piektdiena, 2016. gada 18. marts

Bīskapa Edvarda Dajčaka pārdomas

Šodienas lekcijā pasniedzējs uzlika video, kurā Košalīnas - Kolobšeskas bīskaps Edvards Dajčaks diecēzes priesteriem skaidro jaunās evaņģelizācijas idejas. Noskatoties šo video es biju patīkami pārsteigts, par šī bīskapa "svaigo" redzējumu par šiem jautājumiem. Tie, kas saprot poļu valodu, raksta beigās esmu "embadējis" šo video, bet tiem, kas nesaprot, īsumā pārstāstīšu tās domas, kuras mani pašu ļoti uzrunāja.

Sabiedrība ļoti strauji mainās. Nevar evaņģelizēt ar tiem pašiem līdzekļiem un veidu, kā pirms desmit gadiem, jo katra nākamā paaudze nāk ar savu domāšanas veidu. Baznīcai aktīvi ir jāpēta "laika zīmes", reālo situāciju, lai spētu sludināt Labo Vēsti attiecīgā laikmeta cilvēkiem saprotamā valodā. Sakarā ar komunikācijas līdzekļiem, īpaši internetu, cilvēks tiek pārpludināts ar informāciju. Ir grūti atšķirt, kas ir labs, kas nē. Vecāki vairs nenodod ticību no paaudzes paaudzē. Ģimene vairs nav ticības tālāknodošanas vieta. Nevar mūsdienās katehēzēs tikai automātiski likt bērnam iemācīties katehētiskās ticības patiesības. Ir jābūt ticības lieciniekiem. Bērni pazūd informācijas plūsmā. Viņi vairs nespēj atšķirt labo no ļaunā, jo notiek informācijas fragmentarizācija. Nav izpratne par ticības kodolu, būtību. Baznīcai mūsdienās ir lielas iespējas, jo cilvēki meklē kopienu, koleģiālu grupu. Ir svarīgi, lai draudzes būtu kā ģimenes, mūsu rokās ir šī atslēga, lai cilvēkiem palīdzētu aiziet uz debesīm. Diemžēl daudzi katoļi grib pieņemt sakramentus, bet ne Dievu. Laulājas, jo vajag rituālu, bet ne attiecības ar Dievu. Baznīcai jākļūst par brīvības telpu, kurā cilvēki var uzelpot un atpūsties no ideoloģijām, līdzīgi kā tas bija padomju diktatūras laikā. Šobrīd ir postmodernisma diktatūra, un draudzēs cilvēkiem ir jāatpūšas no tās. Mums nav jācīnās ar ļaunumu pasaulē, Kristus jau to ir uzvarējis. Draudzēm, Baznīcai ir jābūt mīlestības un ticības kopienām, kas pievelk cilvēkus (sal. pāvests Francisks, "Evangelii gaudium"). Jo tad, kad pagāns, neticīgais, kurš dzīvo nemorālisku dzīvi satiks Kristu, piedzīvos Viņa klātbūtni, vinš pats atteiksies no ļaunuma, grēka. Mums vajag sludināt Kristu, kurš ir miris un augšāmcēlies un dzīvo mūsu vidū Baznīcā. Mīlēsim pāvestu, ne tikai pēc viņa bildītēm, bet pēc tā, ko viņš runā un raksta. Mēģināsim to īstenot savā dzīvē. Tas ir "katoliskais pagānisms" - veidot rituālus un sistēmas, kas ir tālu no Dieva, tālu no Romas. Varam uzdot jautājumu - vai mūsu draudzes, kopienas atbilst Dieva un Katoliskās Baznīcas nodomam? 




1 komentārs:

  1. Zagrebas arhibīskaps 1983.g. deva imprimatur Tomislava Ivančiča grāmatai "Tikšanās ar dzīvo Dievu", kurā aprakstīts jaunās evanģelizācijas modelis. Ar izdevniecības "Dzīvības straumes" palīdzību tā nonāca pie manis latviešu valodā 2014. Diemžēl tikai pēdējo gadu laikā var vērot pāvesta, atbilstoši hierarhijas pakāpieniem, arī pārējās Baznīcas maiņu. Vatikāna II. koncils noslēdzās 1965. gadā, bet tik vien mums tika, ka varējām Svēts Mises liturģiju dzirdēt mātes valodā. No padomju laikiem man ir antipātijas pret jebkuru autoritāru struktūru, tai skaitā Baznīcas, jo svēto kārtā kanonizē tikai mirušos, uz Zemes visi esam grēcīgā miesā. Šī grēcīgā miesa vienmer centīsies atražot savu pastāvēšanu ar visiem tās pastāvēšanai nepieciešamajiem labumiem, nevis kalpos idejai, kuras dēļ pati struktūra ir veidota. Vai tad ķecerības aizvietošana valodā ar ekleziālismu, jeb baznīciskumu, mūsu Kunga Jēzus acīs ko nozīmēs? Viņam vajadzīgas mūsu sirdis, nevis kopienu vai baznīcu nosaukumi. Te citāts no mana G+ profila:"Piedod Dievs, mans Kungs un Pestītāj, mans tēvs, jo Tu esi TĒVĀ un TĒVS ir TEVĪ, ka neskaitu "pātarus", kā mācīja sendienās, noteiktos laikos un vietās, ka neturu maltītes noteiktos laikos ar garām pateicībām un žestu simboliem, piedod, ja daru ko nepareizu, jo esmu Tavs bērns. Nav svarīgi, cik gadu man, mēs visi Tev bērni. Es griežos pie Tevis ik pa brīdim, visā manu dienu garumā. Griežos priekā, lai pateiktos par iespējām, ko esi devis. Griežos arī sāpēs, jo tās man mācības vai pārmācības, kad daru ko nepareizu. Arī iesāktu darbu var pārtraukt un sākt no jauna, ja šī sirds saruna ar Tevi tā saka...

    AtbildētDzēst