Salaspils katoļu draudzes sludinājumi 11.oktobrī
Šodien 11.oktobrī plkst. 13.00
sākas svētdienas skola bērniem, no 7 gadu vecuma, lai gatavotos Pirmajai
Svētajai Komūnijai. Pieteikšanās nav nepieciešama.
13.oktobrī un 27.oktobrī, pēc vakara svētās Mises, ap 19.20 – jauniešu vakars. Aicinām draudzes jauniešus uz kopīgu tikšanos.
18.oktobrī – misiju svētdiena. Visi ziedojumi tiks novirzīti vispasaules misiju atbalstam. Svēto Misi 11.00 un 14.00 celebrēs priesteris Emanuēls – misionārs no Āfrikas.
Grāmatu galdā var iegādāties jauno Katoļu kalendāru.
Grāmatu galdā ir pieejamas aploksnes, kopīgām saliktajām svētajām Misēm par mirušajiem, kas tiks svinētas no 1.-8.novembrim.
Oktobra mēnesis īpašā veidā ir veltīts rožukroņa lūgšanai. Atradīsim laiku, lai palūgtos rožukroni.
Ceturtdienās, pēc vakara svētās Mises notiek Bībeles stundas.
Prāvests
Par ko balsot 15.Saeimas vēlēšanās katolim?
Dārgie draugi. Palīdzu MI uzģenerēt visu 14 sarakstu kopsavilkumus un analīzi, balstoties uz Romas Katoliskās Baznīcas morāles un ētikas principiem. Ceru, ka noderēs!
15.Saeimas vēlēšanām reģistrēti 14 saraksti. Vēlēšanas notiks 2026. gada 3. oktobrī.
Katoļu
vērtējumu nevar reducēt tikai uz “tradicionālo ģimeni”. Jāvērtē kopums:
- cilvēka dzīvība no ieņemšanas
līdz dabiskai nāvei;
- laulība un ģimene;
- cilvēka cieņa un reliģijas
brīvība;
- trūcīgo, slimo, senioru,
cilvēku ar invaliditāti un migrantu aizsardzība;
- taisnīgs atalgojums un darba
cieņa;
- subsidiaritāte, solidaritāte un
kopējais labums;
- taisnīgs miers, valsts
aizsardzība un atbalsts agresijas upuriem;
- atbildība par dabu.
Baznīca
abortu un eitanāziju uzskata par nepieņemamiem, taču pie būtiskām prasībām
pieskaita arī ģimenes aizsardzību, sociālo taisnīgumu, mieru un reliģijas
brīvību.
Partiju īss izvērtējums
Suverēnā vara / Apvienība Jaunlatvieši
Plašs finansiāls atbalsts bērniem, jaunajām un viena
vecāka ģimenēm, pensionāriem, cilvēkiem ar invaliditāti un slimniekiem — tas
atbilst solidaritātei. Taču aizsardzības naudas novirzīšana citām vajadzībām
pašreizējā drošības situācijā ir apšaubāma; programma klusē par nedzimušās
dzīvības un laulības aizsardzību.
Mēs mainām noteikumus
Konservatīva, ekonomiski liberāla programma. Stipra ģimene, pašvaldību autonomija
un lēmumu pieņemšana zemākajā līmenī labi saskan ar subsidiaritāti. Vājāka ir
solidaritātes dimensija; gandrīz pilnīgs trešo valstu imigrācijas ierobežojums
neļauj pietiekami nošķirt nekontrolētu migrāciju no pienākuma cieņpilni
izturēties pret patvēruma meklētājiem.
Saskaņas Centrs
Izteikti sociāldemokrātiska: nabadzības un
nevienlīdzības mazināšana, darba ņēmēju aizsardzība, veselības aprūpe, pieejami
mājokļi un cīņa pret plēsonīgiem kredītiem. Tā nosoda Krievijas agresiju un
atbalsta aizsardzību NATO. Spēcīga sociālā dimensija, bet gandrīz pilnīgs
klusums par laulību, dzīvības un reliģijas brīvības jautājumiem.
Zaļo un Zemnieku savienība
Atsaucas uz kristīgām vērtībām un piedāvā plašu
sociālo, veselības, ģimeņu, reģionu un vides politiku. Tas ir samērā
līdzsvarots sociālās mācības piedāvājums. Tomēr medicīniskās apaugļošanas
paplašināšana bez embrija cieņas garantijām var nonākt pretrunā katoļu
bioētikai; nav skaidras nostājas par abortu un eitanāziju.
