otrdiena, 2013. gada 14. maijs

Svētdien Vasarssvētki - Svētā Gara nosūtīšanas svētki. Kādas konsekvences?

Mani pašu ļoti uzrunāja 13.maija pirmais lasījums:

Lasījums no Apustuļu darbiem (Apd 19, 1-8)

Tajā laikā Pāvils, pārstaigājis kalnu apvidus, nonāca Efezā un, atradis dažus mācekļus, tiem sacīja: “Vai jūs, pieņemdami ticību, saņēmāt Svēto Garu?” Bet tie viņam teica: “Mēs pat neesam dzirdējuši, ka ir Svētais Gars.” 
Tad viņš pajautāja: “Kā kristībā jūs esat kristīti?” Tie atbildēja: “Jāņa kristībā.” Tad Pāvils sacīja: “Jānis kristīja ar grēku nožēlošanas kristību, sacīdams ļaudīm, lai tie ticētu Tam, kas nāks pēc viņa, tas ir, Jēzum.” To dzirdot, viņi pieņēma kristību Kunga Jēzus vārdā.
Un, kad Pāvils uzlika viņiem rokas, pār viņiem nolaidās Svētais Gars. Un viņi runāja valodās un pravietoja. Bet viņu pavisam bija ap divpadsmit vīru. 
Bet viņš, iegājis sinagogā, drošsirdīgi sludināja trīs mēnešus, runādams un pārliecinādams par Dieva valstību. 
Tie ir Svēto Rakstu vārdi.




Tuvojas Vasarssvētki, Svētā Gara nosūtīšanas svētki. Ir pagājušas 50 dienas kopš Kunga Augšāmcelšanās svētkiem. Noslēgsies Lieldienu laiks. Kādas ir konsekvences tālākai rīcībai?

1. "Mēs pat neesam dzirdējuši, ka ir Svētais Gars!" Daudzi cilvēki vēl nav dzirdējuši Labo Vēsti par Kristu. Ir svarīgi viņiem to pasludināt. Tas, kurš pats ir  atgriezies pie Kunga, ir aicināts sludināt šo vēsti visiem. 

2. Vienotība. Vasarssvētki ir vienotības svētki. Baznīcā neko nedarīt pretēji vienotībai. Būt paklausībā pāvestam, bīskapam un priesteriem; visu darīt nevis savu ambīciju vai egoistisko mērķu vadītam, bet tikai un vienīgi kopībā ar pārējiem vai nu draudzē vai kopienā. Pretoties sašķeltībai un individuālismam.

3. Klausīties Svētā Gara iedvesmās. Lūgšanā censties sadzirdēt, "kur pūš Svētais Gars". Mēģināt atpazīt viņa zīmes. Būt kontaktā ar savu biktstēvu un garīgo tēvu. Rīkoties nevis miesā, bet Garā.

4. Atpazīt un nepretoties harizmām. Ļaut izmantot sevi pilnībā Svēta Gara spēkam. Ļauties Vasarssvētku žēlastībām kopienas ietvaros. Atzīt, ka "bez Svētā Gara mēs nevaram pat izteikt: Jēzus ir Kungs!"

5. Nezaudēt cerību. Pat ja redzam daudzas bezcerības zīmes, kas liek "zaudēt dūšu", tomēr atcerēsimies, ka Svētais Gars ir Baznīcas arhitekts. Atzīt, ka civilizācijas nākotne  viennozīmīgi ir Dieva rokās, un ka ļaunā iespējas ir ierobežotas, jo vinš jau ir uzvarēts. Jēzus ir Uzvarētājs un Kungs pār grēku un pasauli. Tāpēc būsim droši - Jēzus ir uzvarējis pasauli. Alleluja. 

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru