ceturtdiena, 2014. gada 9. oktobris

"Evangelii gaudium" - pr. Ilmāra konspekts

Tā ir revolūcija! Bet revolūvija Tradīcijas ietvaros. Tā var teikt, lasot jauno pāvests Franciska apustulisko pamudinājumu "Evangelii gaudium". Ļoti ceru, ka šis dokuments tiks iztulkots latviski, bet ne tikai iztulkots uz papīra, bet dziļi iesakņosies mūsu, ticīgo sirdīs. Šis ir viens no retajiem pāvesta dokumentiem, ko es lasu ar aizrautību un nevaru vien nociesties, kad to pabeigšu lasīt. Iesāku to darīt šodien, tādēļ tagad publicēšu savas, ar zīmuli uzrakstītās piezīmes teksta malās. Vēlos uzsvērt, ka manas piezīmes nav teksta analīze vai konspekts, bet manas paša pārdomas par tekstu. Oriģinālais teksts ir atrodams šeit: http://www.vatican.va/holy_father/francesco/apost_exhortations/index_en.htm

Ievads
1. Evaņģēliju nepieciešams sludināt ar prieku;
2. Mūsdienu patērētāju sabiedrībā dzīvo cilvēki ar aizvērtām sirdīm un izolētu sirdsapziņu;
3. Kristus gaida lai mēs speru kaut tikai mazu solīti pretī Viņam. Viņš uzreiz atbild;
4. Dievs nekad nekavējas piedot;
6. Dievs mūs, kristiešus kas nemitīgi dzīvo gavēnī, aicina doties prieka straumēs;
7. Kristietības pamatā nav kāda ideja, bet satikšanās ar Personu;
8. Tikšanās ar Dievu atbrīvo no koncentrēšanās tikai uz sevi;
11. Dievu nevar iekļaut mūsu izveidotajās shēmās. Labā Vēsts ir nemitīgs jaunums;
12. Jēzus ir pirmais evaņģelizētājs;
13. Ticīgais ir cilvēks, kurš nemitīgi "atcerās" pestīšanas notikumus;
14. Dokuments ir Sinodes auglis. Ir trīs evaņģelizācijas virzieni:
a) parastā, draudzes pastorāle;
b) kristīto, kas nedzīvo pēc evaņģēlija;
c) tie, kas nepazīst Kristu vispār;
14. Baznīca izplatās nevis caur citu pārliecināšanu, bet caur pievilcības, pievilkšanas spēku;
15. Misija ir pats svarīgākais Baznīcas uzdevums;
16. Baznīcai vajag decentralizēties. Lielāka loma ir nepieciešama diecēzes bīskapiem;



1.daļa Baznīcas misionārā pārveide

20. Baznīcai ir jāiziet no sevis;
22. Logoss, Vārds lauž mūsu shēmas, priekšstatus;
24. Baznīca - tā ir misionāru mācekļu Kopiena;
24. Ir nepieciešams noliekties pret tuvāko;
24. Evaņģelizācija nozīmē iet kopā ar avīm, būt pacietīgiem un būt uzticīgiem Kungam;
24. Nomirt sev visas dzīves garumā;
24. Evaņģelizācija nozīmē arī ar skaistu liturģiju priecīgi svinēt evaņģelizāciju;
25. Šis ir pāvesta tālākās darbības programmas dokuments;
25. Katrai kopienai Baznīcā ir jāizdara savas dzīves, eksistences revīzija;
26. Jāpieskaņo sava draudze, diecēze, visa Baznīca tam Kristum Miesas ideālam, kas ir minēts Rakstos;
26. Vatikāna II koncils aicina Banzīcu uz reformu;
27. Visas Baznīcas struktūras nemitīgi ir pakļautas atjaunotnei, reformai;
28. Draudze nedrīkst būt stīva kopiena;
28. Draudze ir kopiena starp brāļiem un māsām noteiktā teritorijā;
29. Visas kopienas un kustības ir Svētā Gara dāvana. Tām ir jābūt saistītām ar draudzēm un diecēzēm;
30. Vietējās Baznīcas ir misionāras un tām ir jādodas uz perifērijām;
31. Bīskapam ir jācenšas diecēzi veidot pēc pirmo kristiešu parauga;
32. Ir nepieciešama pāvestības reforma. Baznīcas pārlieku lielā centralizācija ir šķērslis misijām;
33. Mēs nevaram aizbildināties sakot: "Mēs tā vienmēr darījām!" Reforma kopā ar bīskapu;
34. Runāt mūsdienu cilvēkiem saprotamā valodā;
35. Sludināt pašu svarīgāko, nevis otršķirīgās lietas kā svarīgākās;
36. Ir jārespektē katolisko patiesību hierarhija;
38. Sludinot ir jāievēro ticības patiesību hierarhiju un līdzsvarotību;
39. Evaņģēlija patiesību integralitāte;
39. Nevar morāli atraut no Kristus. Morāle bez Kristus neparāda mūžības perspektīvu;
40. Lielāku brīvību teologiem un egzegētiem patiesības meklējumos;
41. Doktrīnu sludināt cilvēkiem saprotamā valodā;
42. Jāatcerās, ka ticības patiesības vienmēr būs neērtas;
43. Reforma - pārskatīt lokālās tradīcijas un atšķirt būtisko no nebūtiskā;
44. Grēksūdzes svarīgums. Neatstāt tukšus biktskrēslus;
45. Mēģināt labāk izteikt evaņģēliju, neatsakoties no patiesības;
46. Baznīcai labāk, sperot drosmīgus soļus kļūdīties, nekā baidoties mīņāties un noskatīties uz notiekošo;
47. Baznīcai ir jābūt atvērtai, kā Tēva mājām un neiavērt sakramentu durvis tiem, kas nomaldījušies;
47. Baznīca nav "muitas postenis", bet Tēva mājas;
48. Nabagajiem un slimajiem ir pirmā vieta Baznīcā;
49. Labāk "ievainotu Baznīcu", nekā "slimu" no aizslēgtības pret pārējiem.

2.daļa - kopienas iesaistīšanās krīze

50. Situācijas diagnoze
51. atpazīt svētajā Garā laika zīmes
52. Sabiedrības noslāņošanās, lielas izmaiņas sabiedrībā
53. Nē - ekonomiskajai nevienlīdzībai
53. Atstumšanas kultūra
54. Maldīgi domāt, ka ekonomika pati par sevi būs taisnīga
55. Naudas un patēriņa dievekļi
56. Tirgus autonomijas un finanšu spekulācijas ideoloģija
57. Ekonomikā atmet ētiku un atmet Dievu
57. Finanšu ekspertiem jārunā par dalīšanās ētiku
58. Bagātajiem ir pienākums palīdzēt nabagajiem
59. Politiskās un ekonomiskās sistēmas netaisnīgums
61. Uzbrukumi kristiešiem un reliģiskajai brīvībai
62. Ārējās lietas ņem virsroku un iznīcina kultūtu saknes
63. Mēdiju negatīvā ietekme uz vērtībām
63. Nabadzīgie cilvēki meklē mierinājumu sektās
64. Sekularizācija ticību ieved individuālismā
64. Baznīcai pārmet, ka jaucās privātajā sfērā. Morālais virspusējīgums
65. Baznīcas loma universitātēs
66. Ģimene, kurā tiek tālaknododta ticība piedzīvo krīzi
67. Ģimenes saišu vājums
68. Cīņā ar sekulārismu var nākt palīgā evņģelizēta kultūra
69. Evaņģelizēt kultūru lai inkulturētu evaņģēliju
69. Katrai kultūrai vajag attīrīšanu un nobriešanu
70. Ticīgajiem pārak liels uzsvars uz ārējām tradīcijām un privātajām atklāsmēm
72. Lielpilsētu specifiskā evaņģelizācija
73. Kristietis vairs nav jaunās sabiedrības centrā
74. Ar Dieva Vārdu doties uz pilsētu nomalēm
75. Lielpisētu evaņģelizācijai jābūt dinamiskai
76. Baznīcas ieguldījums pasaulē
77. Globalizētās kultūras plusi un mīnusi
78. Identitātes un degsmes trūkums evaņģelizētājiem
79. Misionāru mazvērtības komplekss un bailes
80. Daudzi dzīvo tā, it kā Dieva nebūtu
81. Daudziem bailes evaņģelizēt, slinkums
82. Pastorālais pagurums
83. "Kapa psiholoģija". Kristieši kā muzeja mūmijas
84. Evaņģēlija prieks
85. "Tavā nespēkā Mans spēks parādās" - Kristus apustulim Pāvilam
86. Atmetot kristīgās saknes iestajas garīgais tuksnesis
86. Bet tuksnesī var sākties atmoda. Dot dzert izslāpušajiem
87. Veidot patiesas attiecības stapr cilvēkiem, neieslēgties sevī
88. Daudzi vēlas garīgumu bez Kristus krusta
89. Slimīgais individuālisms
89. Ir šausmīga Baznīca bez garīguma
90. Tautas dievbijība. Nē - bezpersoniskām enerģijām
91. Mīlēt Dievu un mīlēt savu tuvāko
92. Atrast Dievu otrā. Kopienas.
93. Garīgā liekulība Baznīcas vārdā
94. Pārspīlēts pelagiānisms - precīzu katoļu doktrīnu ievērošana bez mīlestības un žēlsirdības
95. Daudzi vairāk uztraucās par Baznīcas prestižu, nevis evaņģelizāciju. Baznīca paliek kā muzejs
95. Esam kā menedžeri un Baznīca kā civila organizācija
96. Daži grib visu laiku būt kā ģenerāļi, bet kā zaudētāji ģenerāļi
97. Beigās sanāk laicīga Baznīca zem garīgiem saukļiem
98. Karotāji Baznīcas iekšienē - laicīgs garīgums
99. Neskaudīsim Baznīcā garīgās dāvanas. Nebūsim individuālisti
100. Šķelšanās starp Baznīcas locekļiem - drausmīgi
101. Ļauno uzvarēsim ar labo. Lūgsimies par ienaidnieku
102. Laju lielā loma. Laji netiek novērtēti Baznīcā
103. Sievietes loma. Vēl lielāko lomu Baznīcā
104. Priesterība tikai vīriešiem, bet abi dzimumi Dieva priekšā vienlīdzīgi
104. Baznīcas amati nav domāti lai paaugstinātos
105. Jauniešus vairs nevar uzrunāt ar vecām formām. Liela nozīme kopienām un grupām
106. Jauniešiem vajag lielāku ietekmi Baznīcā un kopienai vajag viņus veidot
107. Aicinājumu krīze
108. Jāieklausās jaunajos un vecajos

3. daļa - evaņģēlija sludināšana

110. Evaņģelizācija kā prioritāte
111. Evaņģelizācijas saistība ar Trīsvienīgo Dievu
112. Baznīca ir pestīšanas "Sakraments"
113. Neviens nevar tikt pestīts viens pats
113. Jēzus nedibina elitāru grupu
114. Baznīca - nesavtīga žēlastības vieta
115. Evanģēlija saskarsme ar tautu kultūrām
116. Inkulturācija
117. Kultūru dažādība nav pretrunā Baznīcas vienotībai
119. Katrā kristītajā svētais Gars aicina evaņģelizēt
120. Kristības spēkā katrs var evaņģelizēt, nevajag speciālas lekcijas
121 Mūsu nepilnības nav šķērslis evaņģelizācijai
122. evaņģelizēt noteiktā tautā, kultūrā
123. Tautas dievbijības lomas
125. Novērtēt tautas dievbijību
127. Neformāla vārda liecība: persona - personai
128. Pazemīgs, personīgs dialogs
129. Evaņģelizācija nav tikai stīvas formulas
130. Harismas ir paredzētas lai celtu Baznīcu
130. Harismas nav dotas, lai ieslēgtos sevī vai noslēgtā grupā
131. Svētais Gars apvieno harismu dažādību
132. Ticības un prāta attiecības
133. Teologu loma
134. Katoļu universitāšu un skolu loma
135. Sprediķī gans tiekas ar avīm
136. Dievs vēlas satikties ar cilvēku caur sprediķi
137. Sprediķotājam ir jāatpazīst, kur Dieva tautā jākrīt Vārdam
138. Homīlija nav mediāls teātris, konference vai lekcija
138. Jāievēro harmonija starp visām svētās Mises daļām. Lai Kristus vairāk "spīdētu", nekā celebrants
139. Sprediķis jārunā "mātes valodā", tas nozīmē - saprotamā valodā
141. Sprediķotājam ir jāpalīdz piedzīvot Kunga klātbūtne
142. Jāsludina vairāk par labo un skaisto
143. Vajag tālāknodot evaņģēlija vēsts sintēzi
144. Apgaismot tā, kā Atklāsme apgaismoja
145. Daudzi saka, ka nav laika sagatavot sprediķi. Bet tas ir priestera svarīgākais darbs
145. Sagatavošanās: lūgšana, studijas, pārdomas, saistība ar pastorāli
146. a) Bībeles teksts kā pamats, b) pazemīgi ieklausīties tajā, c) nolikt visu malā
146. Nebūs ātrs rezultāts, pacietību
147. Saprast, ko vēlējās teikt iedvesmotais autors. Izlobīt galveno vēsti
148. Skatīt kopskatā ar visu Bībeli
149. Sprediķotājam pašam ir jābūt saiknē ar Vārdu
150. Vispirms pašam būt Vārda aizskartam
151. Ja neveltīsim laiku lūgšanai ar Vārdu, būsim tukši trauki
152. Garīgā lasīšana. Nemeklēt Rakstos to, kas ir pašam izdevīgi
153. Ko man personīgi saka šis Rakstu fragments?
154. Kontemplēt Vārdu, bet arī kontemplēt cilvēkus
155. Kontaktā ar cilvēkiem, bet nekopēt masu saziņas līdzekļus
156. Nedosim citam to, ko paši uzskatām par mazvērtīgu
157. Vairāk sprediķos lietot tēlus un simbolus, nekā piemērus
158. Labs sprediķis: viena doma, viena izjūta, viens attēls. Lai visi saprot
159. Ja pieskaramies negatīvajam, jārunā arī par pozitīvo
160. Kerigma padziļina ticību
161. Nemitīgi norādīt uz galveno bausli
162. Ļaut sevi mainīt Kristum, caur Garu
163. Iepazīties ar Maģistērija dokumentiem par katehēzi
164. Kerigam ir katehēzes galvenā lieta un caurauž to
165. Kristieša formācija ir kerigmas padziļināšana
166. Kerigmas mistagoģiskais raksturs
167. Katehēzē jānorāda uz Jēzum sekošanas ceļa skaistumu
167. Jāizmanto jaunas zīmes un simboli ticības tālāknodošanā
168. Morāli skaidrot priecīgi un norādīt uz labo un skaisto
169. Baznīcai jāsteidzas pretī otram cilvēkam. Kopienas garīgums
170. Garīgās vadības loma
171. Ieklausīties otrā
172. Katra cilvēka ceļš pretī Dievam ir noslēpums
173. Garīgā vadība arī ir evaņģelizācija
174. Svētie Raksti ir evaņģelizācijas avots
174. Svētiem Rakstiem ir jābūt Baznīcas darbības centrā
175. Draudzēs un kopienās jālasa Vārdu un jālūdzas ar Vārdu

4. daļa - evaņģelizācijas sabiedriskais raksturs

176. Evaņģelizēt - tas ir darīt Dieva Valstību klātesošu pasaulē
177. Evaņģēlija sirdī atrodas kopienas dzīve
178. Katra cilvēka persona ir Dieva mīlēta
179. Brālī un māsā ieraugām iemiesošanās turpinājumu
180. Dieva Valstība ir šeit, mūsu vidū
181. Apvienot debesis un zemi
182. Baznīcas mācībai ir jābūt kodolīgai un jāatbild uz cilvēku problēmām
182. Būtu maldīgi uzskatīt, ka reliģija ir tikai cilvēka privāta lieta
183. Nedrīkst reliģiju nostumt tikai privātā sfērā
184. Jāstudē Baznīcas Sociālās mācības kompendijs
187. Katram kristietim ir jāpalīdz nabagiem
187. Attieksme pret nabago parāda mūsu attieksmi pret Dievu
188. Solidaritāte ir kas vairāk par līdzjūtības žestu
189. Ir nepieciešams atdot nabagam to, kas tam pienākas
190. Planēta pieder visiem vienādi
191. Kristiešiem ir jāsadzird nabagu sauciens
192. Dot labumu kopumu. Holistiskā pieeja
193. Baznīcas tēvu mācība pret pagānisko individuālismu
194. Nevaram šo lietu relativizēt
195. Neaizmirst par nabagiem
196. Mēs mēdzam noslēgt savas sirdis
197. Jēzus pats kļuva nabags
198. Kalpošana nabagiem ir Baznīcas tradīcija
198. Nabagiem ir centrālā vieta Baznīcā
199. Atzīt nabaga vērtību
199. katrā kristīgajā kopienā nabagam ir jājūtas kā savās mājās
201. Mēs mēdzam aizbildināties ar svarīgākiem darbiem
202. Nabagiem nevar tikai fragmentāri palīdzēt
203. Ekonomikas centrā ir jābūt cilvēkam
204. Ekonomika nevar balstīties tikai uz peļņu
205. Politika ir īpaša tuvākmīlestības forma
206. Ekonomika ir māksla sabalansēt pasaules līdzekļus
206. Respektējot valstu suverenitātes ir jāveicina kopīgais labums
209. Jēzus identificējās ar visvājākajiem
210. Atpazīt nabagajos cietēju Kristu
211. Cilvēku tirdzniecība un mafijas ļaunums
212. Sieviešu tiesības
213. Nedzimušie bērni
214. Baznīca nemainīs savu viedokli
215. Ekoloģijas problēmas
218. Miers nav miers, lai sevi nomierinātu. Tas ir mākslīgs miers
219. Miers balstās uz visu cilvēku līdzvērtīgas attīstības
221. Baznīcas Sociālās Mācības 4 postulāti:
222. 1.postulāts - laiks pārspēj telpu, teritoriju. Pilnības un laika ierobežotība
223. Spriedze starp perfektumu un mūsu ierobežotību
224. Bieži kvantitāte pārsniedz kvalitāti
225. Būt pacietīgiem un ielikt labu pamatu
226. 2 postulāts - vienotība ir augstāka par konfliktu
227. Konfliktu risināt, nevis noslēpt un izlikties, ka viņa nav
228. Vienotība dažādībā
229. Kristus ir mūsu miers un Viņš visu apvienoja Sevī
230. Gara vienotība pārspēj atšķirības
231. 3.postulāts - realitāte ir svarīgāka par ideju
232. Idejai ir jākalpo realitātei
232. Nevar dzīvot abstraktā ideju pasaulē
233. Logos, kurš ir iemiesojies, ir reāls.
234. 4.postulāts - kopums ir svarīgāks par daļu. Spriedze starp globālo un lokālo
235. Kopums nav tikai atsevišķu daļu summa
237. Evaņģēlija integralitāte. Evaņģēlijā ir ierakstīts kopums.
238. Evaņģēlijs būvē dialogu
239. Baznīca sludina mieru un ir atvērta sabiedrībai
240. Valdībām ir jāatbalsta kopīgais labums
241. Baznīca iesaistās sabiedrības procesos
242. Dialogs starp ticību un prātu
243. Baznīca nav pret zinātnes progresu
243. Zinātnei ir jāievēro savas metodoloģiskās robežas
244. Ekumēnisms ir būtisks Baznīcas ticamības elements
246. Šķelšanās ir pretliecība kristietībai
246. Atmest lieko diplomātiju un meklēt kopīgo
247. Jūdaisms. Kopīga izpratne par Dieva darbību vēsturē
248. Jūdu vajāšanas
249. Ir dārgumi, ar kuriem varam bagātināties
250. Starpreliģiju dialogs veicina mieru
251. Vienotība nenozīmē sinkrētismu. Palikt uzticīgiem savai mācībai
252. Islāms ir klātesošs kristīgajā Eiropā
253. Dialogam ir nepieciešama formācija
253. Lūgums pēc kristiešu brīvības islāma zemēs
254. Arī nekristiešos darbojas žēlastība caur sirdsapziņu
255. Reliģijas brīvība kā cilvēka cieņas pamats
256. Nedrīkst atmest reliģiju tikai dēļ dažām tās izkropļotajām formām
257. Esam kopā ar visiem labas gribas cilvēkiem
258. Ticīgo un neticīgo dialogs

5.daļa - Evaņģelizētāji ar Garu

259. Bez Svētā Gara esam bezspēcīgi
261. Evaņģelizācija Garā nozīmē ar spēku un iedvesmu
261. Svētais gars ir Baznīcas evaņģelizācijas dvēsele
262. Visām Baznīcas struktūrām ir jābūt pārņemtām ar lūgšanu garu un adorāciju
263. Romas impērijā bija grūtāk
264. Ja mīlam, tad gribam runāt, dalīties par to, kuru mīlam
265. Jēzus atbild uz mūsu visdziļākajām ilgām
266. Ir atšķirība: zināt par Jēzu, vai būt kopā ar Jēzu
267. Meklēt visā Tēva gribu
268. Būt tuviem Jēzum un tuviem cilvēkiem
269. Raudāt ar raudošajiem un priecāties ar priecīgajiem
270. Būt tuvu Jēzum, kurš cieš līdzcilvēkos
271. Ļauno uzvarēt ar labo
272. Nevar mīlēt Dievu, nemīlot savu tuvāko
273. Mūsu pašu eksistence jau ir misija
274. Palīdzēt kaut vai vienam cilvēkam
275. Cilvēks nevar dzīvot bez cerības
276. Augšāmcelšanās nav tikai pagātnes notikums
277. Mūsos bieži vien ir pastāvīgs nīgrums
278. Jēzus ir augšāmcēlies un Viņš ir tas, kurš cīnās
279. Misija nav propaganda. Viss, kas darīts mīlestībā nesīs augļus
280. Jāuzticas Svētā Gara vadībai
281. Aizbildnieciskā lūgšana
282. Iziet no savas izolācijas
283. Aizbildniecība ir iegremdēšanās svētajā Trīsvienībā
284. Kopā ar Svēto Garu ir Marija



6 komentāri:

  1. "4. Dievs nekad nekavējas piedot".

    Bet kā tad paliek ar dogmu "Bez īpašas pārdabiskas atklāsmes neviens nevar ar ticības drošību zināt, vai viņš ir svētdarīgās žēlastības stāvoklī"?

    "34. Runāt mūsdienu cilvēkiem saprotamā valodā;
    35. Sludināt pašu svarīgāko, nevis otršķirīgās lietas kā svarīgākās;
    40. Lielāku brīvību teologiem un egzegētiem patiesības meklējumos".

    Čestertons 1934. g. teica: „Teoloģiskās diskusijas ir izsmalcinātas, bet ne defektīvas. Mūsdienu bezdomāšanas sajukumā, ko sauc par moderno domāšanu, iespējams, nav nekā augstākā mērā dumjāka kā tautas gudrība - reliģija nedrīkst būt atkarīga no pedantiskiem strīdiem par tās mācību. Tas ir tas pats kā sacīt, ka cilvēka dzīvība nav atkarīga no pedantiskiem medicīniskiem disputiem. Cilvēks, kam patīk sacīt :"Mēs negribam teologus, kas skalda matus", varētu pievienot: "Mēs negribam ķirurgus, kas pārāk precīzi griež audus". Tā ir patiesība, ka daudzi cilvēki šodien būtu miruši, ja ārsti nerūpētos par savas zinātnes smalkākajām niansēm. Un patiesība ir arī tā, ka Eiropas kultūra šobrīd būtu mirusi, ja tās teoloģijas doktori nebūtu pamatojuši vissmalkākās ticības mācības distinkcijas".
    Varu atgādināt, ka arī "Maksimas" celtnieki īpaši nerūpējās par otršķirīgiem sīkumiem.

    "48. Nabagajiem un slimajiem ir pirmā vieta Baznīcā"

    Nenāktu par ļaunu piemetināt, ka ļoti daudzi nabagi varētu izkļūt no savas nabadzības, ja pārtrauktu vergot grēkam.
    Pateicoties "plēsonīgajam" kapitālismam, ļoti nabadzīgo cilvēku īpatsvars pasaulē pēdējos 20 gados krities no 45% līdz 20%. Tai pašā laikā Kubā, kas pirms sociālistiskās revolūcijas bija trešā bagātākā valsts Rietumu puslodē (pēc ASV un Kanādas), šobrīd vidējā darba samaksa ir 50 reizes mazāka nekā kādreizējās plukatu valstīs Meksikā un Brazīlijā. Venecuēlā, kuras dzīlēs ir lielākas dabas bagātības nekā Krievijai, pēc sociālistisko "uzlabojumu" ieviešanas patlaban daudziem nav ko ēst utt.

    Ļoti savādi, ka pašreizējais Romas pāvests, kura vadītajai Baznīcai vajadzētu būt dzelonim mūsdienu perversās sabiedrības miesā, pēkšņi ir kļuvis tik populārs starp tiem, kurus nudien nevar saukt par Kristus draugiem.

    Atvainojiet par piekasīšanos atsevišķiem Franciska vārdiem, bet iepriekšējam pāvestam pat ar mikroskopu nevarēja atrast, kur piesieties.

    Revolūcija Tradīcijas ietvaros - tas ir "apaļš kvadrāts".

    AtbildētDzēst
  2. 4. Dievs nekad nekavējas piedot.
    Bet kā tad paliek ar dogmu "Bez īpašas pārdabiskas atklāsmes neviens nevar ar ticības drošību zināt, vai viņš ir svētdarīgās žēlastības stāvoklī"?

    ==============================
    Bet kā paliek ar 2. grēku pret Svēto Garu (no katehisma)?
    "Grēks pret Svēto Garu ir tad, ja cilvēks, grēku padarījis, šaubās, vai Dievs to piedos".



    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Nebiju dzirdējis, ka Dievs neatgriezīgiem grēciniekiem automātiski (bez jelkādas nožēlas) pēc grēka izdarīšanas to piedotu.
      Īstenībā ir viens variants - ja "viņi nezina ko dara" (nevainojama ignorance). Tomēr Katoļu Baznīca māca, ka balstoties uz katra cilvēka sirdī ierakstīto dabisko morāles likumu, ikviens normāls cilvēks ir spējīgs atšķirt labu no ļauna bez jelkādām katehisma zināšanām.
      Sirds nocietināšana un dabiskā likuma apzināta izdzēšana vainu tikai palielina.
      Tā visos laikos mācījusi Baznīca.

      Dzēst
  3. Paldies Ilmār, lai viss tas piepildās un tik - tiešām- Baznīca lai necentralizējās, bet iziet ielās..., lai lauž cilvēkos stereotipus un Evaņģelizē visiem .., !!!

    AtbildētDzēst
  4. Un kā jūs izskaidrosiet to, ka baznīcā šobrīd ir 2 pāvesti - viens (Benedikts) ir konservatīvs, bet otrs (...) - liberāls? Vai Kristus vēsts ir būtiski jāmaina un kas jāpieliek klāt?
    Aizdomīgi paragrāfi:
    26. Vatikāna II koncils aicina Banzīcu uz reformu;
    27. Visas Baznīcas struktūras nemitīgi ir pakļautas atjaunotnei, reformai;
    40. Lielāku brīvību teologiem un egzegētiem patiesības meklējumos;-- IR TAČU TIKAI VIENA PATIESA SV.RAKSTU interpretācija, VIENA PATIESĪBA, nevis daudzas!!!

    AtbildētDzēst
  5. Baznīcas vēsturē ir bijuši vairāki pāvestu un tas nav traucējis Baznīcai eksistēt tālāk. Otrkārt - pāvests Benedikts nav antipāvests, bet pāvests, kurš ir atteicies no amata. Ja palasīsiet Svētos Rakstus un arī Baznīcas mācību, sapratīsiet, ka pāvests ir bīskaps, kas ir svētība, un tā paliek kā ordinācijas zīmogs. Pāvesta amats nav svētība, bet kalpošana, ko var pieņemt un no kuras var atteikties. Baznīcā svarīgākais, ka Pētera pēcteča sēdeklis nav tukšs, ut tāds tas tagad nav. Ja jums daudzas lietas šķiet aizdomīgas, tad tā, piedodiet par iztecienu ir psiholoģiskas dabas problēma, nevis Baznīcas mācības problēma. Baznīcu vada nevis Svēto Rakstu patiesības, bet Svētais Gars, kura klātbūtni Jēzus Kristus apsolīja Baznīcai līdz pat laiku beigām. Jēzus arī apsolīja, ka elles vārti Baznīcu nesagraus. Tādēļ - sekosim likumīgi ievēlētam pāvestam un Baznīcas mācībai, kuru šis likumīgais pāvests sludina.

    AtbildētDzēst