloģiju izaugsmē balstīta programma. Pozitīva ir demokrātija, pamattiesības, veselība, ģimeņu un reģionu atbalsts un atjaunīgā enerģija. Taču formulējums “izaugsme ir labākā sociālā politika” ir par šauru: katoļu mācībā tirgus pats nenodrošina taisnīgumu. Dzīvības un laulības jautājumi paliek neatbildēti.

Austošā Saule Latvijai

Uzsver ģimeni, tautas turpināšanos, kultūru, valsts aizsardzību un skaidru atbalstu Ukrainai. Tomēr daļa priekšlikumu — cilvēku izceļošanas veicināšana un darba aizliegumi pēc pilsonības — riskē pārkāpt personas cieņu un individuālās atbildības principu. Katoļu sociālā mācība nepieļauj kolektīvu vainošanu tautības vai pilsonības dēļ.

Stabilitātei!

Piedāvā ģimeņu, pensionāru, veselības, mājokļu un pamatpreču atbalstu. Taču sadarbības atjaunošana ar Krieviju un Baltkrieviju, sankciju pārskatīšana un atteikšanās no obligātā aizsardzības dienesta pašreizējā situācijā rada ļoti nopietnas bažas par solidaritāti ar agresijas upuri un Latvijas drošību. Sociālie solījumi šo problēmu neatsver.

Progresīvie

Ļoti spēcīga sociālā taisnīguma, trūcīgo, cilvēku ar invaliditāti, vardarbības upuru, vides un Ukrainas atbalsta dimensija. Šajās jomās programma ir tuva katoļu sociālajai mācībai. Taču solījums ieviest “laulību vienlīdzību” ir tiešā pretrunā Baznīcas izpratnei par laulību kā vīrieša un sievietes savienību. Arī seksuālās un reproduktīvās veselības izglītības saturs prasītu rūpīgu izvērtēšanu.

Mans kopsavilkums

Ja vērtējam visu katoļu sociālās mācības kopumu, nevis tikai vienu jautājumu, samērā līdzsvarotas šķiet Nacionālās apvienības, Apvienotā saraksta, JKP un ZZS programmas. Tomēr neviena no tām nav pilnīga, un ZZS medicīniskās apaugļošanas priekšlikums prasa īpašu bioētisku piesardzību.

LPV, Gobzema saraksts, Mēs mainām noteikumus un Austošā Saule Latvijai ģimenes un tradicionālo vērtību jautājumos skan ļoti pārliecinoši, bet to programmas kļūst ievērojami problemātiskākas, kad vērtē taisnīgu mieru, attieksmi pret migrantiem un mazākumtautībām, varas līdzsvaru un solījumu reālismu. Kristīgas leksikas daudzums nav droša mēraukla politikas kristīgumam.

Progresīvajiem un Saskaņas Centram ir stipras sociālā taisnīguma sadaļas, kuras konservatīvās partijas nereti nenovērtē. Taču Progresīvo laulības definīcija ir skaidri nesavienojama ar katoļu mācību.

Būtiskākais trūkums: neviena no 14 programmām skaidri neapņemas aizsargāt cilvēka dzīvību no ieņemšanas līdz dabiskai nāvei un nepauž nepārprotamu nostāju pret abortu un eitanāziju. Tādēļ nevienu sarakstu nevar godīgi nosaukt par pilnīgi atbilstošu katoļu mācībai. Vēlētājam jāvērtē arī kandidātu personiskā nostāja un partijas līdzšinējie balsojumi, ne tikai priekšvēlēšanu teksts.

 

Salaspils baznīcai 30!

 

Salaspils katoļu draudzes sludinājumi 20.septembrī

Otrdien 22.septembrī 19.20 jauniešu vakars

27.septembrī – Ražas svētki. Atnesīsim savu rudens ražu uz baznīcu, lai izrotātu altāri. Visi produkti tiks nogādāti Garīgā Semināra vajadzībām.

27.septembrī 15.00 tikšanās tiem, kas vēlēsies saņemt iestiprināšanas sakramentu.

2.oktobrī sāksies mūsu draudzes 30 gadu jubilejas svinības. 18.00 krustaceļš, 19.00 svētā Mise, kuru svinēs pr. V. Kokars

3.oktobrī sv. Misi 8.00 svinēs priesteris A. Blūms, 10.00 rožukronis. 12.00 sv. Misi svinēs priesteris G.Dubults. Pēc tam kopīgas pusdienas ar groziņiem.

3.oktobrī 15.00 garīgās mūzikas koncerts. Uzstājas Trio Tresensus. Ieeja brīva. 18.00 sv. Misi svinēs pr. E. Rudivičs, pēc tam slavēšanu vadīs Trīsvienības Draugu slavēšanas grupa. Nakts adorācija.

4.oktobrī 11.00 bīskapa Andra Kravaļa vizitācija, akolītu iesvētīšana, iestiprināšanas sakramenta dalīšana, Dievmātes statujas iesvētīšana Dievmātes dārzā, kopīga maltīte. Sv. Mise 14.00 nebūs.

7.oktobrī sāksies jaunais Alfas kurss. Pieteikšanās www.ej.uz/Salaspilsalfa

11.oktobrī plkst. 13.00 sāksies svētdienas skola bērniem. Pieteikšanās nav nepieciešama.

Informācija par draudzi ir atrodama www.salaspilsdraudze.lv

Prāvests

Jauniešu vakari Salaspilī

 

Pāvesta Leona XIV katehēze par liturģiju

 Izcila pāvesta Leona XIV katehēze 26.augustā par liturģijas nozīmi. Paldies Vatikāna Radio redakcijai par tulkojumu.

Dārgie brāļi un māsas!

Šajā pēdējā katehēzē par konstitūciju Sacrosanctum Concilium es šodien vēlos pievērsties iemesliem, kāpēc koncila tēvi centās veicināt liturģijas reformu. Šajā ziņā īpaši apgaismojoša ir trešā Koncila vēstule, ko kardināls Džovanni Batista Montini, toreizējais Milānas arhibīskaps, 1962. gada 28. oktobrī nosūtīja savas Baznīcas ticīgajiem. Liturģija, viņš rakstīja, “ir patiesa gan dievišķā, gan cilvēciskā izpausme. Tā ir valoda. No vienas puses, tā ir dievišķās mācības nesēja, no otrās – sarunas ar Dievu balss. Ir skaidrs, ka tā nevar atteikties no savas didaktiskās funkcijas, nedz arī liegt ticībai un dievbijībai iespēju tikt izteiktai ar spontānu saprotamību”. Šo pārliecību vadīts, nākamais pāvests svētais Pāvils VI uzsvēra, ka ticīgie “nevar un vairs nedrīkst palikt klusējoši un pasīvi. Viņu fiziskā klātbūtne nav savienojama ar viņu garīgo prombūtni”.

Salaspils katoļu draudzes aktivitātes

 

6.septembrī - svētība skolēniem, studentiem, pasniedzejiem un skolotājiem

 

Notikumi Salaspilī pirms 840 gadiem!

1. PAR PIRMO BĪSKAPU MEINARDU. Dievišķā providence, atcerēdamās Rahabu un Bābeli, tas ir, nomaldījušos pagānus, mūsu, jaunajos, laikos ar savas mīlestības uguni šādi atmodinājusi elku pielūdzējus līvus no elkdievības un grēku miega.

2. Zēgebergas klosterī bija kāds cienījamas dzīves un godājama sirmuma vīrs, Svētā Augustīna ordeņa priesteris. Viņš tikai Kristus dēļ, vienīgi lai sludinātu, ieradās Līvzemē kopā ar tirgotājiem, jo vācu tirgotāji, ko ar līviem saistīja draudzības saites, mēdza bieži, braukdami kuģos pa Daugavas upi, apmeklēt Līvzemi.

3. [iespējams ap 1184.gadu] Dabūjis atļauju no Polockas kņaza Vladimira, kam līvi, kuri vēl bija pagāni, maksāja meslus, un reizē arī saņēmis no viņa dāvanas, minētais priesteris drosmīgi stājās pie Dievam tīkamā darba, sludinādams līviem un uzceldams baznīcu Ikšķiles ciemā.

4. No šī ciema vispirms tika kristīti Ilo, Kulevenes tēvs, un Vieco, Alo tēvs, un tiem savukārt sekoja citi.

5. [1185. gadā ap februāri] Nākamajā ziemā lietuvji nopostīja Līvzemi un ļoti daudzus aizveda gūstā. Glābdamies no viņu niknuma, sludinātājs kopā ar ikšķiliešiem patvērās mežos. Pēc lietuvju atkāpšanās minētais Meinards pārmeta līviem muļķību, tāpēc ka viņiem neesot nekādu nocietinājumu, un apsolīja, ka viņiem tikšot uzceltas pilis, ja viņi nolemšot kļūt par Dieva bērniem un tādi būt. Viņi piekrita, apsolīja to un ar zvērestu apstiprināja, ka pieņemšot kristību.

6. [vasarā] Tad nu nākamajā vasarā no Gotlandes tika atvesti dzirkaļi. Pa tam līvi vēlreiz apliecināja savu ciešo vēlēšanos pieņemt ticību. Pirms iesāka celt Ikšķiles pili daļa tautas tika kristīta un visi pārējie apsolīja - tiesa, melīgi -, ka kristīšoties pēc pils pabeigšanas. Tā nu virs pamatiem pacēlās mūri. Pils piektā daļa tika celta par sludinātāja līdzekļiem un līdz ar to kļuva par viņa īpašumu; zemi baznīcas celšanai viņš bija nopircis jau iepriekš. Kad pils beidzot nāca gatava, kristītie atkal atkrita, bet vēl neatdzimušie[20] atteicās pieņemt ticību. Tomēr Meinards no sava nodoma neatteicās. Tobrīd zemgaļi, kaimiņi pagāni, izdzirduši par akmeņu celtni un nezinādami, ka akmeņi sastiprināti ar javu, ieradās ar garām kuģu tauvām un savā vientiesībā domāja pili ievilkt Daugavā, bet, stopnieku ievainoti un cietuši zaudējumus, atkāpās.

7. Kaimiņi salieši[tagadējās Salaspils teritorijas iedzīvotāji] maldināja Meinardu ar līdzīgu solījumu un no sava viltus guva labumu, jo viņiem tika uzcelta pils. Sākumā, vienalga ar kādu nodomu, kristījās seši. Viņu vārdi ir Viliendi, Uldenago, Vade, Valdeko, Gerveders, Vieco.

8. [1186.gadā] Abu minēto piļu celšanas laikā Brēmenes metropolīts iesvētīja Meinardu par bīskapu.

9. Taču pēc otrās pils pabeigšanas ļaunums, aizmirsis zvērestu, lauza solījumu, un vairs nebija neviena, kas pieņemtu ticību. Nav brīnums, ka sludinātāja sirds bija satraukta, īpaši tad, kad līvi, pakāpeniski izlaupījuši viņa mantu un piekāvuši viņa saimi, nolēma pašu padzīt no savas zemes; viņi iedomājās, ka atbrīvojas no ūdenī saņemtās kristības, nomazgājoties Daugavā un nosūtot kristību atpakaļ uz Vāciju.

Piezīme:
Ar saliešiem (Holmenses) jāsaprot salā 10 km no Ikšķiles (augšpus Doles salas, pie tag. Salaspils) dzīvojošie lībieši. Sala nosaukta pēc tur uzceltās sv. Mārtiņam veltītās baznīcas. Nosaukums “Mārtiņsala” literatūrā gan konstatēts tikai 17.gs. Pirms tam tā saukta vienkārši par Salu (Holm), vēlāk - par Baznīcas salu (Kirchholm). Salas platība ap 20 ha. Pirms vācu krustnešu iebrukuma te atradies ievērojams Daugavas lībiešu centrs ar nocietinātu ciema vietu. Laikā no 1966.gada līdz 1974.gadam ciema vietā arheoloģiski plaši pētīts Mārtiņsalas senvietu komplekss. Konstatēta no 11.gs. līdz 16.gs. pastāvējusī apdzīvotība; par to liecina zemē iedziļinātās celtnes, krāsnis, pavardi un saimniecības bedres. Pilī izšķirami divi apdzīvotības periodi. Sākotnēji pils 1150 m2 lielo trapecveida teritoriju ierobežojušas vairāk nekā 3 m biezas mūra sienas un koka nocietinājumi gar Daugavas krastu. Ap Hronikā aprakstīto laiku te atradušās sešas celtnes, 18 pavardi, 15 saimniecības bedres un ar plienakmeņiem izlikta 7 m dziļa aka. Pils centrālā daļa bijusi mazāk apbūvēta, tāpēc tā izmantota par pagalmu un pulcēšanās vietu. 12.gs. beigās un 13.gs.

Indriķa hronika, I grāmata par Līvzemi. https://old.historia.lv/alfabets/I/In/Indrika%20hronika/teksts/001_latv.htm

Lefevristu bīskapu konsekrācija. Pasludināta ekskomunikācija

Dokumentā, ko parakstījis Ticības mācības dikastērija prefekts kardināls Fernandezs, 1. jūlijā svinētais rits tiek definēts kā “shizmātiska rakstura akts”. Skaidrojošā piezīmē sniegta informācija par smago kanonisko sankciju.

https://www.vaticannews.va/lv/vatikans/news/2026-07/lefevristu-biskapu-konsekracija-pasludinata-ekskomunikacija.html

Svētā Pija X Priesteru brālības bīskapi Alfonso de Galareta un Bernārs Felē (attiecīgi galvenais konsekrētājs un līdzkonsekrētājs) un jauniesvētītie bīskapi Paskāls Šraibers, Maikls Goldeids, Mišels Puansine de Sivri un Marks Apjē ir “ipso facto” iekrituši “latae sententiae” ekskomunikācijā, kas rezervēta Svētajam Krēslam, par veikto “shizmātiskā rakstura aktu” – “četru priesteru konsekrēšanu par bīskapiem bez pāvesta mandāta un pret pāvesta gribu”. Par to lasām Ticības mācības dikastērija prefekta kardināla Viktora Manuela Fernandeza un tā paša dikastērija divu sekretāru parakstītajā dekrētā. Šāds slēdziens diemžēl tiek pasludināts 24 stundas pēc Ekonā, Šveicē, 2026. gada 1. jūlijā notikušās svinīgās ceremonijas.

Bijušā Svētā Ofīcija dekrēts nosaka, ka, veicot konsekrāciju, gan konsekrētāji, gan konsekrētie ir pakļauti paredzētajai ekskomunikācijai. Tas ir sāpīgs epilogs, kas seko lefevristu pieņemtajam lēmumam pret Leona XIV vairākkārt izteikto gribu. Ekskomunikācija šķir no Romas Baznīcas gan bīskapus, gan priesterus, kuri pieder Svētā Pija X brālībai. Attiecībā uz ticīgajiem lajiem, par ekskomunicētiem ir uzskatāmi tie, kuri formāli pievienojas šai brālībai. Sīkāka informācija ir ietverta “Skaidrojošajā piezīmē”, ko dikastērijs publicēja vienlaikus ar ekskomunikācijas dekrētu un ko pilnībā sniedzam turpinājumā.

Kopš svētā Pāvila VI laikiem līdz pat pēdējām sarunām, kas nesen norisinājās šajā dikastērijā, daudzkārtējie mēģinājumi atgriezt Marsela Lefevra aizsāktās kustības piekritējus pilnīgā vienotībā ar katolisko Baznīcu izrādījās veltīgi. Šī situācija vēl vairāk saasinājās neseno bīskapu konsekrāciju dēļ, kas tika veiktas bez pāvesta mandāta, pretēji Svētā tēva gribai un klaji pārkāpjot kanoniskās tiesības. Tāpēc šis dikastērijs, uzticīgi pildot tam uzticētos uzdevumus, uzskata par nepieciešamu norādīt, ka šāda rīcība ir vērtējama kā shizmas noziegums ar attiecīgām kanoniskajām sekām iesaistītajiem garīdzniekiem un ticīgajiem lajiem. Patiešām, kā jau tika paziņots 1988. gadā, “šāda nepaklausība – kas nes sev līdzi praktisku Romas primāta noraidīšanu – ir shizmatisks akts” (sal. Jānis Pāvils II, Ap. vēstule Ecclesia Dei, 3).

https://www.vatican.va/content/john-paul-ii/it/motu_proprio/documents/hf_jp-ii_motu-proprio_02071988_ecclesia-dei.html

Šajā sakarā no šī brīža:

1. Svētā Pija X Priesteru brālībai piederīgie garīdznieki atrodas shizmas stāvoklī, un tāpēc viņi ir uzskatāmi par shizmatiķiem (sal. Ecclesia Dei, 5 c; Pontifikālā Likumdošanas tekstu padome, Skaidrojošā piezīme par shizmas rezultātā notikušo ekskomunikāciju, kurai pakļauti bīskapa Marsela Lefevra kustības piekritēji, 24.08.1996, 5-6), kā rezultātā viņi ir pakļauti Kanoniskajās tiesībās paredzētajai ekskomunikācijai (Kanonisko tiesību kodeksa 1364. kan. 1. §).

2. Attiecībā uz ticīgajiem lajiem – par shizmatiķiem un ekskomunicētajiem ir uzskatāmi tie, kuri formāli pievienojas Svētā Pija X Priesteru brālībai atbilstoši nosacījumiem, kas noteikti Pontifikālās Likumdošanas tekstu padomes 1996. gada Skaidrojošajā piezīmē (sal. turpat, 7), kura joprojām ir spēkā un kuru šis dikastērijs pārņem kā savu.

https://www.vatican.va/roman_curia/pontifical_councils/intrptxt/documents/rc_pc_intrptxt_doc_19960824_vescovo-lefebvre_it.html

3. Visbeidzot, Dieva svētā tauta tiek brīdināta, ka Svētā Pija X Priesteru brālības garīdznieki nelikumīgi administrē sakramentus un ka viņu sniegtais Grēksūdzes sakraments, kā arī laulības, kurās viņi ir asistējuši, ir spēkā neesoši.

Baznīca kā gādīga māte ar patiesu mīlestību un dzīvām rūpēm uzņems visus tos, kuri vēlas atgriezties pilnā vienotībā. Apustuliskie nunciji noteiks procedūras, kuras ordināriji varēs izmantot dažādos gadījumos.

Visbeidzot, visi ticīgie tiek mudināti palikt stingriem kopībā ar Romas pāvestu, ar bīskapiem, kas ir vienotībā ar viņu, un ar visu Baznīcu (sal. Lumen Gentium, 22; 751. kan. C/C), kā arī atturēties no piedalīšanās svinībās un pasākumos, ko rīko minētā Svētā Pija X Priesteru brālība.

Lektora, akolīta un precētā diakona kalpošanas raksturojums (sagatavoja MI)

Lektora kalpošana

Lektors ir institucionāli iecelts kalpotājs, kura galvenais uzdevums ir sludināt Dieva Vārdu liturģijā un palīdzēt ticīgajiem arvien dziļāk iepazīt Svētos Rakstus.

Galvenās iezīmes:

• mīlestība pret Dieva Vārdu;
• laba Svēto Rakstu izpratne;
• skaidra un cienīga lasīšana;
• dzīve saskaņā ar Evaņģēliju;
• gatavība kalpot Baznīcas kopienai.

Pienākumi:

• lasa Svēto Rakstu lasījumus (izņemot Evaņģēliju);
• var dziedāt vai lasīt psalmu, ja nav psalmista;
• var nolasīt Vispārējos aizlūgumus, ja nav diakona;
• sagatavo citus lasītājus liturģiskajai kalpošanai;
• veicina Svēto Rakstu studijas un katehēzi draudzē.

---

Akolīta kalpošana

Akolīts ir institucionāli iecelts kalpotājs, kura īpašā misija ir kalpot pie altāra un palīdzēt Euharistijas svinēšanā.

Galvenās iezīmes:

• dziļa euharistiska garīgums;
• cieņa pret liturģiju;
• kalpošanas gars;
• precizitāte un atbildība;
• gatavība palīdzēt priesterim un diakonam.

Pienākumi:

• kalpo pie altāra Svētajā Misē;
• sagatavo altāri un liturģiskos traukus;
• palīdz priesterim un diakonam liturģijā;
• ārkārtas gadījumā izdala Svēto Komūniju kā ārkārtējais Komūnijas kalpotājs;
• nepieciešamības gadījumā iznes Vissvētāko Sakramentu slimniekiem;
• var izstādīt Vissvētāko Sakramentu adorācijai un pēc adorācijas to novietot atpakaļ tabernakulā, bet nedrīkst dot euharistisko svētību;
• rūpējas par cienīgu liturģisko priekšmetu sagatavošanu.

---

Precēta pastāvīgā diakona kalpošana

Diakons ir saņēmis Svēto Ordināciju diakonāta pakāpē. Viņa kalpošana ir vērsta uz trim savstarpēji saistītām jomām: Vārdu, liturģiju un žēlsirdību. Precēts pastāvīgais diakons savu kalpojumu īsteno, vienlaikus uzticīgi pildot arī laulātā un tēva pienākumus.

Galvenās iezīmes:

• uzticība Kristum Kalpam;
• vienotība ar bīskapu un priesteriem;
• kristīgās ģimenes piemērs;
• kalpošana nabagiem un trūcīgajiem;
• pazemība un nesavtība;
• spēja apvienot ģimenes, profesionālo un baznīcisko dzīvi.

Pienākumi:

Vārda kalpošanā:

• sludina Evaņģēliju;
• sprediķo, ja tas uzticēts;
• katehizē bērnus un pieaugušos;
• gatavo cilvēkus sakramentu saņemšanai.

