Kur Baznīca ņem naudu?

Pēdējā laikā aizvien vairāk uzzinu no citiem cilvēkiem par situācijām, ka garīdznieki par garīgajiem pakalpojumiem prasa noteiktas un lielas summas. Nenoliedzu, finanses ir vajadzīgas gan sevis, gan draudzes uzturēšanai, tomēr ir svarīgi salikt pareizus akcentus un ievērot samērīgumu. 

10.augustā Baznīca svinēs svētā Laurencija dienu, tādēļ atļaušos citēt no J. Broka, "Katoļu Dzeives" izdotajiem "Svēto dzīves aprakstiem": "Kad Romas ķeizars Valeriāns 258.gadā pavēlēja valstī iznīcināt visus kristiešu bīskapus un priesterus, bet pārējos kristiešus pakļaut dažādām represijām, pāvests Siksts II diakonam Laurencijam teica, ka nāve Kristus dēļ nav mocības un jaunais diakons ir apliecinājis, ka viņš priecājas par tās dienas tuvošanos, kurā varēs redzēt Dievu. 
Pēc pāvesta nomocīšanas ticīgos pārņēmušas bailes, bet Laurencijs viņš drošināja un teica, lai viņi priecājas, jo par nedaudz pacietības mocībās drīz varēs saņemt mūžīgo laimi. 
Tūlīt arī pats Laurencijs tika saukts pie Romas prefekta, lai viņš atdotu Baznīcas dārgumus. Laurencijs apliecināja, ka tiešām Baznīca esot bagāta ar tādiem dārgumiem, kādu ķeizaram neesot, un viņš arī ir apsolījis tos parādīt. Prefekts, nesaprazdams, par kādiem dārgumiem Laurencijs runā, viņu palaida pēc tiem un ar nepacietību gaidīja viņa atgriešanos. Laurencijs ir ieradies ar lielu pulku dažādu nabagu un invalīdu un, rādīdams tos ķeizara ierēdnim, pateicis, ka tie ir Baznīcas dārgumi, par kuriem turpmāk ķeizaram jāgādā. Ķeizars lika atdot svēto Lauranciju mocībām."


Pāvests Francisks, iesākot savu kalpošanu izteica vēlmi, lai Baznīca atgrieztos pie savām nabadzīgajām saknēm un arī pēdējā laikā viņš aicina priesterus uzmanīgi izvēlēties automašīnas, ar kurām pārvietoties. Jēzus, visas savas dzīves laikā bija nabadzīgs - piedzima nabadzīgā kūtiņā, "Lapsām ir alas, putniem apakš debess ir ligzdas, bet Cilvēka Dēlam nav kur Savu galvu nolikt." (Mt 8,20). Jēzum nebija naudas, lai samaksātu nodokli: "Un, kad tie nonāca Kapernaumā, nodokļu saņēmēji piegāja pie Pētera un sacīja: "Vai jūsu Mācītājs nodokli nemaksā?" Viņš saka: "Maksā gan." Un, namā iegājis, Jēzus viņam tūlīt jautāja, sacīdams: "Kā tev šķiet, Sīmani? No kā laicīgie ķēniņi ņem muitu vai nodokli? Vai no saviem dēliem vai no svešiniekiem?" Kad Pēteris atbildēja: no svešiniekiem, - tad Jēzus uz to sacīja: "Tātad pašu bērni ir svabadi. Bet, lai mēs tiem nedotu apgrēcību, tad ej uz jūru un izmet makšķeri un ņem pirmo zivi, kas pieķersies, un, tās muti atdarījis, tu atradīsi vienu stateri, to dod viņiem par Mani un par sevi." (Mt 17,24-27)


Bet jautājums paliek - kur Baznīca ņem naudu?


Katoliskajā Baznīcā, bez 10 Dieva baušļiem ir vēl 5 Baznīcas baušļi. Un viens no tiem skan šādi: "Tev būs gādāt par Baznīcas vajadzībām." Katoļu Baznīcā netiek runāts par "10-to tiesu", jo ikviens katolis ir aicināt atbalstīt Baznīcu un tās kalpus tās vajadzībās tādā mērā, kā uz to viņu aicina sirds. Un šis atbalsts var būt dažāds. Ne tikai naudas izteiksmē. Daudzi cilvēki Baznīcai ziedo savu laiku, darbu, dažādus materiālus, iesaistās evaņģelizācijās, u.t.t. Tie kas nespēj ziedot savu laiku vai darbu, ziedo naudu, lai ar šīs naudas palīdzību evaņģēlija izplatīšanas darbs tiktu turpināts. Tātad primāri ziedojumi draudzēs tiek vākti gan nabagu vajadzībām, gan evaņģelizācijas darba veikšanai. 

1. Finansiālā ziņā katra vietējā Baznīca ir neatkarīga. Līdz ar to uzskats, ka Vatikānam ir daudz naudas un tas uztur vietējās Baznīcas ir maldīgs. Reizi gadā draudzēs tiek vākti līdzekļi Vatikāna kūrijas uzturēšanai (29.jūnijā).

2. Baznīca pārtiek tikai un vienīgi no ziedojumiem.

3. Pamatā ziedojumi ir tie, kurus savāc svētdienas dievkalpojumos. Par šiem ziedojumiem tiek uzturēts dievnams, samaksāti apkures, elektrības rēķini, veicināta evaņģelizācija un katehēze.

4. Priesteriem Latvijā nav atļauts pieprasīt konkrētas summas par garīgajiem pakalpojumiem - kristībām, laulībām, bērēm, utml. (Vismaz nekādi cenrāži neeksistē). Baznīca nav firma vai biznesa uzņēmums. Ir pieļauts brīvprātīgs ziedojums, kura apmērs nekur nav noteikts un arī to nedrīkst noteikt. Katrs ziedo pēc savām spējām. Neviens sakraments nevar tikt pirkts vai pārdots. Jēzus saka: "„Par velti esat saņēmuši, par velti dodiet!”. Dievs pats gādās finanses un pats sūtīs cilvēkus, kuriem ir nauda un kuri palīdzēs. 

5. Katrs priesteris katru dienu svin svētās Mises. Ir sens ieradums ticīgajiem lūgt svētās Mises aizlūgumus gan par dzīvajiem, gan par mirušajiem. Tomēr nedrīkstam uzskatīt, ka tādējādi mēs "nopērkam" Svēto Misi. Šis ziedojums ir domāts tieši priestera uzturam un dzīvošanai. Kad mēs dodam ziedojumu par nosvinētu Svēto Misi, mēs palīdzam uzturēt priesteri. 

6. Lai veicinātu solidaritāti starp dažādām vietējām Baznīcām, Katoliskās Baznīcas iekšienē ir dažādi finanšu fondi, kas uzkrāj līdzekļus un pēc tam ar tiem palīdz bīskapijām, kurās ar finansēm iet grūtāk. Tādi fondi ir Vācijā - Renovabis, Bonifatius Werk, Kirche Not, u.c. Ar  šo fondu palīdzību Katoliskajā Baznīcā Latvijā ir uzcelti daudzi jauni dievnami un veikti vēl citi projekti. Bet mums ir jāatceras, ka arī mums varbūt ar laiku vai jau tagad būs nepieciešamība atbalstīt vietējās Baznīcas citur, piemēram Āfrikā, kur ir vēl grūtāka finansiālā situācija.

7. Ļoti būtiska ir ikviena katoļa piederība savai draudzei, kur viņš ir ne tikai "patērētājs", bet arī devējs. Es apzinos, ka esmu kādā draudzē, kur arī tīri fiziski palīdzu uzkopt dievnamu, piedalos tā remontā, palīdzu draudzes vajadzībās. 

8. Šobrīd Baznīcā arvien aktīvāk darbojas Caritas kustība, ar kuras palīdzību tiek vākti līdzekļi, apģērbs, pārtika trūkumcietējiem. Iesaistīsimies tajā un būsim līdzdalīgi citu cilvēku ciešanās. Jo varbūt arī mums dzīvē pienāks tāds brīdis, kad mums vajadzēs palīdzīgu roku un tad tā tiks sniegta.

6 komentāri:

  1. Paldies.
    Piekritu, ka ticigajiem ir jauztur Baznicu savu iespeju robezas.
    Piekritu ari, ka viena un ta pati draudze pie viena priestera met groza papira naudu un vins brauc ar dargu auto, bet otrs atnak un uzcel jaunu draudzes namu, kas ir daudz simpatiskak. Bet tomer> Latvija ir daudz ieguvusi tiesi no tadam valstim, kur maksa Baznicas nodokli (Vacija apm 80% Bazn ienakumu ir no si nodokla), kur bazn.darbiniekiem ir normalas algas ar soc garantijam. Man tomer reizem liekas, ka Latvija darbs baznica tiek uzskatits par ziedojumu, tatad par velti, nenemot vera, ka tiem cilvekiem ari ir jadzivo, jamaksa rekini. Reizem rodas ari iespaids, ka priesteri vairs nezina, kas ir nauda un ka rodas, kad runa ir par brauksanu uz kadu pasakumu, jo vini zina, ka vins brauks, ja viniem bus laiks. Tikai retais aizdomajas, ka gimenei svetcelojums vai kadam jauniesu dienas ir par dargu tml.
    Reizem labak gribetu, lai ir neliels nodoklis, nav jamaksa par laulibam utt, un priesteriem, ergelniekiem, svetdienas skolas skolotajiem, apkopejiem ir algas. Tad cilveki ar labu teologisko izglitibu redzetu sev vietu baznica, jo zinatu, ka nebus jadzivo ka nabagam.
    Protams, sim nodoklim ir ari lieli minusi, bet toties baznicai ir konkreti ienakumi+ziedojumi.

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Zinot problēmas tajās valstīs, kur šis nodoklis ir ieviests, es saku - nē. Kaut vai tādēļ, ka mēs esam neatkarīgi no valsts un varam sprediķot to, ko vēlas Svētais Gars.

      Dzēst
    2. http://lv.radiovaticana.va/news/2013/03/16/ak,_k%C4%81_es_grib%C4%93tu_nabadz%C4%ABgu_bazn%C4%ABcu_priek%C5%A1_nabadz%C4%ABgajiem!/let-674157

      Dzēst
  2. Forši! TIkai gribās nedaudz precizēt teikumu "Daudzi cilvēki Baznīcai ziedo savu laiku, darbu, dažādus materiālus, iesaistās evaņģelizācijās, u.t.t.". Iesaistīties evaņģelizācijā nu gan nav ziedošana Baznīcai.... evaņģelizēt ir katra kristieša pienākums, kas iegūts Kristības sakramentā, nevi kkāds pakalpojums, ko mēs cēlsirdīgi sniedzam Baznīcai.

    AtbildētDzēst
  3. Pilnīgi piekrītu, ka neliels Baznīcas nodoklis, ko katoļi apņemtos maksāt, palīdzētu Baznīcai. Piem, ko darīt vecam priesterim, ja viņš nav saņēmis atalgojumu no kura tiek maksāti nodokļi, kas aizietu soc.garantijās un vēlāk pensija būtu nodrošināta?

    AtbildētDzēst