pirmdiena, 2016. gada 5. septembris

Vai var pierādīt, un ja jā, tad kā – ka Dievs eksistē?

Varam teikt, ka ikviens cilvēks pēc savas dabas ir reliģiska būtne. Tas nozīmē, ka „vēstures gaitā, līdz pat mūsdienām cilvēki dažādos veidos ir izteikuši Dieva meklējumus – gan ticējumos, gan reliģiskas dabas darbībās.” Tomēr visi šie meklējumi no cilvēka „prasa īstu prāta piepūli, taisnu gribas spēju, „taisnu sirdi”, kā arī citu cilvēku liecību, kuri mācītu viņam meklēt Dievu.” Tātad cilvēks ar sava prāta dabisko gaismu, izejot no radītām lietām var iepazīt Dievu kā visu lietu pirmsākumu un galamērķi. Bez šīs spējas, saka katehisms, cilvēks nevarētu pieņemt Dieva Atklāsmi.

Cilvēks, kurš ir radīts pēc Dieva attēla un līdzības ir spējīgs un atrod noteiktus ceļus, lai nonāktu pie Dieva pazīšanas. Tos sauc par „Dieva esamības pierādījumiem”, taču tie nav veidoti kā dabaszinātniski pierādījumi, bet gan kā „saskanīgi un pārliecinoši argumenti”, kas palīdz sasniegt īstu pārliecību, ka Dievs ir. Šos pierādījumus savā laikā izstrādāja svētais Akvīnas Toms un publicēja savā slavenajā darbā Teoloģijas Summa (Summa Theologiae). Kādi ir šie Dieva esamības pierādījumi?
Sākuma punkts šiem ceļiem pie Dieva ir visa radība – materiālā pasaule un cilvēka persona. Pasaulē viss ir kustībā, līdz ar to ir jābūt kādam „nekustīgajam Kustinātājam” (pēc Aristoteļa). Pierādījumus iedala trijās daļās – metafiziskie, fiziskie un morāliskie.

Metafiziskie:
1. Izejot no kustības pasaulē. Ir jābūt kādam „nekustīgam Kustinātājam”;
2. No pasaules esamības. Ja ir radība, ir jābūt Radītājam;
3. Pašas par sevi radītās būtnes nav nepieciešamas, bet viņas var eksistēt un var neeksistēt. Līdz ar to ir jābūt kādai Būtnei, kas ir absolūti nepieciešama (argumentum ex contingentia rerum);
4. Radītās būtnes ir radītas dažādās pakāpēs. Cilvēks ir radības „kronis”;
5. No patiesības pazīšanas. Ir jābūt Būtnei, kas ir patiesības Pilnība.

Fiziskie:
1. No mērķtiecības dabā;
2. No entropijas likuma dabā;
3. No pirmās dzīvības izcelšanās dabā;
4. No brīnumiem pasaulē;
5. No mesiānisko pravietojumu piepildīšanos Jēzus Kristus personā.

Morāliskie:
1. No visu cilvēku alkām pēc laimes;
2. No visu cilvēku pārliecības, ka labais ir darāms, bet ļaunais nē;
3. No visu tautu pārliecības par Dieva esamību;

Noslēgumā vēlos teikt, ka šie pierādījumi tikai apliecina to, ka ir Dievs, tomēr ir „nepieciešams, lai Dieva Atklāsme apgaisnotu cilvēku ne tikai tajās lietās, kas pārspēj viņa sapratni, bet arī par „reliģiskajām un morāliskajām patiesībām, kas pašas par sevi nav prātam nepieejamas.”, un lai „situācijā, kurā šobrīd atrodas cilvēce, visi tās varētu pazīt bez grūtībām, pilnīgi droši un bez maldu piejaukuma” (Vatikāna I koncils, Dogm. konst. Dei Filius).

Sagatavoja pr. Ilmārs Tolstovs, speciāli “Katoļu Baznīcas Vēstnesis (www.kbvestnesis.lv),
izmantojot Katoliskās Baznīcas Katehismu un pr. O. Daļecka „Teodicejas” kursa materiālus.

5 komentāri:

  1. Patiesībā tomēr jāsaka, ka Dieva eksistenci nevar pierādīt! Tāpat nevar pierādīt ka Jēzus ir Dievs! Vēl vairāk, par Dieva būtību kā tādu cilvēks vispār neko nezina. Jo viss ko cilvēks domā un saka par Dievu nav Dievs, tās ir cilvēka domas par Viņu! No otras puses - Dieva eksistenci nevar arī noraidīt! Tieši tāpat nevar noraidīt to, ka Jēzus nav Dievs! Tiesa šajā gadījumā par Dieva būtību arī nekas nav zināms.

    Atbilde varētu drīzāk būt šāda. 50% pret 50%. Turklāt jautājums par Dievu un reliģiju var izrietēt tikai no ticības. Ja cilvēks tic Dieva eksistencei, Jēzum kā Kristum, enģeļiem, ellei u.c lietām kas saistītas ar reliģiju, tad viņam ir vienlīdzīgas tiesības (uz šo patiesību) ar to cilvēku, kas tam visam netic! Turklāt pēdejais to visu var noraidīt un viņam arī būs taisnība! Taisnība tādā ziņā, ka cilvēks, kā subjekts, kā indivīds, nepiekrīt tādam pasaules uzskatam, ka visa pasaules eksistence atrodas Dievišķā parvaldē, apredzībā.

    Īstenībā, praksē dialogu veidot ar agnostiķi (un vispār neticīgajiem; vēl plašāk runājot ar jebkuru cilvēku, tai skaitā ticīgo [jo arī starp pašiem ticīgajiem ir nepieciešams diologs ])jeb cilvēku, kurš uzskata, ka tādu taisnību vai patiesību nemaz nevar pasaulē atrast - jo viss ir relatīvs - ir grūti veidot. Taču to nepieciešams darīt un tas ir vajadzīgs abām pasaules uzskatu pārstāvju nometnēm, tāpēc, ka mēs dzīvojam dzīvojam viens otram līdzās un jautājumi par reliģiju nav neitrāli!

    Daudzejādā ziņā sholastika un visa vidusslaiku teoloģija ir sevi izsmēlusi un ticīgajiem to nepieciešams laika gaitā apzināties, jo tas palīdzēs no jauna pārdomāt (ko īstenībā jau dara katra paaudze) kristietību.


    p.s. Šajā komentārā ir kaut kādā ziņā pretrunas, tās atklāj, ka ticības ceļš ir sarežģīts, bieži vien to var dažādi skaidrot un mainoties priekšstatiem par to mainās visi līdzšinējie uzskati! Es pats esmu katolis, taču man vispirms gribās saprast kāpēc neticīgais domā tā vai citādi un nevis kāpēc viņš neiet uz Baznīcu, tas ļauj atklāt pasaules komplicētību un izejoši no tās atkal pārdomāt savu ticību. Tas ir process, kurš nekad nebūs precīzi definējams.

    Juris.

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. @ "Daudzejādā ziņā sholastika un visa vidusslaiku teoloģija ir sevi izsmēlusi"
      Nezināju, ka Latvijā ir augsta līmeņa sholastikas un viduslaiku teoloģijas eksperti.
      Vecos labos laikos teoloģijas studenti Akvīnas Toma mācības apguvei veltīja daudzus gadus. Gadsimtiem ilgi Akvīnas Tomu dēvēja par "eņģeļiem līdzīgo" Doktoru.
      Ja bez ironijas - nevajag kritizēt to, par ko Jums nav ne mazākās nojausmas.

      Dzēst
  2. Daļēji jums var piekrist tajā, ka DIevu mēs līdz galam ar savu prātu izprast nevarēsim, tādēļ jau šim rakstam ir turpinājums par Dievišķo Atklāsmi Jēzus Kristus Personā. Eksaktā zinātne ir vienisprātis, ka eksistē kas tāds, ko viņa nevar izskaidrot un atrisināt. Citādi tā nebūtu zinātne, jo ikviens zinātnieks pazemīgi atzīst savu nespēku un nevarību. Tādēļ jau Dievs pats nāca cilvēku vidū, lai atklātu patiesību par Sevi.

    AtbildētDzēst
  3. Mesiānisko pravietojumu piepildīšanas Kristus personā - fiziskais arguments?

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Kāpēc gan ne? Tas tiešām ir arguments - ilgi pirms Kristus dzimšanas rakstīto pravietojumu piepildīšanās. Svētos Rakstus var pētīt, tas ir objektīvs dokuments, ar savu tapšanas laiku, saturu utt. Protams, tas, kurš nelasa Bībeli, neko nezina arī par Vecās Derības pravietojumiem...

      Dzēst