Izlasīju labu rakstu lielākajā Polijas katoļu laikrakstā "Goszc niedzielny", kur ir publicēta intervija ar filosofijas pasniedzēju Tulsas universitātē (ASV) Russellu Hittingeru. Viņš uzsver, ka jau I Vatikāna Koncilā tika uzsvērta pāvesta visaugstākā jurisdikcijas vara Baznīcā un tika pielikts punkts laicīgo valdnieku mēģinājumos iejaukties Baznīcas iekšējā dzīvē. Īpaši tas izpaudās mēģinājumos būt par starpniekiem starp vietējo Baznīcu bīskapiem un Romas bīskapu. Tomēr vēlāk, pieaugot bīskapu skaitam pasaulē (šobrīd 5000) pieauga arī Romas kūrijas ietekme un laika gaitā tieši Romas kūrijas aparāts kļuva par starpnieku starp pāvestu un vietējo Baznīcu bīskapiem. Šobrīd Romas kūrijas reforma balstīsies tieši tajā, lai dotu iespēju katram vietējo katoļu diecēžu ordinārijiem (bīskapiem) veidot tiešas un nepastarpinātas attiecības ar Romas bīskapu - pāvestu, bet Romas kūrijai būs šīm attiecībām nevis jātraucē, bet jāpalīdz. Tas arī bija viens no svarīgākajiem jautājumiem, ko vēlējās risināt Romā sabraukušie kardināli konklāva laikā.
Vēl no savas puses vēlos piebilst, ka Latvijā daudziem, īpaši žurnālistiem ir ļoti grūti saprast, ka Romas Katoļu Baznīcā katra diecēze, jeb bīskapija ir tieši un nepastarpināti pakļauta pāvestam un ir kā neatkarīga vienība Baznīcā. Vietējo diecēžu bīskapi ir apvienoti Bīskapu Konferencē. Katrs bīskaps - ordinārijs savā diecēzē ir noteicošais, bet aplūkojot visai Latvijai būtiskus jautājumus, tie tiek apspriesti bīskapu konferencē.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru