trešdiena, 2013. gada 29. maijs

Būt par katoļu priesteri ir visskaistākais kas šajā pasaulē var būt

Bieži vien pasaule mūsdienās vēlas norādīt uz konsekrētām, jeb Dievam veltītām personām kā uz tādām, kas ir vīlušās mīlestībā vai aizbēguši no šīs pasaules un visu laiku staigā skumji un nomākti. Komunisma diktatūras laikā šai ateistiskai ideoloģijai bija svarīgi "ieslodzīt" katoļu garīdzniekus draudzes teritorijā, neļaut tiem darboties publiski un visādi nomelnot. Bet priesteri turpināja kalpot ar dedzību un lielu prieku. Pārfrāzējot kādu padomju laika atkrituša priestera sarakstītās grāmatas titulu, jāsaka, ka priesteris dzīvo nevis altāra ēnā, bet gan Dieva spēka un spožuma apspīdēts, kas plūst no altāra, no Jēzus Vissvētākajā Sakramentā. Man šķiet ka mums, priesteriem un konsekrētām personām mūsdienu cilvēkiem, it īpaši jauniešiem ir jāliecina par šī "dzīvesveida" skaistumu, spēku un dziļumu. 


Dārgo jaunieti! Ja tu lasi šīs rindas un nopietni meklē savas dzīves ceļu, ja esi domājis par priesterību vai konsekrēto dzīvi, tad nebaidies. Sper drosmīgi šo soli, jo, ja Jēzus tevi aicina, tad tava atbilde Viņam ir visskaistākais kas tavā dzīvē notiks, un tu to nekad, vēlreiz gribu uzsvērt - nekad nenožēlosi. Aicinātās personas dzīve ir skaista un ja ir arī grūtības, tad ar Dieva spēku tās vienmēr var pārvarēt. Pasaulei mūsdienās ļoti vajag "trakus", Dieva mīlestības neprāta pārņemtus mācekļus. Tādus, kas nepadodas šīs pasaules kompromisiem un relativizācijai. Baznīcai vajag radikālus Kristus sekotājus, kas ir gatavi ziedot savu dzīvi Kristum un Baznīcai līdz galam. 

Centies neklausīties dažādas balsis no malas, kas tev nepārtraukti skandinās - tu savu dzīvi "noraksi", tev nebūs nākotnes, būsi nelaimīgs, u.t.t. Tie ir meli un tā nav taisnība. Tu būsi vislaimīgākais cilvēks pasaulē. Ja tevi interesē šis ceļš, nebaidies un parunā par šo lietu ar kādu garīdznieku vai konsekrēto personu, centies jau tagad dzīvot intensīvu sakramentāli - garīgo dzīvi, esi aktīvs savā draudzē un kopienā. Mazs citāts no arhibīskapa Zbigņeva Stankēviča teiktā diakonu ordinācijas svētajā Misē 25 maijā sv. Jēkaba katedrālē: "Tad, kad es tikko biju iesvētīts par priesteri un mums bija institūta salidojums, pie manis pienāca kursa biedrene un varēja redzēt, ka viņai iekšā deg šis jautājums. Viņa teica: „Zbigņev, bet kas ar Tevi notika? Tu taču biji tāds normāls, biji savējais." Jo es biju tāds, kā visi pārējie, bet pēkšņi vienā brīdī mana dzīve radikāli izmainījās. Es redzēju, ka viņa nebija gatava dzirdēt to, ko tajā brīdī vajadzēja atbildēt, vienkārši sirsnīgi pasmaidīju un mana atbilde bija klusēšana." 

Jēzus saka: "Nāc, seko Man!"

1 komentārs:

  1. Jā, dzīve ar Jēzu ir skaistākais, kas var ar mums notikt! :)

    AtbildētDzēst