Nacionālā apvienība
Viena no saturiski plašākajām ģimeņu programmām:
palīdzība no bērna gaidīšanas laika, pabalsti, mājokļi, bērnu veselība, tēva
iesaiste, seniori un lauku kopienas. Ir arī valsts aizsardzība un mērena vides
atbildība. Katoļu skatījumā jāpieskata, lai nacionālās identitātes aizsardzība
nepārvērstos svešinieku vai mazākumtautību cieņas mazināšanā. Arī šeit nav
skaidra solījuma aizsargāt dzīvību no ieņemšanas.
Gobzema saraksts
Ļoti spēcīgi akcentē tradicionālo ģimeni, bērnus,
daudzbērnu ģimeņu nodokļu atvieglojumus un pieejamu medicīnu. Taču Krievijas
agresijas nosaukšana par “Krievijas un Ukrainas konfliktu” un vēlme
distancēties no palīdzības agresijas upurim ir nopietna morāla problēma. “Miers” bez
taisnīguma un agresora nosaukšanas nav katoļu miera izpratne. Vairāki solījumi šķiet arī fiskāli
nepamatoti.
Apvienotais saraksts
Praktiska, reģionāla un saimnieciska programma. Pozitīvi
vērtējams atbalsts ģimenēm, adopcijai un audžuģimenēm, paliatīvajai aprūpei,
veselībai, reģioniem un vietējo kopienu iesaistei. Tas labi saskan ar
subsidiaritāti. Taču programma izvairās no būtiskajiem antropoloģijas,
laulības, dzīvības un reliģijas brīvības jautājumiem.
Latvija pirmajā vietā
Visskaidrāk lieto jēdzienus “kristīgās vērtības” un
“dabiska ģimene”, paredz dzimstības atbalstu un dievnamu atjaunošanu. Tas ir nozīmīgs pluss. Tomēr
kristīgs apzīmējums pats par sevi vēl negarantē kristīgu politiku. Bažas rada
varas koncentrēšana ministru rokās, uzturēšanās atļauju izmantošana par
finansēšanas instrumentu un vairāku ļoti dārgu solījumu ticamība. Par abortu un
eitanāziju programma klusē.
Jaunā Vienotība
Spēcīgs uzsvars uz Latvijas un Ukrainas drošību,
demokrātiskām institūcijām, zemāko algu nodokļu mazināšanu, veselību, ģimenes
atbalstu un taisnīgu zaļo pāreju. Tas atbilst kopējam labumam un rūpēm par radību. Taču
nav skaidras nostājas par laulību, nedzimušās dzīvības aizsardzību un reliģijas
brīvību; “neauglības ārstēšana” ir bioētiski pārāk neskaidrs formulējums.
JKP Jaunā konservatīvā partija
Akcentē ģimeni, dzimstību, valsts drošību, tiesiskumu,
reģionus un pieejamu veselības aprūpi. Kopumā samērā saderīga ar katoļu
sociālās mācības praktiskajiem principiem. Tomēr programma ir vispārīga un
nedod atbildi par dzīvības aizsardzību, laulības izpratni un reliģijas brīvību.
Latvijas attīstībai
Liberāla, tirgus un tehnoloģiju izaugsmē balstīta
programma. Pozitīva ir demokrātija, pamattiesības, veselība, ģimeņu un reģionu
atbalsts un atjaunīgā enerģija. Taču formulējums “izaugsme ir labākā sociālā
politika” ir par šauru: katoļu mācībā tirgus pats nenodrošina taisnīgumu.
Dzīvības un laulības jautājumi paliek neatbildēti.
Austošā Saule Latvijai
Uzsver ģimeni, tautas turpināšanos, kultūru, valsts
aizsardzību un skaidru atbalstu Ukrainai. Tomēr daļa priekšlikumu — cilvēku
izceļošanas veicināšana un darba aizliegumi pēc pilsonības — riskē pārkāpt
personas cieņu un individuālās atbildības principu. Katoļu sociālā mācība
nepieļauj kolektīvu vainošanu tautības vai pilsonības dēļ.
|
Stabilitātei! |
Piedāvā ģimeņu, pensionāru, veselības, mājokļu un
pamatpreču atbalstu. Taču sadarbības atjaunošana ar Krieviju un Baltkrieviju,
sankciju pārskatīšana un atteikšanās no obligātā aizsardzības dienesta
pašreizējā situācijā rada ļoti nopietnas bažas par solidaritāti ar agresijas
upuri un Latvijas drošību. Sociālie solījumi šo problēmu neatsver.
Progresīvie
Ļoti spēcīga sociālā taisnīguma, trūcīgo, cilvēku ar
invaliditāti, vardarbības upuru, vides un Ukrainas atbalsta dimensija. Šajās
jomās programma ir tuva katoļu sociālajai mācībai. Taču solījums ieviest
“laulību vienlīdzību” ir tiešā pretrunā Baznīcas izpratnei par laulību kā
vīrieša un sievietes savienību. Arī seksuālās un reproduktīvās veselības
izglītības saturs prasītu rūpīgu izvērtēšanu.
Mans kopsavilkums
Ja
vērtējam visu katoļu sociālās mācības kopumu, nevis tikai vienu
jautājumu, samērā līdzsvarotas šķiet Nacionālās apvienības, Apvienotā
saraksta, JKP un ZZS programmas. Tomēr neviena no tām nav pilnīga, un ZZS
medicīniskās apaugļošanas priekšlikums prasa īpašu bioētisku piesardzību.
LPV,
Gobzema saraksts, Mēs mainām noteikumus un Austošā Saule Latvijai ģimenes un tradicionālo
vērtību jautājumos skan ļoti pārliecinoši, bet to programmas kļūst ievērojami
problemātiskākas, kad vērtē taisnīgu mieru, attieksmi pret migrantiem un
mazākumtautībām, varas līdzsvaru un solījumu reālismu. Kristīgas leksikas
daudzums nav droša mēraukla politikas kristīgumam.
Progresīvajiem
un Saskaņas Centram
ir stipras sociālā taisnīguma sadaļas, kuras konservatīvās partijas nereti
nenovērtē. Taču Progresīvo laulības definīcija ir skaidri nesavienojama ar
katoļu mācību.
Būtiskākais
trūkums: neviena no 14 programmām skaidri neapņemas aizsargāt cilvēka
dzīvību no ieņemšanas līdz dabiskai nāvei un nepauž nepārprotamu nostāju pret
abortu un eitanāziju. Tādēļ nevienu sarakstu nevar godīgi nosaukt par
pilnīgi atbilstošu katoļu mācībai. Vēlētājam jāvērtē arī kandidātu personiskā
nostāja un partijas līdzšinējie balsojumi, ne tikai priekšvēlēšanu teksts.
.jpg)
Pāvesta Leona XIV katehēze par liturģiju
Izcila pāvesta Leona XIV katehēze 26.augustā par liturģijas nozīmi. Paldies Vatikāna Radio redakcijai par tulkojumu.
Dārgie brāļi un māsas!Šajā pēdējā katehēzē par konstitūciju Sacrosanctum Concilium es šodien vēlos pievērsties iemesliem, kāpēc koncila tēvi centās veicināt liturģijas reformu. Šajā ziņā īpaši apgaismojoša ir trešā Koncila vēstule, ko kardināls Džovanni Batista Montini, toreizējais Milānas arhibīskaps, 1962. gada 28. oktobrī nosūtīja savas Baznīcas ticīgajiem. Liturģija, viņš rakstīja, “ir patiesa gan dievišķā, gan cilvēciskā izpausme. Tā ir valoda. No vienas puses, tā ir dievišķās mācības nesēja, no otrās – sarunas ar Dievu balss. Ir skaidrs, ka tā nevar atteikties no savas didaktiskās funkcijas, nedz arī liegt ticībai un dievbijībai iespēju tikt izteiktai ar spontānu saprotamību”. Šo pārliecību vadīts, nākamais pāvests svētais Pāvils VI uzsvēra, ka ticīgie “nevar un vairs nedrīkst palikt klusējoši un pasīvi. Viņu fiziskā klātbūtne nav savienojama ar viņu garīgo prombūtni”.
Notikumi Salaspilī pirms 840 gadiem!
1. PAR PIRMO BĪSKAPU MEINARDU. Dievišķā providence, atcerēdamās Rahabu un Bābeli, tas ir, nomaldījušos pagānus, mūsu, jaunajos, laikos ar savas mīlestības uguni šādi atmodinājusi elku pielūdzējus līvus no elkdievības un grēku miega.
2. Zēgebergas klosterī bija kāds cienījamas dzīves un godājama sirmuma vīrs, Svētā Augustīna ordeņa priesteris. Viņš tikai Kristus dēļ, vienīgi lai sludinātu, ieradās Līvzemē kopā ar tirgotājiem, jo vācu tirgotāji, ko ar līviem saistīja draudzības saites, mēdza bieži, braukdami kuģos pa Daugavas upi, apmeklēt Līvzemi.
3. [iespējams ap 1184.gadu] Dabūjis atļauju no Polockas kņaza Vladimira, kam līvi, kuri vēl bija pagāni, maksāja meslus, un reizē arī saņēmis no viņa dāvanas, minētais priesteris drosmīgi stājās pie Dievam tīkamā darba, sludinādams līviem un uzceldams baznīcu Ikšķiles ciemā.
4. No šī ciema vispirms tika kristīti Ilo, Kulevenes tēvs, un Vieco, Alo tēvs, un tiem savukārt sekoja citi.
5. [1185. gadā ap februāri] Nākamajā ziemā lietuvji nopostīja Līvzemi un ļoti daudzus aizveda gūstā. Glābdamies no viņu niknuma, sludinātājs kopā ar ikšķiliešiem patvērās mežos. Pēc lietuvju atkāpšanās minētais Meinards pārmeta līviem muļķību, tāpēc ka viņiem neesot nekādu nocietinājumu, un apsolīja, ka viņiem tikšot uzceltas pilis, ja viņi nolemšot kļūt par Dieva bērniem un tādi būt. Viņi piekrita, apsolīja to un ar zvērestu apstiprināja, ka pieņemšot kristību.
6. [vasarā] Tad nu nākamajā vasarā no Gotlandes tika atvesti dzirkaļi. Pa tam līvi vēlreiz apliecināja savu ciešo vēlēšanos pieņemt ticību. Pirms iesāka celt Ikšķiles pili daļa tautas tika kristīta un visi pārējie apsolīja - tiesa, melīgi -, ka kristīšoties pēc pils pabeigšanas. Tā nu virs pamatiem pacēlās mūri. Pils piektā daļa tika celta par sludinātāja līdzekļiem un līdz ar to kļuva par viņa īpašumu; zemi baznīcas celšanai viņš bija nopircis jau iepriekš. Kad pils beidzot nāca gatava, kristītie atkal atkrita, bet vēl neatdzimušie[20] atteicās pieņemt ticību. Tomēr Meinards no sava nodoma neatteicās. Tobrīd zemgaļi, kaimiņi pagāni, izdzirduši par akmeņu celtni un nezinādami, ka akmeņi sastiprināti ar javu, ieradās ar garām kuģu tauvām un savā vientiesībā domāja pili ievilkt Daugavā, bet, stopnieku ievainoti un cietuši zaudējumus, atkāpās.
7. Kaimiņi salieši[tagadējās Salaspils teritorijas iedzīvotāji] maldināja Meinardu ar līdzīgu solījumu un no sava viltus guva labumu, jo viņiem tika uzcelta pils. Sākumā, vienalga ar kādu nodomu, kristījās seši. Viņu vārdi ir Viliendi, Uldenago, Vade, Valdeko, Gerveders, Vieco.
8. [1186.gadā] Abu minēto piļu celšanas laikā Brēmenes metropolīts iesvētīja Meinardu par bīskapu.
9. Taču pēc otrās pils pabeigšanas ļaunums, aizmirsis zvērestu, lauza solījumu, un vairs nebija neviena, kas pieņemtu ticību. Nav brīnums, ka sludinātāja sirds bija satraukta, īpaši tad, kad līvi, pakāpeniski izlaupījuši viņa mantu un piekāvuši viņa saimi, nolēma pašu padzīt no savas zemes; viņi iedomājās, ka atbrīvojas no ūdenī saņemtās kristības, nomazgājoties Daugavā un nosūtot kristību atpakaļ uz Vāciju.
Piezīme:
Ar saliešiem (Holmenses) jāsaprot salā 10 km no Ikšķiles (augšpus Doles salas, pie tag. Salaspils) dzīvojošie lībieši. Sala nosaukta pēc tur uzceltās sv. Mārtiņam veltītās baznīcas. Nosaukums “Mārtiņsala” literatūrā gan konstatēts tikai 17.gs. Pirms tam tā saukta vienkārši par Salu (Holm), vēlāk - par Baznīcas salu (Kirchholm). Salas platība ap 20 ha. Pirms vācu krustnešu iebrukuma te atradies ievērojams Daugavas lībiešu centrs ar nocietinātu ciema vietu. Laikā no 1966.gada līdz 1974.gadam ciema vietā arheoloģiski plaši pētīts Mārtiņsalas senvietu komplekss. Konstatēta no 11.gs. līdz 16.gs. pastāvējusī apdzīvotība; par to liecina zemē iedziļinātās celtnes, krāsnis, pavardi un saimniecības bedres. Pilī izšķirami divi apdzīvotības periodi. Sākotnēji pils 1150 m2 lielo trapecveida teritoriju ierobežojušas vairāk nekā 3 m biezas mūra sienas un koka nocietinājumi gar Daugavas krastu. Ap Hronikā aprakstīto laiku te atradušās sešas celtnes, 18 pavardi, 15 saimniecības bedres un ar plienakmeņiem izlikta 7 m dziļa aka. Pils centrālā daļa bijusi mazāk apbūvēta, tāpēc tā izmantota par pagalmu un pulcēšanās vietu. 12.gs. beigās un 13.gs.
Indriķa hronika, I grāmata par Līvzemi. https://old.historia.lv/alfabets/I/In/Indrika%20hronika/teksts/001_latv.htm
Lefevristu bīskapu konsekrācija. Pasludināta ekskomunikācija
Dokumentā, ko parakstījis Ticības mācības dikastērija prefekts kardināls Fernandezs, 1. jūlijā svinētais rits tiek definēts kā “shizmātiska rakstura akts”. Skaidrojošā piezīmē sniegta informācija par smago kanonisko sankciju.
https://www.vaticannews.va/lv/vatikans/news/2026-07/lefevristu-biskapu-konsekracija-pasludinata-ekskomunikacija.htmlSvētā Pija X Priesteru brālības bīskapi Alfonso de Galareta un Bernārs Felē (attiecīgi galvenais konsekrētājs un līdzkonsekrētājs) un jauniesvētītie bīskapi Paskāls Šraibers, Maikls Goldeids, Mišels Puansine de Sivri un Marks Apjē ir “ipso facto” iekrituši “latae sententiae” ekskomunikācijā, kas rezervēta Svētajam Krēslam, par veikto “shizmātiskā rakstura aktu” – “četru priesteru konsekrēšanu par bīskapiem bez pāvesta mandāta un pret pāvesta gribu”. Par to lasām Ticības mācības dikastērija prefekta kardināla Viktora Manuela Fernandeza un tā paša dikastērija divu sekretāru parakstītajā dekrētā. Šāds slēdziens diemžēl tiek pasludināts 24 stundas pēc Ekonā, Šveicē, 2026. gada 1. jūlijā notikušās svinīgās ceremonijas.
Bijušā Svētā Ofīcija dekrēts nosaka, ka, veicot konsekrāciju, gan konsekrētāji, gan konsekrētie ir pakļauti paredzētajai ekskomunikācijai. Tas ir sāpīgs epilogs, kas seko lefevristu pieņemtajam lēmumam pret Leona XIV vairākkārt izteikto gribu. Ekskomunikācija šķir no Romas Baznīcas gan bīskapus, gan priesterus, kuri pieder Svētā Pija X brālībai. Attiecībā uz ticīgajiem lajiem, par ekskomunicētiem ir uzskatāmi tie, kuri formāli pievienojas šai brālībai. Sīkāka informācija ir ietverta “Skaidrojošajā piezīmē”, ko dikastērijs publicēja vienlaikus ar ekskomunikācijas dekrētu un ko pilnībā sniedzam turpinājumā.
Kopš svētā Pāvila VI laikiem līdz pat pēdējām sarunām, kas nesen norisinājās šajā dikastērijā, daudzkārtējie mēģinājumi atgriezt Marsela Lefevra aizsāktās kustības piekritējus pilnīgā vienotībā ar katolisko Baznīcu izrādījās veltīgi. Šī situācija vēl vairāk saasinājās neseno bīskapu konsekrāciju dēļ, kas tika veiktas bez pāvesta mandāta, pretēji Svētā tēva gribai un klaji pārkāpjot kanoniskās tiesības. Tāpēc šis dikastērijs, uzticīgi pildot tam uzticētos uzdevumus, uzskata par nepieciešamu norādīt, ka šāda rīcība ir vērtējama kā shizmas noziegums ar attiecīgām kanoniskajām sekām iesaistītajiem garīdzniekiem un ticīgajiem lajiem. Patiešām, kā jau tika paziņots 1988. gadā, “šāda nepaklausība – kas nes sev līdzi praktisku Romas primāta noraidīšanu – ir shizmatisks akts” (sal. Jānis Pāvils II, Ap. vēstule Ecclesia Dei, 3).
https://www.vatican.va/content/john-paul-ii/it/motu_proprio/documents/hf_jp-ii_motu-proprio_02071988_ecclesia-dei.html
Šajā sakarā no šī brīža:
1. Svētā Pija X Priesteru brālībai piederīgie garīdznieki atrodas shizmas stāvoklī, un tāpēc viņi ir uzskatāmi par shizmatiķiem (sal. Ecclesia Dei, 5 c; Pontifikālā Likumdošanas tekstu padome, Skaidrojošā piezīme par shizmas rezultātā notikušo ekskomunikāciju, kurai pakļauti bīskapa Marsela Lefevra kustības piekritēji, 24.08.1996, 5-6), kā rezultātā viņi ir pakļauti Kanoniskajās tiesībās paredzētajai ekskomunikācijai (Kanonisko tiesību kodeksa 1364. kan. 1. §).
2. Attiecībā uz ticīgajiem lajiem – par shizmatiķiem un ekskomunicētajiem ir uzskatāmi tie, kuri formāli pievienojas Svētā Pija X Priesteru brālībai atbilstoši nosacījumiem, kas noteikti Pontifikālās Likumdošanas tekstu padomes 1996. gada Skaidrojošajā piezīmē (sal. turpat, 7), kura joprojām ir spēkā un kuru šis dikastērijs pārņem kā savu.
https://www.vatican.va/roman_curia/pontifical_councils/intrptxt/documents/rc_pc_intrptxt_doc_19960824_vescovo-lefebvre_it.html
3. Visbeidzot, Dieva svētā tauta tiek brīdināta, ka Svētā Pija X Priesteru brālības garīdznieki nelikumīgi administrē sakramentus un ka viņu sniegtais Grēksūdzes sakraments, kā arī laulības, kurās viņi ir asistējuši, ir spēkā neesoši.
Baznīca kā gādīga māte ar patiesu mīlestību un dzīvām rūpēm uzņems visus tos, kuri vēlas atgriezties pilnā vienotībā. Apustuliskie nunciji noteiks procedūras, kuras ordināriji varēs izmantot dažādos gadījumos.
Visbeidzot, visi ticīgie tiek mudināti palikt stingriem kopībā ar Romas pāvestu, ar bīskapiem, kas ir vienotībā ar viņu, un ar visu Baznīcu (sal. Lumen Gentium, 22; 751. kan. C/C), kā arī atturēties no piedalīšanās svinībās un pasākumos, ko rīko minētā Svētā Pija X Priesteru brālība.
Lektora, akolīta un precētā diakona kalpošanas raksturojums (sagatavoja MI)
Lektora kalpošana
Lektors ir institucionāli iecelts kalpotājs, kura galvenais uzdevums ir sludināt Dieva Vārdu liturģijā un palīdzēt ticīgajiem arvien dziļāk iepazīt Svētos Rakstus.
Galvenās iezīmes:
- mīlestība pret Dieva Vārdu;
- laba Svēto Rakstu izpratne;
- skaidra un cienīga lasīšana;
- dzīve saskaņā ar Evaņģēliju;
- gatavība kalpot Baznīcas kopienai.
