Salaspils katoļu draudzes sludinājumi 6.septembrī

Šodien svētība visās svētajās Misēs skolēniem, studentiem, pasniedzējiem un skolotajiem jauno mācību gadu uzsākot. Pēc sv. Mises 11.00 Jēzus Sirds litānija un euharistiskā procesija apkārt baznīcai.

Šodien visi ziedojumi RARZI uzturēšanai.

8.septembrī Jaunavas Marijas Dzimšanas diena. Sv. Mise 18.30. 19.20 sāksies jauniešu vakari. Aicināti visi jaunieši. Katra mēneša otrajā un ceturtajā otrdienā 19.20.

12.septembrī plkst. 9.00 svētā Mise, kuras laikā notiks visas Latvijas veltīšana Jaunavas Marijas Bezvainīgajai Sirdij.

Pirmajā un trešajā otrdienā 19.20 draudzes lūgšanu grupa. Ceturtdienās 19.20 Bībeles studiju grupa.

2. - 4.oktobrim svinēsim dievnama 30 gadu iesvētīšanas jubileju. 4.oktobrī bīskapa Andra Karavaļa vizitācija, iestiprināšanas sakramenta dalīšana.

7.oktobrī sāksies jaunais Alfas kurss un 11.oktobrī 13.00 sāksies bērnu svētdienas skola.

Katru svētdienu plkst. 15.00 draudzē darbojas sadraudzības “kafejnīca” draudzes telpās. Organizē draudzes Caritas grupa.

Informācija par draudzi ir atrodama www.salaspilsdraudze.lv

Prāvests

Jauniešu vakari Salaspilī

 

Pāvesta Leona XIV katehēze par liturģiju

 Izcila pāvesta Leona XIV katehēze 26.augustā par liturģijas nozīmi. Paldies Vatikāna Radio redakcijai par tulkojumu.

Dārgie brāļi un māsas!

Šajā pēdējā katehēzē par konstitūciju Sacrosanctum Concilium es šodien vēlos pievērsties iemesliem, kāpēc koncila tēvi centās veicināt liturģijas reformu. Šajā ziņā īpaši apgaismojoša ir trešā Koncila vēstule, ko kardināls Džovanni Batista Montini, toreizējais Milānas arhibīskaps, 1962. gada 28. oktobrī nosūtīja savas Baznīcas ticīgajiem. Liturģija, viņš rakstīja, “ir patiesa gan dievišķā, gan cilvēciskā izpausme. Tā ir valoda. No vienas puses, tā ir dievišķās mācības nesēja, no otrās – sarunas ar Dievu balss. Ir skaidrs, ka tā nevar atteikties no savas didaktiskās funkcijas, nedz arī liegt ticībai un dievbijībai iespēju tikt izteiktai ar spontānu saprotamību”. Šo pārliecību vadīts, nākamais pāvests svētais Pāvils VI uzsvēra, ka ticīgie “nevar un vairs nedrīkst palikt klusējoši un pasīvi. Viņu fiziskā klātbūtne nav savienojama ar viņu garīgo prombūtni”.

Salaspils katoļu draudzes aktivitātes

 

6.septembrī - svētība skolēniem, studentiem, pasniedzejiem un skolotājiem

 

Notikumi Salaspilī pirms 840 gadiem!

1. PAR PIRMO BĪSKAPU MEINARDU. Dievišķā providence, atcerēdamās Rahabu un Bābeli, tas ir, nomaldījušos pagānus, mūsu, jaunajos, laikos ar savas mīlestības uguni šādi atmodinājusi elku pielūdzējus līvus no elkdievības un grēku miega.

2. Zēgebergas klosterī bija kāds cienījamas dzīves un godājama sirmuma vīrs, Svētā Augustīna ordeņa priesteris. Viņš tikai Kristus dēļ, vienīgi lai sludinātu, ieradās Līvzemē kopā ar tirgotājiem, jo vācu tirgotāji, ko ar līviem saistīja draudzības saites, mēdza bieži, braukdami kuģos pa Daugavas upi, apmeklēt Līvzemi.

3. [iespējams ap 1184.gadu] Dabūjis atļauju no Polockas kņaza Vladimira, kam līvi, kuri vēl bija pagāni, maksāja meslus, un reizē arī saņēmis no viņa dāvanas, minētais priesteris drosmīgi stājās pie Dievam tīkamā darba, sludinādams līviem un uzceldams baznīcu Ikšķiles ciemā.

4. No šī ciema vispirms tika kristīti Ilo, Kulevenes tēvs, un Vieco, Alo tēvs, un tiem savukārt sekoja citi.

5. [1185. gadā ap februāri] Nākamajā ziemā lietuvji nopostīja Līvzemi un ļoti daudzus aizveda gūstā. Glābdamies no viņu niknuma, sludinātājs kopā ar ikšķiliešiem patvērās mežos. Pēc lietuvju atkāpšanās minētais Meinards pārmeta līviem muļķību, tāpēc ka viņiem neesot nekādu nocietinājumu, un apsolīja, ka viņiem tikšot uzceltas pilis, ja viņi nolemšot kļūt par Dieva bērniem un tādi būt. Viņi piekrita, apsolīja to un ar zvērestu apstiprināja, ka pieņemšot kristību.

6. [vasarā] Tad nu nākamajā vasarā no Gotlandes tika atvesti dzirkaļi. Pa tam līvi vēlreiz apliecināja savu ciešo vēlēšanos pieņemt ticību. Pirms iesāka celt Ikšķiles pili daļa tautas tika kristīta un visi pārējie apsolīja - tiesa, melīgi -, ka kristīšoties pēc pils pabeigšanas. Tā nu virs pamatiem pacēlās mūri. Pils piektā daļa tika celta par sludinātāja līdzekļiem un līdz ar to kļuva par viņa īpašumu; zemi baznīcas celšanai viņš bija nopircis jau iepriekš. Kad pils beidzot nāca gatava, kristītie atkal atkrita, bet vēl neatdzimušie[20] atteicās pieņemt ticību. Tomēr Meinards no sava nodoma neatteicās. Tobrīd zemgaļi, kaimiņi pagāni, izdzirduši par akmeņu celtni un nezinādami, ka akmeņi sastiprināti ar javu, ieradās ar garām kuģu tauvām un savā vientiesībā domāja pili ievilkt Daugavā, bet, stopnieku ievainoti un cietuši zaudējumus, atkāpās.

7. Kaimiņi salieši[tagadējās Salaspils teritorijas iedzīvotāji] maldināja Meinardu ar līdzīgu solījumu un no sava viltus guva labumu, jo viņiem tika uzcelta pils. Sākumā, vienalga ar kādu nodomu, kristījās seši. Viņu vārdi ir Viliendi, Uldenago, Vade, Valdeko, Gerveders, Vieco.

8. [1186.gadā] Abu minēto piļu celšanas laikā Brēmenes metropolīts iesvētīja Meinardu par bīskapu.

9. Taču pēc otrās pils pabeigšanas ļaunums, aizmirsis zvērestu, lauza solījumu, un vairs nebija neviena, kas pieņemtu ticību. Nav brīnums, ka sludinātāja sirds bija satraukta, īpaši tad, kad līvi, pakāpeniski izlaupījuši viņa mantu un piekāvuši viņa saimi, nolēma pašu padzīt no savas zemes; viņi iedomājās, ka atbrīvojas no ūdenī saņemtās kristības, nomazgājoties Daugavā un nosūtot kristību atpakaļ uz Vāciju.

Piezīme:
Ar saliešiem (Holmenses) jāsaprot salā 10 km no Ikšķiles (augšpus Doles salas, pie tag. Salaspils) dzīvojošie lībieši. Sala nosaukta pēc tur uzceltās sv. Mārtiņam veltītās baznīcas. Nosaukums “Mārtiņsala” literatūrā gan konstatēts tikai 17.gs. Pirms tam tā saukta vienkārši par Salu (Holm), vēlāk - par Baznīcas salu (Kirchholm). Salas platība ap 20 ha. Pirms vācu krustnešu iebrukuma te atradies ievērojams Daugavas lībiešu centrs ar nocietinātu ciema vietu. Laikā no 1966.gada līdz 1974.gadam ciema vietā arheoloģiski plaši pētīts Mārtiņsalas senvietu komplekss. Konstatēta no 11.gs. līdz 16.gs. pastāvējusī apdzīvotība; par to liecina zemē iedziļinātās celtnes, krāsnis, pavardi un saimniecības bedres. Pilī izšķirami divi apdzīvotības periodi. Sākotnēji pils 1150 m2 lielo trapecveida teritoriju ierobežojušas vairāk nekā 3 m biezas mūra sienas un koka nocietinājumi gar Daugavas krastu. Ap Hronikā aprakstīto laiku te atradušās sešas celtnes, 18 pavardi, 15 saimniecības bedres un ar plienakmeņiem izlikta 7 m dziļa aka. Pils centrālā daļa bijusi mazāk apbūvēta, tāpēc tā izmantota par pagalmu un pulcēšanās vietu. 12.gs. beigās un 13.gs.

Indriķa hronika, I grāmata par Līvzemi. https://old.historia.lv/alfabets/I/In/Indrika%20hronika/teksts/001_latv.htm

Lefevristu bīskapu konsekrācija. Pasludināta ekskomunikācija

Dokumentā, ko parakstījis Ticības mācības dikastērija prefekts kardināls Fernandezs, 1. jūlijā svinētais rits tiek definēts kā “shizmātiska rakstura akts”. Skaidrojošā piezīmē sniegta informācija par smago kanonisko sankciju.

https://www.vaticannews.va/lv/vatikans/news/2026-07/lefevristu-biskapu-konsekracija-pasludinata-ekskomunikacija.html

Svētā Pija X Priesteru brālības bīskapi Alfonso de Galareta un Bernārs Felē (attiecīgi galvenais konsekrētājs un līdzkonsekrētājs) un jauniesvētītie bīskapi Paskāls Šraibers, Maikls Goldeids, Mišels Puansine de Sivri un Marks Apjē ir “ipso facto” iekrituši “latae sententiae” ekskomunikācijā, kas rezervēta Svētajam Krēslam, par veikto “shizmātiskā rakstura aktu” – “četru priesteru konsekrēšanu par bīskapiem bez pāvesta mandāta un pret pāvesta gribu”. Par to lasām Ticības mācības dikastērija prefekta kardināla Viktora Manuela Fernandeza un tā paša dikastērija divu sekretāru parakstītajā dekrētā. Šāds slēdziens diemžēl tiek pasludināts 24 stundas pēc Ekonā, Šveicē, 2026. gada 1. jūlijā notikušās svinīgās ceremonijas.

Bijušā Svētā Ofīcija dekrēts nosaka, ka, veicot konsekrāciju, gan konsekrētāji, gan konsekrētie ir pakļauti paredzētajai ekskomunikācijai. Tas ir sāpīgs epilogs, kas seko lefevristu pieņemtajam lēmumam pret Leona XIV vairākkārt izteikto gribu. Ekskomunikācija šķir no Romas Baznīcas gan bīskapus, gan priesterus, kuri pieder Svētā Pija X brālībai. Attiecībā uz ticīgajiem lajiem, par ekskomunicētiem ir uzskatāmi tie, kuri formāli pievienojas šai brālībai. Sīkāka informācija ir ietverta “Skaidrojošajā piezīmē”, ko dikastērijs publicēja vienlaikus ar ekskomunikācijas dekrētu un ko pilnībā sniedzam turpinājumā.

Kopš svētā Pāvila VI laikiem līdz pat pēdējām sarunām, kas nesen norisinājās šajā dikastērijā, daudzkārtējie mēģinājumi atgriezt Marsela Lefevra aizsāktās kustības piekritējus pilnīgā vienotībā ar katolisko Baznīcu izrādījās veltīgi. Šī situācija vēl vairāk saasinājās neseno bīskapu konsekrāciju dēļ, kas tika veiktas bez pāvesta mandāta, pretēji Svētā tēva gribai un klaji pārkāpjot kanoniskās tiesības. Tāpēc šis dikastērijs, uzticīgi pildot tam uzticētos uzdevumus, uzskata par nepieciešamu norādīt, ka šāda rīcība ir vērtējama kā shizmas noziegums ar attiecīgām kanoniskajām sekām iesaistītajiem garīdzniekiem un ticīgajiem lajiem. Patiešām, kā jau tika paziņots 1988. gadā, “šāda nepaklausība – kas nes sev līdzi praktisku Romas primāta noraidīšanu – ir shizmatisks akts” (sal. Jānis Pāvils II, Ap. vēstule Ecclesia Dei, 3).

https://www.vatican.va/content/john-paul-ii/it/motu_proprio/documents/hf_jp-ii_motu-proprio_02071988_ecclesia-dei.html

Šajā sakarā no šī brīža:

1. Svētā Pija X Priesteru brālībai piederīgie garīdznieki atrodas shizmas stāvoklī, un tāpēc viņi ir uzskatāmi par shizmatiķiem (sal. Ecclesia Dei, 5 c; Pontifikālā Likumdošanas tekstu padome, Skaidrojošā piezīme par shizmas rezultātā notikušo ekskomunikāciju, kurai pakļauti bīskapa Marsela Lefevra kustības piekritēji, 24.08.1996, 5-6), kā rezultātā viņi ir pakļauti Kanoniskajās tiesībās paredzētajai ekskomunikācijai (Kanonisko tiesību kodeksa 1364. kan. 1. §).

2. Attiecībā uz ticīgajiem lajiem – par shizmatiķiem un ekskomunicētajiem ir uzskatāmi tie, kuri formāli pievienojas Svētā Pija X Priesteru brālībai atbilstoši nosacījumiem, kas noteikti Pontifikālās Likumdošanas tekstu padomes 1996. gada Skaidrojošajā piezīmē (sal. turpat, 7), kura joprojām ir spēkā un kuru šis dikastērijs pārņem kā savu.

https://www.vatican.va/roman_curia/pontifical_councils/intrptxt/documents/rc_pc_intrptxt_doc_19960824_vescovo-lefebvre_it.html

3. Visbeidzot, Dieva svētā tauta tiek brīdināta, ka Svētā Pija X Priesteru brālības garīdznieki nelikumīgi administrē sakramentus un ka viņu sniegtais Grēksūdzes sakraments, kā arī laulības, kurās viņi ir asistējuši, ir spēkā neesoši.

Baznīca kā gādīga māte ar patiesu mīlestību un dzīvām rūpēm uzņems visus tos, kuri vēlas atgriezties pilnā vienotībā. Apustuliskie nunciji noteiks procedūras, kuras ordināriji varēs izmantot dažādos gadījumos.

Visbeidzot, visi ticīgie tiek mudināti palikt stingriem kopībā ar Romas pāvestu, ar bīskapiem, kas ir vienotībā ar viņu, un ar visu Baznīcu (sal. Lumen Gentium, 22; 751. kan. C/C), kā arī atturēties no piedalīšanās svinībās un pasākumos, ko rīko minētā Svētā Pija X Priesteru brālība.

Lektora, akolīta un precētā diakona kalpošanas raksturojums (sagatavoja MI)

Lektora kalpošana

Lektors ir institucionāli iecelts kalpotājs, kura galvenais uzdevums ir sludināt Dieva Vārdu liturģijā un palīdzēt ticīgajiem arvien dziļāk iepazīt Svētos Rakstus.

Galvenās iezīmes:

• mīlestība pret Dieva Vārdu;
• laba Svēto Rakstu izpratne;
• skaidra un cienīga lasīšana;
• dzīve saskaņā ar Evaņģēliju;
• gatavība kalpot Baznīcas kopienai.

Pienākumi:

• lasa Svēto Rakstu lasījumus (izņemot Evaņģēliju);
• var dziedāt vai lasīt psalmu, ja nav psalmista;
• var nolasīt Vispārējos aizlūgumus, ja nav diakona;
• sagatavo citus lasītājus liturģiskajai kalpošanai;
• veicina Svēto Rakstu studijas un katehēzi draudzē.

---

Akolīta kalpošana

Akolīts ir institucionāli iecelts kalpotājs, kura īpašā misija ir kalpot pie altāra un palīdzēt Euharistijas svinēšanā.

Galvenās iezīmes:

• dziļa euharistiska garīgums;
• cieņa pret liturģiju;
• kalpošanas gars;
• precizitāte un atbildība;
• gatavība palīdzēt priesterim un diakonam.

Pienākumi:

• kalpo pie altāra Svētajā Misē;
• sagatavo altāri un liturģiskos traukus;
• palīdz priesterim un diakonam liturģijā;
• ārkārtas gadījumā izdala Svēto Komūniju kā ārkārtējais Komūnijas kalpotājs;
• nepieciešamības gadījumā iznes Vissvētāko Sakramentu slimniekiem;
• var izstādīt Vissvētāko Sakramentu adorācijai un pēc adorācijas to novietot atpakaļ tabernakulā, bet nedrīkst dot euharistisko svētību;
• rūpējas par cienīgu liturģisko priekšmetu sagatavošanu.

---

Precēta pastāvīgā diakona kalpošana

Diakons ir saņēmis Svēto Ordināciju diakonāta pakāpē. Viņa kalpošana ir vērsta uz trim savstarpēji saistītām jomām: Vārdu, liturģiju un žēlsirdību. Precēts pastāvīgais diakons savu kalpojumu īsteno, vienlaikus uzticīgi pildot arī laulātā un tēva pienākumus.

Galvenās iezīmes:

• uzticība Kristum Kalpam;
• vienotība ar bīskapu un priesteriem;
• kristīgās ģimenes piemērs;
• kalpošana nabagiem un trūcīgajiem;
• pazemība un nesavtība;
• spēja apvienot ģimenes, profesionālo un baznīcisko dzīvi.

Pienākumi:

Vārda kalpošanā:

• sludina Evaņģēliju;
• sprediķo, ja tas uzticēts;
• katehizē bērnus un pieaugušos;
• gatavo cilvēkus sakramentu saņemšanai.

Liturģijā:

• asistē bīskapam un priesterim Svētajā Misē;
• sagatavo altāri;
• aicina uz miera sveicienu;
• dala Svēto Komūniju;
• attīra liturģiskos traukus;
• vada kristības;
• asistē laulību noslēgšanā Baznīcas vārdā;
• vada bēru liturģiju, ja nav priestera;
• vada Vārda liturģiju un dažādas svētbrīžu formas;
• vada adorāciju un dod svētību ar Vissvētāko Sakramentu.

Žēlsirdības kalpošanā:

• organizē karitatīvo darbu;
• apmeklē slimniekus, vecos ļaudis un ieslodzītos;
• rūpējas par nabadzīgajiem;
• veicina sociālo taisnīgumu un kristīgo solidaritāti;
• palīdz draudzes pastorālajā un administratīvajā darbā.

---

Kopsavilkums

Kalpojums	Galvenā misija	Raksturīgākie pienākumi
Lektors	Dieva Vārda kalpošana	Lasa Svēto Rakstu lasījumus, sagatavo lasītājus, veicina Bībeles izpratni
Akolīts	Kalpošana pie altāra un Euharistijai	Kalpo Misē, palīdz izdalīt Komūniju, rūpējas par altāri un liturģiskajiem traukiem
Precēts pastāvīgais diakons	Vārda, liturģijas un žēlsirdības kalpošana	Sludina Evaņģēliju, asistē liturģijā, kristī, asistē laulībās, vada bēres, kalpo trūcīgajiem un slimniekiem

Šī secība atspoguļo arī pakāpenisku kalpojuma padziļināšanos: lektors ir īpaši saistīts ar Dieva Vārdu, akolīts – ar Euharistiju, bet diakons, saņēmis Svēto Ordināciju, publiski īsteno Baznīcas kalpojumu Vārdā, liturģijā un mīlestības darbos Kristus un bīskapa vārdā.

29.jūnijs - sv. Pētera un Pāvila svētki

 

Vai mēs arī augšāmcelsimies?

 

Lieldienu laika lūgšanas?

Ir sagaidītas Lieldienas! Kristus ir augšāmcēlies! Bet ko darīt pēc Lieldienām? Ir paradokss, ka mēs 40 dienas, sākot no Pelnu trešdienas, intensīvi izdzīvojam gavēņa laiku, gavējam, dziedam gavēņa dziesmas, ejam krustaceļu, u.t.t. Bet pēc Lieldienām vairs neapceram Jēzus dzīvi pēc Augšāmcelšanās. Tomēr Baznīca piedāvā dažus garīgos akcentus, kas palīdz arī šo laiku intensīvi izdzīvot:

1. Krustaceļa vietā ir iespēja iziet Gaismas ceļu, ar vairākām stacijām, apcerot Jēzus dzīvi pēc augšāmcelšanās līdz debesīs uzkāpšanai. https://katolis.lv/gaismas-cels/

2. 40 dienas pēc Kristus Augšāmcelšanās svētkiem svinam Jēzus debeskāpšanas svētkus un 50 dienā pēc Lieldienām ir Vasarsvētki - Svētā Gara nosūtīšanas svētki.

3. Ir ieteicams šajā laikā līdz Vasarsvētkiem izlasīt Bībeles Apustuļu darbu grāmatu, kas tiek saukta arī par "Piekto, Svētā Gara Evaņģēliju".

4. Līdz Vasarssvētkiem sveicinam viens otru ar vārdiem: "Kristus ir augšāmcēlies!" Un atbildam: "Patiesi Augšāmcēlies!"

5. Lūgšanas "Kunga eņģelis" vietā lūdzamies lūgšanu "Debess Karaliene" (arī bērēs)

DEBESS KARALIENE (Lieldienu laikā)

Debess Karaliene, līksmojies, alleluja:
Tas, ko Tu kā bērnu nesi, alleluja,
Augšām cēlies ir, kā teicis, alleluja.
Lūdz Dievu par mums, alleluja.

P. Priecājies un līksmojies, Jaunava Marija, alleluja.
V. Jo Kungs ir patiesi augšāmcēlies, alleluja.

Lūgsimies. Dievs, Tev ir labpaticis ar sava Dēla, mūsu Kunga Jēzus Kristus augšāmcelšanos iepriecināt pasauli: mēs Tevi lūdzam, aizbilstot Viņa Mātei Jaunavai Marijai, ļauj mums iemantot mūžīgās dzīves priekus. Caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu. Amen.

Regina Coeli, laetare, alleluia:
Quia quem meruisti portare. alleluia,
Resurrexit, sicut dixit, alleluia,
Ora pro nobis Deum, alleluia.

Trīs svēto Lieldienu dienu - Triduum nozīmes skaidrojums

Valmieras baznīca. Foto J. Buliņa

Ko nozīmē šie vārdi? Tādu latviešu valodā taču nav. Jā, tik tiešām – nav. Tādēļ šajā rakstā mēģināšu paskaidrot šo vārdu jēgu. Tiem ir patiesi dziļš saturs.

Katoļu Baznīcā ar vārdu Lieldienas neapzīmē kādu vienu vai divas dienas, bet pat veselas trīs dienas – latīņu valodā saucam tās par Triduum (burtiski – trīs dienas). Kādas dienas? Lai to saprastu, ir vajadzīgs īss ieskats liturģisko kalendāru un laika skaitīšanas veidu pasaulē.

Kristīgajā pasaulē skaitām dienas no pusnakts līdz pusnaktij, tas nozīmē, ka pusnaktī pārejam uz nākošo dienu. Taču jūdi skaita laiku citādāk – katra nākošā diena sākas plkst. 18:00 (pēc mūsu laika, jo viņiem tad ir 00:00), tad 12 stundas ilgst nakts un 12 stundas diena. Praktiski tas nozīmē, ka, piemēram, mūsu pirmdienas vakars (sākot no 18:00) jūdiem ir jau otrdiena – protams, šeit runājam par liturģisko laika skaitīšanu.

Katoļu Baznīca svētku svinēšanā ir saglabājusi jūdu laika skaitīšanas veidu. Diemžēl sakarā ar to mums ir neliels apjukums liturģisko dienu skaitīšanas un to nosaukumu ziņā. Jo īpaši labi to varam redzēt, apskatot Triduum piemēru. Mēs esam pieraduši teikt Lielā ceturtdiena, Lielā piektdiena, Lielā sestdiena, Kristus augšāmcelšanās svētdiena. Vienkārši saskaitot, sanāks četras dienas. Tomēr, ja paraudzīsimies no jūdu laika izpratnes puses, tad ir tikai trīs dienas (naktis-dienas): piektdiena, sestdiena un svētdiena.

Taču lietas būtība nav tajā, kā mēs saucam šīs dienas, vai kā mēs tās skaitām, bet gan tajā, ka šīm dienām ir īpašs raksturs. Nosaukums Triduum nav izvēlēts nejauši. Katoļu Baznīcā tulkojam to kā Trīs svētās dienas, bet šāds tulkojums neizsaka lietas būtību. Šķiet, vistuvāk latīņu valodas vārdam būtu Trijdiena vai arī Trīsdiena (bet latviešu valodā, ja nemaldos, tādu vārdu nav). Tomēr – pat latīniskais nosaukums runā par to, ka šīs trīs dienas veido it kā vienu dienu. Ir svarīgi to apzināties. Lieldienu svinēšana ilgst trīs naktis-dienas – tā sākas Lielās ceturtdienas vakarā (18:00) un beidzas Kristus augšāmcelšanās svētdienas vakarā (18:00).

Šo triju nakts-dienu vienotība īpašā veidā izpaužas lūgšanu norisē. Mēs, katoļi, katru svēto Misi iesākam un beidzam ar krusta zīmi. Triduum laikā šādas krusta zīmes ir tikai divas reizes: Lielās ceturtdienas dievkalpojuma sākumā un Lieldienu vigilijas (sestdienas vakarā) beigās! Triduum ir īpašs dievkalpojums – viens dievkalpojums, kas ilgst trīs dienas. Tieši tādēļ labākai Lieldienu noslēpuma – mūsu ticības stūrakmens – izpratnei ir ļoti svarīgi censties (pēc iespējas) piedalīties visos Lieldienu dievkalpojumos.

Paskatīsimies tagad, kas notiek mūsu baznīcās šajās nakts-dienās. Diemžēl dažādu apstākļu dēļ (piemēram, priesteru trūkums) ne visu, par ko šeit lasīsim, ir iespējams īstenot mūsu baznīcās, īpaši laukos. Tomēr tas nenozīmē, ka nav iespējams uzzināt, kā varētu būt un pēc kā tiecamies.

Sprediķis Latvijas radio par Lācara augšāmcelšanu