Atklāt no jauna piemirsto Baznīcas mūzikā
Nepārraut saikni ar pagātni, lai būvētu nākotni
Tuvojas garīgajai mūzikai veltītais seminārs „No gregoriāņiem līdz gospeļiem" - jau pavisam drīz, 30. novembra vakarā, mūziķa Jāņa Kurševa un priestera Edgara Cakula vadītās meistarklases ietvaros māsu kalpoņu klosteri Ķīpsalā piepildīs senatnīgas melodijas, kas tikušas dziedātas Latvijas katoļu draudzēs XIX un XX gadsimtā. Novembris īpašā veidā ir laiks, kad neviļus aizdomājamies par savas valsts likteni, tās vēstures līkločiem un saknēm, no kurām tā ir augusi un joprojām atjauno savu identitāti. Baznīcās dziedātās dziesmas cauri gadsimtiem ir stiprinājušas vienkāršās tautas ticību, spēku dzīvot un pastāvēt smagajos okupācijas un apspiestās vārda brīvības gados.
Seminārs „No gregoriāņiem līdz gospeļiem" notiek jau ceturto reizi un ir bijis veltīts gan padziļinātai gregorisko dziedājumu, gan gospeļu apguvei, gan arī lūgšanai ar Tezē dziesmām, kas atspoguļo mūsdienu liturģijas skaistumu. Savukārt šīgada semināra idejas autors un iedvesmotājs ir priesteris Ilmārs Tolstovs, kurš atzīst, ka tieši studiju laiks ārpus Latvijas labāk ir ļāvis apzināties tautā kopto tradīciju un Baznīcas dziesmu nozīmīgumu. „Bieži vien, esot draudzē, tradicionālie dziedājumi mums šķiet garlaicīgi un mokoši. Bet varbūt tādēļ, ka paši neesam izbaudījuši šo dziedājumu skaistumu, senatnīgumu un dziļumu. Ir būtiski nepārraut saikni ar pagātni, lai būvētu nākotni," savās pārdomās dalās priesteris Ilmārs. „Iesaku doties uz šo semināru, lai pavisam jaunā gaismā, pateicoties profesionāliem mūziķiem, izdzīvotu, pat var teikt "izbaudītu" šos dziedājumus. Un ticu, ka priestera Edgara vadībā tas izdosies pavisam labi! " piebilst priesteris.
Vēsturiskās saknes meklējot
Protams, liturģiskā mūzika vienmēr ir balstījusies uz gadsimtu veidotām tradīcijām un vairāk vai mazāk stingri ievērotiem universāliem kanoniem, tomēr mūzikas kultūrā arī šajā jomā vērojama attīstība, meklējumi un katrai tautai raksturīgas iezīmes. Tā, piemēram, gregorisko dziedājumu kolorītu ir saglabājusi draudzēs tik bieži dziedātā lūgšana „Kunga eņģelis", lūdzoties par mirušajiem. Lai gan saaugusi ar folkloras tradīcijām, tā tomēr ir „nosargājusi" vairākas gregoriskajai tradīcijai būtiskas iezīmes - rečitatīvo dziedājuma manieri, šauru melodijas apjomu, psalmtoņu (primus tonus) modeļus kā melodijas intonatīvo bāzi[1].
„Latvijā izdotajās katoļu dziesmu grāmatās visvairāk ir „tautiskas" garīgās dziesmas, kur būtībā ir grūti nošķirt, vai tā ir kādas tautas garīgā dziesma, vai arī kāda komponista oriģināldarbs," atzīmē Mūzikas akadēmijas absolvente Inta Brence, kas savā bakalaura darbā ir pētījusi Baznīcas mūziku Latgalē. Varbūt daudziem no mums būs pārsteigums uzzināt, ka vairums Ziemassvētku un Lielā Gavēņa laika dziesmu ir tulkotas no poļu valodas 19. gadsimtā (jezuītu un vēlāk arī citu aktīvu priesteru darbības ietvaros) un ir cieši iesakņojušās un asimilējušās Latvijas garīgās mūzikas augsnē. Varam pieminēt arī vēl citas pazīstamas melodijas, kas norāda uz vēsturiskām, Eiropas garīgo dzīvi vienojošām ietekmēm - „Pretī Visuaugstākam" ir tiroliešu melodija, himna „Dievs, mēs Tevi slavējam" - XVIII gs. Vīnes melodija, „Pār kalniem un lejām" - Lurdas folklora utml. Latvijā izdotajos dziesmu krājumos ir arī virkne dziesmu, kas radušās tepat, Latvijā, un kuru pamatā nepārprotami ir latviskas vai latgaliskas tautasdziesmas. Dažas no tām varēsim apgūt semināra laikā.
Dziedāsim Dievam jaunu dziesmu
Baznīca, ejot cauri gadsimtiem, Dievam vienmēr „dzied jaunu dziesmu" (Atkl 4,8). Līdz ar to seminārs, kurš veltīts tradicionālajiem dziedājumiem, paradoksālā veidā ir vērsts uz jauna pielūgsmes veida meklējumiem, jo mūzikai piemīt spēja bez vārdiem atvērt cilvēku sirdis Dieva esības noslēpumam. Un būtiskais nenoveco. Semināra pirmajā daļā Jāņa Kurševa vadītās meistarklases laikā dalībnieki uzzinās, kur ir atrodams „dziedātāja krusts", un varēs iepazīties ar pamatprincipiem, kas nodrošina vokālo skanīgumu. Pēc iedziedāšanās apgūsim īpaši izraudzītas dziesmas M. Celminska harmonizācijā, cenšoties panākt balsu un mūzikas instrumentu improvizāciju saskaņu. Savukārt otrajā - pielūgsmei un lūgšanai veltītajā daļā - izdzīvosim meditatīvu, mūzikas cauraustu pārdomu laiku kapelā, apzinoties, ka 30. novembra vakars noslēdz Baznīcas liturģisko gadu un ievada jaunu posmu, jaunu Adventu, kurā atveramies uz Kunga atnākšanu gan tagad, laika ritējumā, gan laiku beigās, mūžībā. Pēdējais novembra vakars mēnesī, kad pieminam savus aizgājējus, mūs mudinās atcerēties visus tos, no kuriem esam atvadījušies šī gada laikā, pieminot arī Zolitūdes traģēdijas upurus. Vakara noslēgumā priesteris Edgars Cakuls celebrēs Svēto Misi un aizdegs pirmo sveci Adventa vainagā.
Lai gaidīšanas laiks, kuru uzsāksim jau pavisam drīz, mums atgādina, ka visi esam vēl ceļā - ceļā uz mūžīgo Jeruzālemi, galamērķi, kas „ir apslēpts ārpus šīs pasaules, mums pagaidām vēl neredzamā Dieva noslēpuma sirdī" (pāvests Pāvils VI). Dodoties šajā iekšējā svētceļojumā, dziedāsim kopā ar Baznīcu Kungam jaunu dziesmu!
Plašāka informācija par semināra norisi pieejama www.kalpones.lv.
Māsa kalpone Inese
[1] Brence, I. (1995). Katoļu baznīcas mūzika Latgalē. Nepublicēts bakalaura darbs JVLMA (darba izstrādes zinātniskā vadītāja profesore, Dr. art. Ilma Grauzdiņa).
Pārpublicēts no www.katolis.lv
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru