otrdiena, 2015. gada 3. februāris

Homoseksuālistu porno „zvaigzne” par apsēstību un atbrīvošanu

Patiess stāsts par Josepha Sciambry, 44-gadīgu vīrieti, kas bija apsēsts ar seksu un nonācis dēmona varā. Tagad šis amerikānis no Kalifornijas palīdz cilvēkiem, kas cieš tā, kā viņš kādreiz cieta.

Viņam bija 8 gadi, kad viņš pirmo reizi nonāca saskrasmē ar pornogrāfiju – žurnālu, ko bija pazaudējis viņa brālis. Sāka pašapmierināties, vēlāk vēlējās sekot tam, ko bija ieraudzījis pornogrāfiskajos žurnālos. Ar laiku sākās prostitūtu pakalpojumi un publisko namu apmeklējumi, kas kļuva par rutīnu. Arī tas viņam apnika. Meklējot jaunus dzinuļus, 19 gadu vecumā viņš ienāca San Francisko geju aprindās. Reiz, kādā vietā, kurā tika veiktas lielas nešķīstības, Jozefs atdeva sevi sātanam, kurš viņam atklājās atvērtas mutes izskatā ar garu, izbāztu mēli. No tā laika vīrietis sāka sevī dzirdēt sātana balsi. Viņš kļuva par homoseksuālistu porno aktieri un par vīriešu prostitūtu. Nonāca līdz tam, ka vairs nebija spējīgs izjust seksuālu baudījumu, ja tai nesekoja vardarbība un sāpes. Sāka iesaistīties sadistiskās porno filmu ainās. Viņam vēl nebija 30 gadu, kad viņš saprata, ka viņa dzīvē nav palicis nekas, kā tikai naids uz visu pasauli, naids uz citiem cilvēkiem un pašam uz sevi.


Pēc kārtējās, sātaniskās un vardarbīgās orģijas viņš nokļuva slimnīcā. Tur viņš piedzīvoja tādu pieredzi, it kā viņš mirtu un zem viņa atvērtos elles vārti. Tajā brīdī viņa māte, katoliete karsti lūdzās pie sava dēla gultas. Bailes no elles, kuru viņš ieraudzīja šajā vīzijā un redzot kādu būtni ar ļoti lielām ausīm, Jozefs arī sāka lūgties. Lūdza Dievam piedošanu, lūdza atbrīvošanu. Sajuta, ka it kā atgriežas savā ķermenī. Pēc atveseļošanās vinš atgriezās pie savas katoļu ticības, ko bija atstājis novārtā. Saņēma arī vairākus eksorcismus. Sāka bieži pieņemt Jēzus Kristus Miesu. Lūdza palīdzību Dievmātei Marijai. Viņš saka: „Ticu, ka eksistē saikne starp homoseksuālistu kustību un ļaunuma spēkiem, jo homoseksuālais dzīves stils patiesībā ir piepildīts ar meliem un atstumtību. Tas spēks, kas to visu virza, apsola daudz, bet šie solījumi reti kad piepildās.”

Viņš atzīst, ka joprojām izjūt tieksmi pret citiem vīriešiem un pašapmierināšanās kārdinājumu. Viņš saprot, ka mīlestība un pieņemšana, kuru agrāk meklēja seksuālās attiecībās, var pilnībā dot tikai Jēzus, ejot garīgās dzīves ceļu.
Šobrīd Jozefs vada katoļu grāmatu veikalu Napā, Kalifornijā. Cenšas palīdzēt saviem bijušajiem draugiem, kuri tāpat kā kādreiz viņš, ir ievilkti homoseksuālismā. Viņš tiem stāsta par Dieva mīlestību un laimi, ko Viņš dāvā.

Jozefs saka: „Es redzēju daudz nelaimīgus un meklējošus gejus un lesbietes, kuri tika kristietības ievainoti caur nepatiesiem kristiešiem. Viņi runāja par apsūdzībām, bet nerunāja par mīlestību. Atklāju, ka tad, kad gejs vēlas attekties un atsakās no iepriekšējā dzīves veida, viņam ir ļoti nepieciešams nesavtīgs draugs, kāds, kurš neko no viņa negaidīs. Ir svarīga iejūtība un uzklausīšana, nevis katehizēšana, nevis dogmu stāstīšana, bet patiesas rūpes no otra. Tikai tad, kad šādas rūpes tiks nodrošinātas, var domāt, kad un kā viņam pastāstīt patiesību par Dieva plānu, attiecībā uz viņu. Un arī šeit vienmēr ir jāatcerās, ka tā ir ievainota persona, tā, kas cieš, kas vēlas līdzjūtību, simpātiju un lūgšanu.”

Jozefs uzskata, ka atbrīvošanās no pornogrāfijas atkarības ir iespējama, bet tam ir vajadzīgs laiks, izturība un mērķtiecība. Bet, kas ir pats svarīgākais – iespējama tā ir tikai pateicoties Dieva žēlastības darbībai un sadarbojoties ar Dieva mīlestību. Nepieciešams arī daudz lūgties, bieži iet pie svētajiem sakramentiem (svēto Komūniju pieņemt katru dienu un katru nedēļu iet pie grēksūdzes), lai saprastu, no kurienes radās tā vēlme pēc pornogrāfijas nepieciešamības. Ļoti daudz kas ir atkarīgs no laba biktstēva un garīgā tēva. Nevar katru reizi skraidīt pie cita biktstēva, tikai tādēļ, ka ir kauns, ka ir nelabojams grēcinieks. Kad atrodam pieredzējušu garīgo vadītāju, vajag pie viņa arī palikt. Tieši tas pats attiecas uz tiem cilvēkiem, kas atrodas homoseksuālo attiecību gūstā. Ir nepieciešams saprast, no kurienes nāk šīs izjūtas, kāds ir to cēlonis. Tas ir grūti, tomēr iespējami. „Katrs gejs un lesbiete,” – uzsver Jozefs, „kuru pazinu, šo pieredzi iepazina jau bērnībā.”

Bet ko darīt tad, kad redzi, ka kāds ir iekritis homoseksuālismā? Vienmēr jāatcerās, ka Dievs ir mīlestība. Dievs nav ne šausmas, ne terorisms ne naids. Tādēļ pret šo personu ir jāatiiecas nevis ar izjautāšanu vai nosodīšanu, bet ar  rūpēm un mīlestību. Katrs, kas iesaistās geju dzīvesveidā, ir ievainota persona. Ir piesardzīgs, neuzticas katram un ļoti jūtīgs. To vajag atcerēties. Tādēļ vajag būt uzmanīgiem, uzticamiem un jūtīgiem pret šīm personām. Tas nenozīmē, ka nav iespējams neko mainīt, ir vajadzīgs iekšējs spēks, būt iesakņotiem Kristus patiesībā, kā arī būt atvērtiem un paļauties uz Svētā Gara darbību. Jāuzmanās, lai nesāktu darboties tukšās emocijās, jo Patiesību var tikai tad pasludināt un to var pieņemt tikai tad, kad tiek sludināta ar sapratni un mīlestību.

Šī cilvēka mājaslapa: http://www.josephsciambra.com/


Tulkoja pr. Ilmārs Tolstovs no poļu valodas. Publicēts www.gosc.pl (lifesitenews.com)

8 komentāri:

  1. Kā tas ir iespējams, ka mūsdienās priesterim ar visdažādākajiem argumentiem jāmēģina pierādīt PRAKTIZĒJOŠIEM KATOĻIEM, ka homoseksuālisms ir grēks!?
    Pirms 50 gadiem Eiropā bija gandrīz neiespējami atrast katoli, kas homoseksuālismu uzskatītu par normu.
    Varbūt tomēr nebūtu par šiem 50 gadiem jārunā tik augstos toņos, kā "Baznīcas atdzimšana", "otrie Vasarsvētki" u.tml.
    Ikviens normāls cilvēks no dzimšanas "asinīs" jūt, ka sodomisms ir smags grēks. Turpretī, ja cilvēkam nav iekšējas pretestības un riebuma pret šo parādību, tad tas nozīmē, ka viņš ir "piestrādājis" pie sevis, lai izdzēstu no savas sirds Dieva ielikto Dabisko likumu.

    AtbildētDzēst
  2. Kas, Jūsuprāt, ir cieņa un mīlestība pret cilvēku? Jūs rakstāt: "Tādēļ pret šo personu ir jāatiiecas nevis ar izjautāšanu vai nosodīšanu, bet ar rūpēm un mīlestību. Katrs, kas iesaistās geju dzīvesveidā, ir ievainota persona.". Iedomāsimies, ka es tagad kā ateiste teiktu: "Pret katru kristieti nav jāizturas ar naidu, bet gan mīlestību, tā ir vien ievainota dvēsele, kas nesaprot, ka jāpaļaujas uz sevi, nevis iedomātiem tēliem". Man tieši liekas, ka iztaujāšana, lai saprastu, kas ir "geju dzīvesveids", ir tas, kas būtu mīlestība un cieņa. Saprast, patiesi saprast, iedziļināties, runāt. Jo varam jau uzskatīt, ka priesteris, kas sita savas māsas bērnus, un kuru baznīca nesteidzas nosodīt, arī realizēja "kristīgo dzīvesveidu", jo ir "neiecietīgas ticības ievainota dvēsele".

    AtbildētDzēst
  3. Nesaprotu jūsu domu gājienu? Katru cilvēku nosoda viņa paša grēks. Es domāju, ka būt kristietim nav grēks, bet praktizēt homoseksualitāti un ar to lepoties ir grēks. Arī sist mazus bērnus ir grēks. Par katru grēku mēs visi - gan priesteri, gan laji saņemam sodu - gan laicīgu, gan garīgu. Bet ja nožēlojam savus grēkus, Dievs, kurš mūs bezgalīgi mīl, arī bezglaīgi piedod.

    AtbildētDzēst
  4. Ilmār, vēlreiz - kas ir rūpes un mīlestība pret citu, arī svešu cilvēku, kā tas izpaužas?

    AtbildētDzēst
  5. Kristietis ir cilvēks, kurš cenšas izprast, mīlēt, pieņemt grēcinieku, bet kategoriski noraidīt, atmest un nepieņemt grēku un cilvēku, kurš ar grēku lepojas un vēlas to uzspiest citiem

    AtbildētDzēst
  6. Ja vēl priesteris Ilmārs izlabotu Joseph Sciambra vārdu, būtu ļoti labi. Tā kā stāsts ir tulkots no poļu valodas ir nepareizi pārņemts ģenitīvs.

    AtbildētDzēst
  7. God.priesteri!Kādreiz,pasen mūs dzīve saveda kopā,kad jutu to reto reizi aiziet pie grēksūdzes.Savā būtībā Jūs izdarījāt labu darbu:atvērāt(ar savu uzvedību un attieksmi)man acis tai patiesībai,ka Katoļu baznīca un tādi kā Jūs ir lielākais ļaunums,no kā jāturas pa gabalu vai-runājot jūsu terminoloģijā-par jums jāaizlūdz.Jūs un Jums līdzīgie sludina mīlestību,par kuru nav pat ne vismazākā priekštata.Pamācat citus,nosodat.Laikam tā jau ir vieglāk dzīvot.Jā,esmu homoseksuāls,ar savām vājībām un stiprām pusēm,bet ziniet-tivat vai nē-laimīgs.Lai arī to Jums pagrūti saprast.''Es vēlu atvērt Jums savu sirdi Dievam'',šo Jūsu citātu tagad adresēju atpakaļ.Un,ja sanāk laiks,ieskatieties savā dvēselē,-varbūt tur vēl kas arī atrodams cilvēcīgs.Priecīgas Lieldienas!

    AtbildētDzēst
  8. Manuprāt Dievs ir pacietīgs, bagāts žēlsirdībā un mīlestībā, kā arī Viņš piedod tiem cilvēkiem kuri nesaprot ko viņi dara un uz kurieni viņi dodas? Pasaule mūsdienās ir tik piesātināta ar visādu netaisnību un meliem, ka tas sāk jau šķist normāli.. Televizors, internets un skolas mūs audzina un tā mēs uzaugam.. Pilni ar netīru "ūdeni".. Kā švamītes piesūkušies. Un kad uznāk dzīves grūtības- mūs ļaunais žmiedz kā švamītes.. Tas kas no mums iztek ir ūdens ar kuru mēs esam piesūkušies.. Naids, dusmas, bailes utt... Kad esam izspiesti- mūs nomet zemē- kā švamīti un mēs no jauna piesūcamies ar zaņķi kuru pasaule mums uzspiež..
    Tapēc ir aicināti cilvēki- kuriem Dievs ir devis dzidro, tīro un skaidro ūdeni kas verd mūžīgai dzīvei un lai tie to dod dzert izslāpušajām dvēselēm.. Tām kuras ir ar netīro ūdeni piesūcinātas- lai tās atšķaida.. Tas ūdens kuru dod mums Jēzus Kristus- no tā mums vairs neslāps un arī grūtībās kad mūs "žmiegs" no mums iztecēs tikai dzidrais un skaidrais ūdens.. Mūs žmiegs un žmiegs- taču neizžmiegs, jo mums būs patiesais dzidrais ūdens kas verd mūžīgai dzīvei.. Ļaunais nespēs panest skaidro, patieso un svēto ūdeni un atstāsies- līdz nākamai reizei..
    Tapēc paldies Jums Priesteri Ilmār, ka Jūs šķaidat to netīro zaņķi un arī internetā var palasīt kko labu.. Paldies par Gaismu, ko Jūs dodat cilvēkiem- lai Dievs Jūs svētī, sargā un stiprina! Viņš vienmēr ir ar Jums :)

    AtbildētDzēst