Iepazinos ar kopienu "Gaisma - dzīve", jeb Oāzi

Kopiena „Gaisma – Dzīve” ir viena no Katoļu Baznīcas Atjaunotnes kustībām, kas balstās uz Vatikāna II koncila mācības. Kopiena pulcina dažādu vecumu un aicinājumu ļaudis – jauniešus, bērnus, pieaugušos, priesterus, klosterļaudis un arī ģimenes, kuras pulcējas grupās, kas saucās „Mājas Baznīca”.

Lai katru no šīm grupām formētu dziļāk, kopiena „Gaisma – Dzīve” audzina nobriedušus kristiešus un kalpo Baznīcas atjaunotnei, caur draudžu atjaunotni, veidojot draudzes par kopienu kopienā.

Kopienas atpazīšanas zīme ir grieķu valodas vārdi ΦΩΣ ΖΩΗ ( fos-zoe) – gaisma un dzīve, kopā veidojot burtu Omega, kas šeit ir Svētā Gara simbols, kā Tas, kurš ir viss. Burti ir izveidoti krusta formā.

Kopienas struktūra ir līdzīga Baznīcas struktūrai. Mazās grupas, kurās pulcējas kopienas locekļi, kuri tiekas draudzes ietvaros. Ir atbildīgie pa visu pasauli, tad valstu, diecēžu un draudžu līmeņos. Katrs moderators savu kalpošanu veic ciešā saiknē ar diakonijas grupu. Atbildību par kopienu uzņemas gan laji, gan garīdznieki.

Kopienas sākums ir saistīts ar pirmo „Oāzi”, kas notika 1954.gadā. Kopiena „Gaisma – Dzīve” attīstījās kopā ar „Oāzēm” – kas bija slēgta tipa rekolekcijas, 15 dienu garumā, balstoties uz 15 Rožukroņa noslēpumiem. Pirms 1976.gada to sauca par Oāzes kopienu, Dzīvās Baznīcas kopienu. Kopienas dibinātajs Polijā bija priesteris Francisks Blahnickis (1921-1987).

Latvijā šī kustība 80-to gadu beigās palīdzēja uzsākt harizmātisko atjaunotni mūsu vietējā Baznīcā. Daudzi katoļi no Latvijas devās uz Poliju lai iepazītos ar „Oāzi” un daudzi „Oāzes” elementi vēlāk tika izmantoti kopienā „Effata”, arī Jēkaba katedrāles jauniešu vakaros. 90-to gadu vidū Liepājas diecēzē tika organizētas vasaras „Oāzes” nometnes. Tomēr pati kopiena Latvijā vēl nav sākusi darboties. Šobrīd intensīvi iepazīstos ar kopienas uzbūvi un harizmu.