Kā skeptiskais, racionālais apustulis kļuva par Kristus Augšāmcelšanās liecinieku



Kristus ir Augšāmcēlies!

Sirsnīgi sveicu visus Vatikāna Radio klausītajus Kunga Augšāmcelšanās svētkos! Šodien tiekamies Otrajā Lieldienu svētdienā, kas no seniem laikiem tiek saukta par Balto svētdienu, bet kopš neilga laika arī par Kunga Žēlsirdības svētdienu. Pirmajos gadsimtos visi tie, kas Lieldienu naktī saņēma svēto Kristības sakramentu visu nedēļu staigāja baltās drēbēs, tādējādi simboliski norādot visai pārējai pasaulei par jauno dzīvi, ko viņi ir uzsākuši reizē ar kristībām.


Šogad mēs svinām ticībai veltīto gadu, un tādēļ arī mēs, kas Lieldienu naktī esam atjaunojuši savu ticību esam aicināti „ietērpties Kristū”. (sal. Kol 3,10) Novilkt veco cilvēku ar visiem viņa grēkiem un ietērpties jaunajā. Kamēr cilvēks vēl nav ietērpies Kristū, (sal. Kol 3,9-10) viņa dzīvi pavada bēdas, skumjas, bailes, līdzīgi kā mācekļi, kas, neskatoties uz sieviešu teikto, ka kaps ir tukšs, ka Kristus ir Augšāmcēlies, „aiz bailēm no jūdiem sēdēja aiz aizslēgtām durvīm.”

Pirmie vārdi, ko Jēzus ierodoties saka baiļu un skumju pārnemtajiem mācekļiem ir: „Miers jums!” Kristus dāvā Svēto Garu saviem sekotājiem, un pateicoties tam viņu sirdīs ielīst miers un prieks, kas ir Svētā Gara autentiskas dāvanas. Jēzus, dāvādams Svēto Garu, dāvā arī viņiem apustuliski sakramentālo varu celebrēt, svinēt svētos sakramentus. Bez Svētā Gara palīdzības mēs nevaram pateikt, ka „Jēzus ir Kungs!” Bez Svētā Gara mēs nespējam noticēt, ka Jēzus ir Augšāmcēlies. Apustulis Toms, kurš, raugoties evaņģēlista aprakstā ir racionāls cilvēks, vēlas visu pārbaudīt un piedzīvot „uz savas ādas”. Dievs neizslēdz prāta darbību vai personiskās pieredzes nepieciešamību, jo ar prātu, kā Dieva doto spēju mēs varam pazīt patiesību. Kad Toms piedzīvo šo personisko, īpašo satikšanos ar Augšāmcēlušos Kungu, viņš sajūsmināts izsaka savu dziļo ticības apliecību: „Mans Kungs un mans Dievs!”

Mūsdienu racionālais un skeptiskais cilvēks prasa zīmes un brīnumus, bet neviena cita zīme netiks dota, kā tikai pravieša Jonas zīme (Mt 12,39; 16,4; Lk 11,29) , tas nozīmē Kristus nāves un Augšāmcelšanās zīme, tā zīme, kuru katrs esam aicināti piedzīvot ne tikai informatīvi, bet performatīvi, tas nozīmē personīgi piedzīvojot Jēzus Kristus nāvi un augšāmcelšanos savā dzīvē. Personīgi, caur Baznīcu, caur svētajiem sakramentiem, bet īpaši Euharistijā, zem maizes un vīna zīmēm. Jo Jēzus saka: „Tom, tu ieticēji tādēļ, ka mani redzēji. Svētīgi tie, kas neredzēja, bet ticēja!” Šodien, pēc Jēzus Augšāmcelšanās svētkiem mēs Viņu varam satikt ikvienā Baznīcā visā pasaulē, ikvienā draudzē, bet vēl vairāk, Jēzus ir kopā ar mums katru līdz pat pasaules beigām. Tādējādi mēs kļūstam par Viņa nāves un Augšāmcelšanās lieciniekiem. Lai šis Lieldienu laiks mums palīdz vēl vairāk pieaugt ticībā uz Jēzu – Dieva Dēlu un atveroties vēl vairāk uz Svētā Gara vadību kopā ar Tomu teikt: „Mans Kungs un mans Dievs!”

priesteris Ilmārs Tolstovs, speciāli "Vatikāna radio" (www.radiovaticana.org)

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru