Jautājums: vai nekatolis var pieņemt svēto Komūniju Katoļu Baznīcā un otrādi?

Lai atbildētu uz šo jautājumu, ieskatīsimies Jaunajā Ekumēniskajā direktorijā (1994), 129-136 numuros.

Sakraments ir Kristus un Baznīcas darbība caur Svēto Garu. Sakramentu administrēšana konkrētai kopienai ir zīme viņu ticības, kulta un kopienas vienotībai. Sakramenti, īpaši jau Euharistija, ir arī kristiešu kopienas vienotības avots un arī avots tās garīgajai dzīvei un attīstībai. Viennozīmīgi, Euharistiskā Komūnija ir cieši saistīta ar pilnīgo ekleziālo (Baznīcas) komūniju, jeb vienotību un tās redzamo izpausmi. Līdz ar to, Katoliskā Baznīca māca, ka pateicoties derīgai kristībai citu Baznīcu un ekleziālo kopienu pārstāvji atrodas reālā, tomēr nepilnīgā komūnijā, jeb kopībā ar Katolisko Baaznīcu. Euharistija kristītajiem  ir garīgā barība, kura palīdz viņiem cīņā ar grēku un ved uz dzīvu vienotību ar Kristu. Šo divu pamatpostulātu gaismā (Euharistija kā vienotības zīme un garīgā barība) Katoliskā Baznīca, vispārējā veidā pieļauj dot Euharistisko Komūniju un arī  grēksūdzes sakramentu un slimnieku sakramentu tiem, kuri paliek ticības, kulta un ekleziālās dzīves vienotībā (kristītiem katoļiem, kas regulāri iet pie grēksūdzes). Tieši tāpat Katoliskā Baznīca, zināmos apstākļos, kā izņēmumu, pieļauj šo sakramentu dalīšanu tiem, kas nepieder pilnīgai vienotībai ar Katolisko Baznīcu. Šie izņēmumi ir:


1. Nāves briesmu gadījumā, katoļu garīdznieki var dot šos trīs sakramentus (sv. Komūniju, grēksūdzi un slimnieku sakramentu) īpašos gadījumos;
2. Izņēmumi, kuros katoļu garīdznieks var dot šos trīs sakramentus ir tad, ja persona, nāves briesmu gadījumā nespēja šos sakramentus saņemt savā Baznīcā vai ekleziālā kopienā pie sava garīdznieka. Lai sakramentu varētu dot, ir nepieciešams, lai persona šos sakramentus lūgtu pati un brīvprātīgi; lai izrādītu katolisko ticību (tas nozīmē, ka tic tam, kam tic Baznīca) un būtu attiecīgi sagatavota;
3. Balstoties uz katolisko mācību par sakramentiem un to derīgumu, katolis, nāves briesmu gadījumos var prasīt kādas Baznīcas, kurā tie ir derīgi, garīdzniekam šos trīs sakramentus, bet arī tādam garīdzniekam, kurš balstoties uz katolisko mācību par priesterību ir derīgi iesvētīts.

6 komentāri:

  1. Kādos gadījumos priesteris var atteikt dot ticīgajam sv Komūniju (jo uz pieres jau nevienam nav rakstīta konfesionālā piederība) un vai atsakot ir jāpaskaidro iemesls?

    AtbildētDzēst
  2. Parasti pie dievgalda iet tie cilvēki, kuri ir aktīvi draudzē. Priesteris dod Komūniju, uzticoties, ka visi, kas nāk pie dievgalda ir bijuši nesen pie grēksūdzes. Dažos gadījumos, kad cilvēks, nezinašanas dēļ "kompānijā" ar pārējiem ir piegājis pie dievgalda, priesteris var pajautāt - vai esi katolis, vai biji pie grēksūdzes. Protams, ka cilvēks var samelot, bet tad tas paliek uz viņa sirdsapziņas. Katolis zina, ka pieņemot svēto Komūniju svētzadzīgi, viņš izdara vēl lielu smagu grēku.

    AtbildētDzēst
  3. "Viennozīmīgi, Euharistiskā Komūnija ir cieši saistīta ar pilnīgo ekleziālo (Baznīcas) komūniju, jeb vienotību un tās redzamo izpausmi."

    Es no sī teikuma neko nesaprotu. Varētu lūdzu saprotamā valodā man apskaidrot? )

    AtbildētDzēst
  4. Tā Komūnija, ko mēs pieņemam Svētajā Misē - Kristus Miesa ir cieši saistīta ar vienotību, kāda reāli pastāv starp visiem Kristus Mistiskās Miesas - Baznīcas locekļiem. Tas kurš nav šajā reālajā vienotībā, svēto Komūniju pieņemt nevar.

    AtbildētDzēst
  5. Esmu dzirdējis, ka citu konfesiju kristiešiem Komūniju var pasniegt arī šādos gadījumos: laulību dievkalpojumā tuvākajiem laulāto radiniekiem - mātei, tēvam, brāļiem, māsām, ja viņi nav katoļi, bet ir kristīti un pieder pareizticīgo vai protestantu draudzēm. Tāpat arī bēru dievkalpojumā. Vai šajā apgalvojumā ir kāda patiesība?

    AtbildētDzēst
  6. Nē, ta nav patiesība. Nekatolim svēto Komūniju drīkst dot tikai nāves brīdī, ja viņš aplieicna katolisko tiību un tic tam, ka tā ir Jēzus Miesa un ne nāves briesmās tad, ja to ir atļāvis diecēzes bīskaps

    AtbildētDzēst