Liturģijā:

• asistē bīskapam un priesterim Svētajā Misē;
• sagatavo altāri;
• aicina uz miera sveicienu;
• dala Svēto Komūniju;
• attīra liturģiskos traukus;
• vada kristības;
• asistē laulību noslēgšanā Baznīcas vārdā;
• vada bēru liturģiju, ja nav priestera;
• vada Vārda liturģiju un dažādas svētbrīžu formas;
• vada adorāciju un dod svētību ar Vissvētāko Sakramentu.

Žēlsirdības kalpošanā:

• organizē karitatīvo darbu;
• apmeklē slimniekus, vecos ļaudis un ieslodzītos;
• rūpējas par nabadzīgajiem;
• veicina sociālo taisnīgumu un kristīgo solidaritāti;
• palīdz draudzes pastorālajā un administratīvajā darbā.

---

Kopsavilkums

Kalpojums	Galvenā misija	Raksturīgākie pienākumi
Lektors	Dieva Vārda kalpošana	Lasa Svēto Rakstu lasījumus, sagatavo lasītājus, veicina Bībeles izpratni
Akolīts	Kalpošana pie altāra un Euharistijai	Kalpo Misē, palīdz izdalīt Komūniju, rūpējas par altāri un liturģiskajiem traukiem
Precēts pastāvīgais diakons	Vārda, liturģijas un žēlsirdības kalpošana	Sludina Evaņģēliju, asistē liturģijā, kristī, asistē laulībās, vada bēres, kalpo trūcīgajiem un slimniekiem

Šī secība atspoguļo arī pakāpenisku kalpojuma padziļināšanos: lektors ir īpaši saistīts ar Dieva Vārdu, akolīts – ar Euharistiju, bet diakons, saņēmis Svēto Ordināciju, publiski īsteno Baznīcas kalpojumu Vārdā, liturģijā un mīlestības darbos Kristus un bīskapa vārdā.

29.jūnijs - sv. Pētera un Pāvila svētki

 

Vai mēs arī augšāmcelsimies?

 

Lieldienu laika lūgšanas?

Ir sagaidītas Lieldienas! Kristus ir augšāmcēlies! Bet ko darīt pēc Lieldienām? Ir paradokss, ka mēs 40 dienas, sākot no Pelnu trešdienas, intensīvi izdzīvojam gavēņa laiku, gavējam, dziedam gavēņa dziesmas, ejam krustaceļu, u.t.t. Bet pēc Lieldienām vairs neapceram Jēzus dzīvi pēc Augšāmcelšanās. Tomēr Baznīca piedāvā dažus garīgos akcentus, kas palīdz arī šo laiku intensīvi izdzīvot:

1. Krustaceļa vietā ir iespēja iziet Gaismas ceļu, ar vairākām stacijām, apcerot Jēzus dzīvi pēc augšāmcelšanās līdz debesīs uzkāpšanai. https://katolis.lv/gaismas-cels/

2. 40 dienas pēc Kristus Augšāmcelšanās svētkiem svinam Jēzus debeskāpšanas svētkus un 50 dienā pēc Lieldienām ir Vasarsvētki - Svētā Gara nosūtīšanas svētki.

3. Ir ieteicams šajā laikā līdz Vasarsvētkiem izlasīt Bībeles Apustuļu darbu grāmatu, kas tiek saukta arī par "Piekto, Svētā Gara Evaņģēliju".

4. Līdz Vasarssvētkiem sveicinam viens otru ar vārdiem: "Kristus ir augšāmcēlies!" Un atbildam: "Patiesi Augšāmcēlies!"

5. Lūgšanas "Kunga eņģelis" vietā lūdzamies lūgšanu "Debess Karaliene" (arī bērēs)

DEBESS KARALIENE (Lieldienu laikā)

Debess Karaliene, līksmojies, alleluja:
Tas, ko Tu kā bērnu nesi, alleluja,
Augšām cēlies ir, kā teicis, alleluja.
Lūdz Dievu par mums, alleluja.

P. Priecājies un līksmojies, Jaunava Marija, alleluja.
V. Jo Kungs ir patiesi augšāmcēlies, alleluja.

Lūgsimies. Dievs, Tev ir labpaticis ar sava Dēla, mūsu Kunga Jēzus Kristus augšāmcelšanos iepriecināt pasauli: mēs Tevi lūdzam, aizbilstot Viņa Mātei Jaunavai Marijai, ļauj mums iemantot mūžīgās dzīves priekus. Caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu. Amen.

Regina Coeli, laetare, alleluia:
Quia quem meruisti portare. alleluia,
Resurrexit, sicut dixit, alleluia,
Ora pro nobis Deum, alleluia.