otrdiena, 2013. gada 9. aprīlis

16 mazuļi - par kādu cenu? ( Sakarā ar Aijas Rutkas kundzes rakstu portālā tetiem.lv)


Atverot portālu mammam/tetiem.lv šodien acīs iekrita Aijas Rutkas raksts par Valsts atbalstu neauglības ārstēšanai. Raksta galvenā vēsts pirmajā mirklī liekas priecīga: Neauglības ārstēšanas programma devusi pirmos rezultātus - ir gaidāmi 16 mākslīgi ieņemti bērni. Bet vai tiešām viss ir tik skaisti un pilnīgi par velti, bez upuriem? Atbilde ir vienkārša: Lietai ir neredzamā puse, kuru šajā rakstā nedaudz centīšos apgaismot. Pirmais ir lietas tiesiskais, otrs - ētiskais aspekts


Pirmkārt, tas ir tiesiskais aspekts. Lietā "Bristle pret Greenpeace" Eiropas savienības tiesa norādīja, ka “cilvēka embrijs” ir katra cilvēka olšūna no tās apaugļošanas stadijas, katra neapaugļota cilvēka olšūna, kurā transplantēts nobriedušas cilvēka šūnas kodols, un katra neapaugļota cilvēka olšūna, kuras dalīšanās un turpmākā attīstība tiek ierosināta partenoģenēzes ceļā," un , ka ar apaugļošanos tiek aizsākta cilvēka attīstība. Tāpat " ir aizliegts no cilvēka ķermeņa dažādajās tā veidošanās un attīstības stadijās veidot patentējamus izgudrojumus. Papildu aizsardzību sniedz direktīvas 6. pants, kurā par pretējiem sabiedrības kārtībai un morālei un tāpēc par nepatentējamiem nosaukti cilvēka klonēšanas paņēmieni, cilvēka ģenētiskās informācijas struktūru ģenētiskās identitātes modificēšanas paņēmieni un cilvēka embrija izmantošana rūpnieciskiem vai komerciāliem mērķiem. Direktīvas preambulas 38. apsvērumā ir precizēts, ka šis saraksts nav izsmeļošs un ka no patentspējas ir izslēgti visi paņēmieni, kuru izmantošana aizskar cilvēka cieņu. "
Latvijas Satversmes 99. pants ikvienam garantē apziņas brīvību, t.i. tiesības brīvi pievienoties jebkurai reliģijai un dzīvot pēc tās principiem ciktāl tas nerada draudus citiem cilvēkiem.  Cilvēks var būt arī ateists.  Patiesi ticīga cilvēka dzīve nav iedomājama bez savas ticības publiskas apliecināšanas. Kristīgās ticības gadījumā tas nozīmē arī kategorisku mākslīgās  in vitro apaugļošanas noraidījumu tajā lietotās metodes dēļ. 
Te mēs  nonākam pie otra - ētiskā aspekta. Šā gada 21. martā , runājot par embrionālajām cilmes šūnām Iniciatīvas koordinatoru sanāksmē Briselē Biosanitāro pētījumu Centra pārstāve,  dr. Monika Barahona  cita starpā minēja šādus faktus: 
1.Veicot pirmo sekmīgo mākslīgo apaugļošanu, tika apaugļotas 33 olšūnas, piedzima 1 bērns, efektivitāte- 33%, 
2. Pēc Čikāgas ģenētiskā un reproduktīvā Institūta datiem ASV 2005. gadā    mākslīgās apaugļošanas operācijās tika apaugļotas 466 olšūnas , piedzima 7 bērni,  efektivitāte -  1, 07 %, 
3. Tas pats institūts , apkopojot  Austrāļijas , Beļģijas, Turcijas  un ASV datus par 2005. gadu  norādīja, ka mākslīgajā apaugļošana tika apaugļotas 1130 olšūnas, piedzima 13 bērni, efektivitāte - 1, 15%. 
Te ir arī atbilde uz virsrakstā uzdoto jautājumu: vienkāršs aprēķins norāda uz diezgan ticamu varbūtību, ka šo 16 bērnu dzīvības  "cena" bija  apm. 1600 citu cilvēku  embriju . Kāpēc? Tikai tādēļ, ka viņu dzimums, veselība vai kādas citas (  turklāt  - tikai iespējamās !)  negatīvās īpatnības neatbilda  citu cilvēku radītajiem atlases kritērijiem.  Tas rada arī citus jautājumus: vai mūsdienu sabiedrībā cilvēka dzīvībai vispār ir vērtība? Un kas notiek ar kristīgo baznīcu - vai tā pilda savu aicinājumu? Kur iet pasaule? Vai es kā kristietis drīkstu pieļaut, ka šīs lietas tiek apmaksātas arī par manu nodokļu naudu?  

Pārpublicēts no 

Iniciatīva "Viens no mums - One of us"

3 komentāri:

  1. Lai arī temats ir ļoti plašs un medicīniski sarežģīts, būtu korekti, atsaucoties uz mākslīgās apaugļošanas efektivitāti, norādīt, ka viena piegājiena laikā iegūst vairākas olšūnas (ne jau dakteru izvēlētu skaitu, bet skaitu, ko "saražo" sieviete - parasti ~10), bet visas neapaugļojas un visas vienlaikus nav fiziski iespējams "iestādīt" dzemdē. Latvijā, ja nemaldos, ar likumu atļauts ievietot ne vairāk kā 2 apaugļotas olšūnas. Tāpēc daļa no apaugļotajām olšūnām (~8) tiek sasaldētas un var tikt izmantotas vēlāk.
    Tālāk - ne visas olšūnas, kas tiek ievietotas dzemdē, arī tur nostiprinās. Grūtniecība var izbeigties arī citu iemeslu dēļ. LETĀ, kas ir šīs ziņas pirmavots, minēts, ka procedūra veikta 55 sievietēm, bet grūtniecība saglabājās tikai 16 gadījumos (tā kā nav zināms, cik daudzām būs dvīņi, nav zināms arī sieviešu skaits). Ja pieņem, ka dvīņu nebūs, tad izdošanās procents ir 29%!!! Ja visi būs dvīņi, tad 14,5%.
    Nu maz ir tādu sieviešu, kas savus "saldējumus" gadu desmitiem ilgi atstāj klīnikā vai arī iznīcina, jo nevēlas vairāk par 1 mazuli. Parasti visas sasaldētās olšūnas arī tiek izmantotas - cits jautājums, cik gadījumos no tām beigās arī piedzimst mazuļi. Bet neizdošanās risks ir arī "dabīgām" grūtniecībām.

    Taču šai tēmā tiešām ir daži ētiskas dabas jautājumi, uz kuriem atbildes vēl meklēju:
    1) vai ir ētiski sasaldēt olšūnas vēlākai izmantošanai un cik ilgi ir "vēlāk" (skaidrs, ka vismaz gadu - kamēr piedzimst pirmais/ie mazulis/ļi un organisms drusku atjaunojas);
    2) vai cilvēkiem, kuriem fizisku iemeslu dēļ nav iespējams dabīgi ieņemt bērnu, bet ar vienkāršas medicīniskas procedūras palīdzību tas ir iespējams, tomēr būtu jāsamierinās ar bezbērnu dzīvi (ievērojot, ka nedzemdējušām sievietēm palielinās vēža risks). Piemērs - sieviete, kurai "viss notiek", taču olvados nav bārkstiņas, t.i., dabīgā ceļā apaugļotā olšūna nevar nokļūt dzemdē.

    AtbildētDzēst
  2. Jautājums ir par embriju. Vai mēs atzīstam ,ka embrijs jau ir pilntiesīgs cilvēks? Baznīca saka ka jā, jo nav iemesls domāt pretēji. Ja embrijs ir cilvēks, kas notiek ar pārējiem embrijiem? Ja viņi tiek iznīcināti, tās ir slepkavības. Vēl jautājums par bērna dzimšanu laulībā, ko pieprasa Dieva likums un Baznīca

    AtbildētDzēst
  3. Katoliskās Baznīcas Katehisms:

    Tehniskie paņēmieni, kas tēvišķību un mātišķību nodala no laulātā pāra, iejaucoties citam cilvēkam (spermas vai olšūnas donoram, citai sievietei, kas iznēsā bērnu), ir pretrunā ar morālisko kārtību. Šie paņēmieni (mākslīgā heterologā apsēklošana un apaugļošana) atņem bērnam tiesības piedzimt no viņam pazīstama tēva un mātes, kurus savstarpēji vieno laulības saites. Turklāt, tiek "pārkāptas ekskluzīvās tiesības kļūt par tēvu un māti vienīgi abu šo personu savstarpējās savienošanās rezultātā".

    Tad, kad šīs metodes, proti, mākslīgā homologā apsēklošana un apaugļošana, tiek pielietotas, neizmantojot citas personas starpniecību, tas ir, vienīgi paša laulātā pāra ietvaros, tās varbūt dara mazāk ļauna, taču, no morāliskā viedokļa ir nepieņemamas. Tās atdala dzimumaktu no radīšanas akta. Dzīvības tālāknodošanas akts vairs nav tāds akts, caur kuru divas personas sevi dāvā viena otrai, bet "embrija dzīvība un identitāte tiek nodota mediķu un biologu varāi, un pār cilvēciskās personas izcelsmi un likteni gūst virsroku tehnika. Tāda veida pārākums pats par sevi ir pretrunā ar cilvēka personas cieņu un vienlīdzību, kura pienākas tikpat vecākiem, kā viņu bērniem". "Dzīvības tālāknodošanai tiek atņemta tai raksturīgā morālā pilnība, ja tā nav gribēta kā dzimumakta, tas ir, laulāto vienībai raksturīgā žesta, auglis. [..] Jaunas dzīvības radīšana saskaņā ar personas cieņu ir iespējama tikai tad, ja tiek ņemta vērā saikne starp dzimumakta nozīmes elementiem un cieņa pret cilvēcisko būtni visā tās veselumā."

    (2376-2377)

    AtbildētDzēst