ceturtdiena, 2013. gada 26. decembris

trešdiena, 2013. gada 25. decembris

otrdiena, 2013. gada 24. decembris

Kristus ir dzimis!



Visus bloga lasītājus šajos lielajos svētkos vēlos sveikt ar svētā Ireneja no Lionas vārdiem: "

"Dievs cilvēku ir radījis mīlestībā un to atpestī mīlestībā!"

Kristus ir dzimis!

pirmdiena, 2013. gada 23. decembris

Kalpošanas plāns Latvijā no 20.12 līdz 6.01

4 adventa svētdiena, 22.decembris

Koknesē sv. Mise 9.00
Aizkrauklē, sv. Mise 12.00
Vecbebros, sv. Mise 15.00

Ziemassvētku vigilija, 24.decembris

Koknesē, sv. Mise 16.00
Skrīveros, sv. Mise 18.00
Aizkrauklē, sv. Mise 21.00

Kristus Dzimšanas svētki, 25.decembris

Koknesē, sv. Mise 9.00
Aizkrauklē, sv. Mise 12.00
Vecbebros, sv. Mise 15.00
Skrīveros, sv. Mise 15.00

Svēto Misi svinēšu vai nu es, vai pr. Māris Zviedris. Grēksūdzes vismaz 30 minūtes pirms svētās Mises un sv. Mises laikā. 

Tiešraide no Vatikāna (Ganiņu sv. Mise, 24.12 plkst. 22.20)

Ziemassvētku vigilijas vakara kārtība

ZIEMSVĒTKU VIGILIJĀ

Ziemsvētku priekšvakarā (24. dec.) ticīgo ģimene pulcējas pie galda, kur uz siena ir uzliktas svētītās oblātas, pieminot silītē uz siena guldināto Bērniņu Jēzu. Ģimenes galva vada kopīgu lūgšanu:

Vadītājs: DIEVA TĒVA UN DĒLA UN SVĒTĀ GARA VĀRDĀ.
Visi: Amen.

Vad.: Rīt Ziemsvētki — Kristus Kunga, Dieva Vienpiedzimušā Dēla, dzimšanas diena virs zemes. Mīlēdams mūs, Viņš atnāca uz šo pasauli cilvēka miesā, lai mūs atpestītu no grēkiem. Ļaunā gara pievilti, pirmie cilvēki bija sagrēkojuši un sevi un mūs atšķīruši no Dieva. Bet Kungs Jēzus atnesa mums piedošanu no debesīm un cilvēkus atkal padarīja par Dieva bērniem. Šajās vakariņās Kristus dzimšanas svētku priekšvakarā Jēzus mums atgādina un rāda, ka mēs esam vienas Dieva saimes locekļi, aicināti cits citu mīlēt, kā Viņš mūs mīlēja un mīl. Tāpēc šovakar piedosim visiem un aizmirsīsim to, kas aizēno mūsu vienotību. Atjaunosim kristīgo nodomu: dzīvot Dieva godam, kalpojot cilvēkiem. Kā vienotības un mīlestības zīmi mēs sniegsim viens otram svētītās maizītes un lūgsimies, lai Dievs palīdz dzīvot tā, kā Kristus mūs ir mācījis.

Vad.: Kungs, atjauno mūsos Tavu mīlestību.
Visi: Lai pasaule pazītu, ka mēs esam Tavi mācekļi.
Vad.: Kungs, uzklausi mūsu lūgšanu.

Lūgsimies:
Kungs, Jēzu Kristu, dzīvā Dieva Dēls, Tu pieņēmi cilvēka miesu un kļuvi mums visiem par Brāli, dari, lūdzam, ka šis vakara mielasts tuvinātu mūs patiesai vienotībai un mīlestībai, un palīdzētu mums visiem būt vienai Dieva saimei kopā ar Tevi, mūsu Brāli un Pestītāju, kas ar Tēvu un Svēto Garu dzīvo un valdi mūžu mūžos.
Visi: Amen.

Vad.: Sveicinu jūs visus, sagaidot Kristus dzimšanas Svētkus, un vēlu jums bagātīgas Dieva žēlastības.

Pēc tam vadītājs ņem oblātas un izdala pārējiem. Visi lauž oblātas un savā starpā tās dala, izsakot viens otram svētku novēlējumus. Pēc vakariņām var nodziedāt kādu dziesmu, piem., "Dziļā pusnakts tumsā” un nolasīt šo lūgšanu:

Vad.: Dievišķais Bērns Jēzu, miera un saticības Devēj, palīdzi mums dzīvē izpildīt visas labās apņemšanā, ko esi iedvesis mūsu sirdīs.

Visi: Amen. (Un apzīmē sevi ar krusta zīmi.)


No lūgšanu grāmatiņas „Slavējiet Kungu”

sestdiena, 2013. gada 21. decembris

Norvēģu komiķis atmasko "Gender"

Beļģija: NĒ eitanāzijai bērniem!



Drīz Beļģijas parlamentā tiks balsots par jaunu likumprojektu, kas ļaus paplašināt valsts eitanāzijas likumu attiecībā uz bērniem. Ja projekts tiks iekļauts likumā, tad divpadsmitgadīgs bērns drīkstēs izlemt par dzīvību vai nāvi bez vecāku piekrišanas.
Likums dod zināmu autoritāti ārstam lūgt valstij uzņemties vecāku atbildību. Nevienai valdībai nevajadzētu būt tādai autoritātei, kas ļautu vecāku vietā izlemt vai bērnam dzīvot vai nē!
Beļģijas amatpersonas likumprojektu virza ātri un publiska iejaukšanās, piemēram, demokrātiska balsošana, netiek pieļauta. Nedrīkstam par to klusēt un mums jāaicina Beļģijas valdība nevirzīties šādas likumdošanas virzienā. Nedrīkstam samierināties ar nāves kultūru.
Likuma pārkāpēji pašreizējo Beļģijas likumu izmanto ļaunprātīgi un daudzi pārkāpēji netiek sodīti (nepilgadīgo, garīgi nelīdzsvarotu cilvēku, psiholoģisku iemeslu dēļ ieslodzīto eutanāzija, kā arī iemiedzināšana bez personas piekrišanas utt.).
Ar petīciju aicināsim politiķus attiekties no ierosinātajiem likumiem, kā arī aicināsim strādāt pie jauniem likuma aktiem, kas būtu par labu dzīvībai, paliatīvai aprūpei un neaizsargātiem cilvēkiem mūsu sabiedrībā.
Interneta vietnē citizengo.org ir tapusi petīcija Beļģijas Tieslietu komisijas priekšsēdētājai un sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājai, kuru parakstīt var arī Latvijas iedzīvotāji:

Priekšsēdētājas kundze, mēs rakstām, lai mudinātu Jūs apturēt iniciatīvu, kas veicinātu eitanāziju nepilngadīgajiem. Neraugoties uz invaliditāti, dzīvībai jātiek novērtētai. Tiesību aktu pieņemšana, kas pieļauj dzīvības izbeigšanu bez jabkāda iemesla ir nepieņemama un amorāla. Tā vietā mums jāpieliek visas pūle, lai izmantotu pētniecību, kas mums uzticēta, lai nodrošinātu uzmanības pilnu aprūpi, tādējādi atvieglojot viņu fiziskās ciešanas morālā veidā. Sakām NĒ eitanāzijai bērniem!
Ar cieņu,[jūsu vārds]


Pārpublicēts no katedrale.lv

ceturtdiena, 2013. gada 19. decembris

Jaunieši jautā - piederība draudzei, Vasarssvētku draudzes.

1)Kā var zināt, pie kuras draudzes pieder?

Pēc Baznīcas Kanonisko Tiesību kodeksa, ikviena katoļticīgā draudze ir tā, kuras teritorijā ticīgajam ir pastāvīga dzīvesvieta. Parasti tā ir vistuvāk esošā draudze. Eksistē vēl tā saucamās rektoralās draudzes, bez savas teritorijas. Tādas Rīgā piemēram ir svētā Jēkaba katedrāle un svētās Marijas Magdalēnas draudze. Uz tām draudzēm iet cilvēki pēc tradīcijas vai ieraduma (piemēram tur kristīti, iesvētīti vai laulāti, tur gāja viņu vecāki vai vecvecāki, u.tml). Būtu svarīgi regulāri iet uz vienu draudzi un arī tajā draudzē iesaistīties kalpošanā, evaņģelizācijā un citos pasākumos.

2)Kā vasarsvētku draudze atšķiras no katoļu draudzes?

Vasarssvētku draudzes savā laikā atšķēlās vai nu no luterāņu vai baptistu vai citām konfesijām. Šīs draudzes raksturo tas, ka viņi pastiprināta veidā izceļ Svētā Gara darbību un īpaši uzsver ārkārtēju dāvanu esamību, fizisko dziedināšanu, pravietošanu. Dievkalpojumi pārsvarā balstās uz Dieva Vārda lasījumiem no Bībeles, aizrautīgu sprediķošanu un skaļu slavēšanas mūziku. Ļoti izkopta dažādu nozaru kalpošanas, aktīva evaņģelizācijas darbība. Pietrūkst kopskats un no visa Dievišķā Atklāsmes mantojuma, jeb depozīta, ko atnesa Kristus viņi paņem tikai mazu daļiņu un to ļoti izceļ. Liels uzsvars uz ziedojumiem, īpaši 10-to tiesu. Ir lietas, ko mēs varam no viņiem mācīties, tomēr ir lietas, kas viņiem iztrūkst, piemēram liturģija, dažādas garīgās skolas, īpaši meditatīvā lūgšana, maz akcentē Jēzus ciešanas, bieži vien klātesošs "labklājības evaņģēlijs". Dažas no šīm draudzēm nosoda Dievmātes godināšanu, relikviju un svēto godināšanu.

trešdiena, 2013. gada 18. decembris

Katoliskās Baznīcas katehisms - 12.nodarbība (KBK 456-483)

Esam tikuši līdz 2.nodaļai.

Katru nedēļu būs pieejams viens audio fails, kurā varēs noklausīties vienas katehisma nodaļas skaidrojumu. Lai to saprastu, ir nepieciešams sekot līdzi katehisma tekstam. To var darīt interneta vietnē www.katolis.lv/katehisms. Ja ir kādi jautājumi vai ierosinājumi, lūdzu rakstiet. priesteris.ilmars@gmail.com Klausīties vislabāk ar google hrome pārlūkprogrammu.

Visi ieraksti vienkopus atrodami http://kateheze.blogspot.com/

http://failiem.lv/down.php?i=qodndcb&n=katehisms_12.MP3

otrdiena, 2013. gada 17. decembris

Svētās Komūnijas atteikšana nelaulātajiem nav sods

Pāvests: savā pamudinājumā „Evangelii gaudium” rakstīju par svēto Komūniju tiem, kas ir šķīrušies un dzīvo attiecībās bez laulībām.

Itāļu laikraksta „La Stampa” žurnālists Andrea Tornielli jautā pāvestam, ko viņš domāja ar dokumentā teikto, par „drosmīgām pastorālajām izvēlēm, attiecībā uz sakramentiem.” Daži komentētaji pieļāva, ka tur tiek runāts par svētās Komūnijas došanu tiem, kas ir šķīrušies un dzīvo kopā bez laulības citā savienībā. Pāvests Francisks, atbildē žurnālistam kliedē šīs šaubas: „Es runāju par kristību un svēto Komūniju kā garīgo barību, lai dotos uz priekšu un tos vajag saprast kā līdzekļus, nevis balvu vai atalgojumu. Daži uzreiz padomāja par sakramentiem ko dotu nelaulātajiem, kas dzīvo nesakārtotās attiecībās, tomēr es nerunāju par konkrētām situācijām. Vēlējos norādīt pašus pamatus. Ir nepieciešams vairāk cilvēkiem atvieglot ticību, nevis to kontrolēt.” Uz jautājumu, ko tad ar tiem, kuri šķīrušies, pāvests atbildēja: „Svētās Komūnijas liegšana šīm personām nav soda sankcija. Tas vienmēr ir jāatcerās. Tomēr par to es nerunāju šajā dokumentā, viņš pasvītroja.”

Tulkots no www.gosc.pl

Zilonis

Anekdote ar dziļu domu:

Amerikānis, krievs un latvietis redz, kā garām paiet zilonis. Amerikānis domā: "Nez, par cik es viņu varētu pārdot?" Krievs domā: "Es varētu uzsēsties viņam mugurā un būtu vēl varenāks." Latvietis ielien kaktiņā un domā: "Nez, ko tas zilonis par mani padomāja!" :)

svētdiena, 2013. gada 15. decembris

Sprediķis III adventa svētdienā (Latvijas Radio 1 svētbrīdī)

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 11, 2-11)
Tajā laikā Jānis, cietumā dzirdēdams par Kristus darbiem, sūtīja pie Viņa savus mācekļus Viņam pajautāt: “Vai Tu esi Tas, kam jānāk, vai arī mums jāgaida cits?” 
Bet Jēzus viņiem atbildot sacīja: “Aizgājuši ziņojiet Jānim, ko jūs dzirdat un redzat: aklie top redzīgi, klibie staigā, spitālīgie top šķīsti, kurlie dzird, mirušie ceļas augšā, un nabagiem tiek sludināts Evaņģēlijs. Un svētīgs ir tas, kas manis dēļ neieļaunosies.” 
Kad viņi aizgāja, Jēzus sāka stāstīt ļaudīm par Jāni: “Ko skatīties jūs izgājāt tuksnesī? Vēja locītu niedri? Bet ko tad jūs izgājāt skatīties? Mīkstās drēbēs tērptu cilvēku? Lūk, tie, kas valkā mīkstās drēbes, dzīvo ķēniņu pilīs. Bet ko jūs izgājāt skatīties? Vai pravieti? 
Jā, Es jums saku, pat vairāk nekā pravieti. Viņš ir tas, par kuru ir rakstīts: “Redzi, Es sūtu savu eņģeli tava vaiga priekšā, un viņš sagatavos tavu ceļu tev priekšā.”
Patiešām, Es jums saku: starp tiem, kas dzimuši no sievietes, neviens nav lielāks par Jāni Kristītāju. Tomēr pats mazākais Debesu valstībā ir lielāks par viņu.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Dārgie rādioklausītāji!

Šīsdienas Mateja evaņģēlija 11 nodaļas lasījumā dzirdējām interesantu aprakstu par savdabīgu, ja tā var teikt „korespondenci” starp Jēzu un Jāni Kristītāju. Jāsaka, ka konteksts, kādā šī saruna norisinājās nav ne tuvu līdzīga tai dāvanu, piparkūku, mandarīnu atmosfērai, kas ik gadus valda šajā laikā, kad tik tuvu, praktiski pēc nedēļas ir gaidāmi Ziemassvētki. Jānis Kristītājs ir ielikts cietumā un ar katru brīdi tuvojas tā diena, kad viņam tiks izpildīts nāvessods, nocērtot galvu. Kādēļ Jānis ir cietumā? Tādēļ, ka viņš, kā vislielākais no praviešiem, izvēlējās radikāli un neatgriezeniski sekot Jēzum un pasludināt patiesību par viņu. Jānis neizvēlas liberālo postmodernisma ceļu, kurā vai nu patiesības jēdziens ir ļoti izplūdis, vai arī patiesības kā tādas nav vispār. Jānis apzinās, ka patiesība, kādu viņš ir atklājis, ir vērtība, kuras dēļ ir vērts atdot savu dzīvību. Un tas ir ļoti nopietni. Cik daudzi no Latvijas cilvēkiem padomju komunistiskās diktatūras laikā atdeva savas dzīvības par ticību. Un cik daudzi tieši šodien daudzā spasaules valstīs izlej asinis par Kristu. Viens no tādiem bija godināmais bīskaps Boļeslavs Sloskāns, kura dzimšanas 125 gadskārtu nesen svinējām un kurš šobrīd ir kandidāts uz paaugstināšanu svēto kārtā. Viņš ir mūsdienu Jānis Kristītājs. Viņš, kurš izgaja padomju koncentrācijas nometnes, tomēr palika uzticīgs patiesībai. Mocekļu liecība ir viens no galvenajiem argumentiem Kristus un Viņa Banzīcas ticamībai.

sestdiena, 2013. gada 14. decembris

Rekolekcijas ar maizi un ūdeni klusumā


Katoliskās Baznīcas Katehisms - 11.nodarbība (KBK 422-455)

Esam tikuši līdz 2.nodaļai.

Katru nedēļu būs pieejams viens audio fails, kurā varēs noklausīties vienas katehisma nodaļas skaidrojumu. Lai to saprastu, ir nepieciešams sekot līdzi katehisma tekstam. To var darīt interneta vietnē www.katolis.lv/katehisms. Ja ir kādi jautājumi vai ierosinājumi, lūdzu rakstiet. priesteris.ilmars@gmail.com Klausīties vislabāk ar google hrome pārlūkprogrammu.

Visi ieraksti vienkopus atrodami http://kateheze.blogspot.com/

http://failiem.lv/down.php?i=uyuzfcd&n=katehisms_11.MP3

ceturtdiena, 2013. gada 12. decembris

Atbildes uz jauniešu jautājumiem (advents, Ziemassvētki, piederība Baznīcai)

1.Kāda ir adventes nozīme?

Advents ir laiks, kurā mēs gatavojamies pieminēt, atcerēties Jēzus dzīves dramatiskos notikumus, viņa piedzimšanu nedrošos un sarežģītos apstākļos. Kādēļ Baznīca to dara? Kādēļ ir nepieciešama šī cikliskā, ikgadējā gremdēšanās gadsimtiem, tūkstošiem gadu senos notikumos? Tādēļ, ka laiks, kurā mēs atrodamies nav statisks. Laiks kristietībā, atšķirībā no austurmu reliģijām plūst taisnes veidā. No notikuma līdz notikumam. No pasaules radīšanas līdz pasaules beigām. No Kristus nākšanas miesā pirms vairāk kā 2000 gadiem līdz Viņa otrreizējai atnākšanas Pastarajā Tiesā. Un mēs visi, ar savas dzīves notikumiem esam tam visam pa vidu. Bet nevis kā pasīvi vērotāji, it kā no malas. Mēs, kas iesaistāmies šajā „Pestīšanas, Glābšanas virpulī”, tiekam aizrauti līdzi. Mēs tiekam iesaistīti šajos notikumos kā līdzdalībnieki, tādēļ, ka caur Baznīcas ikgadējo notikumu pieminēšanu, tie kļūst klātesoši, dzīvi un reāli. Un tie ietekmē, maina manu un ikviena dzīvi. Vēsturi mēs nevaram izmainīt, nākotne mums ir nezināma. Bet mums ir šodiena, kurā mēs varam pieņemt ļoti svarīgu lēmumu savā dzīvē – dzīvot savu dzīvi kopā ar Dievu. Uzticēties Dievam, Cerēt uz Viņu. Man liekas, ka tā ir adventa būtība – gaidīt, bet gaidīt un rīkoties vienlaicīgi. Jēzus Marka evaņģēlija 13 .nodaļā uzsver: Tad nu esiet nomodā! ... ka tas, piepeši nākdams, jūs neatrod guļam.Advents gaidīšanas laiks. Mēģināsim neiemigt, lai tad, kad atnāks Kungs, mēs būtu gatavi un nomodā lai satiktos ar Viņu.  
2.Gaidot Ziemassvētkus, mēs gaidām arī bērna Kristus dzimšanu. Kāpēc? Viņš taču jau ir piedzimis. Vai nesanāk, ka patiesībā vienkārši atceramies Kristus bērna piedzimšanu nevis to gaidām? Vienkārši to atzīmējam un viss? Sanāk taču, ka Kristus nemaz nevar piedzimt vēlreiz, jo tad tā būtu reinkarnācija. Tad ko īsti mēs gaidām Ziemassvētku laikā?

Skatīt atbildi uz iepriekšējo jautājumu. Atcerēšanās ir bibliska patiesība. Jau Vecajā Derībā Izraēlis " atcerējās" izceļošanas notikumus, un šī atcerēšanās bija šo notikumu izdzīvošana tagadnē.
3.Kāpēc pareizticīgajiem ir Ziemassvētki vēlāk nekā mums? Tad taču sanāk, ka mēs gaidām bērna Kristus piedzimšanu savādākā laikā nekā pareizticīgie?

Tas ir saistīts ar to, ka Pareizticīgo, jeb Austrumu Baznīca nepieņēma jauno, t.s pāvesta Gregora kalendāru, bet palika pie vecā stila, jeb Jūlija kalendāra. To viņi darīja teoloģisku iemeslu dēļ, nevēlēdamies pakļauties pāvesta, kura vārdā šis jaunais kalendārs tika ieviests, gribai. No wikipēdijas:

trešdiena, 2013. gada 11. decembris

LKSB studentu Jaungada nometne


Laiks doties!? Nē, ne uz mūža mājām:) Laiks doties uz priekšu, dzīvot, uzņemties atbildību, iniciatīvu. Rīkoties pašam un negaidīt uz citiem, attiecinot to uz visām dzīves jomām - draudzību, ģimeni, studijām, darbu, brīvo laiku.. Esi gatavs doties? Vai arī nejūties gatavs, bet gribi, lai tevi sagatavo? Tad šī nometne ir domāta tieši tev!

TEVI SAGAIDA: lekcijas, diskusijas, radošās darbnīcas, semināri, "Karstā panna" jeb kristieši jautājumu karstugunīs, vakara šovs ar nometnes dalībnieku piedalīšanos, Vecgada dievkalpojums, talantu šovs un Jaungada svinības.

Pieteikšanās līdz 19.decembrim - http://www.lksb.lv
Dalības maksa: Ls 20 / € 28,46 (bez pieteikšanās Ls 23 / € 32,73)
(maksā iekļautas naktsmājas internātā, ēdināšana 3x dienā)
Ierašanās: 29.decembrī no plkst.15:00 (viss sāksies ar vakariņām plkst.18:00)
Dodamies mājās 1. janvārī no plkst. 14:00.

Lai piedalītos, tev jābūt vismaz 18 gadu vecam!

sestdiena, 2013. gada 7. decembris

Bezvainīgā Ieņemšana - kas tā tāda?

8.decembrī (šogad 9.decembrī, jo 2 adventa svētdiena ir "stiprāki" svētki) Baznīca svin Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas svētkus. Dogma par Marijas Bezvainīgo Ieņemšanu tika pasludināta 1854.gadā: "Svētlaimīgā Jaunava Marija kopš paša pirmā savas ieņemšanas brīža, pateicoties īpašai visvarenā Dieva žēlastībai un labvēlībai, cilvēces Pestītāja Jēzus Kristus dēļ ir tikusi pasargāta no jebkāda pirmgrēka traipa." Arī vēlākie notikumi mazā Francijas ciematiņā Lurdā apstiprināja šī svarīgā fakta patiesumu. 

Bet kāpēc mums ir jāsvin šie lielie svētki un ko tie nozīmē?

Vispirms jāsaka, ka šie ir Jaunavas Marijas svētki, bet cieši saistīti ar Jēzu Kristu. Jēzus Kristus - Dievs un Cilvēks nāca Jaunavas Marijas miesās. Bet lai Viņš, kurš ir Dieva Dēls un absolūti svēts varētu ienākt cilvēka - sievietes - Marijas miesās, bija svarīgi, lai šīs miesas būtu svētas un pasargātas no iedzimtā grēka traipa. Kā zinam, pēc Ādama un Ievas pārkāpuma visi cilvēki ir iedzimtā grēka skarti. Kristības sakramentā mēs tiekam atbrīvoti no šī grēka. Bet Jaunava Marija nevarēja saņemt kristības sakramentu, jo kristības devējs - Jēzus vēl tikai nāca. Tādēļ Dievs izdarīja "korekciju" dabiskajā lietu kārtībā un tajā brīdī, kad Marija ienāca Annas (Jaunavas Marijas mātes) miesās, Viņa, Marija jau tika atbrīvota no iedzimtā grēka un arī visas savas dzīves laikā no jebkura padarītā grēka. Tādējādi tika "aizsargāta" Jēzus dievišķība un Viņš varēja nākt tīrā, neskartā traukā - Jaunavas Marijas miesās. Svinot šos svētkus, mēs svinam un apbrīnojam Dievu, kuram ir tik brīnišķīgs plāns Marijas un katra mūsu dzīvē.

Māsa Sofija poļu valodā stāsta par situāciju Latvijā, īpaši RARZI


trešdiena, 2013. gada 4. decembris

otrdiena, 2013. gada 3. decembris

Sākam lūgties par Pasaules Jauniešu dienām Krakovā, 2016

Iekšējās sāpes?

Kā sadzīvot ar iekšējām sāpēm vai kā ir iespējams tikt no tām vaļā?

Uz šo jautājumu nebūs viegli atbildēt, jo būtu nepieciešami vēl papildus jautājumi. Jau iepriekš biju teicis, ka ir divu veidu ciešanas - fiziskās un garīgās. Fiziskās ciešanas gan ir  vieglākas, gan smagākas, bet ar tām var dažādos veidos tikt galā, bet garīgās ciešanas ir daudz grūtāk pārvarēt. Tās arī atstāj dziļākas rētas mūsu dvēselē. Šeit būtu svarīgi saprast, kas ir tas avots, kas šīs ciešanas, sāpes izraisa. Varbūt var to novērst. Ja esam ar Jēzu, ja dzīvojam intensīvu garīgo dzīvi, ja mums ir personīgas attiecības ar Kungu, tad kopā ar Jēzu var šīs ciešanas pārvarēt. Ir svarīgi uzticēt tās Dievam, atdot savu sāpi Kungam uz krusta. Jo Viņš mūs saprot, tādēļ, ka pats ir cietis, pats ir gājis ciešanu ceļu. Viņš varbūt ir vienīgais, kas mūs saprot un spēj palīdzēt.

Vēl ir svarīgi, lai savās sāpēs nepaliekam vieni. Nenoslēgties sevī, bet atrast kādu cilvēku, kam savu sāpi varam izteikt. Varbūt tie ir mūsu vecāki, vai brāļi un māsas, varbūt draugi. Ļoti svarīgi, lai arī draudzē, kurā esam, mēs nebūtu anonīmi dalībnieki, bet būtu kādā kopienā vai lūgšanu grupiņā, kurā varam izteikt savas sāpes un grūtības, kur par mums var aizlūgt. Tādā veidā, ejot šo dievišķo un cilvēcisko ceļu, mūsu sirds sāpe var tikt dziedināta. Lūgšos par tevi. 

svētdiena, 2013. gada 1. decembris

Sprediķis 1 adventa svētdienā (Vatikāna Radio)

Mateja evaņģēlijs, 24.nodaļa

36. Bet to dienu un stundu neviens nezina, pat ne debesu eņģeļi, kā vienīgi Tēvs.
37. Jo kā bija Noasa dienās, tā būs arī Cilvēka Dēla atnākšanā.
38. Jo kā tanī laikā pirms ūdens plūdiem viņi ēda un dzēra, precējās un devās laulībā līdz tai dienai, kad Noass iegāja šķirstā,
39. Un viņi nesaprata, iekams plūdi nāca un aizrāva visus; tā būs arī Cilvēka Dēla atnākšanā.
40. Tad divi būs tīrumā: vienu paņems, otru atstās.
41. Divas mals dzirnavās: vienu paņems, otru atstās.
42. Tāpēc esiet modri, jo jūs nezināt, kurā stundā jūsu Kungs atnāks.
43. Bet tas jums jāzina: ja nama tēvs zinātu, kurā stundā zaglis nāks, tad viņš paliktu nomodā un neļautu ielauzties savā mājā.
44. Tāpēc esiet arī jūs sagatavoti, jo jūs nezināt, kurā stundā Cilvēka Dēls atnāks.

trešdiena, 2013. gada 27. novembris

Katoliskās Baznīcas katehisma studijas - 9.nodarbība

Tas brīdis ir pienācis. Sākam Katoliskās Baznīcas Katehisma studijas. Katru nedēļu būs pieejams viens audio fails, kurā varēs noklausīties vienas katehisma nodaļas skaidrojumu. Lai to saprastu, ir nepieciešams sekot līdzi katehisma tekstam. To var darīt interneta vietnē www.katolis.lv/katehisms. Ja ir kādi jautājumi vai ierosinājumi, lūdzu rakstiet. priesteris.ilmars@gmail.com Klausīties vislabāk ar google hrome pārlūkprogrammu.

Visi ieraksti vienkopus atrodami http://kateheze.blogspot.com/

http://failiem.lv/down.php?i=jcgcpiz&n=katehisms_9.MP3

otrdiena, 2013. gada 26. novembris

Nedēļas nogale ar Baznīcas tradicionālajiem dziedājumiem netradicionālās skaņās


Atklāt no jauna piemirsto Baznīcas mūzikā

Nepārraut saikni ar pagātni, lai būvētu nākotni

Tuvojas garīgajai mūzikai veltītais seminārs „No gregoriāņiem līdz gospeļiem" - jau pavisam drīz, 30. novembra vakarā, mūziķa Jāņa Kurševa un priestera Edgara Cakula vadītās meistarklases ietvaros māsu kalpoņu klosteri Ķīpsalā piepildīs senatnīgas melodijas, kas tikušas dziedātas Latvijas katoļu draudzēs XIX un XX gadsimtā. Novembris īpašā veidā ir laiks, kad neviļus aizdomājamies par savas valsts likteni, tās vēstures līkločiem un saknēm, no kurām tā ir augusi un joprojām atjauno savu identitāti. Baznīcās dziedātās dziesmas cauri gadsimtiem ir stiprinājušas vienkāršās tautas ticību, spēku dzīvot un pastāvēt smagajos okupācijas un apspiestās vārda brīvības gados.
Seminārs „No gregoriāņiem līdz gospeļiem" notiek jau ceturto reizi un ir bijis veltīts gan padziļinātai gregorisko dziedājumu, gan gospeļu apguvei, gan arī lūgšanai ar Tezē dziesmām, kas atspoguļo mūsdienu liturģijas skaistumu. Savukārt šīgada semināra idejas autors un iedvesmotājs ir priesteris Ilmārs Tolstovs, kurš atzīst, ka tieši studiju laiks ārpus Latvijas labāk ir ļāvis apzināties tautā kopto tradīciju un Baznīcas dziesmu nozīmīgumu. „Bieži vien, esot draudzē, tradicionālie dziedājumi mums šķiet garlaicīgi un mokoši. Bet varbūt tādēļ, ka paši neesam izbaudījuši šo dziedājumu skaistumu, senatnīgumu un dziļumu. Ir būtiski nepārraut saikni ar pagātni, lai būvētu nākotni," savās pārdomās dalās priesteris Ilmārs. „Iesaku doties uz šo semināru, lai pavisam jaunā gaismā, pateicoties profesionāliem mūziķiem, izdzīvotu, pat var teikt "izbaudītu" šos dziedājumus. Un ticu, ka priestera Edgara vadībā tas izdosies pavisam labi! " piebilst priesteris.

Pāvesta Franciska apustuliskā pamudinājuma "Evangelii Gaudium" sintēze

„Evaņģēlija prieks piepilda to cilvēku, kuri satiek Jēzu, sirdi un visu dzīvi”, ar šiem vārdiem iesākas pāvesta Franciska apustuliskais pamudinājums „Evangelii Gaudium” (Evaņģēlija prieks), kurā viņš pārdomā, kā sludināt Evaņģēliju mūsdienu pasaulē. Otrdien, 26. novembrī, notika dokumenta prezentācija. Tas ir 2012. gada oktobrī Vatikānā notikušās, jaunajai evaņģelizācijai veltītās, Bīskapu Sinodes auglis. „Es vēlos vērsties pie Kristum ticīgajiem”, raksta Francisks, „lai aicinātu viņus sākt jaunu evaņģelizācijas etapu, ko iezīmētu šis prieks, un gribu norādīt, pa kādiem ceļiem tuvāko gadu laikā Baznīcai būtu jāiet” (1). Tātad, runa ir par visiem kristiešiem adresētu spēcīgu pamudinājumu ar atjaunotu dedzību un dinamismu atklāt saviem līdzcilvēkiem Jēzus mīlestību, sargājoties no lielā mūsdienu riska, proti, padošanās skumjām, kuru cēlonis ir individuālisms (sal. 2). 


Dokumentā, kas sastāv no piecām nodaļām, pāvests aicina „no jauna atklāt sākotnējo Evaņģēlija svaigumu”, meklējot „jaunus ceļus” un „radošas metodes”, un neieslēgt Jēzu savās „garlaicīgajās shēmās” (11). Vajadzīga atgriešanās, kas nepieļauj, ka viss paliek pa vecam, un ir nepieciešama ekleziālo „struktūru reforma”, lai padarītu tās misionārākas. Francisks atzīst, ka, veicot atjaunotnes procesu, nevajag baidīties pārskatīt arī dažas Baznīcas ieražas, kas nav „tiešā veidā saistītas ar Evaņģēlija būtību” (sal. 27-43).

svētdiena, 2013. gada 24. novembris

Arhibīskapa pārdomas un mierinājuma vārdi

Šīs racionāli šobrīd vēl neaptveramās traģēdijas priekšā ir grūti atrast vārdus, lai par to vispār runātu. Tiem, kurus tā skāra vistiešākajā veidā - caur tuvinieku, draugu, darbabiedru vai kaimiņu nāvi, vārdi maz ko var līdzēt.
Tomēr sākumā es vēlētos vienkārši pateikties tiem, kuri pirmie sniedza palīdzību nelaimē nonākušajiem, pat riskējot ar savu dzīvību vai to zaudējot. Jūs paudāt savu nostāju nevis ar vārdiem, bet gan ar konkrētiem darbiem, darot visu iespējamo, kas bija jūsu spēkos. Tāpat es vēlos izteikt pateicību visiem, kuri sniedza un turpina sniegt jebkāda veida palīdzību vai atbalstu nelaimē cietušajiem, viņu ģimenēm, kā arī viņu glābējiem. Jo šādā situācijā vienīgi citu cilvēku atbalsts un labvēlība daudziem cietušajiem var palīdzēt tikt pāri domai, ka tālākai dzīvei vairs nav jēgas. Pat ja cilvēkā ir ticība Dievam, viņam šādā brīdī ir grūti ticēt Dieva mīlestībai, ja šo mīlestību viņš nesaņem caur līdzcilvēkiem. Es aicinu visus nelaimē cietušo draugus, kolēģus, priekšniekus, skolas biedrus u.c. sniegt viņiem visu iespējamo atbalstu. Šai grūtajā dzīves brīdī viņiem ir ārkārtīgi nepieciešams „taustāmi" piedzīvot, ka viņi ir mīlēti, ka mums nav vienalga, kas ar viņiem notiek! Jā, tā ir šā brīža prioritāte - palīdzēt cietušajiem, lai viņi tiek pāri šokam, nežēlīgajām pārmaiņām, kas ir notikušas viņu dzīvē.

piektdiena, 2013. gada 22. novembris

Svētā Mise, kurā pāvests pasniegs svarīgu dokumentu bīskapam V. Stulpinam (tiešraide 24.11 plkst. 11.30)



Pāvests Francisks apustulisko pamudinājumu ticīgajiem pirmo reizi nodos caur Latvijas pārstāvja rokām
Vēstulē, ko Liepājas bīskaps Viktors Stulpins saņēma no pāvesta Jaunās evaņģelizācijas veicināšanas padomes vadītāja arhibīskapa Rino Fizikella, ir teikts: „Svētās Mises noslēgumā, lai uzsvērtu, ka evaņģelizācijas misija ir visas kristīgās kopienas atbildība, Svētais tēvs personīgi pasniegs apustuliskā pamudinājuma eksemplāru dažādu ticīgo grupu pārstāvjiem. Es būtu pagodināts, ja Jūs pieņemtu manu ielūgumu būt šeit Romā un kā Ticības gadā ordinēts bīskaps no pāvesta Franciska rokām saņemtu apustulisko pamudinājumu visu bīskapu vārdā."Svētdien, 24. novembrī, Kristus Karaļa svētkos Katoliskajā Baznīcā noslēgsies Ticības gads. Šajā dienā pāvests Francisks Sv. Pētera laukumā svinēs dievkalpojumu, kura laikā ticīgajai tautai ar simbolisku žestu pasniegs evaņģelizācijas tēmai veltītu apustulisko pamudinājumu „Evangelii gaudium". Visiem pasaules bīskapiem pāvests Francisks šo dokumentu nodos caur Ticības gadā ordinētā Liepājas bīskapa Viktora Stulpina rokām.

Mūžīgo mieru dodi, "Maksimas mocekļiem", Kungs!

Šodien, kad lūdzos breviāru, priesteru lūgšanas, izlasīju šo tekstu no 2 Korintiešiem 1,3-5:

"Slavēts lai ir mūsu Kunga Jēzus Kristus Dievs un Tēvs, žēlastības Tēvs un iepriecināšanas Dievs, kas mūs iepriecina visās mūsu bēdās, ka mēs tos, kam ir kādas bēdas, varam iepriecināt ar to iepriecu, ko paši no Dieva esam saņēmuši. Jo, kā Kristus ciešanas spēcīgi nāk pār mums, tāpat spēcīgi darbojas mūsu ieprieca caur Kristu."

Šodien pieminām svēto Cecīliju, pirmo kristietības gadsimtu mocekli, kas savu dzīvību atdeva par Kristu. Pāvils Korintiešiem raksta, ka ja esam kopā ar Kristu, tad Viņš ir mūsu stiprinājums nelaimē. Lai traģēdijā aizgājušie dus Dieva mierā un pārējiem, lai Kristus dod spēku pārdzīvot motikušo nelaimi. Svēta Cecīlija, lūdz par mums!

ceturtdiena, 2013. gada 21. novembris

Un kur žēlsirdība...



Izlasot Twitterī šādus ierakstus, tipiski protestantiski - farizejiskā garā, atmiņā ataust kāds protestantu brālis, kuru satiku pirms vairākiem gadiem Aglonā, kad viņš centās "atgriezt" pie "pareizās ticības" tos, kas ieradušies uz Jaunavas Marijas svētkiem. Viņš teica, ka 60% katoļu nonākšot ellē. Es teicu: "Kur tev tik spēcīga pieeja Dievam, ka tu tik precīzi zini?" Jautājums palika neatbildēts.

Palīdzēsim vētrā Filipīnās cietušajiem!


Aizvadītās nedēļas piektdienā, 8. novembrī, Filipīnas sasniedza šā gada postošākais taifūns pasaulē "Haijans", kas nedēļas nogalē šķērsoja vairākas Filipīnu salas. Tas ir bijis viens no četriem pasaulē līdz šim reģistrētajiem spēcīgākajiem taifūniem. Ārvalstu mediji vēstīja, ka valsts centrālajā daļā vēja brāzmas sasniegušas pat 235 kilometrus stundā. Vētras laikā vairāki tūkstoši cilvēku zaudējuši dzīvības un tūkstošiem vietējo iedzīvotāju palikuši bez mājvietas, pārtikas, ūdens, medikamentiem un citām ikdienā nepieciešamām precēm.

trešdiena, 2013. gada 20. novembris

Katoliskās Baznīcas katehisms - 8.nodarbība (par radīšanu)

Tas brīdis ir pienācis. Sākam Katoliskās Baznīcas Katehisma studijas. Katru nedēļu būs pieejams viens audio fails, kurā varēs noklausīties vienas katehisma nodaļas skaidrojumu. Lai to saprastu, ir nepieciešams sekot līdzi katehisma tekstam. To var darīt interneta vietnē www.katolis.lv/katehisms. Ja ir kādi jautājumi vai ierosinājumi, lūdzu rakstiet. priesteris.ilmars@gmail.com Klausīties vislabāk ar google hrome pārlūkprogrammu.

Visi ieraksti vienkopus atrodami http://kateheze.blogspot.com/

http://failiem.lv/down.php?i=xtjmaua&n=katehisms_8.MP3

Jaunieši jautā: garīgais tēvs, Dieva griba

Kas ir garīgais tēvs?
Uz šo jautājumu varētu atbildēt vairākos līmeņos. Visplašākajā nozīmē garīgais tēvs ir Dievs, jo Viņš mūs ir radījis, atpestījis caur Jēzu Kristu, tādēļ tikai Viņš ir tas, kas spēj dot atbildes uz visiem mūsu dzīves jautājumiem. Svētā Terēze no Bērna Jēzus teica, ka viņai ir bijuši daudzi garīgie tēvi, bet tikai Jēzus patiesībā spēja viņai dot īstās atbildes. Tad ir skaidrs, ka Jēzus Kristus dibināja redzamu struktūru - Baznīcu, caur kuru Dievs mums dod iespēju saņemt Jēzus Kristus atnestos pestīšanas dārgumus un caur Baznīcu Dievs mums dāvā arī garīgu palīdzību. Jau šaurākā nozīmē runājot, Baznīcā mūsu galvenais garīgais tēvs ir pāvests, šobrīd pāvests Francisks. Tādēļ mēs arī viņu saucam par Svēto Tēvu. Tad jau lokālā līmenī tieši mūsu diecēzes bīskaps ir garīgais tēvs mūsu diecēzē, tad draudzes prāvests un kā vistuvākais mūsu garīgais tēvs ir biktstēvs - tas pie kura mēs ejam pie grēksūdzes. Bet mūsdienās daudzās kopienās, kustībās ir pieejami arī garīgie tēvi un mātes - laji, kuriem ir pienācīga sagatavošanās, kuriem ir šāda harisma, svaidījums no Dieva un kurus par tādiem ir apstiprinājusi attiecīgā Baznīcas autoritāte. Ir svarīgi turēties pie viena garīgā tēva, un neuzskatīt viņu par "guru", kas dos atbildes uz visiem mūsu jautājumiem, vai arī pieņems lēmumums mūsu vietā. Lēmumi mūsu dzīvē ir jāpieņem mums pašiem, tikai garīgais tēvs var palīdzēt izgaismot vairākus ceļus, lai mums šo lēmumu būtu vieglāk pieņemt.

otrdiena, 2013. gada 19. novembris

Mans atgriešanās stāsts - Dievs sauca, es atbildēju!

                         Tev būs jābetonē nevis ēkas, bet dvēseles!

Priesteris Ilmārs Tolstovs ir aktīvs un darbīgs. Viņš ir Rīgas Sv. Jēkaba katedrāles viceprāvests, kūrijas vicekanclers un ekonoms. Gaiļezera onkoloģijas centra kapelāns, apkalpo Gaiļezera slimnīcu, Plaušu un Tuberkulozes slimnīcu, Redzes invalīdu pansionātu un Gaiļezera pansionātu. Priesteris 24 stundas diennaktī. Par to, kāds ir bijis ceļš uz priesterību, priesteris dalās labprāt.

                       Bijām tāda vidusmēra padomju ģimene.

Kad mācījos 8. Klasē, tas bija 1991. gadā pie mums uz skolu atbrauca misionāri. Toreiz viņus varēja sastapt vilcienos, trolejbusos. Man ,,iekrita” acīs, ka misionārs, iekāpjot vilcienā saka: ,,Jēzus ir dzīvs! Atgriezieties no grēkiem!” Domāju: ,,Ko viņi te dara?” Man tā bija kā ,,šoka” terapija. Atceros, ka viņi parādīja 1 dolāra banknoti, kur angļu valodā rakstīts ,,Mēs ticam Dievam” un lika izlasīt Bībeli – Jauno Derību un iemācīties lūgšanu ,,Tēvs mūsu”. Bībeli izlasīju un noliku plauktā kā izlasītu grāmatu. Tā man bija pirmā saskarsme ar Dievu. Tas bija mūsu ar māsu personisks piedzīvojums. Bija tāds īpašs saviļņojums, taču tas beidzās.
Kad pabeidzu pamatskolu, tēvs dabūja zemi un nodibināja zemnieku saimniecību. Viņa vēlme bija, lai es kļūtu par zemnieku un kopā ar viņu saimniekotu Tā mans ceļš veda uz Vecbebru tehnikumu. Bija jādzīvo kopmītnēs un tur jutos slikti. Grūti, ja tev gandrīz katru otro vakaru apkārt visi dzer. Pārdzīvoju un beigās es arī sāku dzert. Alkoholisms radīja mākslīgā prieka ilūziju. Kad piedzeries, liekas, ka visi tevi apbrīno, kaut gan patiesībā smejas par tevi. Negāju vairs ,,nekādos rāmjos”. Izsauca tēvu, bija smagas pārrunas, un man kļuva kauns.

svētdiena, 2013. gada 17. novembris

Vatikānā izdalītas jaunas zāles "Mizerikordīns"

Lūgšanas "Kunga eņģelis" laikā svētā Pētera laukumā tika izdalītas garīgās zāles "Mizerikordīns". (lat. val Misericordia - žēlsirdība). 

