23. un 24. jūnija hronika.
9.00 svētā Mise Ķemeru katoļu draudzē, kuru vadīja Rīgas arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs. Es pusotru stundu pavadīju biktskrēslā. Latvijai ir nākotne, jo cilvēkos vēl ir apziņa par grēku un ilgas pēc garīguma, pēc Dieva Valstības. Arī Jāņos. Tas priecē. Liels prieks par sakopto un ļaužu pilno dievnamu. Tikai kā kontrasts sakoptajam un jaukajam dievnamam ir nolaistā un nebūtībai pamestā Ķemeru apkārtne. Žēl sanatorijas, žēl senatnīgās vides, kas iet bojā.
12.00 celebrēju svēto Misi Kauguru jaunuzceltā baznīcā. Baznīca pilna, cilvēki slavē Dievu. Sprediķī akcentēju ticības un prāta autonomiju un savstarpējo saistību. Ticu lai saprastu un saprotu lai ticētu. Būtisks jautājums - kas manā dzīvē ir Jēzus? Vai tikai kāds garīgs skolotājs, viens no daudzajiem, vai Dieva Dēls, Mesija? Dievnams vēl nav pabeigts, vēl daudz darba, vajadzīgas lūgšanas un ziedojumi.
15.00 pelde jūrā. Jūra - Latvijas bagātība :)
17.00 Vesperes (psalmu lūgšana) Priedainē, māsu Kalpoņu klostera mājā ar skaistu dārzu. Tad vakariņas un... lauku kapela ar tautas dziedājumiem. Īpašs prieks par akardionistu. Tāda sajūta, ka esmu nonācis lauku kāzās :)
19.45 9 komandas, katrā apmēram pa 5 cilvēkiem dodas mežā, lai atrastu 12 kontolpunktus. Katrā kontrolpunktā jāveic kāds uzdevums, saistīts ar Jēzus Kristus Gaismas Ceļu, ceļu, kurš apraksta laikaposmu no Kunga Augšāmcelšanās līdz Vasarsvētkiem. Lai arī kontrollaiks bija dots līdz 22.00, divas komandas ieradās ap 22.30. Uzvarēja komanda "ceļojošā kuhņa" :)
22.45 sākām kristības solījumu atjaunošanu, kuras laikā tika izdzīvoti Lieldienu liturģijas elementi katehētiskā nolūkā. Nožēlojām grēkus, pagodinājām krustu, klausījāmies lasījumus, un tad, Visu Svēto litānijas pavadībā, ar svecītēm rokās devāmies uz netālu esošo Lielupes pludmali, lai upes krastā atcerētos savu kristību "avotu" un atjaunotu savus kristības solījumus. Tur mazliet izbiedējām "vietējos" svinētājus. Bet kopumā tas bija skaisti. Ap 60 cilvēku ar svecītēm upes krastā godināja nevis kādu mistisku "ugunsdievu", bet Patiesās Gaismas - Kristus uzvaru pār tumsu, pār grēku.
00.00 Svētā Mise svētā Jāņa Kristītāja godam kopā ar Kapucīnu tēviem un brāli. Dziedāja Jānis Kurševs un Ko. Misē pārdomājām par Jāņa Kristītāja vēsti mums katram - būt radikāliem un autentiskiem Augšāmcelušā Kristus lieciniekiem. Pie tam Jānis nav latviešu, bet ebreju vārds.
Pēc tam sekoja dziesmas, aplīgošana un rīta gaismā daudzi devās un jūru, lūdzoties rožukroni sagaidīt saullēktu.
Secinājumi:
1. Lai būtu priecīgs, ne vienmēr vajag alkoholu. Jo apvēmušies un smieklīgi piedzērušies jāņubērni ne vienmēr izskatās tautiski un skaisti.
2. Tikumība vēl jo projām ir moderna, īpaši jauniešu vidū. Jaunieši meklē ideālus un kaut ko vairāk, nekā plikiem skriet pa Latvijas pilsētām.
3. Ja Kristus ir centrā, tad jebkuri svētki var būt ļoti skaisti.
4. Žēl ka katru gadu šie svētki daudzviet pārvēršas par alkoholisma, izvirtības un truluma svētkiem, kuros tautiskās tradīcijas aprobežojās ar maģīša vai televizora ieslēgšanu.
5. Bet, pāri visam ir lielā Dieva mīlestība, kas aicina ikvienu uz atgriešanos.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru