Kā sadzīvot ar iekšējām sāpēm vai kā ir iespējams tikt no tām vaļā?
Uz šo jautājumu nebūs viegli atbildēt, jo būtu nepieciešami vēl papildus jautājumi. Jau iepriekš biju teicis, ka ir divu veidu ciešanas - fiziskās un garīgās. Fiziskās ciešanas gan ir vieglākas, gan smagākas, bet ar tām var dažādos veidos tikt galā, bet garīgās ciešanas ir daudz grūtāk pārvarēt. Tās arī atstāj dziļākas rētas mūsu dvēselē. Šeit būtu svarīgi saprast, kas ir tas avots, kas šīs ciešanas, sāpes izraisa. Varbūt var to novērst. Ja esam ar Jēzu, ja dzīvojam intensīvu garīgo dzīvi, ja mums ir personīgas attiecības ar Kungu, tad kopā ar Jēzu var šīs ciešanas pārvarēt. Ir svarīgi uzticēt tās Dievam, atdot savu sāpi Kungam uz krusta. Jo Viņš mūs saprot, tādēļ, ka pats ir cietis, pats ir gājis ciešanu ceļu. Viņš varbūt ir vienīgais, kas mūs saprot un spēj palīdzēt.
Vēl ir svarīgi, lai savās sāpēs nepaliekam vieni. Nenoslēgties sevī, bet atrast kādu cilvēku, kam savu sāpi varam izteikt. Varbūt tie ir mūsu vecāki, vai brāļi un māsas, varbūt draugi. Ļoti svarīgi, lai arī draudzē, kurā esam, mēs nebūtu anonīmi dalībnieki, bet būtu kādā kopienā vai lūgšanu grupiņā, kurā varam izteikt savas sāpes un grūtības, kur par mums var aizlūgt. Tādā veidā, ejot šo dievišķo un cilvēcisko ceļu, mūsu sirds sāpe var tikt dziedināta. Lūgšos par tevi.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru