Lektora, akolīta un precētā diakona kalpošanas raksturojums (sagatavoja MI)

Lektora kalpošana

Lektors ir institucionāli iecelts kalpotājs, kura galvenais uzdevums ir sludināt Dieva Vārdu liturģijā un palīdzēt ticīgajiem arvien dziļāk iepazīt Svētos Rakstus.

Galvenās iezīmes:

  • mīlestība pret Dieva Vārdu;
  • laba Svēto Rakstu izpratne;
  • skaidra un cienīga lasīšana;
  • dzīve saskaņā ar Evaņģēliju;
  • gatavība kalpot Baznīcas kopienai.

Pienākumi:

  • lasa Svēto Rakstu lasījumus (izņemot Evaņģēliju);
  • var dziedāt vai lasīt psalmu, ja nav psalmista;
  • var nolasīt Vispārējos aizlūgumus, ja nav diakona;
  • sagatavo citus lasītājus liturģiskajai kalpošanai;
  • veicina Svēto Rakstu studijas un katehēzi draudzē.

Akolīta kalpošana

Akolīts ir institucionāli iecelts kalpotājs, kura īpašā misija ir kalpot pie altāra un palīdzēt Euharistijas svinēšanā.

Galvenās iezīmes:

  • dziļa euharistiska garīgums;
  • cieņa pret liturģiju;
  • kalpošanas gars;
  • precizitāte un atbildība;
  • gatavība palīdzēt priesterim un diakonam.

Pienākumi:

  • kalpo pie altāra Svētajā Misē;
  • sagatavo altāri un liturģiskos traukus;
  • palīdz priesterim un diakonam liturģijā;
  • ārkārtas gadījumā izdala Svēto Komūniju kā ārkārtējais Komūnijas kalpotājs;
  • nepieciešamības gadījumā iznes Vissvētāko Sakramentu slimniekiem;
  • var izstādīt Vissvētāko Sakramentu adorācijai un pēc adorācijas to novietot atpakaļ tabernakulā, bet nedrīkst dot euharistisko svētību;
  • rūpējas par cienīgu liturģisko priekšmetu sagatavošanu.

Precēta pastāvīgā diakona kalpošana

Diakons ir saņēmis Svēto Ordināciju diakonāta pakāpē. Viņa kalpošana ir vērsta uz trim savstarpēji saistītām jomām: Vārdu, liturģiju un žēlsirdību. Precēts pastāvīgais diakons savu kalpojumu īsteno, vienlaikus uzticīgi pildot arī laulātā un tēva pienākumus.

Galvenās iezīmes:

  • uzticība Kristum Kalpam;
  • vienotība ar bīskapu un priesteriem;
  • kristīgās ģimenes piemērs;
  • kalpošana nabagiem un trūcīgajiem;
  • pazemība un nesavtība;
  • spēja apvienot ģimenes, profesionālo un baznīcisko dzīvi.

Pienākumi:

Vārda kalpošanā:

  • sludina Evaņģēliju;
  • sprediķo, ja tas uzticēts;
  • katehizē bērnus un pieaugušos;
  • gatavo cilvēkus sakramentu saņemšanai.

Liturģijā:

  • asistē bīskapam un priesterim Svētajā Misē;
  • sagatavo altāri;
  • aicina uz miera sveicienu;
  • dala Svēto Komūniju;
  • attīra liturģiskos traukus;
  • vada kristības;
  • asistē laulību noslēgšanā Baznīcas vārdā;
  • vada bēru liturģiju, ja nav priestera;
  • vada Vārda liturģiju un dažādas svētbrīžu formas;
  • vada adorāciju un dod svētību ar Vissvētāko Sakramentu.

Žēlsirdības kalpošanā:

  • organizē karitatīvo darbu;
  • apmeklē slimniekus, vecos ļaudis un ieslodzītos;
  • rūpējas par nabadzīgajiem;
  • veicina sociālo taisnīgumu un kristīgo solidaritāti;
  • palīdz draudzes pastorālajā un administratīvajā darbā.

Kopsavilkums

KalpojumsGalvenā misijaRaksturīgākie pienākumi
LektorsDieva Vārda kalpošanaLasa Svēto Rakstu lasījumus, sagatavo lasītājus, veicina Bībeles izpratni
AkolītsKalpošana pie altāra un EuharistijaiKalpo Misē, palīdz izdalīt Komūniju, rūpējas par altāri un liturģiskajiem traukiem
Precēts pastāvīgais diakonsVārda, liturģijas un žēlsirdības kalpošanaSludina Evaņģēliju, asistē liturģijā, kristī, asistē laulībās, vada bēres, kalpo trūcīgajiem un slimniekiem

Šī secība atspoguļo arī pakāpenisku kalpojuma padziļināšanos: lektors ir īpaši saistīts ar Dieva Vārdu, akolīts – ar Euharistiju, bet diakons, saņēmis Svēto Ordināciju, publiski īsteno Baznīcas kalpojumu Vārdā, liturģijā un mīlestības darbos Kristus un bīskapa vārdā.

Salaspils katoļu draudzes sludinājumi 28.jūnijā

Šodien visās svētajās Misēs svētība slimniekiem.

 29.jūnijs – svēto Pētera un Pāvila svētki. Obligāti svināmi. Svētās Mises 8.00 krievu valodā, 18.30 latviski. Ziedojumi Romas kūrijas vajadzībām.

 4.jūlijā plkst.12.00 kapusvētki Salaspils Vecajos kapos

 11.jūlijā plkst. 12.00 kapusvētki Salaspils Tilderu kapos un 16.00 Doles kapos.

 Ir sākusies registrācija svētceļojum uz Aglonu kājām. No 3.-13.augustam. Sīkāka informācija un registrācija www.ej.uz/Aglonascels

 Paldies par jūsu ziedojumiem un atbalstu baznīcas uzturēšanai un remontiem.

 Katru svētdienu plkst. 15.00 draudzē darbojas sadraudzības “kafejnīca” draudzes telpās. Organizē draudzes Caritas grupa.

 Meklējam kalpotājus gan dievnama uzkopšanai gan dārza darbiem. Arī digitālā ekrāna uzstādīšanai un apkalpošanai. Pieteikties pie prāvesta.

 Informācija par draudzi ir atrodama www.salaspilsdraudze.lv

 Prāvests

Vai mēs arī augšāmcelsimies?

 

Lieldienu laika lūgšanas?

Ir sagaidītas Lieldienas! Kristus ir augšāmcēlies! Bet ko darīt pēc Lieldienām? Ir paradokss, ka mēs 40 dienas, sākot no Pelnu trešdienas, intensīvi izdzīvojam gavēņa laiku, gavējam, dziedam gavēņa dziesmas, ejam krustaceļu, u.t.t. Bet pēc Lieldienām vairs neapceram Jēzus dzīvi pēc Augšāmcelšanās. Tomēr Baznīca piedāvā dažus garīgos akcentus, kas palīdz arī šo laiku intensīvi izdzīvot:

1. Krustaceļa vietā ir iespēja iziet Gaismas ceļu, ar vairākām stacijām, apcerot Jēzus dzīvi pēc augšāmcelšanās līdz debesīs uzkāpšanai. https://katolis.lv/gaismas-cels/

2. 40 dienas pēc Kristus Augšāmcelšanās svētkiem svinam Jēzus debeskāpšanas svētkus un 50 dienā pēc Lieldienām ir Vasarsvētki - Svētā Gara nosūtīšanas svētki.

3. Ir ieteicams šajā laikā līdz Vasarsvētkiem izlasīt Bībeles Apustuļu darbu grāmatu, kas tiek saukta arī par "Piekto, Svētā Gara Evaņģēliju".

4. Līdz Vasarssvētkiem sveicinam viens otru ar vārdiem: "Kristus ir augšāmcēlies!" Un atbildam: "Patiesi Augšāmcēlies!"

5. Lūgšanas "Kunga eņģelis" vietā lūdzamies lūgšanu "Debess Karaliene" (arī bērēs)

DEBESS KARALIENE (Lieldienu laikā)

Debess Karaliene, līksmojies, alleluja:
Tas, ko Tu kā bērnu nesi, alleluja,
Augšām cēlies ir, kā teicis, alleluja.
Lūdz Dievu par mums, alleluja.

P. Priecājies un līksmojies, Jaunava Marija, alleluja.
V. Jo Kungs ir patiesi augšāmcēlies, alleluja.

Lūgsimies. Dievs, Tev ir labpaticis ar sava Dēla, mūsu Kunga Jēzus Kristus augšāmcelšanos iepriecināt pasauli: mēs Tevi lūdzam, aizbilstot Viņa Mātei Jaunavai Marijai, ļauj mums iemantot mūžīgās dzīves priekus. Caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu. Amen.

Regina Coeli, laetare, alleluia:
Quia quem meruisti portare. alleluia,
Resurrexit, sicut dixit, alleluia,
Ora pro nobis Deum, alleluia.


Trīs svēto Lieldienu dienu - Triduum nozīmes skaidrojums

Valmieras baznīca. Foto J. Buliņa
Ko nozīmē šie vārdi? Tādu latviešu valodā taču nav. Jā, tik tiešām – nav. Tādēļ šajā rakstā mēģināšu paskaidrot šo vārdu jēgu. Tiem ir patiesi dziļš saturs.

Katoļu Baznīcā ar vārdu Lieldienas neapzīmē kādu vienu vai divas dienas, bet pat veselas trīs dienas – latīņu valodā saucam tās par Triduum (burtiski – trīs dienas). Kādas dienas? Lai to saprastu, ir vajadzīgs īss ieskats liturģisko kalendāru un laika skaitīšanas veidu pasaulē.

Kristīgajā pasaulē skaitām dienas no pusnakts līdz pusnaktij, tas nozīmē, ka pusnaktī pārejam uz nākošo dienu. Taču jūdi skaita laiku citādāk – katra nākošā diena sākas plkst. 18:00 (pēc mūsu laika, jo viņiem tad ir 00:00), tad 12 stundas ilgst nakts un 12 stundas diena. Praktiski tas nozīmē, ka, piemēram, mūsu pirmdienas vakars (sākot no 18:00) jūdiem ir jau otrdiena – protams, šeit runājam par liturģisko laika skaitīšanu.

Katoļu Baznīca svētku svinēšanā ir saglabājusi jūdu laika skaitīšanas veidu. Diemžēl sakarā ar to mums ir neliels apjukums liturģisko dienu skaitīšanas un to nosaukumu ziņā. Jo īpaši labi to varam redzēt, apskatot Triduum piemēru. Mēs esam pieraduši teikt Lielā ceturtdiena, Lielā piektdiena, Lielā sestdiena, Kristus augšāmcelšanās svētdiena. Vienkārši saskaitot, sanāks četras dienas. Tomēr, ja paraudzīsimies no jūdu laika izpratnes puses, tad ir tikai trīs dienas (naktis-dienas): piektdiena, sestdiena un svētdiena.

Taču lietas būtība nav tajā, kā mēs saucam šīs dienas, vai kā mēs tās skaitām, bet gan tajā, ka šīm dienām ir īpašs raksturs. Nosaukums Triduum nav izvēlēts nejauši. Katoļu Baznīcā tulkojam to kā Trīs svētās dienas, bet šāds tulkojums neizsaka lietas būtību. Šķiet, vistuvāk latīņu valodas vārdam būtu Trijdiena vai arī Trīsdiena (bet latviešu valodā, ja nemaldos, tādu vārdu nav). Tomēr – pat latīniskais nosaukums runā par to, ka šīs trīs dienas veido it kā vienu dienu. Ir svarīgi to apzināties. Lieldienu svinēšana ilgst trīs naktis-dienas – tā sākas Lielās ceturtdienas vakarā (18:00) un beidzas Kristus augšāmcelšanās svētdienas vakarā (18:00).

Šo triju nakts-dienu vienotība īpašā veidā izpaužas lūgšanu norisē. Mēs, katoļi, katru svēto Misi iesākam un beidzam ar krusta zīmi. Triduum laikā šādas krusta zīmes ir tikai divas reizes: Lielās ceturtdienas dievkalpojuma sākumā un Lieldienu vigilijas (sestdienas vakarā) beigās! Triduum ir īpašs dievkalpojums – viens dievkalpojums, kas ilgst trīs dienas. Tieši tādēļ labākai Lieldienu noslēpuma – mūsu ticības stūrakmens – izpratnei ir ļoti svarīgi censties (pēc iespējas) piedalīties visos Lieldienu dievkalpojumos.

Paskatīsimies tagad, kas notiek mūsu baznīcās šajās nakts-dienās. Diemžēl dažādu apstākļu dēļ (piemēram, priesteru trūkums) ne visu, par ko šeit lasīsim, ir iespējams īstenot mūsu baznīcās, īpaši laukos. Tomēr tas nenozīmē, ka nav iespējams uzzināt, kā varētu būt un pēc kā tiecamies.

Salaspils katoļu draudzes sludinājumi 22.martā

25.marts – Kunga Pasludināšanas lielie svētki. Svētās Mises 24.martā 18.30, 25.martā 8.00 krieviski un 18.30 – latviski. Visās svētajās Misēs varēs salikt garīgās adopcijas solījumus.

 27.martā Ogrē norisināsies nakts krustaceļš rogairinga veidā. 25.km, 14 stacijas un komadas no 2-5 cilvēkiem. Pieteikšanās www.ej.uz/ogresnakts

 28.martā no plkst. 18.00 – 20.00 adorācija un nesteidzīgas grēksūdzes iespēja.

 29.martā Pūpolu, jeb Palmu svētdiena. Ziedojumi visās svētajās Misēs Latvijas Starpdiecēžu Garīgā Semināra vajadzībām.

 2.aprīlis – Lielā Ceturtdiena. Sv. Mise 18.30.

 3.aprīlis – Lielā Piektdiena – Kunga Jēzus Kristus Ciešanu Dievkalpojums plkst. 15.00.

 4.aprīlī plkst. 18.00 Kristus Augšāmcelšanās svētku vigīlija.

 Lūgums neatlikt pirmslieldienu grēksūdzi uz pēdējo brīdi un parūpēties par slimnieku garīgo aprūpi mājās.

 Ir pieejamas Gavēņa aploksnes, kurās varam likt naudu, ko esam ietaupījuši gavējot. Pēc Lieldienām visa nauda, kas savākta šajās aploksnēs, tiks nodota Caritas Latvija vajadzībām.

 Informācija par draudzi ir atrodama www.salaspilsdraudze.lv

 Prāvests

Kādu es redzu Katolisko Baznīcu Latvijā nākotnē?

Dārgie draugi. Saņēmu iekšēju pamudinājumu uzrakstīt savas pārdomas, par Katoliskās Baznīcas Latvijā šī brīža situāciju un pārdomas, kā tālāk sludināt Evaņģēliju mūsdienu sabiedrībai.

Lielākā problēma Baznīcai Latvijā ir klerikālisms, ko plašāk pētīju savā doktora disertācijā. Klerikālisms nozīmē, ka visa vara ir koncentrēta tikai un vienīgi garīdznieku rokās un katoļiem - lajiem (ne garīdzniekiem) ir tikai paklausīgas izpildīšanas funkcijas. Līdz ar to katoļiem lajiem - ne garīdzniekiem, zūd atbildība par Baznīcas situāciju un nākotni, jo visa atbildības nasta gulstas tikai uz garīdznieku pleciem. Uzreiz jānorāda, ka Katoliskā Baznīca pēc savas dabas (ontoloģiski) ir hierarhiski - sakramentāla, līdz ar to nevaram aizmirst, ka Jēzus Kristus savu Baznīcu dibināja uz 12 apustuļu pamata un par šīs kolēģijas galvu tika iecelts svētais Pēteris, pirmais pāvests un tādējādi tieši bīskapi, apustuļu pēcteči un viņu palīgi priesteri ir tie, kas Baznīcā realizē trīskāršo ganīšanas, mācīšanas un svētdarīšanas varu. 

Tomēr, tas nenozīmē, ka Baznīca "pieder" garīdzniekiem un ka tā ir "garīdznieku" Baznīca. Teoloģiski ikviens kristītais katolis ir līdzatbildīgs par Baznīcu un ir aicināts aktīvi līdzdarboties Baznīcas "celtniecībā" šajā pasaulē. Tieši tādēļ pāvests Francisks iniciēja sinodālo ceļu, kas nozīmē, ka ikviens Baznīcas loceklis, katrs savā veidā un atbilstoši savam aicinājumam, piedalās un kalpo Baznīcas dzīvē.

Kādi būtu praktiski risinājumi?

1. Starpdiecēžu Garīgais Seminārs ir praktiski tukšs, no ārzemēm iebrauc daudzi priesteri - misionāri, vietejo aicinājumu praktiski nav. Tas nozīmē, ka nākotnē priesteris būs "eksluzīva" parādība un jādomā par laju - misonāru aktīvāku iesaisti draudžu dzīvē. Daudzās draudzēs priesteris var nocelebrēt svēto Misi tikai reizi mēnesī. Pārējā laikā lektori, akolīti, precētie diakoni varētu vadīt Dieva Vārda liturģiju. Ja iespējams izdalīt svēto Komūniju, apmeklēt slimniekus, katehizēt, vadīt un rīkot Alfa kursus un organizēt katoļu kopienu uz vietas. Protams, arī šajā gadījumā jebkuras kopienas vaītājs ir un paliek prāvests, tikai nav tā, ka viņam vienam viss ir jāorganizē. Sinodalitāte nozīmē, ka visi darbojas komandā, katrs pēc sava aicinājuma.

2. Intensīvi ir nepieciešamas lūgšanu grupas, mājas kopienas, Bībeles studiju grupas. Ir jāformē laju līderi, kuri uzņemās atbildību par mazajām kopienām, kuras svētdien tiekas Euharistijā, bet ikdienā pulcējas mājās vai citās vietās uz lūgšanām.

3. Visa draudžu saimnieciskā dzīve, t.sk. finanses ir jāpārņem lajiem un kopā ar prāvestu jāorganizē draudžu saimnieciskā dzīve. Garīdznieks tik un tā paliek galvenais atbildīgais, tomēr  vinam nav jābrauc uz Depo, lai nopirktu izdegušu spuldzīti.

4. Kalpošana draudzē jāorganizē tā, kā es to esmu noorganizējis Salaspils katoļu draudzē, kur vismaz 60 cilvēku ir iesaistīti kalpošanā draudzē. Veidojas sava veida grupas, kurās ir vairāki kalpotāji, lai dažiem nav jādara viss un lai nav jāalgo speciāli apkopēji vai darbinieki, kas draudzes izmaksātu vairākus tūkstošus eiro mēnesī. Piemēram 15 cilvēki dežūru veidā kopj draudzes telpu, cita grupa uzkopj baznīcu, vēl cita grupa rūpējas par ziediem, dārzu, u.t.t. Katrs draudzes loceklis ir iesaistīts minimalā kalpošanā, kas no viņa neprasa lielus resursus, tomēr viņš jūt līdzatbildību par draudzi.

5. Pastorālās padomes diecēzē (jocīgi, ka vēl tādas nav) un draudzēs. Ekonomiskās padomes diecēzēs un draudzēs. 

6. Finanšu caurspīdīgums un godīgums pret valsti un draudzi. Regulāri atskaitīties draudzei cik naudas ir saņemts, cik iztērēts, cik naudas vēl vajag tam vai citam projektam. Tikai tādā veidā cilvēki sāks mums uzticēties arī finansiāli.

7. Strādāt pie misionārā gaŗīguma veicināšanas, atgādinot, ka katram katolim ir jāsludina un jāevaņģelizē, lai arī citi uzzinātu Labo Vēsti.

8. Jādomā par provinces koncila vai diecēzes sinodes rīkošanu. Diemžēl, tālāk par vārdiem tā arī neesam tikuši. 

9. Jāattīsta visas lokālās, jeb vietējās Baznīcas savstarpējā sadarbība un mijiedarbība. Nesenais pārpratums ar jaunās Misāles izdošanu bija labs piemērs tam, kā nespējam sadarboties pat tik svarīgā jautājumā, kas skar Katolisko Baznīcu Latvijā.

10. Visa pamatā ir garīgā dzīve, Vissvētākā Sakramenta adorācija, jo Baznīca nav "koncerns" vai "uzņēmums". Ir jāatceras, ka tā nav pāvesta, bīskapu, priesteru vai mana Baznīca. Tā ir Jēzus Kristus Baznīca un tikai Viņš ir tas, kas dod iedvesmu un spēku drosmīgi liecināt par Augsāmcēlušos Kristu ikvienam cilvēkam.,

Lai Dievs mums palīdz veicināt garīgo atmodu Latvijā!