Izcila pāvesta Leona XIV katehēze 26.augustā par liturģijas nozīmi. Paldies Vatikāna Radio redakcijai par tulkojumu.
Dārgie brāļi un māsas!Šajā pēdējā katehēzē par konstitūciju Sacrosanctum Concilium es šodien vēlos pievērsties iemesliem, kāpēc koncila tēvi centās veicināt liturģijas reformu. Šajā ziņā īpaši apgaismojoša ir trešā Koncila vēstule, ko kardināls Džovanni Batista Montini, toreizējais Milānas arhibīskaps, 1962. gada 28. oktobrī nosūtīja savas Baznīcas ticīgajiem. Liturģija, viņš rakstīja, “ir patiesa gan dievišķā, gan cilvēciskā izpausme. Tā ir valoda. No vienas puses, tā ir dievišķās mācības nesēja, no otrās – sarunas ar Dievu balss. Ir skaidrs, ka tā nevar atteikties no savas didaktiskās funkcijas, nedz arī liegt ticībai un dievbijībai iespēju tikt izteiktai ar spontānu saprotamību”. Šo pārliecību vadīts, nākamais pāvests svētais Pāvils VI uzsvēra, ka ticīgie “nevar un vairs nedrīkst palikt klusējoši un pasīvi. Viņu fiziskā klātbūtne nav savienojama ar viņu garīgo prombūtni”.