Pienākumi:
- lasa Svēto Rakstu lasījumus (izņemot Evaņģēliju);
- var dziedāt vai lasīt psalmu, ja nav psalmista;
- var nolasīt Vispārējos aizlūgumus, ja nav diakona;
- sagatavo citus lasītājus liturģiskajai kalpošanai;
- veicina Svēto Rakstu studijas un katehēzi draudzē.
Akolīta kalpošana
Akolīts ir institucionāli iecelts kalpotājs, kura īpašā misija ir kalpot pie altāra un palīdzēt Euharistijas svinēšanā.
Galvenās iezīmes:
- dziļa euharistiska garīgums;
- cieņa pret liturģiju;
- kalpošanas gars;
- precizitāte un atbildība;
- gatavība palīdzēt priesterim un diakonam.
Pienākumi:
- kalpo pie altāra Svētajā Misē;
- sagatavo altāri un liturģiskos traukus;
- palīdz priesterim un diakonam liturģijā;
- ārkārtas gadījumā izdala Svēto Komūniju kā ārkārtējais Komūnijas kalpotājs;
- nepieciešamības gadījumā iznes Vissvētāko Sakramentu slimniekiem;
- var izstādīt Vissvētāko Sakramentu adorācijai un pēc adorācijas to novietot atpakaļ tabernakulā, bet nedrīkst dot euharistisko svētību;
- rūpējas par cienīgu liturģisko priekšmetu sagatavošanu.
Precēta pastāvīgā diakona kalpošana
Diakons ir saņēmis Svēto Ordināciju diakonāta pakāpē. Viņa kalpošana ir vērsta uz trim savstarpēji saistītām jomām: Vārdu, liturģiju un žēlsirdību. Precēts pastāvīgais diakons savu kalpojumu īsteno, vienlaikus uzticīgi pildot arī laulātā un tēva pienākumus.
Galvenās iezīmes:
- uzticība Kristum Kalpam;
- vienotība ar bīskapu un priesteriem;
- kristīgās ģimenes piemērs;
- kalpošana nabagiem un trūcīgajiem;
- pazemība un nesavtība;
- spēja apvienot ģimenes, profesionālo un baznīcisko dzīvi.
Pienākumi:
Vārda kalpošanā:
- sludina Evaņģēliju;
- sprediķo, ja tas uzticēts;
- katehizē bērnus un pieaugušos;
- gatavo cilvēkus sakramentu saņemšanai.
Liturģijā:
- asistē bīskapam un priesterim Svētajā Misē;
- sagatavo altāri;
- aicina uz miera sveicienu;
- dala Svēto Komūniju;
- attīra liturģiskos traukus;
- vada kristības;
- asistē laulību noslēgšanā Baznīcas vārdā;
- vada bēru liturģiju, ja nav priestera;
- vada Vārda liturģiju un dažādas svētbrīžu formas;
- vada adorāciju un dod svētību ar Vissvētāko Sakramentu.
Žēlsirdības kalpošanā:
- organizē karitatīvo darbu;
- apmeklē slimniekus, vecos ļaudis un ieslodzītos;
- rūpējas par nabadzīgajiem;
- veicina sociālo taisnīgumu un kristīgo solidaritāti;
- palīdz draudzes pastorālajā un administratīvajā darbā.
Kopsavilkums
| Kalpojums | Galvenā misija | Raksturīgākie pienākumi |
|---|---|---|
| Lektors | Dieva Vārda kalpošana | Lasa Svēto Rakstu lasījumus, sagatavo lasītājus, veicina Bībeles izpratni |
| Akolīts | Kalpošana pie altāra un Euharistijai | Kalpo Misē, palīdz izdalīt Komūniju, rūpējas par altāri un liturģiskajiem traukiem |
| Precēts pastāvīgais diakons | Vārda, liturģijas un žēlsirdības kalpošana | Sludina Evaņģēliju, asistē liturģijā, kristī, asistē laulībās, vada bēres, kalpo trūcīgajiem un slimniekiem |
Šī secība atspoguļo arī pakāpenisku kalpojuma padziļināšanos: lektors ir īpaši saistīts ar Dieva Vārdu, akolīts – ar Euharistiju, bet diakons, saņēmis Svēto Ordināciju, publiski īsteno Baznīcas kalpojumu Vārdā, liturģijā un mīlestības darbos Kristus un bīskapa vārdā.
Abonēt:
Ziņas (Atom)