Es piedzimu jauktā ģimenē. Tētis ir latviešu tautības katolis, bet mamma ir krievu tautības vecticībniece. Tieši šī iemesla dēļ mani nevēlējās kristīt, jo vecāki nebija laulāti. Dažu mēnešu vecumā mani tomēr kristīja par katoli. Tas notika, var teikt, kādas baznīcas pagrabā, lai neviens par to neuzzinātu. Septiņu gadu vecumā sāku mācīties svētdienas skolā. Atceros, ka visu iegaumēt bija ļoti sarežģīt, bet es centos kā varēju, jo man tas viss likās ļoti interesanti. Atceros pr. Juri Zarānu, kurš stāstīja ļoti daudz interesantu lietu. Viņš ieaudzināja manī mīlestību pret Dievu.
Pēc Pirmās Svētās komūnijas es pateicu saviem vecākiem,
ka vēlos kļūt par priesteri. Mani vecāki nobijās, un tieši tāpēc turpmākos
astoņus gadus es nespēju apmeklēt baznīcu. Tika nosaukti dažādi iemesli kāpēc
es nedrīkstu tur iet, un ar laiku es, būdams bērns, par visu aizmirsu.
Šo astoņu gadu laikā sāku aizrauties ar mūziku. Tas lika savā veidā mani nodarbināt. Man ļoti
patika dziedāt, tāpēc sāku piedalīties dažādos konkursos. Vienā no tādiem
konkursiem žūrijas komisijas locekle bija Aglonas bazilikas Kora skolas
direktore. Viņa paaicināja mani dziedāt korī. Pateicoties korim, es spēju
atgriezties. Koris regulāri dziedāja Svētajās Misēs, tāpēc man bija iespēja
regulāri atrasties baznīcā. No sākuma bija bail, jo ticību nebiju praktizējis
jau vairākus gadus, bet kad sāku ieklausīties Svētajos Rakstos, priesteru
sprediķos, ticības sēkla, kura manī tika iedēstīta jau bērnībā, sāka dīgt.
Dzīves laikā biju daudz grēkojis, tikai es to nebiju
ievērojis. Ja uz melna papīra uzpilina melnu pilienu, tad nekas neredzēsies,
bet ja uz balta papīra uzpilina melnu pilienu, tad visi to redzēs. Tā pat bija
ar manu dvēseli. Es pārstāju atšķirt kas ir pareizi, bet kas nē. Dievs atrada
veidu, kā likt man nožēlot padarīto.
Kad mani grēki tika piedoti, man atklājās cita pasaule,
cits skatījums uz visu. Tagad es varu stundām ilgi sēdēt baznīcā un vienkārši
sarunāties ar Dievu. Jebkurā dzīves situācijā es zinu, ka neesmu viens. Viņš
vienmēr stāv man blakus. Viņš mani uzrunā, sniedz man atbildes uz visu, ko vien
es vēlos zināt.
Viņš no manis neatsakās pat tad, kad es esmu apmaldījies savu
grēku pārņemts. Viņš mani mīl pat tad, ja es no Viņa esmu aizgriezies. Dievs man
ir devis visu, un ja tāda būs Viņa griba, tad es esmu gatavs kalpot Viņam
mūžīgi.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru