Dažādas lūgšanas (no "Slavējiet Kungu!")

DAŽĀDAS LŪGŠANAS

APDOMĀJOT DIEVA VARENĪBU

            Kungs, Tava visvarenā roka radīja gan debesu eņģeļus, gan arī katru visniecīgāko tārpiņu. Tikai Tev viss ir iespējams, jo visas lietas Tu izsauci esamībā. Tev pieder viss un Tu valdi pār visu. Tu devi kārtību un likumus debesīs un virs zemes.

            Priecājos, ka Tava Kungs, visvarenība ir vienota ar taisnību un žēlsirdību. Ko vien Tu dari, viss ir labs. Ceļš, pa kuru tu mani vadi, arī ir labs, lai gan tas ir ērkšķiem klāts.

            Mans Dievs! Apgaismo manu prātu, stiprini manu gribu, lai es Tevi arvien vairāk pazītu, mīlētu un uzticīgi Tev kalpotu.

PATEICĪBĀ DIEVAM...

            „Lai priecīgi skan mana balss, lai mans prāts gremdējas Tevī, mans Dievs, lai manas lūpas teic Tevi, jo ir taisnīgi, ka radītais godina savu Radītāju. Varens Tu esi Kungs, mans Dievs, neaptverama ir Tava vara, neskaitāmi Tavi gudrības darbi. Liels Tu esi un katra goda cienīgs.

            Lai Tevi mīl mana sirds, lai Tevi teic mana mēle, lai lūgšanās grimst mana dvēsele.

            Slavē, mana dvēsele, Kungu, un viss, kas manī ir, lai teic Viņa svēto vārdu. Slavē Kungu, mana dvēsele, un neaizmirsti Viņa labvēlības darbus.

            Kungs! Es gribu Tevi slavēt virs zemes ne tikai ar lūgšanām, bet arī ar pašaizliedzīgiem darbiem visā savā dzīvē.

            Tevis dēļ esmu gatavs uzņemties jebkuru upuri. Tev, Kungs, pieder mana dzīve, vadi to pēc sava prāta.

GRŪTĪBU LAIKĀ...

            „Vislabais žēlsirdīgais Dievs! Ja mums šajā pasaulē pienāktos ciest un cīnīties, lai kļūtu līdzīgi Tavam mīļotajam Dēlam, tad lai notiek Tavs prāts. Ja esmu saņēmis tik daudz labuma no Tevis, kāpēc lai nepanestu arī ļaunumu, kas man no Tavām rokām tomēr par labu nāk?

            Ak, Kungs, tiesā mani šeit laicīgajā dzīvē, bet apžēlojies par mani tur mūžībā!

            Dari, vislabais Tēvs, ka es pareizi saprastu Tavu gribu un pacietīgi panestu savu krustu.

            Lai vienmēr ir slavēts Tavs svētais Vārds un, lai notiek Tavs prāts.

LŪGŠANAS DIEVA GĀDĪBAI ATDODOTIES

            Kungs Dievs, palīdzi mums visās briesmās un nelaimēs. Izglāb un atpestī mūs, tādēļ, ka mums nav cita palīga, kā tikai Tu. Tu zini mūsu vājumu; mūsu trūkumi Tev nav noslēpti; Tu redzi, ka mēs nespējam sev palīdzēt. Ak, Kungs, uzklausi mūs savas žēlsirdības daudzumā un no visādu bēdu dziļumiem izrauj mūs. Tu pravieti Jonu izrāvi no jūras dzelmes; Tu Pēteri un Pāvilu izglābi no noslīkšanas; dari, lai arī mūs nenoslīcina visādu nelaimīgu negadījumu viļņi. Mēs lūdzam Tavu žēlsirdību caur Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi Svētā Gara vienībā dzīvo un valda mūžu mūžos Amen.

LŪGŠANA

            Kungs, kur tad ir mana cerība šajā pasaulē? Vai kur ir mans vislielākais prieks zem šīs saules? Vai tad ne Tu, Kungs un mans Dievs, kura žēlsirdībai nav robežu? Kur tad man ir bijis labi bez Tevis? Vai kur man ir bijis slikti ar Tevi? Es labāk gribu būt nabags Tevis dēļ, nekā bagāts bez Tevis. Es labāk gribu klīst pa pasauli, nekā bez Tevis debesis iemantot. Kur Tu, tur debesu valstība, kur Tevis nav, tur nāve un elle. Tu esi manas sirds ilgas: tāpēc vaidēšu un kliegšu pēc Tevis un savās lūgšanās Tevi piesaukšu.

            Nav neviena, kam es varētu pilnīgi uzticēties, nav neviena, kas man varētu sekmīgi palīdzēt, izņemot Tevi, mans Dievs. Visi meklē kaut ko savu, tikai Tev vienīgajam rūp mana pestīšana un Tu visu kārto man par labu. Un, lai gan Tu man pielaid visādas kārdināšanas un pretešķības, tomēr visu to dari manam labumam.

            Tu mēdz tūkstoš veidos pārbaudīt savus mīļotos. Tomēr arī pārbaudījumos ne mazāk vajag Tevi mīlēt un slavēt, kā tad, kad mani pildi ar debesu prieku. Tāpēc, Kungs un mans Dievs, uz Tevi es ceru un paļaujos. Visas savas rūpes es uzticu Tev, jo, izņemot Tevi, viss ir pārejošs un nespēcīgs.

            Daudz draugu nekā nelīdzēs, stiprais palīdzētājs nepalīdzēs, gudrais padoma devējs neiedos padoma, gudrinieku grāmatas neiepriecinās, visdārgākā manta neizglābs, neviena slepena vieta droši nenosargās, ja Tu pats nepalīdzēsi, nestiprināsi, neiepriecināsi, nepamācīsi un nesargāsi. Tādēļ, ka viss, kas liekas, nes mieru un laimi, bez Tevis ir nieks un patiesībā nedod ne miera, ne laimes, jo tikai Tu esi visa labā iesākums un kronis. Tu esi dzīvības pilnība, Tu esi neizsmeļamās gudrības avots: cerēt uz Tevi ir vislielākais prieks. Uz Tevi es paceļu savas acis: Tevī ir mana cerība, mans Dievs, žēlsirdīgais Tēvs! Svētī un dari svētu manu dvēseli, lai tā būtu Tev par patīkamu mājokli un par mūžīga goda krēslu, un lai šajā Tavā nometnē neatrastos nekas Tavu acu necienīgs. Tavas labsirdības lielumā un Tavas žēlsirdības daudzumā paskaties uz mani un uzklausi sava kalpa lūgšanu, kurš izdzīts tālu tumsības un nāves malā. Sargā un glāb sava kalpa dvēseli šīs laicīgās dzīves briesmās, uz aizved viņu pa miera ceļu uz mūžīgās gaismas Tēviju. Amen.

ATDODOTIES DIEVAM...

Mans Dievs, es uzticos Tev,

Dari ar mani, ko vien gribi.

Lai arī ko Tu ar mani darītu, es pateicos Tev.

Es esmu gatava uz visu, es pieņemu visu,

lai tikai Tava griba piepildās manī

un visā Tavā radībā,

tad es nekā vairāk nevēlos, mans Dievs.

Tavās rokās es atdodu savu dvēseli.

Es atdodu Tev visu, mans Dievs,

jo es Tevi mīlu ar visu savas sirds mīlestību.

Šī mīlestība mudina mani paļauties Tev,

es atdodos Tavās rokās ar pilnu paļāvību,

jo Tu esi mans Tēvs.

(Šarls de Fuko)

LŪGŠANA

            Kungs Dievs, es nezinu, ko man vajadzētu lūgt no Tevis: vienīgi Tu zini, kas man ir vajadzīgs. Tu mani mīli vairāk nekā es pats protu sevi mīlēt. Ak, Dievs, dāvā savam bērnam to, ko viņš pats neprot lūgt. Es nedrīkstu lūgt ne krustu, ne mierinājumu, es tikai nolieku sevi Tavā priekšā un atveru Tev savu sirdi.

            Uzlūko manas vajadzības, kuras es pats nezinu, uzlūko un dari pēc savas lielās žēlsirdības.

            Pazemini vai pacel mani, vienalga es mīlu visus Tavus nodomus, kaut arī es tos nepazīstu. Es esmu kluss, es piedāvāju pats sevi par upuri, es padodos Tev un negribu, ka man būtu cita vēlēšanās, kā tikai pildīt Tavu gribu.

(Mūks Fransuā Fenelons)

LABĀ GANA VADĪBĀ...

            Jēzu, labais Gans, izklāj savu gaismas segu dzīves pakrēslī, lai mieru meklējošās dvēseles Tevī varētu pulcēties un atpūsties.

            Atstāj savu Gana zizli dzīves krustceļos, lai cilvēkbērni, kas savā steigā pazaudējuši ceļu, varētu uz tā atspiesties un atrast taku tālāk.

            Labais Gans, Tu esi dzēsis slāpes visiem, kas meklēja kaut lāsīti pasmelt no tava neizsīkstošā avota, atspirdzini arī tagad cilvēku sausās, izslāpušās sirdis un aizskalo visu rūgtumu un mēmās sāpes no tām.

            Pašķir ar savu roku biezos tumsas slāņus, lai cilvēks cauri tiem spētu saredzēt Tavu gaismu.

            Mēs visi esam ceļā pie Tēva, ― Tu vislabāk pazīsti šo ceļu, vadi mūs un palīdzi mums.

MĪLESTĪBĀ UZ KUNGU...

            Mans dārgais Pestītāj, kas vienībā ar Tēvu un Svēto Garu esi visas dzīvības iesākums un sakne, es mīlu Tevi. Es mīlu Tevi ar visu pumpuru briestošo līksmi, ar ziedēšanas gaviļu torņiem, ar smaržu, ko pār ūdeņiem pludina vējš, ar nojautas tikko dzirdamiem zvaniem, ar Tevis atzīšanas vispirmo staru, ar savas dzīvības pēdējo elpu ― es mīlu Tevi.

            Es mīlu Tevi ar bērna mīlestību, kas paļāvībā nejautā neko, tikai ieliek nedrošu roku Tavā drošajā rokā. Es mīlu Tevi ar mācekļa mīlestību, kas jaunu atziņu slāpst, jaunu ceļu gaidās deg un ar sajūsmu seko ideālam. Ar jaunieša mīlestību es Tevi mīlu, kad aizrautības pali nes bezdibeņiem un klintīm pāri, kad neiespējamais liekas iespējams. Es mīlu Tevi ar tādu mīlestību, kas visas ilgas Tev pretī nes. Tu viens tās vari piepildīt savā trīsveidīgā starojumā, jo Tavs tuvums ir svētlaime, miers, izlīdzinājums un gaisma. Tu staro no tiem dziļumiem, kur meklēju dzīves jēgu, sāpju noslēpumu un saskaņu ar Dieva gribu, un kuros dzimst drosme un apņemšanās labajai cīņai. Tu esi arī cilvēku un skaistuma mīlestībā, jo vismazākais ir Tavs brālis, un mīlot visu skaisto un labo, nevar nemīlēt Tevi, kas esi visa patiesā, dzīvā un mūžīgā skaistuma atslēga.

(Pēc Marijas Urnežus)

LŪGŠANA

            Dievs, Tu bezgalīgais labums! Es visiem spēkiem tiecos pēc Tevis, lai Tevi mīlētu.

            Mans Dievs! Tu rādi man savu labestību. Tā līdzinās lielai upei, no kuras zeme ņem valgumu.

            Par visu, ko līdz šim esmu saņēmis no Tevis, pateicos Tev. Kungs, es ceru uz Tavu labumu, kas ir lielāks kā visi cilvēku grēki un ļaunumi. Kad mēs pazemīgi atzīstam savus trūkumus, savas vājības, nožēlojam savus grēkus, tūlīt tu esi gatavs sniegt savu palīdzību, savas žēlastības.

            Mans Dievs! Tava roka nekad nepiekūst dalīt dāvanas. Lai mana sirds nepagurst Tev pateikties, Tevi mīlēt, pēc Tevis ilgoties, Tev kalpot, Tev dzīvot.

MIERA CEĻOS...

            Kungs, dari mani par miera nesēju, lai es spētu nest mīlestību tur, kur valda naids;

            lai es nestu piedošanu tur, kur sāpīgi dara pāri;

            lai es nestu saskaņu tur, kur nav saderības;

            lai es nestu patiesību tiem, kas maldās;

            lai es spētu nest cerību tiem, kas izmisumā;

            lai es spētu apgaismot tos, kas tumsā.

            Kungs, palīdzi man, lai es ilgotos dāvāt citiem, bet nevis ņemt no tiem;

            lai es vēlētos ne tik daudz būt saprastam, kā citus saprast;

            ne tik daudz būt mīlētam, cik mīlēt citus;

            aizmirst sevi un iemantot Tevi;

            piedot citiem un iegūt piedošanu;

            nomirstot sev, piedzimt mūžīgai dzīvei;

            spēt sevi nostādīt zemākā vietā un dzīvot tā, it kā katra diena man būtu pirmā un pēdējā.

(Sv. Francisks)

VISU NO JĒZUS...

Jēzu, Tu esi dzīve, kuru es gribu dzīvot;

Tu esi gaisma, kuru es gribu iededzināt sevī un citos;

Tu esi prieks, kurā es gribu dalīties;

Tu esi miers, ko gribu iegūt sev un citiem;

Tu esi man visā viss.

Kungs, dāvā man sevi, jo bez Tevis es nespēju neko!

(Pēc Mātes Terēzes no Kalkutas)

            Kungs Dievs, svētī visas manas stundas un visas manas naktis, kā Tu svētī viļņojošās vārpas un auglīgos tīrumus. Kungs, svētī mani sāpēs un priekos, svētī mani darbā un lūgšanās un manās nakts asarās. Kungs, svētī mani no Tava tuvā tāluma, un līdz manai pēdējai stundai apsedz mani ar savas žēlastības spārniem.

(Pēc Pola Tuanē)

PAR BAZNĪCAS VIENĪBU**

            Visvarenais un žēlsirdīgais Dievs, kas caur savu Dēlu, Jēzu Kristu, esi gribējis visas tautas apvienot vienā dievabērnu saimē, palīdzi mums ar savu žēlastību, lai mēs, kristieši, atteikušies no katras nesaskaņas, būtu vienoti patiesībā un mīlestībā, un visi cilvēki, pazinuši īsto ticību, draudzīgi apvienotos vienā Baznīcā. Caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu. Amen.

PAR PRIESTERIEM

            Vislabais Jēzu, Tu ar savu dievišķo Sirdi vienmēr jūti līdzi nabaga cilvēcei, kas iet pa šīs zemes ērkšķainajiem ceļiem, un rūpējies par to, lai tā tiktu virzīta uz mūžīgo dzīvi. Mēs Tevi lūdzam, Kungs, uzlūko savu Baznīcu un sūti tai dievbijīgus un svētus priesterus. Tu pazīsti katru sirdi, tādēļ izvēli sev uzticamus strādniekus, lai mūsu tautā tie pildītu cildeno patiesības un mīlestības misiju. Liec, lai viņi pazītu dievišķā paaicinājuma balsi. Stiprini viņu gribu, lai viņus nepārvar cilvēciskās vājības. Māci viņus pacietīgi nest krustu, kur Tu, dievišķais Pestītāj, pats uzliec uz viņu pleciem priesterības Sakramentā.

            Iedves vecākiem pārliecību, ka bērni, kas aiziet pa priesterības ceļu, ir vislielākā un visskaistākā dāvana gan tautai, gan pašam Dievam. Mēs Tevi lūdzam, Kungs, sūti saviem priesteriem Svētā Gara dāvanas, lai viņi spētu palīdzēt cilvēkiem dzīvē un nāves stundā. Sevišķi lai mīl mazos un nicinātos, kas cieš un ir no citiem aizmirsti; lai viņi ir patiesības sūtņi Tavā Baznīcā, pilni dzīvas ticības; lai ir mīlestības eņģeļi, kas atsakās no ģimenes laimes un sevi pilnīgi ziedo augstākajam, mūžīgajam mērķim; lai viņi ir upura nesēji, kas gandara par savu brāļu grēkiem; lai viņi ir padoma un stiprinājuma nesēji cilvēkiem tikumu un pienākumu ceļā.

            Kungs, kas mācīji un vadīji savus apustuļus, svētī tagad priesterus viņu darbā, lai viņu pūlēm vienmēr ietu līdzi Tava žēlastība.

KRISTĪGAS ĢIMENES LŪGŠANA

            Pestītāj, Jēzu Kristu, Tavai aizsardzībai mēs novēlam savu ģimeni, savu māju un visu, kas mums pieder. Tās mīlestības dēļ, kas Tev lika kļūt par cilvēku un nomirt uz krusta, mēs Tevi lūdzam, svētī mūsu ikdienas darbus un lūgšanas. Pasargā mūs no ikvienas nelaimes un cilvēku ļaunprātības. Pasargā mūs arī no visām savām dusmām un nepielaid, ka kāds no mums nomirtu bez Svētajiem Sakramentiem. Dod mums savu svētību, lai mēs būtu stipri savā ticībā un droši to apliecinātu, lai mēs arī ciešanās un grūtībās nezaudētu paļāvību, bet pieaugtu mīlestībā uz Tevi un tuvākiem.

VECĀKU LŪGŠANA PAR BĒRNIEM

            Kungs Dievs, Tu savā žēlsirdībā esi iepriecinājis mūsu ģimeni ar bērniem. Lūdzam Tevi, palīdzi mums tos arī izaudzināt un sagatavot mūžīgajai dzīvei, jo viņi ir ne tik vien mūsu, bet vēl vairāk tavi bērni.

            Dievs, tu jau no mūžības zini, kāds liktenis viņus sagaida; tāpat to, kas visvairāk vajadzīgs mūsu bērnu laicīgajai un mūžīgajai laimei. No savas puses mēs gribam Tev upurēt savas lūgšanas un darbus, strādājot viņu labā, mācot viņus un vēlot viņiem labu.

            Bet ko palīdzētu mūsu centība, ja Tu nerūpējies par viņiem? Mūsu nomods par viņiem būtu veltīgs, ja tu nesargātu viņus ar savu gādīgo roku.

            Vislabais Tēvs, esi mierinātājs un palīgs mūsu bēdās un rūpēs. Attālini no mums visas nemierīgās domas un uztraukumu par mūsu bērniem. Dod mums spējas, lai protam vadīt savus bērnus pa kristīgo dzīves ceļu un iemācīt tiem vajadzīgās zinības un labos tikumus. Pasargā viņus no ļaunas ietekmes un iztaisno viņu ceļus dzīves pagriezienos. Lai viņi ir centīgi strādājot savu darbu un paklausīgi mūsu labajam vārdam. Vadi, Kungs, mūs pašus, lai ar savu piemēru mēs iemācītu bērnus būt pacietīgiem grūtībās, apzinīgiem ticībā un savos pienākumos, dzīvojot Tavam godam un savas dvēseles pestīšanai.

BĒRNA LŪGŠANA PAR SAVIEM VECĀKIEM

            Vislabais Dievs, kas esi mums devis bausli godāt savu tēvu un savu māti, es lūdzu, palīdzi man tā dzīvot, lai es būtu saviem vecākiem atbalsts un iepriecinājums visās viņu dzīves dienās. Ar savu žēlastību atalgo, Kungs, viņus par visu, ko tie manā labā darījuši, lai viņi, ilgi un laimīgi dzīvojot, varētu iemantot debesu valstību.

LŪGŠANA PAR LABA DZĪVES DRAUGA IZVĒLI

            Kungs Dievs, vienīgi Tu zini, kāds dzīves ceļš man jāiet, lai es drošāk sasniegtu dvēseles pestīšanu. Ja tas ir laulāto ceļš, tad kaut kur dzīvo arī tas cilvēks, kuru Tu savā apredzībā esi man nolēmis par dzīves draugu, un kuram altāra priekšā es solīšu uzticību kā laimē, tā nelaimē, lai viens otru mīlētu un cienītu visās sava mūža dienās. Kungs Dievs, ņem savā gādībā mani un šo cilvēku, lai, Tavā žēlastībā dzīvojot, mēs sevi saglabātu viens otram šķīstus miesā un dvēselē. Vadi, Kungs, mūsu dzīvi tā, lai mēs viens otru atrastu ―Tavam godam un mūsu laimei, laicīgai un mūžīgai.

PAR MIERU UN SATICĪBU

            Dievišķais Pestītāj, kas saviem mācekļiem esi teicis: „Mieru es jums atstāju, savu mieru es jums dodu” (J. 14, 27), dāvā arī mūsu sirdīm šo taisnības un mīlestības augli. Stiprini saprašanos un mīlestību starp cilvēkiem. Māci mūs, Kungs, piedot cits citam izdarītās pārestības, saskaņā ar Tavu vēlēšanos: „...dariet labu tiem, kas jūs ienīst un lūdzieties par tiem, kas jūs kaitina un apmelo”... (Mt. 5, 44), lai mēs būtu par patiesiem dievabērniem, kas ļaunumu pieveic ar labiem darbiem.

VECUMĀ

            Visuvarenais, mūžīgais Dievs, es pateicos Tev, ka esi man dāvājis ilgus mūža gadus un līdz šim brīdim esi ļāvis izmantot Tavas žēlastības. Tu esi mani vadījis no bērnu dienām pa saviem ceļiem, un es arvien paļaujos uz Tevi. Tavās rokās ir visas manas dzīves dienas. Dari man, Kungs, panesamu vecuma nespēku, dod man izturību labā un pēdējo žēlastību nāves stundā. Mana sirds lai paliek arvien Tev uzticīga līdz tam, kad sauksi mani savā valstībā.

            "Līdz vecumam, līdz sirmiem matiem neatstāj mani, Dievs, kamēr es tavu roku darbus nebūšu darījis zināmus nākamai paaudzei” (Ps. 71, 18).

SLIMĪBĀ

            Vislabais mans Pestītāj, cilvēku dvēseles un miesas Dziedinātāj, kas esi tik daudz cietis un uzupurējies mūsu pestīšanas labā, uzlūko mani slimības un nespēka brīžos un dāvā man drosmi un izturību. Mans Dievs, ja tas saskan ar Tavu vissvēto gribu, padari mani veselu, lai es atkal varu ar prieku kalpot Tev un tuvākiem.

CIEŠANĀS UN NELAIMĒ

            Dievs, esi man grēciniekam žēlīgs un palīdzi man. Atpestī mani no visa ļauna, lai es varu atrast mieru savai dvēselei.

            Tēvs, Tev viss ir varams, ņem nost no manis šo biķeri, tomēr ne mana, bet Tava griba lai notiek.

TICĪBAS GRŪTĪBĀS

            „Pavairo mums ticību” (Lk 17, 5), tā lūdzās Tavi apustuļi, Kungs, tā lūdzos arī es. Ticība ir gaisma manā dzīves ceļā, ticība ir mans prieks mana lielā cerība, jo Tu, Kungs, esi apsolījis: "Kas tic man, tam ir mūžīgā dzīve” (Jn. 6, 47). Es ticu, Kungs, visam, ko Tu esi sacījis, un ticu tāpēc, ka to esi sacījis Tu, mans Dievs, kura labumam un varenībai nav robežu. Pavairo manu ticību un māci man paļauties uz Tevi! Ar savu žēlastību mudini mani, Kungs, tiekties pēc Tevis, mīlēt Tevi un pildīt Tavu gribu, lai labie darbi būtu manas ticības rota. Mans Pestītāj, Tu esi teicis: "Kas tic, tam viss ir varams" (Mk. 9, 22), dod, lūdzu, man tādu ticību, lai es spētu Tev sekot, nebaidoties ļaužu ieskata, lai es saglabātu savu dvēseli tīri, paliktu Tavā žēlastībā un sasniegtu mūžīgo dzīvi. Es zinu, Kungs, ka tikai skaidrā dvēselē mājo stipra ticība. Tāpēc stāvi man klāt, kad mani piemeklē šaubas un kārdināšanas. Sirdsskaidriem ļaudīm Tu esi apsolījis, ka "viņi Dievu redzēs" (Mt. 5, 8). Palīdzi man, Kungs, pastāvēt kristīgos tikumos un ļauj izturēt arī tad, kad ticības pienākumi prasa piepūli. „Kungs, pie kā mēs iesim? Tev ir mūžīgās dzīves vārdi,” tā sacīja apustuļi (Jn. 6, 68). Pie kā gan cita lai es ietu? Kas gan cits spēs dot mieru un laimi manai dvēselei, ja ne Tu, mans Dievs! Tāpēc es lūdzos, lai Tavi „mūžīgās dzīves vārdi” mani uztur ticībā, lai mana dvēsele kļūst Tev par svētu mājokli, jo vienotībā ar Tevi es gribu dzīvot un nomirt.