Tās ir stilizētas, medicīnisku zāļu kārbiņas izskatā izveidotas kastītes, kurās atradās rožukronis, Žēlsirdīgā Jēzus svētbilde ar instrukciju, kā šīs "medicīniskās zāles" lietot. Instrukcijā ir uzsvērts, ka "Mizerikordīns" - tās ir garīgās zāles, kas palielina žēlsirdības stāvokli dvēselē. Žēlsirdība ienāk dvēselē ar mieru, prieku un vēlēšanos izplatīt labo, un šo zāļu efektivitāti ir garantējis pat Jēzus Kristus. 

Jauniešu jautājumi - aicinājums, ekumēnisms, debesis un Dievs

Kā atrast savas dzīves aicinājumu?

Tas nav viegls jautājums un arī atbilde nebūs vienkārša. Vispirms jāsaprot, ka mūsu pamataicinājums ir būt labam cilvēkam, tad būt labam kristietim, katolim. Kristības brīdī mēs saņēmām savu pamataicinājumu - būt ikdienā kopā ar Dievu. No tā izriet visi pārējie aicinājumi. Vienalga kas mēs dzīvē esam vai būsim, pats svarīgākais - būt labam kristietim, būt svētam, būt kopā ar Dievu, ar Baznīcu. Un tad kad esam šajā pamataicinājumā, šīs attiecības ar Dievu pašas izkristalizēs mūsu tālāko ceļu. Svarīga ir draudze, kopiena, labs biktstēvs, garīgais tēvs, kurš kā labs ceļa pavadonis var palīdzēt izšķirt aicinājumu, īpaši ja sirdī jūtam ilgas pēc kā vairāk, ilgas sevi veltīt nedalītā kalpošanā Dievam un Baznīcai. Ilgas būt par garīdznieku, par konsekrētu personu. Tā es to saprotu un izdzīvoju. Vislabāk aicinājumu ir atklāt dzīvojot garīgo dzīvi. Ejot bieži pie sakramentiem, lūdzoties, bieža svētā Komūnija, svētās Mises apmeklējums. Garīgā lasīšana. Tas viss kopumā un ieklausīšanās savas dvēseles balsī, uzticoties garīgai vadībai var palīdzēt aicinājuma ceļā.

ceturtdiena, 2013. gada 14. novembris

Katoliskās Baznīcas Katehisma studijas - 7.nodarbība

Tas brīdis ir pienācis. Sākam Katoliskās Baznīcas Katehisma studijas. Katru nedēļu būs pieejams viens audio fails, kurā varēs noklausīties vienas katehisma nodaļas skaidrojumu. Lai to saprastu, ir nepieciešams sekot līdzi katehisma tekstam. To var darīt interneta vietnē www.katolis.lv/katehisms. Ja ir kādi jautājumi vai ierosinājumi, lūdzu rakstiet. priesteris.ilmars@gmail.com Klausīties vislabāk ar google hrome pārlūkprogrammu.

Visi ieraksti vienkopus atrodami http://kateheze.blogspot.com/

http://failiem.lv/down.php?i=pokvrsf&n=katehisms7.MP3

Paldies, paldies, paldies!

Vēlos informēt visus bloga lasītājus un pārējos manus draugus, paziņas un labdarus, ka svētās Mises visu manu draugu, atbalstītāju, labdaru nodomā tiks svinētas Polijā, Ļubļinā 20.novembrī un arī 26, 27 un 28.novembrī. Izsaku lielu paldies visiem, kas palīdz manā studiju procesā un citās aktivitātēs.

Šobrīd man ir intensīvas studijas, kas tieši saistītas ar specializāciju manā teoloģiskajā disciplīnā - fundamentālteoloģijā. Nedēļā lekcijas ir 4 dienas par šādām tēmām - reliģijas filozofija, reliģiju zinātne, eklezioloģija, ticības teoloģija, fundamentālā kristoloģija, Baznīcas tēvi, Tradīcijas loma Atklāsmes tālāknodošanā, misija Maģistērija dokumentos, tautas dievbijības tradīcijas, Jēzus Kristus attēls nekristīgajās reliģijās, misijas un misioloģijas koncepcija, kā arī Islams un kristietība. Lekcijas ir interesantas, ļoti noderīgas apoloģētikai, jeb kristīgās ticības aizstāvībai un pamatošanai mūsdienu pasaulē, izmantojot racionālo argumentāciju. 

Paliksim vienoti lūgšanās. 

Valdis Labinskis pauž bažas par Latvijas Televīzijas nākotnes iecerēm attiecībā uz medija saturu

Mediju telpā ir izskanējusi informācija, ka Latvijas Televīzija (LTV) vēlas mainīt skatījumu uz nozari, turpmāk piedāvājot nevis raidlaiku dažādiem tematiskiem raidījumiem, bet gan veidojot saturu integratīvi, tas ir, noteiktus tematus skatot nevis vienā, bet vairākos raidījumos.
"Neatkarīgajai Rīta Avīzei" (http://nra.lv/latvija/105805-ltv-grib-mainit-saturisko-redzejumu.htm) LTV pārstāvji norādīja, ka jaunā koncepcija nozīmētu atkāpšanos no līdzšinējā satura plānojuma, kas ir stingri veidots, ņemot vērā noteiktu stundu skaitu katram no tematiem. Modernā sabiedriskā medija domāšanai un uzstādījumam jābūt citādiem: ņemot vērā satura integrāciju programmās, skaidro LTV. Ar jauno pieeju LTV tāpat cer palielināt savu mērķauditoriju. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) uz šādām pārmaiņām pagaidām raugoties piesardzīgi.
Latviešu Katoļu Studentu un Akadēmiķu apvienības „Dzintars" prezidents, NEPLP Sabiedriski konsultatīvās padomes loceklis Valdis Labinskis šai sakarā ir nosūtījis atklātu vēstuli, kurā pauž satraukumu par LTV nākotnes plāniem atteikties no tematiskajiem raidījumiem interešu grupām. Kā iespējamos zaudētājus viņš min: latviešu tradicionālā kultūru, latgaliešu valodu, reģionus, bērnu un arī reliģiska satura raidījumus u.c. "Nākotni nevar pareģot, bet savas organizācijas vārdā, un domāju ne tikai, izsaku noteiktu „nē" iecerei likvidēt tematiskos reliģiskos raidījumus," turpina V. Labinskis, paskaidrojot: "Sabiedrībai ir vajadzīgi tematiski sporta, jauniešu un kultūras, bet arī bērnu, reliģiskie, latgaliešu, reģionālie, zemnieku, cilvēku ar īpašām vajadzībām, vēl daudzi citi, un visbeidzot noteikti arī latviešu tradicionālās kultūras radījumi. Mums nepieciešami raidījumi, kuri kopā un katrs atsevišķi apliecinātu mūsu piederību idejai: "Dievs, svētī Latviju". Starp debesīm un zemi ir daudz kā interesanta, un sabiedriskās televīzijas pienākums ir to visu redzēt un izprast, ka viņu misija ir rādīt mūsu valsti visā tās krāšņumā un nevis uzburt šovu un maču ilūziju ziepju burbuli."

LRKB IC, www.katolis.lv

otrdiena, 2013. gada 12. novembris

Nāc svinēt Neatkarības dienu ar katoļu jauniešiem!


Atbildes: karš, noziedzība un piedošana

1.Kāpēc Dievs pieļauj karus, slepkavības, noziedzību?

Radot šo pasauli, Dievs visu radīja labu un no mīlestības, arī cilvēku Viņš radīja labu un brīvu. Lai cilvēks brīvi varētu ar mīlestību atbildēt Dieva mīlestībai, ir nepieciešama brīvība. Bet brīvība sevī ietver arī iespēju pateikt nē Dievam un nē Viņa dotajiem morāles likumiem. Novēršanās no Dieva morāles likumiem rada ļaunas sekas - karus, slepkavības un noziedzību. Dievs to nevēlas, bet respektējot cilvēkiem doto brīvību, Viņš tiešā veidā neiejaucas pasaules dabiskajos procesos. Tomēr arī ļaunums šajā pasaulē ir ierobežots, ļaunumam nav absolūta vara pasaulē. Mēs varam ļaunuma ietekmi samazināt, vēršoties pie Dieva ar lūgšanām, būt aktīvās attiecībās ar Dievu un evaņģēlizēt, sludināt par Dievu, lai pēc iespējas vairāk cilvēku novērstos no ļaunā dzīves ceļa un tādējādi pasaule kļūtu labāka. 

2.Kā var zināt, ka Dievs ir piedevis man visu, ko esmu darījusi?

Ja mēs ticam Dievam, mēs uzticamies Viņam un arī Viņa dibinātajai Baznīcai un arī Bībelei, Dieva Vārdam, kurš skaidri pasaka, ka ja cilvēks nožēlo grēkus un tos izsūdz, tad cilvēkam grēki tiek piedoti un Dievs šos grēkus vairs neatceras un nepiemin. Protams, grēku piedošanu mēs saņemam tādēļ, ka Jēzus - Dieva Dēls atdeva savu dzīvību pie krusta, izlēja savas dārgās asinis lai mēs tiktu glābti, pestīti. Līdz ar to Jēzus ņēma uz sevis mūsu grēku nastu un mums ir vajadzīga tikai nožēla par grēkiem un grēku izsūdzēšana katoļu priesterim grēksūdzes krēslā. Sīkāk: http://www.katolis.lv/katehisms/d2s2n2.html#a4
3. Karā Dievs ļauj nogalināt?

pirmdiena, 2013. gada 11. novembris

Vai Dievs var radīt akmeni, kuru pats nevar pacelt?

Atbildi uz šo jautājumu saņēmu reliģijas filozofijas lekcijās. Sākot ar nominālismu, filozofijā sāka atdalīt ideju no realitātes, un šī filozofiskā strāvojuma rezultātā tika radīta iespēja, ka it kā Dievs ir tik visvarens, ka Viņš pats varētu morāliski labo apmainīt pret morāliski ļauno. Nu piemēram, kādu dienu no debesīm atskanētu taures un izskanētu publisks paziņojums, ka 10 baušļi vairs nav aktuāli, bet ir citi likumi. Tomēr Dievs nevar nonākt loģiskā pretrunā pats ar sevi, ar to ko ir teicis un apsolījis, citādi Viņš vairs nebūtu Dievs. Dievs ir ne tikai visvarens bet arī nemianīgs. Pat ja mēs Bībelē atrodam pakāpenisku Dieva idejas, jeb idejas par Dievu attīstību antropomorfizācijas ietvaros, tomēr tas nenozīmē, ka Dievs mainās. Mēs Dievu pakāpeniski atklājam, kāds Viņš ir patiesībā. Un tas ir nepārtraukts process. Dievs pinībā visu ir izteicis savā Dēlā - Jēzū Kristū, bet Baznīca 2000 gadus turpina pētīt un padziļināt to Atklāsmi, ko Dievs caur Jēzu Kristu Baznīcā mums katram ir devis.

Līdz ar to atbilde uz šo jautājumu ir - pats jautājums sevī ietver loģisko pretrunu un nav atbildāms.

Atbildes uz jautājumiem

1. Ja cilvēks ir atkarīgs no alkohola un cenšas no tā atbrīvoties un ja viņam kāds tuvs cilvēks, piemēram, māsa iet uz baznīcu un lūdz, lai Dievs palīdz brālim, bet brālis dzer un sāk pīpēt, kāpēc tā notiek?

Vispirms jāsaka, ka katrs cilvēks ir Dieva radīts, kā brīva būtne, kurš var izvēlēties darīt labu vai ļaunu. Vēl, jāatceras, ka mēs visi esam grēka ievainoti. Mums visiem ir nosliece uz grēku un uz atkarībām. Būtu labi zināt, kādi ir tie veidi, ar kādiem cilvēks cenšas atbrīvoties no alkohola. Parasti es iesaku cilvēkiem lietot "divus airus" vai "divus spārnus" problēmu risināšanā - ticēt un paļauties tā, it kā viss būtu atkarīgs no Dieva un darīt visu cilvēciski iespējamo tā, it kā viss būtu atkarīgs no mums pašiem. Lūgšanas ir svarīgas, bet lūģšanas nav "maģisks" līdzeklis ar kurām mēs "pielūgsim" kādu cilvēku mainīties. Cilvēkam pašam ir jāmainās un ir jāiet dziedināšanas un atbrīvošanas ceļš. Tātad, lūgties, sludināt Jēzu un ieteikt piemēram Anonīmo Alkoholiķu kustību, kurai ir labi panākumi alkoholisma ārstēšanā. Arī biežas, regulāras grēksūdzes var palīdzēt.

2. Ja cilvēks, piemēram, ir ilgu laiku cietis dēļ kādas problēmas savā dzīvē un no tās noguris, un vairs nesaprot, vai tas ir priekš viņa vai nav, vai viņš nav kļūdījies. Cilvēks ir noguris un vairs neko nesaprot. Un, ja viņš pasaka Dievam, ka nodod savu dzīvi un arī problemātisko situāciju un savu dvēseli, un arī savu nostāju, un sirdi attiecībā pret konkrēto problēmu Dieva rokās, lai tas to maina, vada un sakārto pēc savas gribas. Bet nekas nenotiek. Kāpēc?

Ar Dievu nevaram manipulēt. Dievs arī nav "bankomāts", kurš izpildīs visas mūsu iegribas. Dievs ir Dievs un mēs, kas Viņu esam iepazinuši, Viņu slavējam tādēļ, ka Viņš ir, nevis tāpēc, ka varam no Viņa kaut ko dabūt. Diemžēl mūsdienu patērētāju domāšana iezogas arī cilvēku garīgajā dzīvē un domāšanā, kas uztver Dievu kā savu vajadzību apmierinātāju. Bībelē ir plaši aprakstītas dažādu cilvēku dažādas situācijas - arī Ījabs, kurš cieš netaisnīgi. Arī Jēzus netaisnīgi tika nogalināts. Tomēr laika gaitā problēmas atrisinās, jo dzīvē nav tikai melnā līnija. Jēzus augšāmcēlās. Vēl arī ir tāda psiholoģiska problēma, ka savā dzīvē visu redzam tikai tumšās krāsās. Bet ja nostājamies Dieva priekšā patiesībā, tad atklājās, ka tā labā ir daudz vairāk, nekā sliktā. Jautājums, kā mēs skatāmies uz savām problēmām un cik lielas tās problēmas ir.

trešdiena, 2013. gada 6. novembris

Beidzies termiņš pirmo Eiropas pilsoņu iniciatīvu atbalstītājiem – kas notiks turpmāk?

Ir beidzies termiņš, kurā pirmo astoņu Eiropas pilsoņu iniciatīvu (EPI) organizatoriem bija jāsavāc paziņojumi par atbalstu. Trīs grupas apgalvo, ka ir savākušas nepieciešamo vienu miljonu parakstu. Saskaņā ar tiesību aktiem, kas attiecas uz EPI, ir jāsavāc minimālais parakstu skaits vismaz septiņās dalībvalstīs. Šīs trīs grupas ir Right2Water, kas uzskata, ka „ūdens ir sabiedrisks labums, nevis prece”, One of Us, kas vēlas, lai ES beigtu finansēt darbības, kurās pieļauta cilvēka embriju iznīcināšana, un Stop Vivisection, kas vēlas pārtraukt eksperimentus ar dzīviem dzīvniekiem.
Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Marošs Šefčovičs sacīja: “Esmu ļoti gandarīts par to, ka trīs tik dažādas EPI varētu būt pārsniegušas šo slieksni. Tas pierāda, ka šis ļoti vērienīgais un unikālais eksperiments transnacionālajā līdzdalības demokrātijā ir rosinājis cilvēku izdomu visā Eiropā."
“Es izsaku līdzjūtību pārējo piecu EPI organizatoriem. Taču viņu pūles un enerģija noteikti nav tikusi patērēta veltīgi. Viņiem visiem ir izdevies izveidot saiknes ar domubiedriem visā Eiropā un uzsākt patiesas Eiropas mēroga debates par jautājumiem, kas neapšaubāmi viņiem šķiet ļoti svarīgi. Tas ir stabils pamats, lai varētu turpināt kampaņu.”
Valstu iestādēm tagad ir trīs mēneši, lai validētu parakstus; šis process attiecībā uz Right2Water iniciatīvu tika sākts jau septembrī. Pēc sekmīgas EPI validācijas Komisijai būs trīs mēneši laika iniciatīvu izvērtēt un izlemt, kā rīkoties saistībā ar to. Komisija tiksies ar iniciatīvas organizatoriem, lai dotu viņiem iespēju sīkāk izskaidrot iniciatīvā izvirzītos jautājumus. Turklāt organizatori varēs ar savu iniciatīvu iepazīstināt atklātā uzklausīšanā, kas notiks Eiropas Parlamentā. Visbeidzot, Komisija pieņems paziņojumu, kurā izklāstīs savus secinājumus par iniciatīvu, to, kāda ir plānotā rīcība, ja tāda paredzēta, kā arī tās pamatojumu.

Katoliskās Baznīcas Katehisms - 6.nodarbība

Tas brīdis ir pienācis. Sākam Katoliskās Baznīcas Katehisma studijas. Katru nedēļu būs pieejams viens audio fails, kurā varēs noklausīties vienas katehisma nodaļas skaidrojumu. Lai to saprastu, ir nepieciešams sekot līdzi katehisma tekstam. To var darīt interneta vietnē www.katolis.lv/katehisms. Ja ir kādi jautājumi vai ierosinājumi, lūdzu rakstiet. priesteris.ilmars@gmail.com Klausīties vislabāk ar google hrome pārlūkprogrammu.

Visi ieraksti vienkopus atrodami http://kateheze.blogspot.com/

http://failiem.lv/down.php?i=namftvm&n=katehisms_6.MP3

otrdiena, 2013. gada 5. novembris

Bīskapi no visas pasaules aicināti apzināt situāciju laulības un ģimenes jomā

Vatikāna Bīskapu sinodes sekretariāts, gatavojoties Bīskapu sinodes 3. ārkārtas sanāksmei, kas notiks 2014. gada oktobrī un būs veltīta ģimenes tēmai, visām bīskapu konferencēm, t.sk. Latvijas, ir nosūtījis dokumentu. Tajā ir aktualizēta problemātika, kas saistīta ar ģimeņu funkcionēšanu pasaulē, aplūkota Baznīcas mācība par laulību un ģimeni un noslēgumā uzdoti 38 jautājumi par to, kā šī mācība tiek uztverta un kādas grūtības ir tās īstenošanā pastorālajā aprūpē. Cita starpā ir jautājumi par kontracepciju, homoseksuālām attiecībām un to, kā draudzē jūtas personas, kas ir šķīrušās un izveidojušas jaunas civilattiecības. Bīskapi ir aicināti atbildes uz šiem jautājumiem sagatavot, konsultējoties arī ar lajiem.

svētdiena, 2013. gada 3. novembris

Oāziskais "triduums"

Rīt došos atpakaļ uz Poliju, lai turpinātu studijas, bet vēlos pateikties par trijām brīnišķīgām dienām, ko es pavadīju Aizkraukles pusē. 

1. Liels paldies "Oazis" jauniešu nometnei. Es tā arī līdz galam neuzzināju, kā saka lapsa :) Toties es ieraudzīju, ka Latvijā vēl ir daudz jaunieši, kas mīl Jēzu un vēlas Viņam radikāli sekot. Dārgie bloga lasītāji! Vēlos no sirds apliecināt, ka Latvijai ir nākotne, jo mums ir tādi jaunieši. Pats sapratu, ka kļūstu vecāks, jo ar tiem izteiksmes līdzekļiem, kā darbojos ar jauniešiem agrāk, vairs nevar. Ir jāmeklē citi veidi, kā uzrunāt jaunieši. Un vien no tādiem - kļūt tik pat "traks" kā viņi. Pilnībā man tas "Oazis" nesanāca, bet es mēģināju. Paldies komandai, pr. Arnim un visiem, visiem pārējiem. Dievs ir ļoti, ļoti labs.

Sirds "pārinstelēšana"

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk 19, 1-10)
Tajā laikā, iegājis Jērikā, Jēzus gāja tai cauri. Un, lūk, tur bija kāds cilvēks, vārdā Zahejs, muitnieku priekšnieks un bagāts vīrs. Viņš gribēja redzēt Jēzu, kas Viņš ir, bet aiz ļaužu pulka nevarēja, jo bija maza auguma. Un, aizskrējis uz priekšu, tas uzkāpa 
sikomores kokā, lai varētu Viņu saskatīt, jo tur Viņam vajadzēja iet garām. 
Jēzus, tajā vietā nonācis un paskatījies uz augšu, viņam sacīja: “Zahej, kāp steigšus zemē, jo šodien man jāapstājas tavā namā.” Un tas steidzīgi nokāpa zemē un ar prieku Viņu uzņēma. Bet, to redzot, visi kurnēja, sacīdami: “Viņš ir iegriezies pie grēcinieka!” 
Bet Zahejs piecēlies sacīja Kungam: “Redzi, Kungs, pusi savas mantas es atdodu nabagiem un, ja kādu esmu apkrāpis, tam atdošu četrkārtīgi.” 
Bet Jēzus viņam sacīja: “Šodien šim namam ir nākusi pestīšana, tādēļ ka arī viņš ir Ābrahama dēls. Jo Cilvēka Dēls ir nācis meklēt un glābt to, kas bija pazudis.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.


Svētdienas sprediķis no www.mieramtuvu.lv

Jauns vārdsBībelē cilvēks, kas satiek Dievu, tiek saukts jaunā vārdā. Ābrams kļūst par Ābrahamu. Jēkabs kļūst par Izraēli. Zaheja vārds tulkojumā nozīmē ‘tīrs, nevainīgs’. Tomēr šī muitnieku priekšnieka dzīves un rīcības veids bija pilnīgi pretējs viņa vārdam. Zaheja dzīve bija traģiska, viņa identitāte bija sašķelta, cilvēki no viņa vairījās, nauda un bagātība viņam nedeva laimi. Arī mazais augums un visu izsmiekls bija neciešams. 
Tomēr tad parādījās cerība. 

Satikšanās
Pēc tikšanās ar Jēzu Zaheja vārds vairs nenozīmēja tukšu skaņu. Viņš atguva savu identitāti Kristū. Sikomores koks viņam deva iespēju būt fiziski garākam par pārējiem, bet pēc satikšanās ar Jēzu savā mājoklī arī savā būtībā viņš kļuva garīgi liels. 
Savukārt paštaisnajos farizejos, kas domāja kategorijās “labs – slikts”, “balts – melns”, “pareizs – nepareizs”, Jēzus rīcība izraisīja sašutumu. Varbūt arī mūsos ir kas no šādas farizeju attieksmes? 

Pāvests Francisks šī gada jūlijā teica: “Būt kristietim nozīmē ļaut, lai Jēzus mūs atjauno jaunai dzīvei. Varbūt domājam – esmu labs kristietis, katru svētdienu no 11 līdz 12 piedalos Svētajā Misē, daru to un to, un to. Taču kristīgā dzīve nav lietu kolāža. Tā ir harmoniska viengabalainība, un tā iespējama, pateicoties Svētajam Garam. Gars atjauno visu – mūsu sirdi, mūsu dzīvi – un liek mums dzīvot citādā veidā, tādā, kas pilnībā aptver visu mūsu eksistenci. Nav iespējams būt kristietim pa daļām, uz pusslodzi. Pusslodzes kristietis neder! Būt kristietim līdz galam nenozīmē kaut ko darīt, bet gan ļaut sevi atjaunot Svētajam Garam jeb, runājot Jēzus vārdiem, “kļūt par jauno vīnu”.” 

ceturtdiena, 2013. gada 31. oktobris

Kalpošana Visus svēto dienā un Mirušo piemiņas dienā 1 un 2.novembrī

1. novembris, Visus svēto diena

sv. Mise plkst. 15.00 Skrīveros

sv. Mise 20.00 Lielvārdē

2.novembris, Mirušo piemiņas diena

Svētā Mise 9.00 Vecbebros

Svētā Mise Skrīveros 15.00

Svētā Mise Aizkrauklē 18.00

otrdiena, 2013. gada 29. oktobris

Katoliskās Baznīcas Katehisma studijas - 5.nodarbība

Tas brīdis ir pienācis. Sākam Katoliskās Baznīcas Katehisma studijas. Katru nedēļu būs pieejams viens audio fails, kurā varēs noklausīties vienas katehisma nodaļas skaidrojumu. Lai to saprastu, ir nepieciešams sekot līdzi katehisma tekstam. To var darīt interneta vietnē www.katolis.lv/katehisms. Ja ir kādi jautājumi vai ierosinājumi, lūdzu rakstiet. priesteris.ilmars@gmail.com. Klausīties vislabāk ar google hrome pārlūkprogrammu.

Visi ieraksti vienkopus atrodami http://kateheze.blogspot.com/

http://failiem.lv/down.php?i=naxnobg&n=katehisms5a.MP3

http://failiem.lv/down.php?i=akupfii&n=katehisms5b.MP3

Glupais saka: "Dieva nav!"

Jau kādu ilgāku laiku mani ļoti uzrunā 53 pants, kurš vecajā Bībeles tulkojumā skan šādi:

1 Dziedātāju vadonim. Dāvida mācības dziesma uz stabulēm. 
2 Ģeķis saka savā sirdī: "Dieva nav!" Samaitāta un nejēdzīga ir viņu dzīve, nav starp viņiem neviena, kas labu dara. 
3 Dievs skatās no debesīm uz cilvēku bērniem, vēro, vai ir kāds gudrs, kas meklē Dievu. 
4 Bet visi ir no Viņa atkāpušies, visi ir izvirtuši un nekrietni; nav, kas labu dara, nav it neviena. 
5 Vai tad to nesaprot ļauna darītāji, kas saēd manu tautu? Viņi ēd gan Dieva maizi, bet Dievu viņi nepiesauc. 
6 Viņus pārņēma bailes, kur nebija nekāda pamata bailēm, jo Dievs izkaisīja tavu aplencēju kaulus; viņi tapa apkaunoti, jo Dievs viņus bija atmetis. 
7 Ak, kaut jel nāktu no Ciānas Israēlam glābiņš! Kad Tas Kungs grozīs Savas tautas likteni, tad līksmosies Jēkabs, priecāsies Israēls! 


Poļu un citos tulkojumos šis psalms sākas apmēram tā: Muļķis saka savā sirdī: "Dieva nav!" Šis psalms nav paredzēts, lai apsūdzētu un nonievātu tos, kas vēl nav satikuši Dievu, jo daudz ir tādu, kuri Viņu vēl nepazīst, bet ir ceļā, atrodas nopietnos Dieva meklējumos. Tomēr Dievs vēro savus bērnus ar mīlestību un šajā psalmā tie, kas meklē Dievu tiek vērtēti kā gudrie. Psalms noslēdzas ar brīnišķīgu lūgumu, saucienu - kaut nāktu no Sionas Izraēlim glābiņš! Mēs zinām, ka šis glābiņš ir nācis no Jēzus Kristus! Amen.