Pavisam nesen atgriezos no Norvēģijas, Oslo. Tikos ar latviešiem, svinēju svētās Mises un runāju par musulmaņu kopienas klātbūtni Norvēģijā. Visi mēģinājumi integrēt viņus vietējā sabiedrībā saduras ar pretestību un cieš neveiksmi. Kad jautāju, kādi ir iemesli, skanēja atbilde: "Eiropieši paši ir pazaudējuši savu identitāti - kristīgo identitāti." Cilvēce nekad nav pastāvējusi bez reliģijas, bez kādas filozofijas. Ja nav reliģijas vai filozofijas, tad nāk ideoloģija. Un šobrīd visā Eiropā notiek kristietības aizvietošana ar neomarksistisko humānismu, kur tiek pielūgts, godināts cilvēks. Bet cilvēks tikai tad var apzināties savu patieso vērtību, kad viņa skats ir vērsts uz Dievu.
"Mūsdienās diemžēl ir mēģinājumi apstrīdēt šo lielo atziņu, ka šīs likumības ir ierakstītas cilvēka dabā. Ir tāda Gender filozofija un vesels pasaules uzskats, kurš saka: cilvēks nevis ir, bet top. Francijas Lielais Rabīns Žils Bernheims, kas uzrakstīja pamatīgu rakstu, kurā parāda, kā mūsdienās darbojas homoseksuālisma propaganda, citē slavenu Simonas de Bovuāras izteicienu: „Par sievieti nepiedzimst, bet gan top." Ar to ir domāts, ka cilvēks pats rada šo dabu, tu pats izvēlies, par ko kļūsti. Un, lūk, kad cilvēks tiek pakļauts šādai ideoloģijai, tad viņš pazaudē savu identitāti. Viņš vairs nezina, kas viņš ir, vai ir vīrietis vai sieviete. Arī ģimenes jēdziens zaudē savu pamatu un rodas lielas problēmas." (arh. Zbigņevs Stankēvičs)
Citēšu vēl arhibīskapu Zbigņevu Stankeviču: "Esmu jau atkārtojis Jāņa Pāvila II teikto, kad viņš vērtēja komunisma krišanu 1991. gadā, rakstot, ka galvenajai marksisma kļūdai bija antropoloģisks raksturs. Un es gribu to atkārtot arī šeit, bet mazliet jau citā kontekstā pēc vairāk nekā divdesmit gadiem - galvenajai mūsdienu kapitālisma kļūdai ir antropoloģisks raksturs. Ko tas nozīmē? [..] Tas vienkārši nozīmē to, ka tajā [kapitālismā] ir nepareiza izpratne par cilvēku, nepareizs priekšstats par cilvēku, tā ir nepareiza, kļūdaina sevis apzināšanās. Ko mēs redzam mūsdienu tā saucamajā masu kultūrā? Tā ir dzīšanās pēc ārējā, dzīšanās pēc materiālā, dzīšanās pēc tā, kas ir zūdošas vērtības, jo skaistums zūd. [..] Kādas ir prioritātes? Mēs redzam, ka notiek milzīga sakoncentrēšanās šajā līmenī. Bet tā ir tikai viena realitātes daļa. Tas ir tā saucamais, ja filozofiski runājam, redukcionisms. Tas nozīmē, ka mēs uztveram tikai vienu realitātes daļu, vienu cilvēka veselības aspektu. Bet kaut kas ļoti būtisks paliek ārpusē. Paliek cilvēka dziļākās dvēseliskās vajadzības, viņa garīgās vajadzības." (sv. Jēkaba katedrāle, Rīga, 2013.gada 25.maijs)
Atšķirībā no materiālisma un hedonisma pārņemtā eiropieša, musulmaņi ir aktīvi ticīgie, un tieši viņu reliģija ir tā, kas palīdz viņiem būt vienotiem un neļauties relatīvisma un sekulārisma diktatūrai. Ja eiropieši domā, ka viņiem izdosies "atšķaidīt" musulmaņus, līdzīgi kā viņi to izdarīja ar kristiešiem, tad viņi rūgti maldās. Un ņemot vērā to, cik bērnu piedzimst musulmaņu un cik pārējo eiropiešu ģimenēs, tad nākotnes Eiropas scenārijs ir skaidrs. Šo pesimistisko scenāriju vēl var mainīt. Kā? Radikāli atgriežoties pie Kristus, kas ir Eiropas vienojošais pamats, tādējādi atgūstot savu identitāti. Kristus nav brīvības un cilvēktiesību ienaidnieks, tieši otrādi - Viņš ir šo vērtību avots. Ja Eiropa atteiksies no Kristus, viņa atteiksies no šīm vērtībām un ieslīgs problēmās, kādas Eiropā valdīja līdz kristietības ienākšanai.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru